Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Dvemātikāpāḷi

Bhikkhupātimokkhapāḷi

Pubbakaraṇaṃ-4

Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

Uposathassa etāni, ‘‘pubbakaraṇa’’nti vuccati.

Pubbakiccaṃ-5

Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;

Uposathassa etāni, ‘‘pubbakicca’’nti vuccati.

Pattakallaaṅgā-4

Uposatho , yāvatikā ca bhikkhū kammappattā;

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, ‘‘pattakalla’’nti vuccati.

Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhusaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṃ uddisituṃ ārādhanaṃ karoma.

Nidānuddeso

Suṇātu me bhante saṅgho? Ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.

Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ? Pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmi, taṃ sabbeva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karoma. Yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ, tuṇhībhāvena kho panāyasmante ‘‘parisuddhā’’ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hoti, evamevaṃ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti. Yo pana bhikkhu yāvatatiyaṃ anusāviyamāne saramāno santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassa hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyasmanto antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānena bhikkhunā āpannena visuddhāpekkhena santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hissa phāsu hoti.

Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Nidānaṃ niṭṭhitaṃ.

Pārājikuddeso

Tatrime cattāro pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Methunadhamma sikkhāpadaṃ

1. Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpanno sikkhaṃ appaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatāyapi, pārājiko hoti asaṃvāso.

Adinnādānasikkhāpadaṃ

2. Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā corosi bālosi mūḷhosi thenosīti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.

Manussaviggahasikkhāpadaṃ

3. Yo pana bhikkhu sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya ‘‘ambho purisa kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṃ te jīvitā seyyo’’ti, iti cittamano cittasaṅkappo anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.

Uttarimanussadhammasikkhāpadaṃ



南无彼尊者阿罗汉正等正觉者。
巴利文二母经
比丘波提木叉经
前行-4
扫地、点灯、水与座位，
这些是布萨日的前行。
前务-5
许可、清净、季节、比丘点名与教诲，
这些是布萨日的前务。
适宜时-4
布萨日、应得的比丘们，
无共诤过罪，
无应避之人，这称为"适宜时"。
既已完成前行与前务，我们请求许可向已和合的比丘僧团宣读波提木叉。
序品说
尊者们，请听。今天是半月布萨日，如果僧团已经适宜，请僧团行布萨，宣读波提木叉。
什么是僧团的前务呢？尊者们，请宣布清净，我将宣读波提木叉，请大家都安静地听闻、专心思维。有罪者应当自白，无罪者保持沉默，我即以沉默知你们清净。如同单问者的答复，如此三次宣告于此众中。若比丘在三次宣告时，记得有罪而不自白，即是故意妄语。故意妄语，尊者们，是世尊所说的障碍法，故有罪者应当欲清净而自白其罪，自白则得安乐。
尊者们，序品已宣读完毕。我现在问你们，你们清净吗？第二次问，你们清净吗？第三次问，你们清净吗？你们清净，故保持沉默，我如是受持。
序品结束。
波罗夷品
以下四种波罗夷法将宣读。
关于淫欲学处
若比丘与比丘共同追求生活，不放弃学处而隐藏软弱，与畜生行淫欲，即成波罗夷，不共住。
关于不与取学处
若比丘从村落或林野拿取未给予之物，如同国王捉获盗贼而处死、捆绑或放逐之"汝是盗贼、愚者、迷惑者、窃贼"，比丘如是拿取未给予之物，亦成波罗夷，不共住。
关于杀人学处
若比丘故意杀害人类，寻找杀手或赞美死亡，劝说"世人啊，何用此恶劣的苟活，死亡对你更好"，如是种种赞美死亡或劝说死亡，亦成波罗夷，不共住。
关于超人法学处
若比丘自称已得超人法，虽未真证，亦成波罗夷，

4. Yo pana bhikkhu anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā āpanno visuddhāpekkho evaṃ vadeyya ‘‘ajānamevaṃ āvuso avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ musā vilapi’’nti, aññatra adhimānā, ayampi pārājiko hoti asaṃvāso.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā. Yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsaṃ yathā pure, tathā pacchā, pārājiko hoti asaṃvāso. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Pārājikaṃ niṭṭhitaṃ.

Saṅghādisesuddeso

Ime kho panāyasmanto terasa saṅghādisesā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Sukkavissaṭṭhisikkhāpadaṃ

1. Sañcetanikā sukkavissaṭṭhi aññatra supinantā saṅghādiseso.

Kāyasaṃsaggasikkhāpadaṃ

2. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmena saddhiṃ kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyya hatthaggāhaṃ vā veṇiggāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ, saṅghādiseso.

Duṭṭhullavācāsikkhāpadaṃ

3. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāseyya yathā taṃ yuvā yuvatiṃ methunupasaṃhitāhi, saṅghādiseso.

Attakāmapāricariyasikkhāpadaṃ

4. Yo pana bhikkhu otiṇṇo vipariṇatena cittena mātugāmassa santike attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāseyya ‘‘etadaggaṃ bhagini pāricariyānaṃ yā mādisaṃ sīlavantaṃ kalyāṇadhammaṃ brahmacāriṃ etena dhammena paricareyyā’’ti methunupasaṃhitena, saṅghādiseso.

Sañcarittasikkhāpadaṃ

5. Yo pana bhikkhu sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ purisassa vā itthimatiṃ, jāyattane vā jārattane vā, antamaso taṅkhaṇikāyapi, saṅghādiseso.

Kuṭikārasikkhāpadaṃ

6. Saññācikāya pana bhikkhunā kuṭiṃ kārayamānena assāmikaṃ attuddesaṃ pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ sattantarā, bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane saññācikāya kuṭiṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, pamāṇaṃ vā atikkāmeyya, saṅghādiseso.

Vihārakārasikkhāpadaṃ

7. Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena sassāmikaṃ attuddesaṃ bhikkhū abhinetabbā vatthudesanāya, tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamanaṃ. Sārambhe ce bhikkhu vatthusmiṃ aparikkamane mahallakaṃ vihāraṃ kāreyya, bhikkhū vā anabhineyya vatthudesanāya, saṅghādiseso.

Duṭṭhadosasikkhāpadaṃ

8. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti , tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.

Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ



若比丘未证而自称已得超人法、有高尚智见，言"我如是知、如是见"，后来被质问时，无论被质问与否，有清净愿望而说"朋友啊，我虽然不知而说知，不见而说见，这是虚妄谎语"，除非是出于高慢，亦成波罗夷，不共住。
尊者们，这四种波罗夷法已宣读完毕。比丘若犯其中任何一种，即不能再与比丘同住如从前。我现在问你们，你们清净吗？第二次问，你们清净吗？第三次问，你们清净吗？你们清净，故保持沉默，我如是受持。
波罗夷品结束。
僧残品
以下十三种僧残法将宣读。
关于故意遗精学处
故意遗精，除梦中外，是僧残。
关于身触学处
若比丘被迷惑颠倒的心所牵引，与女人身体接触，如抓手、拉发辫或触摸其他身体部位，是僧残。
关于粗语学处
若比丘被迷惑颠倒的心所牵引，对女人说粗恶语言，如青年对少女说与淫欲相关的话语，是僧残。
关于自欲侍奉学处
若比丘被迷惑颠倒的心所牵引，在女人面前赞美自己的行为，说"姐妹啊，像我这样有戒行、善法、梵行的人，你应当侍奉"，是与淫欲相关的，是僧残。
关于通奸学处
若比丘与女人通奸，不论是妻子还是情妇，乃至即时性行为，是僧残。
关于建房学处
比丘自费建房时，无主独占，应按尺度造。其尺度为：长十二肘（佛陀肘），宽七肘。应请比丘前来指示地点，由他们指示无障碍、有周围空间的地点。若比丘在有障碍、无周围空间的地点自费建房，或不请比丘指示地点，或超出尺度，是僧残。
关于建大房学处
若比丘自费建大房，应请比丘前来指示地点，由他们指示无障碍、有周围空间的地点。若比丘在有障碍、无周围空间的地点自费建大房，或不请比丘指示地点，是僧残。
关于诽谤学处
若比丘怀恨、不悦他比丘，无根据地指控他犯波罗夷罪，企图驱逐他出离梵行，后来无论被质问与否，此指控都是无根的，而比丘坚持其恨意，是僧残。
其他学处

9. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā aññabhāgiyañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti kocideso lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṅghādiseso.

Saṅghabhedasikkhāpadaṃ

10. Yo pana bhikkhu samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyasmā saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.

Bhedānuvattakasikkhāpadaṃ

11. Tasseva kho pana bhikkhussa bhikkhū honti anuvattakā vaggavādakā eko vā dve vā tayo vā, te evaṃ vadeyyuṃ ‘‘māyasmanto etaṃ bhikkhuṃ kiñci avacuttha, dhammavādī ceso bhikkhu, vinayavādī ceso bhikkhu, amhākañceso bhikkhu chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī’’ti, te bhikkhū bhikkhūhi evamassu vacanīyā ‘‘māyasmanto evaṃ avacuttha, na ceso bhikkhu dhammavādī, na ceso bhikkhu vinayavādī, māyasmantānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyasmantānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti , evañca te bhikkhū bhikkhūhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, te bhikkhū bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ, saṅghādiseso.

Dubbacasikkhāpadaṃ

12. Bhikkhu paneva dubbacajātiko hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno attānaṃ avacanīyaṃ karoti ‘‘mā maṃ āyasmanto kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyasmante na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyasmanto mama vacanāyā’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, vacanīyamevāyasmā attānaṃ karotu, āyasmāpi bhikkhū vadatu sahadhammena, bhikkhūpi āyasmantaṃ vakkhanti sahadhammena, evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya , yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.

Kuladūsakasikkhāpadaṃ



若比丘怀恨、不悦他比丘，以任何微小的部分作为依据，指控他犯波罗夷罪，企图驱逐他出离梵行，后来无论被质问与否，此指控虽然只是微小的部分，而比丘仍坚持其恨意，是僧残。
关于破坏僧团学处
若比丘企图破坏和合的僧团，执持导致破坏的事物而坚持，比丘应如是劝告此比丘："尊者啊，请勿企图破坏和合的僧团，执持导致破坏的事物而坚持。尊者啊，请与僧团和合，因为和合的僧团和睦相处、无争论、同一教诲而安乐住。"若此比丘被如是劝告仍然坚持，应三次劝告其放弃，若至第三次仍不放弃，是僧残。
关于追随破坏者学处
此比丘也可能有一两三个追随者、支持分裂的人，他们可能会说："尊者们，请勿责备此比丘，因为他是法论者、律论者，他依我们的意愿与倾向而发言，他知而不说，我们也认同他。"这些比丘应被如是劝告："尊者们，请勿如此说，此比丘非法论者、非律论者，请勿希望你们的僧团破裂。尊者们啊，请与僧团和合，因为和合的僧团和睦相处、无争论、同一教诲而安乐住。"若被如是劝告仍然坚持，应三次劝告其放弃，若至第三次仍不放弃，是僧残。
关于不顺从学处
若比丘性情难顺从，在学处的学习中被比丘以正法劝告时，自称不可说："尊者们，请勿对我说任何好的或不好的。我也不会对尊者们说任何好的或不好的，请停止对我说话。"此比丘应被如是劝告："尊者啊，请勿自称不可说，应当可说。尊者也应当依正法说话，比丘们也将依正法对尊者说话。因为这位世尊的众弟子正是通过互相说话、互相扶持而成长的。"若被如是劝告仍然坚持，应三次劝告其放弃，若至第三次仍不放弃，是僧残。
关于破坏家庭学处

13. Bhikkhu paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsako pāpasamācāro, tassa kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tena duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno te bhikkhū evaṃ vadeyya ‘‘chandagāmino ca bhikkhū, dosagāmino ca bhikkhū, mohagāmino ca bhikkhū, bhayagāmino ca bhikkhū tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti, ekaccaṃ na pabbājentī’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, na ca bhikkhū chandagāmino, na ca bhikkhū dosagāmino, na ca bhikkhū mohagāmino, na ca bhikkhū bhayagāmino, āyasmā kho kuladūsako pāpasamācāro, āyasmato kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyasmatā duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyasmā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti, evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, saṅghādiseso.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto terasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, cattāro yāvatatiyakā. Yesaṃ bhikkhu aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā yāvatīhaṃ jānaṃ paṭicchādeti, tāvatīhaṃ tena bhikkhunā akāmā parivatthabbaṃ. Parivutthaparivāsena bhikkhunā uttari chārattaṃ bhikkhumānattāya paṭipajjitabbaṃ, ciṇṇamānatto bhikkhu yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho, tattha so bhikkhu abbhetabbo. Ekenapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho taṃ bhikkhuṃ abbheyya, so ca bhikkhu anabbhito, te ca bhikkhū gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Saṅghādiseso niṭṭhito.

Aniyatuddeso

Ime kho panāyasmanto dve aniyatā dhammā

Uddesaṃ āgacchanti.

Paṭhamaaniyatasikkhāpadaṃ

1. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho paṭicchanne āsane alaṃkammaniye nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo pārājikena vā saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayaṃ dhammo aniyato.

Dutiyaaniyatasikkhāpadaṃ



若比丘依附某村镇或城市而居住，行为恶劣，破坏家庭，其恶劣行为为人所见闻，并且以他破坏了家庭，比丘们应如是劝告此比丘："尊者啊，你是破坏家庭、行为恶劣的人，你的恶劣行为为人所见闻，并且以你破坏了家庭。请离开此处住所，此处已不适合你居住。"若此比丘被如是劝告仍然坚持，他可能会说："比丘们是被欲望、瞋恚、愚痴、恐惧所驱使，才对某些人驱逐而对某些人不驱逐。"此比丘应被如是劝告："尊者啊，请勿如此说，比丘们并非被欲望、瞋恚、愚痴、恐惧所驱使。尊者啊，你是破坏家庭、行为恶劣的人，你的恶劣行为为人所见闻，并且以你破坏了家庭。请离开此处住所，此处已不适合你居住。"若被如是劝告仍然坚持，应三次劝告其放弃，若至第三次仍不放弃，是僧残。
尊者们，这十三种僧残法已宣读完毕，其中有九种是初犯，四种是三次后犯。比丘若犯其中任何一种，知而隐藏，应当无意愿地住那么多天。已经住完期限的比丘，应再继续十六天布萨。完成布萨后，若有二十比丘僧团，应在那里作自恕。若僧团少于二十人而作自恕，此比丘仍未获自恕，则诸比丘应受责备。我现在问你们，你们清净吗？第二次问，你们清净吗？第三次问，你们清净吗？你们清净，故保持沉默，我如是受持。
僧残品结束。
不定品
以下两种不定法将宣读。
第一不定学处
若比丘独与女人隐蔽地坐在适合行为的座位上，虔诚女施主见而说："比丘，你承认与这三种法之一相应吗？即波罗夷、僧残或波逸提。"比丘承认坐在那里，应依女施主所说的三种法之一而受处罚，即波罗夷、僧残或波逸提。这就是不定法。
第二不定学处

2. Na heva kho pana paṭicchannaṃ āsanaṃ hoti nālaṃkammaniyaṃ, alañca kho hoti mātugāmaṃ duṭṭhullāhi vācāhi obhāsituṃ, yo pana bhikkhu tathārūpe āsane mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, tamenaṃ saddheyyavacasā upāsikā disvā dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena vadeyya saṅghādisesena vā pācittiyena vā, nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamāno dvinnaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo saṅghādisesena vā pācittiyena vā, yena vā sā saddheyyavacasā upāsikā vadeyya, tena so bhikkhu kāretabbo, ayampi dhammo aniyato.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto dve aniyatā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Aniyato niṭṭhito.

Nissaggiyapācittiyā

Ime kho panāyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Kathinasikkhāpadaṃ

1. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Udositasikkhāpadaṃ

2. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Akālacīvarasikkhāpadaṃ

3. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuno paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ, no cassa pāripūri, māsaparamaṃ tena bhikkhunā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Purāṇacīvarasikkhāpadaṃ

4. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā purāṇacīvaraṃ dhovāpeyya vā rajāpeyya vā ākoṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Cīvarapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ

5. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvaraṃ paṭiggaṇheyya aññatra pārivattakā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ

6. Yo pana bhikkhu aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, acchinnacīvaro vā hoti bhikkhu, naṭṭhacīvaro vā, ayaṃ tattha samayo.

Tatuttarisikkhāpadaṃ

7. Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tena bhikkhunā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ

8. Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādessāmī’’ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehī’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ



若座位并非隐蔽、适合行为，但足以让比丘用粗恶语言骚扰女人，若比丘独与女人隐蔽地坐在那样的座位上，虔诚女施主见而说："比丘，你承认与这两种法之一相应吗？即僧残或波逸提。"比丘承认坐在那里，应依女施主所说的两种法之一而受处罚，即僧残或波逸提。这也是不定法。
尊者们，这两种不定法已宣读完毕。我现在问你们，你们清净吗？第二次问，你们清净吗？第三次问，你们清净吗？你们清净，故保持沉默，我如是受持。
不定品结束。
舍堵法
以下三十种舍堵法将宣读。
关于袈裟学处
在布萨仪式结束后、袈裟被取下的十天内，比丘最多可持有一件多余的袈裟。超过这个期限而持有，是舍堕波逸提。
关于离衣学处
在布萨仪式结束后、袈裟被取下，若比丘一夜之间离开三衣，除非得到比丘许可，是舍堕波逸提。
关于非时衣学处
在布萨仪式结束后、袈裟被取下，若比丘有非时衣，应愿意受用。受用后若无法完成，最多可保留一个月以待完成。超过一个月而保留，是舍堕波逸提。
关于洗涤旧衣学处
若比丘让不相识的比丘尼洗涤、染色或拍打他的旧衣，是舍堕波逸提。
关于从比丘尼手中受衣学处
若比丘从不相识的比丘尼手中接受衣服，除非有中间人，是舍堕波逸提。
关于向俗家人乞衣学处
若比丘向不相识的居士或居士妇乞衣，除非在适当时候，如比丘衣服破损或丢失，是舍堕波逸提。这就是适当时候。
关于超量受用学处
若不相识的居士或居士妇以许多衣服供养，比丘最多只能受用相当于上下衣的份量。超过这个份量而受用，是舍堕波逸提。
关于预先安排受衣学处
若有不相识的居士或居士妇预先安排"我要用这件衣资布料供养某比丘"，若此比丘未经邀请而先去接受，出于善意而要求"请用这件衣资布料供养我"，是舍堕波逸提。
关于预先安排受衣二学处

9. Bhikkhuṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti ‘‘imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarehi acchādessāmā’’ti, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Rājasikkhāpadaṃ

10. Bhikkhuṃ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuṃ cīvarena acchādehī’’ti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, bhante, āyasmantaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhātu āyasmā cīvaracetāpanna’’nti. Tena bhikkhunā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhūnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, bhante, āyasmā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyasmā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikena, bhikkhave, bhikkhunā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti, dvattikkhattuṃ codayamāno sārayamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtena uddissa ṭhātabbaṃ, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūto uddissa tiṭṭhamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, tato ce uttari vāyamamāno taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. No ce abhinipphādeyya, yatassa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassā’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.

Kathinavaggo paṭhamo.

Kosiyasikkhāpadaṃ

11. Yo pana bhikkhu kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Suddhakāḷakasikkhāpadaṃ

12. Yo pana bhikkhu suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Dvebhāgasikkhāpadaṃ

13. Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārayamānena dve bhāgā suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ ādātabbā, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ. Anādā ce bhikkhu dve bhāge suddhakāḷakānaṃ eḷakalomānaṃ, tatiyaṃ odātānaṃ, catutthaṃ gocariyānaṃ, navaṃ santhataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Chabbassasikkhāpadaṃ



若比丘为不相识的居士或居士妇所指，若有单独的袈裟供养者，若他们说：“我们将以这些单独的袈裟来覆盖那位比丘。”若此比丘以前未被责备而前来，若此比丘因此而说：“尊者们，我希望你们以这些单独的袈裟来覆盖我。”这是出于善意而要求的，是舍堕波逸提。
关于国王学处
若比丘为国王、国王的随侍、婆罗门或居士所指，若他们派遣使者说：“请用这位供养者的袈裟来覆盖那位比丘。”若使者前来对比丘说：“这位尊者，请接受这位供养者的袈裟。”对此比丘，使者应被如是劝告：“我们不接受供养者的袈裟，但我们会在适当的时候接受袈裟。”若使者对比丘说：“难道这位尊者没有任何人来做供养者吗？”比丘们应以供养者的身份被指示，若此比丘被使者指示后，若他对比丘说：“这位尊者所指的供养者的袈裟，适时会被用来覆盖他。”比丘们应被如是劝告：“我们会在适当的时候接受袈裟。”若使者在此时告知比丘：“这位尊者所指的供养者的袈裟，应在适当的时候被覆盖。”比丘们应被如是劝告：“我会在适当的时候接受袈裟。”若此比丘未能接受袈裟，应当在四、五、六次保持沉默，若他在四、五、六次保持沉默而未能接受袈裟，便是舍堕波逸提。若他未能接受袈裟，若供养者的袈裟被带走，便应送走使者，若你们为此比丘派遣供养者，便不应对他有任何损害，愿你们的财物不受损失。
第一部关于袈裟的学处结束。
关于科西耶的学处
若比丘让科西耶的混合物被制成，是舍堕波逸提。
关于清黑色的学处
若比丘让清黑色的毛发被制成，是舍堕波逸提。
关于两部分的学处
若比丘让九件被制成的清黑色毛发，第二部分应为白色，第四部分应为食物。若比丘未能接受两部分清黑色毛发，第三部分应为白色，第四部分应为食物，若九件被制成，是舍堕波逸提。

14. Navaṃ pana bhikkhunā santhataṃ kārāpetvā chabbassāni dhāretabbaṃ, orena ce channaṃ vassānaṃ taṃ santhataṃ vissajjetvā vā avissajjetvā vā aññaṃ navaṃ santhataṃ kārāpeyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Nisīdanasanthatasikkhāpadaṃ

15. Nisīdanasanthataṃ pana bhikkhunā kārayamānena purāṇasanthatassa sāmantā sugatavidatthi ādātabbā dubbaṇṇakaraṇāya. Anādā ce bhikkhu purāṇasantha tassa sāmantā sugatavidatthiṃ, navaṃ nisīdanasanthataṃ kārāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Eḷakalomasikkhāpadaṃ

16. Bhikkhuno paneva addhānamaggappaṭipannassa eḷakalomāni uppajjeyyuṃ, ākaṅkhamānena bhikkhunā paṭiggahetabbāni, paṭiggahetvā tiyojanaparamaṃ sahatthā haritabbāni asante hārake. Tato ce uttari hareyya, asantepi hārake, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadaṃ

17. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā eḷakalomāni dhovāpeyya vā rajāpeyya vā vijaṭāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Rūpiyasikkhāpadaṃ

18. Yo pana bhikkhu jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ

19. Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Kayavikkayasikkhāpadaṃ

20. Yo pana bhikkhu nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Kosiyavaggo dutiyo.

Pattasikkhāpadaṃ

21. Dasāhaparamaṃ atirekapatto dhāretabbo, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ

22. Yo pana bhikkhu ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tena bhikkhunā so patto bhikkhuparisāya nissajjitabbo , yo ca tassā bhikkhuparisāya pattapariyanto, so tassa bhikkhuno padātabbo ‘‘ayaṃ te bhikkhu patto yāva bhedanāya dhāretabbo’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.

Bhesajjasikkhāpadaṃ

23. Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhūnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni, taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ

24. ‘‘Māso seso gimhāna’’nti bhikkhunā vassikasāṭikacīvaraṃ pariyesitabbaṃ, ‘‘addhamāso seso gimhāna’’nti katvā nivāsetabbaṃ. Orena ce ‘‘māso seso gimhāna’’nti vassikasāṭikacīvaraṃ pariyeseyya, orena‘‘ddhamāso seso gimhāna’’nti katvā nivāseyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Cīvaraacchindanasikkhāpadaṃ

25. Yo pana bhikkhu bhikkhussa sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupito anattamano acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Suttaviññattisikkhāpadaṃ

26. Yo pana bhikkhu sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Mahāpesakārasikkhāpadaṃ



若比丘让新制的衣服被制成，应当保持六年。若在六年内，未经比丘许可而丢弃或不丢弃此衣服，再制新的衣服，是舍堕波逸提。
关于坐具学处
若比丘制作新的坐具，应当从旧坐具周围取去一肘宽度的部分，用以变色。若比丘未从旧坐具周围取去一肘宽度的部分，而制作新的坐具，是舍堕波逸提。
关于羊毛学处
若比丘在路上行走时获得羊毛，愿意的话可以接受。接受后最多可携带三由旬，若无人携带。超过这个距离而携带，即使无人携带，是舍堕波逸提。
关于洗涤羊毛学处
若比丘让不相识的比丘尼洗涤、染色或编织羊毛，是舍堕波逸提。
关于金银学处
若比丘拾取或教人拾取金银，或接受已放置的金银，是舍堕波逸提。
关于金银交易学处
若比丘从事各种形式的金银交易，是舍堕波逸提。
关于买卖学处
若比丘从事各种形式的买卖，是舍堕波逸提。
第二部关于科西耶的学处结束。
关于钵学处
最多可持有一个额外的钵，超过这个数量而持有，是舍堕波逸提。
关于不足五条带学处
若比丘用不足五条带的钵换取新钵，是舍堕波逸提。此钵应当交给比丘众，比丘众中最后一人应给予此比丘，说"这是你的钵，可以使用到破损为止。"这就是正确的做法。
关于药品学处
对于病比丘所需的药品，如酥油、生酥、油、蜜、糖，接受后最多可保存七天使用。超过这个期限而保存，是舍堕波逸提。
关于雨衣学处
比丘应当在"还剩一个月就是夏季"时寻求雨衣。应当在"还剩半个月就是夏季"时穿着。若提早于"还剩一个月就是夏季"时寻求雨衣，或提早于"还剩半个月就是夏季"时穿着，是舍堕波逸提。
关于割断衣服学处
若比丘自己给予另一比丘衣服，后因愤怒而割断或教人割断，是舍堕波逸提。
关于自己请求织衣学处
若比丘自己请求织工织造衣服，是舍堕波逸提。
关于大织工学处

27. Bhikkhuṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, tatra ce so bhikkhu pubbe appavārito tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘idaṃ kho, āvuso, cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca, appitañca, suvītañca, suppavāyitañca, suvilekhitañca, suvitacchitañca karotha, appeva nāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’’ti. Evañca so bhikkhu vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Accekacīvarasikkhāpadaṃ

28. Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuno paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya, accekaṃ maññamānena bhikkhunā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Sāsaṅkasikkhāpadaṃ

29. Upavassaṃ kho pana kattikapuṇṇamaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto ākaṅkhamāno tiṇṇaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ antaraghare nikkhipeyya, siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo tena cīvarena vippavāsāya, chārattaparamaṃ tena bhikkhunā tena cīvarena vippavasitabbaṃ. Tato ce uttari vippavaseyya aññatra bhikkhusammutiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pariṇatasikkhāpadaṃ

30. Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pattavaggo tatiyo.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Nissaggiyapācittiyā niṭṭhitā.

Suddhapācittiyā

Ime kho panāyasmanto dvenavuti pācittiyā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Musāvādasikkhāpadaṃ

1. Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.

Omasavādasikkhāpadaṃ

2. Omasavāde pācittiyaṃ.

Pesuññasikkhāpadaṃ

3. Bhikkhupesuññe pācittiyaṃ.

Padasodhammasikkhāpadaṃ

4. Yo pana bhikkhu anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.

Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṃ

5. Yo pana bhikkhu anupasampannena uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ

6. Yo pana bhikkhu mātugāmena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Dhammadesanāsikkhāpadaṃ

7. Yo pana bhikkhu mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā purisaviggahena, pācittiyaṃ.

Bhūtārocanasikkhāpadaṃ

8. Yo pana bhikkhu anupasampannassa uttarimanussadhammaṃ āroceyya, bhūtasmiṃ pācittiyaṃ.

Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ

9. Yo pana bhikkhu bhikkhussa duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannassa āroceyya aññatra bhikkhusammutiyā, pācittiyaṃ.

Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ

10. Yo pana bhikkhu pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā pācittiyaṃ.

Musāvādavaggo paṭhamo.

Bhūtagāmasikkhāpadaṃ

11. Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.

Aññavādakasikkhāpadaṃ

12. Aññavādake, vihesake pācittiyaṃ.

Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ

13. Ujjhāpanake , khiyyanake pācittiyaṃ.

Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ



若有不相识的居士或居士妇为某比丘请求织工织造衣服，若此比丘未经邀请而前去对织工说："这件衣服是为我制作的，请您延长它的长度、加宽它、使它丰满、织得精细、织得均匀、编织得好、缝制得好，也许我们能给你们一些微小的回报。"并且真的给予哪怕只是一点点回报，如托钵食物，是舍堕波逸提。
关于特别衣服学处
若比丘在卡提卡月满月前十天内获得特别的衣服，应当视为特别而接受。接受后应保管至衣服制作的时候。若保管超过这个时间，是舍堕波逸提。
关于担心学处
在卡提卡月满月前居住于被认为危险、有威胁的森林住处时，若比丘愿意，可以将三件衣服中的一件放在室内。若此比丘有任何理由离开此衣服，最多可离开六天。若离开超过六天，除非得到比丘许可，是舍堕波逸提。
关于转赠学处
若比丘明知是僧团的财物而转赠给自己，是舍堕波逸提。
第三部关于钵的学处结束。
尊者们，这三十种舍堕波逸提法已宣读完毕。我现在问你们，你们清净吗？第二次问，你们清净吗？第三次问，你们清净吗？你们清净，故保持沉默，我如是受持。
舍堕波逸提法结束。
单净法
以下九十二种单净法将宣读。
关于妄语学处
故意妄语，是单净。
关于轻蔑语学处
轻蔑语，是单净。
关于谗言学处
比丘谗言，是单净。
关于教授未受戒者学处
若比丘教授未受具足戒者法义，是单净。
关于与未受戒者同眠一夜学处
若比丘与未受具足戒者同眠一夜或三夜，是单净。
关于与女人同眠学处
若比丘与女人同眠，是单净。
关于向女人说过多法义学处
若比丘向女人说超过六句法义，除非有通达男子在场，是单净。
关于向未受戒者宣说上人法学处
若比丘向未受具足戒者宣说上人法，若属实则是单净。
关于向未受戒者宣说重罪学处
若比丘向未受具足戒者宣说比丘的重罪，除非得到比丘许可，是单净。
关于掘地学处
若比丘掘地或教人掘地，是单净。
第一部关于妄语的学处结束。
关于毁坏生命学处
毁坏生命体，是单净。
关于诽谤学处
诽谤、骚扰，是单净。
关于责骂学处
责骂、诽谤，是单净。
关于首次住处学处

14. Yo pana bhikkhu saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.

Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ

15. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.

Anupakhajjasikkhāpadaṃ

16. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuṃ anupakhajja seyyaṃ kappeyya ‘‘yassa sambādho bhavissati, so pakkamissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ

17. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ kupito anattamano saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ

18. Yo pana bhikkhu saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.

Mahallakavihārasikkhāpadaṃ

19. Mahallakaṃ pana bhikkhunā vihāraṃ kārayamānena yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbaṃ, tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.

Sappāṇakasikkhāpadaṃ

20. Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

Ovādasikkhāpadaṃ

21. Yo pana bhikkhu asammato bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.

Atthaṅgatasikkhāpadaṃ

22. Sammatopi ce bhikkhu atthaṅgate sūriye bhikkhuniyo ovadeyya, pācittiyaṃ.

Bhikkhunupassayasikkhāpadaṃ

23. Yo pana bhikkhu bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā bhikkhuniyo ovadeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānā hoti bhikkhunī, ayaṃ tattha samayo.

Āmisasikkhāpadaṃ

24. Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya ‘‘āmisahetu therā bhikkhū bhikkhuniyo ovadantī’’ti, pācittiyaṃ.

Cīvaradānasikkhāpadaṃ

25. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ dadeyya aññatra pārivattakā, pācittiyaṃ.

Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ

26. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā cīvaraṃ sibbeyya vā sibbāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Saṃvidhānasikkhāpadaṃ

27. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, satthagamanīyo hoti maggo, sāsaṅkasammato, sappaṭibhayo, ayaṃ tattha samayo.

Nāvābhiruhanasikkhāpadaṃ

28. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhāya ekaṃ nāvaṃ abhiruheyya uddhaṃgāminiṃ vā adhogāminiṃ vā aññatra tiriyaṃ taraṇāya, pācittiyaṃ.

Paripācitasikkhāpadaṃ

29. Yo pana bhikkhu jānaṃ bhikkhuniparipācitaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjeyya aññatra pubbe gihisamārambhā, pācittiyaṃ.

Rahonisajjasikkhāpadaṃ

30. Yo pana bhikkhu bhikkhuniyā saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Ovādavaggo tatiyo.

Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṃ

31. Agilānena bhikkhunā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Gaṇabhojanasikkhāpadaṃ



若比丘在僧团的住处上面铺设床垫、坐具、席子或其他物品，若他在离开时不应将其提起或不应提起，也不应在未经询问的情况下离开，是舍堕波逸提。
关于第二住处学处
若比丘在僧团的住处铺设床垫，若他在离开时不应将其提起或不应提起，也不应在未经询问的情况下离开，是舍堕波逸提。
关于不抚养学处
若比丘在僧团的住处，明知有比丘在先而不抚养他，心中想：“他会离开的。”这样做是舍堕波逸提。
关于驱逐学处
若比丘愤怒而驱逐另一比丘或教人驱逐，是舍堕波逸提。
关于上层小屋学处
若比丘在僧团的住处，在上层小屋中坐在床垫或坐具上，是舍堕波逸提。
关于大住处学处
若比丘在大住处中，若他在门口放置门槛，或在光线不足的地方，若他未能保持适当的姿势，若他在不适当的姿势中停留，是舍堕波逸提。
关于清水学处
若比丘明知水是清澈的，若他在水中撒下草、泥土，是舍堕波逸提。
关于第二部关于劝诫的学处
若比丘不当劝诫比丘尼，是舍堕波逸提。
关于日落时的劝诫学处
即使比丘在日落时劝诫比丘尼，是舍堕波逸提。
关于靠近比丘尼的劝诫学处
若比丘接近比丘尼而劝诫她，除非在适当的时间，是舍堕波逸提。在这里，适当的时间是比丘尼生病时。
关于食物的劝诫学处
若比丘说：“由于食物的缘故，长老比丘们劝诫比丘尼。”这是舍堕波逸提。
关于给予衣服的学处
若比丘给予不相识的比丘尼衣服，除非在适当的情况下，是舍堕波逸提。
关于缝制衣服的学处
若比丘缝制不相识的比丘尼的衣服，是舍堕波逸提。
关于共同旅行的学处
若比丘与比丘尼一起旅行，至少应在村庄内，除非在适当的情况下，是舍堕波逸提。在这里，适当的情况是道路安全、没有威胁。
关于乘船的学处
若比丘与比丘尼一起乘船，若他在没有适当的情况下选择上船，不论是向上游或向下游，是舍堕波逸提。
关于接受食物的学处
若比丘明知比丘尼所提供的食物是经过适当准备的，在未曾接受家人的食物前，若他接受，是舍堕波逸提。
关于单独相处的学处
若比丘与比丘尼单独相处，是舍堕波逸提。
关于劝诫的第三部结束。
关于住处的食物学处
若比丘因病而接受单独的住处食物。若他超过这个数量而接受，是舍堕波逸提。
关于集体用餐的学处

32. Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.

Paramparabhojanasikkhāpadaṃ

33. Paramparabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.

Kāṇamātusikkhāpadaṃ

34. Bhikkhuṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṅkhamānena bhikkhunā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.

Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadaṃ

35. Yo pana bhikkhu bhuttāvī pavārito anatirittaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.

Dutiyapavāraṇāsikkhāpadaṃ

36. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhuttāviṃ pavāritaṃ anatirittena khādanīyena vā bhojanīyena vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya ‘‘handa bhikkhu khāda vā bhuñja vā’’ti jānaṃ āsādanāpekkho, bhuttasmiṃ pācittiyaṃ.

Vikālabhojanasikkhāpadaṃ

37. Yo pana bhikkhu vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.

Sannidhikārakasikkhāpadaṃ

38. Yo pana bhikkhu sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.

Paṇītabhojanasikkhāpadaṃ

39. Yāni kho pana tāni paṇītabhojanāni, seyyathidaṃ – sappi, navanītaṃ, telaṃ, madhu, phāṇitaṃ, maccho, maṃsaṃ, khīraṃ, dadhi. Yo pana bhikkhu evarūpāni paṇītabhojanāni agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Dantaponasikkhāpadaṃ

40. Yo pana bhikkhu adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiyaṃ.

Bhojanavaggo catuttho.

Acelakasikkhāpadaṃ

41. Yo pana bhikkhu acelakassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.

Uyyojanasikkhāpadaṃ

42. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ ‘‘ehāvuso, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti tassa dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya ‘‘gacchāvuso, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekakassa me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

Sabhojanasikkhāpadaṃ

43. Yo pana bhikkhu sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Rahopaṭicchannasikkhāpadaṃ

44. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Rahonisajjasikkhāpadaṃ

45. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ eko ekāya raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Cārittasikkhāpadaṃ

46. Yo pana bhikkhu nimantito sabhatto samāno santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.

Mahānāmasikkhāpadaṃ

47. Agilānena bhikkhunā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyaṃ.

Uyyuttasenāsikkhāpadaṃ


以下是巴利文的完整中文直译：
32. 在团体用餐时，除了特定时机外，是违犯轻罪的。在此情况下，特定时机是：病时、授衣时、制作衣时、长途旅行时、乘船时、大集会时、与沙门共餐时，这就是此处的特定时机。
33. 接连用餐时，除了特定时机外，是违犯轻罪的。在此情况下，特定时机是：病时、授衣时、制作衣时，这就是此处的特定时机。
34. 如果有比丘进入居士家，被邀请用饼或糕点，渴望的比丘可以接受两三钵满的食物。如果接受超过这个量，则是违犯轻罪。接受两三钵满的食物后，应与比丘们一起分享，这是正确的做法。
35. 如果有比丘在已经用餐并被邀请后，仍然食用未剩余的点心或正餐，则是违犯轻罪。
36. 如果有比丘明知并希望诱惑已经用餐并被邀请的比丘，用未剩余的点心或正餐邀请说："来，比丘，请吃或用餐"，在对方用餐时，则是违犯轻罪。
37. 如果有比丘在非用餐时间食用点心或正餐，则是违犯轻罪。
38. 如果有比丘食用储存的点心或正餐，则是违犯轻罪。
39. 这些美味食物包括：酥油、新鲜黄油、油、蜂蜜、糖蜜、鱼、肉、牛奶、酸奶。如果有比丘不生病，为自己的利益而索要这类美味食物并食用，则是违犯轻罪。
40. 如果有比丘在未得到允许的情况下，除了用水清洁牙齿外，将食物放入口中，则是违犯轻罪。
41. 如果有比丘亲手将点心或正餐给无衣者、游方者或游方女，则是违犯轻罪。
42. 如果有比丘让另一位比丘离开，说："来，朋友，我们一起去村庄或集镇乞食"，无论是否给予，以"与你在一起我不舒服，独自交谈或坐着更舒服"为唯一原因而驱逐，则是违犯轻罪。
43. 如果有比丘在有人用餐的家庭中擅自入座，则是违犯轻罪。
44. 如果有比丘与女性在隐蔽的座位上独自坐，则是违犯轻罪。
45. 如果有比丘与一位女性独自在隐蔽处坐，则是违犯轻罪。
46. 如果有比丘在被邀请并已用餐的情况下，在未告知在场比丘的情况下，在用餐前或用餐后在居家中行动，除了特定时机外，则是违犯轻罪。在此情况下，特定时机是：授衣时、制作衣时，这就是此处的特定时机。
47. 未生病的比丘可以接受四个月期间的供养，除了再次供养和持续供养。如果接受超过这个量，则是违犯轻罪。

48. Yo pana bhikkhu uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.

Senāvāsasikkhāpadaṃ

49. Siyā ca tassa bhikkhuno kocideva paccayo senaṃ gamanāya, dirattatirattaṃ tena bhikkhunā senāya vasitabbaṃ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṃ.

Uyyodhikasikkhāpadaṃ

50. Dirattatirattaṃ ce bhikkhu senāya vasamāno uyyodhikaṃ vā balaggaṃ vā senābyūhaṃ vā anīkadassanaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.

Acelakavaggo pañcamo.

Surāpānasikkhāpadaṃ

51. Surāmerayapāne pācittiyaṃ.

Aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ

52. Aṅgulipatodake pācittiyaṃ.

Hasadhammasikkhāpadaṃ

53. Udake hasadhamme pācittiyaṃ.

Anādariyasikkhāpadaṃ

54. Anādariye pācittiyaṃ.

Bhiṃsāpanasikkhāpadaṃ

55. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ bhiṃsāpeyya, pācittiyaṃ.

Jotisikkhāpadaṃ

56. Yo pana bhikkhu agilāno visibbanāpekkho jotiṃ samādaheyya vā samādahāpeyya vā aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.

Nahānasikkhāpadaṃ

57. Yo pana bhikkhu orenaddhamāsaṃ nahāyeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo ‘‘diyaḍḍho māso seso gimhāna’’nti ‘‘vassānassa paṭhamo māso’’ iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṃ tattha samayo.

Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṃ

58. Navaṃ pana bhikkhunā cīvaralābhena tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabbaṃ nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā. Anādā ce bhikkhu tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Vikappanasikkhāpadaṃ

59. Yo pana bhikkhu bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Apanidhānasikkhāpadaṃ

60. Yo pana bhikkhu bhikkhussa pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkhopi, pācittiyaṃ.

Surāpānavaggo chaṭṭho.

Sañciccasikkhāpadaṃ

61. Yo pana bhikkhu sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, pācittiyaṃ.

Sappāṇakasikkhāpadaṃ

62. Yo pana bhikkhu jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Ukkoṭanasikkhāpadaṃ

63. Yo pana bhikkhu jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyaṃ.

Duṭṭhullasikkhāpadaṃ

64. Yo pana bhikkhu bhikkhussa jānaṃ duṭṭhullaṃ āpattiṃ paṭicchādeyya, pācittiyaṃ.

Ūnavīsativassasikkhāpadaṃ

65. Yo pana bhikkhu jānaṃ ūnavīsativassaṃ puggalaṃ upasampādeyya, so ca puggalo anupasampanno, te ca bhikkhū gārayhā, idaṃ tasmiṃ pācittiyaṃ.

Theyyasatthasikkhāpadaṃ

66. Yo pana bhikkhu jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.

Saṃvidhānasikkhāpadaṃ

67. Yo pana bhikkhu mātugāmena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.

Ariṭṭhasikkhāpadaṃ



以下是巴利文的完整中文直译：
48. 如果有比丘为了看见军队而去，除了那种情况外，则是违犯轻罪。
49. 如果那位比丘有任何理由去军队，夜间则应与那位比丘一起住在军队中。如果超过这个量，则是违犯轻罪。
50. 如果比丘在夜间与军队同住，若去看军队的集合、力量或军队的阵列，则是违犯轻罪。
第五章：无衣者的戒律
51. 饮酒是违犯轻罪。
52. 在指尖水中是违犯轻罪。
53. 在水中笑是违犯轻罪。
54. 不尊重是违犯轻罪。
55. 如果有比丘恐吓另一位比丘，则是违犯轻罪。
56. 如果有比丘在不生病的情况下，渴望光明而进行修行，或在没有那种情况的情况下，想要引导光明，则是违犯轻罪。
57. 如果有比丘在未达到规定的时间内不洗澡，除了特定时机外，则是违犯轻罪。在此情况下，特定时机包括：半个月的热时、雨季的第一个月、热时、病时、旅行时、风雨时，这就是此处的特定时机。
58. 如果有比丘在获得新衣时，接受三种不好的衣物之一：蓝色、黑色或黑色的衣物。如果那位比丘不接受三种不好的衣物中的任何一种，而是享用新的衣物，则是违犯轻罪。
59. 如果有比丘在对比丘或比丘尼、受戒的沙弥或沙弥女的衣物上进行选择，若不当使用而享用不应享用的，则是违犯轻罪。
60. 如果有比丘将比丘的钵、衣物、坐具、针线、身体的束缚等置于不适当的地方，或不适当的地方，甚至是以微笑为条件，则是违犯轻罪。
第六章：饮酒的戒律
61. 如果有比丘故意杀生以谋生，则是违犯轻罪。
62. 如果有比丘知道水中有鱼而食用，则是违犯轻罪。
63. 如果有比丘知道如法的情况下杀生而再度杀生，则是违犯轻罪。
64. 如果有比丘对比丘知道的恶行隐瞒，则是违犯轻罪。
65. 如果有比丘知道某人未满二十岁而让其受戒，而那人未受戒，则是违犯轻罪。
66. 如果有比丘知道与他人一起走在同一条路上，甚至在村外，则是违犯轻罪。
67. 如果有比丘与女性一起走在同一条路上，甚至在村外，则是违犯轻罪。

68. Yo pana bhikkhu evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māyasmā evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāvuso antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.

Ukkhittasambhogasikkhāpadaṃ

69. Yo pana bhikkhu jānaṃ tathāvādinā bhikkhunā akaṭānudhammena taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhena saddhiṃ sambhuñjeyya vā, saṃvaseyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Kaṇṭakasikkhāpadaṃ

70. Samaṇuddesopi ce evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘māvuso, samaṇuddesa evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāvuso, samaṇuddesa antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti, evañca so samaṇuddeso bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so samaṇuddeso bhikkhūhi evamassa vacanīyo ‘‘ajjatagge te, āvuso, samaṇuddesa na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo, yampi caññe samaṇuddesā labhanti bhikkhūhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, sāpi te natthi, cara pire, vinassā’’ti. Yo pana bhikkhu jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpeyya vā, upaṭṭhāpeyya vā, sambhuñjeyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Sappāṇakavaggo sattamo.

Sahadhammikasikkhāpadaṃ

71. Yo pana bhikkhu bhikkhūhi sahadhammikaṃ vuccamāno evaṃ vadeyya ‘‘na tāvāhaṃ, āvuso, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na aññaṃ bhikkhuṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchāmī’’ti, pācittiyaṃ. Sikkhamānena, bhikkhave, bhikkhunā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.

Vilekhanasikkhāpadaṃ

72. Yo pana bhikkhu pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṃvattantī’’ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyaṃ.

Mohanasikkhāpadaṃ

73. Yo pana bhikkhu anvaddhamāsaṃ pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘idāneva kho ahaṃ jānāmi, ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī’’ti. Tañce bhikkhuṃ aññe bhikkhū jāneyyuṃ nisinnapubbaṃ iminā bhikkhunā dvattikkhattuṃ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassa bhikkhuno aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṃ āpanno, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassa moho āropetabbo ‘‘tassa te, āvuso, alābhā, tassa te dulladdhaṃ, yaṃ tvaṃ pātimokkhe uddissamānena sādhukaṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karosī’’ti, idaṃ tasmiṃ mohanake pācittiyaṃ.

Pahārasikkhāpadaṃ



以下是巴利文的完整中文直译：
68. 如果有比丘这样说：“我确实知道佛陀所讲的法，如同那些被佛陀所说的障碍法，若依此修行则不能成为障碍”，那么这位比丘应被其他比丘这样劝告：“不要这样说，不要对佛陀进行诽谤，佛陀的诽谤是不好的，佛陀不会这样说，许多方面上，朋友，障碍法是佛陀所说的，依此修行不能成为障碍。”这样被称为比丘的应当如是被接受，这位比丘在与比丘交谈时应当如是被提及。若在交谈中未能如是提及，则这是善行。若未能提及，则是违犯轻罪。
69. 如果有比丘知道某位比丘的观点是错误的，而不以适当的方式与其讨论，或与其同住，或共用床铺，则是违犯轻罪。
70. 如果有比丘以同样的方式说：“我确实知道佛陀所讲的法，如同那些被佛陀所说的障碍法，若依此修行则不能成为障碍”，那么这位比丘应被其他比丘这样劝告：“朋友，不要这样说，不要对佛陀进行诽谤，佛陀的诽谤是不好的，佛陀不会这样说，许多方面上，朋友，障碍法是佛陀所说的，依此修行不能成为障碍。”这样被称为比丘的应当如是被接受，这位比丘在与比丘交谈时应当如是被提及：“在这里，朋友，佛陀是应当被尊重的，其他比丘若获得同样的教导，则应与比丘共同生活。”如果有比丘知道某位比丘的观点是错误的，而不以适当的方式与其讨论，则是违犯轻罪。
第七章：与法同行的戒律
71. 如果有比丘在被称为与法同行时这样说：“我不会在这一戒律上修行，直到我询问其他持戒的比丘”，则是违犯轻罪。比丘们应当知道，询问和探讨是应当的，这在这里是适当的。
72. 如果有比丘在提到戒律时这样说：“关于这些小戒律，究竟有什么用呢？它们只会导致疑虑和烦恼”，则是违犯轻罪。
73. 如果有比丘在提到戒律时这样说：“我现在知道，这个法确实是被讲述的，并且与这个法相关的戒律也会出现在这里。”如果其他比丘知道这位比丘在提到戒律时，若有此类错误的说法，则是违犯轻罪。在此情况下，若这位比丘因无知而犯戒律，那么应按法处理，并且应当加以警惕：“朋友，这种情况是很难得的，若你在提到戒律时认真对待它。”这在此是违犯轻罪。

74. Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano pahāraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.

Talasattikasikkhāpadaṃ

75. Yo pana bhikkhu bhikkhussa kupito anattamano talasattikaṃ uggireyya, pācittiyaṃ.

Amūlakasikkhāpadaṃ

76. Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseyya, pācittiyaṃ.

Sañciccasikkhāpadaṃ

77. Yo pana bhikkhu bhikkhussa sañcicca kukkuccaṃ upadaheyya ‘‘itissa muhuttampi aphāsu bhavissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

Upassutisikkhāpadaṃ

78. Yo pana bhikkhu bhikkhūnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭheyya ‘‘yaṃ ime bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

Kammappaṭibāhanasikkhāpadaṃ

79. Yo pana bhikkhu dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.

Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadaṃ

80. Yo pana bhikkhu saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṃ.

Dubbalasikkhāpadaṃ

81. Yo pana bhikkhu samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya ‘‘yathāsanthutaṃ bhikkhū saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇāmentī’’ti, pācittiyaṃ.

Pariṇāmanasikkhāpadaṃ

82. Yo pana bhikkhu jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṃ.

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

Antepurasikkhāpadaṃ

83. Yo pana bhikkhu rañño khattiyassa muddhābhisittassa anikkhantarājake aniggataratanake pubbe appaṭisaṃvidito indakhīlaṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.

Ratanasikkhāpadaṃ

84. Yo pana bhikkhu ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṃ. Ratanaṃ vā pana bhikkhunā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṃ ‘‘yassa bhavissati, so harissatī’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.

Vikālagāmappavesanasikkhāpadaṃ

85. Yo pana bhikkhu santaṃ bhikkhuṃ anāpucchāvikāle gāmaṃ paviseyya aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā, pācittiyaṃ.

Sūcigharasikkhāpadaṃ

86. Yo pana bhikkhu aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpeyya, bhedanakaṃ pācittiyaṃ.

Mañcapīṭhasikkhāpadaṃ

87. Navaṃ pana bhikkhunā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārayamānena aṭṭhaṅgulapādakaṃ kāretabbaṃ sugataṅgulena aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.

Tūlonaddhasikkhāpadaṃ

88. Yo pana bhikkhu mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpeyya, uddālanakaṃ pācittiyaṃ.

Nisīdanasikkhāpadaṃ

89. Nisīdanaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikaṃ kāretabbaṃ, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso dve vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ diyaḍḍhaṃ, dasā vidatthi. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.

Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṃ

90. Kaṇḍuppaṭicchādiṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.

Vassikasāṭikasikkhāpadaṃ



以下是巴利文的完整中文直译：
74. 如果有比丘对另一位比丘生气不满而打他，则是违犯轻罪。
75. 如果有比丘对另一位比丘生气不满而掷石头，则是违犯轻罪。
76. 如果有比丘无根据地指责另一位比丘犯了僧伽婆尸沙罪，则是违犯轻罪。
77. 如果有比丘故意为另一位比丘制造困扰，说"他只是一时不舒服"等理由，而无其他原因，则是违犯轻罪。
78. 如果有比丘在比丘们争吵、争论、争议时，为了听他们说什么而站在那里，而无其他原因，则是违犯轻罪。
79. 如果有比丘在给予合法的工作后，又表现出不满的态度，则是违犯轻罪。
80. 如果有比丘在僧团正在进行判决时，不给予意见就离开座位离开，则是违犯轻罪。
81. 如果有比丘在僧团一致赞同后分配衣物，而后表现出不满的态度，说"比丘们以自己的意愿分配僧团的利益"，则是违犯轻罪。
82. 如果有比丘明知是僧团的利益，却将其转让给个人，则是违犯轻罪。
第八章：与法同行的戒律
83. 如果有比丘在未经王族加冕的王宫内侍卫离开时，擅自进入，则是违犯轻罪。
84. 如果有比丘在寺院或居住处以外拾取或教他人拾取宝物或被视为宝物的物品，则是违犯轻罪。但比丘在寺院或居住处拾取或教他人拾取宝物或被视为宝物的物品后，应当保管好，等待失主来取。这就是适当的做法。
85. 如果有比丘在未告知在场的比丘的情况下，在非用餐时间擅自进入村庄，除了紧急情况外，则是违犯轻罪。
86. 如果有比丘制造骨制、牙制或角制的针线盒，则是违犯轻罪。
87. 如果有比丘制作新的床或椅子，其腿应该做成八指长的苏伽陀指，除了下面的垫子外。如果超过这个尺寸，则是违犯轻罪。
88. 如果有比丘制作用棉花填充的床或椅子，则是违犯轻罪。
89. 如果有比丘制作坐具，其尺寸应该适中，即长二肘苏伽陀指，宽一肘半。如果超过这个尺寸，则是违犯轻罪。
90. 如果有比丘制作痒疹垫，其尺寸应该适中，即长四指苏伽陀指，宽二指。如果超过这个尺寸，则是违犯轻罪。

91. Vassikasāṭikaṃ pana bhikkhunā kārayamānena pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso cha vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ aḍḍhateyyā. Taṃ atikkāmayato chedanakaṃ pācittiyaṃ.

Nandasikkhāpadaṃ

92. Yo pana bhikkhu sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyya, atirekaṃ vā, chedanakaṃ pācittiyaṃ . Tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo, idaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇanti.

Ratanavaggo navamo.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto dvenavuti pācittiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Pācittiyā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyā

Ime kho panāyasmanto cattāro pāṭidesanīyā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ

1. Yo pana bhikkhu aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.

Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ

2. Bhikkhū paneva kulesu nimantitā bhuñjanti, tatra ce sā bhikkhunī vosāsamānarūpā ṭhitā hoti ‘‘idha sūpaṃ detha, idha odanaṃ dethā’’ti. Tehi bhikkhūhi sā bhikkhunī apasādetabbā ‘‘apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti. Ekassapi ce bhikkhuno na paṭibhāseyya taṃ bhikkhuniṃ apasādetuṃ ‘‘apasakka tāva bhagini, yāva bhikkhū bhuñjantī’’ti, paṭidesetabbaṃ tehi bhikkhūhi ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjimhā asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemā’’ti.

Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ

3. Yāni kho pana tāni sekkhasammatāni kulāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu sekkhasammatesu kulesu pubbe animantito agilāno khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.

Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadaṃ

4. Yāni kho pana tāni āraññakāni senāsanāni sāsaṅkasammatāni sappaṭibhayāni, yo pana bhikkhu tathārūpesu senāsanesu pubbe appaṭisaṃviditaṃ khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā ajjhārāme sahatthā paṭiggahetvā agilāno khādeyya vā, bhuñjeyya vā, paṭidesetabbaṃ tena bhikkhunā ‘‘gārayhaṃ, āvuso, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

Sekhiyā

Ime kho panāyasmanto sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Parimaṇḍalasikkhāpadaṃ

1. Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā.

2. Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Suppaṭicchannasikkhāpadaṃ

3. Suppaṭicchanno antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

4. Suppaṭicchanno antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Susaṃvutasikkhāpadaṃ



以下是巴利文的完整中文直译：
91. 如果有比丘制作雨披，其尺寸应当适中，具体尺寸为：长六指，宽一指半。如果超过这个尺寸，则是违犯轻罪。
92. 如果有比丘制作的衣物超过佛陀所规定的尺寸，则是违犯轻罪。具体尺寸为：长九指，宽六指，这就是佛陀所规定的衣物尺寸。
第九章：已列出的违犯
这里有二十九条违犯。对此我问，是否清楚，第二次问，是否清楚，第三次问，是否清楚，若清楚则保持沉默，如此我将记住这些。
违犯已结束。
应教导的
这些是四条应教导的法。
第一次应教导的戒律
如果有比丘进入他人的家中，拿起手中可吃的或可饮的食物，应该对那位比丘说：“你犯了严重的法，这是不适当的，我要对你说。”
第二次应教导的戒律
在家中邀请比丘享用食物时，如果有比丘在场，应该说：“请给我汤，请给我米饭。”而那位比丘不应对此表示不满：“请等一下，姐妹，直到比丘们享用食物。”即使有一位比丘不回应，也应对那位比丘说：“请等一下，姐妹，直到比丘们享用食物。”应对那些比丘说：“你们犯了严重的法，这是不适当的，我要对你们说。”
第三次应教导的戒律
在那些合适的家庭中，如果有比丘在这些合适的家庭中，未曾被邀请而拿起可吃的或可饮的食物，应该对那位比丘说：“你犯了严重的法，这是不适当的，我要对你说。”
第四次应教导的戒律
在那些偏远的营地中，若有比丘未经邀请而拿起可吃的或可饮的食物，应该对那位比丘说：“你犯了严重的法，这是不适当的，我要对你说。”
这里有四条应教导的法。我问，是否清楚，第二次问，是否清楚，第三次问，是否清楚，若清楚则保持沉默，如此我将记住这些。
应教导的已结束。
学习的法
这些是学习的法，已列出。
应学习适当的穿着。
应学习适当的饮食。
应学习在室内适当的行为。
应学习在室内适当的坐姿。

5. Susaṃvuto antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

6. Susaṃvuto antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Okkhittacakkhusikkhāpadaṃ

7. Okkhittacakkhu antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

8. Okkhittacakkhu antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ukkhittakasikkhāpadaṃ

9. Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

10. Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.

Ujjagghikasikkhāpadaṃ

11. Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

12. Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Uccasaddasikkhāpadaṃ

13. Appasaddo antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

14. Appasaddo antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Kāyappacālakasikkhāpadaṃ

15. Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

16. Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Bāhuppacālakasikkhāpadaṃ

17. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

18. Na bāhuppacālakaṃ antaragharenisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sīsappacālakasikkhāpadaṃ

19. Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

20. Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ujjagghikavaggo dutiyo.

Khambhakatasikkhāpadaṃ

21. Na khambhakato antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

22. Na khambhakato antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ

23. Na oguṇṭhito antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

24. Na oguṇṭhito antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ukkuṭikasikkhāpadaṃ

25. Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pallatthikasikkhāpadaṃ

26. Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ

27. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ

28. Pattasaññī piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ

29. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Samatittikasikkhāpadaṃ

30. Samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Khambhakatavaggo tatiyo.

Sakkaccabhuñjanasikkhāpadaṃ

31. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pattasaññībhuñjanasikkhāpadaṃ

32. Pattasaññī piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sapadānasikkhāpadaṃ

33. Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Samasūpakasikkhāpadaṃ

34. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Nathūpakatasikkhāpadaṃ

35. Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Odanappaṭicchādanasikkhāpadaṃ

36. Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti sikkhā karaṇīyā.

Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ

37. Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilāno attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ujjhānasaññīsikkhāpadaṃ

38. Na ujjhānasaññī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Kabaḷasikkhāpadaṃ

39. Nātimahantaṃ kabaḷaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ālopasikkhāpadaṃ



以下是巴利文的完整中文直译：
5. 应学习在室内时适当进入。
6. 应学习在室内时适当坐下。
眼睛闭合的戒律
7. 应学习在室内时眼睛闭合而进入。
8. 应学习在室内时眼睛闭合而坐下。
抬起的戒律
9. 应学习在室内时不抬起身体而进入。
10. 应学习在室内时不抬起身体而坐下。
第一章：范围的戒律
抬起的戒律
11. 应学习在室内时不抬起物品而进入。
12. 应学习在室内时不抬起物品而坐下。
高声的戒律
13. 应学习在室内时小声而进入。
14. 应学习在室内时小声而坐下。
身体摇晃的戒律
15. 应学习在室内时不摇晃身体而进入。
16. 应学习在室内时不摇晃身体而坐下。
手臂摇晃的戒律
17. 应学习在室内时不摇晃手臂而进入。
18. 应学习在室内时不摇晃手臂而坐下。
头部摇晃的戒律
19. 应学习在室内时不摇晃头部而进入。
20. 应学习在室内时不摇晃头部而坐下。
第二章：高声的戒律
支撑的戒律
21. 应学习在室内时不支撑身体而进入。
22. 应学习在室内时不支撑身体而坐下。
盖住的戒律
23. 应学习在室内时不遮盖身体而进入。
24. 应学习在室内时不遮盖身体而坐下。
抬起的戒律
25. 应学习在室内时不抬起身体而进入。
26. 应学习在室内时不抬起身体而坐下。
应当认真接受的戒律
27. 应学习认真接受乞食。
28. 应学习认真接受食物的器皿。
29. 应学习认真接受适量的食物。
30. 应学习认真接受同样的食物。
第三章：支撑的戒律
应当认真享用的戒律
31. 应学习认真享用乞食。
32. 应学习认真享用食物的器皿。
适量的戒律
33. 应学习认真享用适量的乞食。
34. 应学习认真享用同样的食物。
不应当过度的戒律
35. 不应学习在过度情况下享用乞食。
覆盖的戒律
36. 不应学习在食物上覆盖汤或调味品，以避免过度的贪欲。
汤和米的戒律
37. 不应学习在食物上加汤或米，以便于自己的利益而享用。
视察的戒律
38. 不应学习查看他人的器皿。
大块的戒律
39. 不应学习制作过大的食物。

40. Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sakkaccavaggo catuttho.

Anāhaṭasikkhāpadaṃ

41. Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Bhuñjamānasikkhāpadaṃ

42. Na bhuñjamāno sabbahatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sakabaḷasikkhāpadaṃ

43. Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Piṇḍukkhepakasikkhāpadaṃ

44. Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Kabaḷāvacchedakasikkhāpadaṃ

45. Na kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Avagaṇḍakārakasikkhāpadaṃ

46. Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Hatthaniddhunakasikkhāpadaṃ

47. Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sitthāvakārakasikkhāpadaṃ

48. Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Jivhānicchārakasikkhāpadaṃ

49. Na jivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Capucapukārakasikkhāpadaṃ

50. Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Kabaḷavaggo pañcamo.

Surusurukārakasikkhāpadaṃ

51. Na surusurukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Hatthanillehakasikkhāpadaṃ

52. Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pattanillehakasikkhāpadaṃ

53. Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Oṭṭhanillehakasikkhāpadaṃ

54. Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sāmisasikkhāpadaṃ

55. Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sasitthakasikkhāpadaṃ

56. Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Chattapāṇisikkhāpadaṃ

57. Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Daṇḍapāṇisikkhāpadaṃ

58. Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Satthapāṇisikkhāpadaṃ

59. Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Āvudhapāṇisikkhāpadaṃ

60. Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Surusuruvaggo chaṭṭho.

Pādukasikkhāpadaṃ

61. Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Upāhanasikkhāpadaṃ

62. Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Yānasikkhāpadaṃ

63. Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sayanasikkhāpadaṃ

64. Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pallatthikasikkhāpadaṃ

65. Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Veṭhitasikkhāpadaṃ

66. Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ

67. Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Chamāsikkhāpadaṃ

68. Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Nīcāsanasikkhāpadaṃ

69. Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ṭhitasikkhāpadaṃ

70. Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pacchatogamanasikkhāpadaṃ

71. Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Uppathenagamanasikkhāpadaṃ


以下是巴利文的完整直译：
第40. 我将环绕并切断，这是应该学习的戒。
尊敬章第四。
未取食学处
第41. 不在未取的食团上张开口门，这是应该学习的戒。
正在食用学处
第42. 不在正在食用时将全手放入口中，这是应该学习的戒。
有食团学处
第43. 不以有食团的口说话，这是应该学习的戒。
投食团学处
第44. 不食用投食团，这是应该学习的戒。
切断食团学处
第45. 不食用切断的食团，这是应该学习的戒。
造颊袋学处
第46. 不食用造颊袋，这是应该学习的戒。
摇手学处
第47. 不食用摇手，这是应该学习的戒。
显示样子学处
第48. 不食用显示样子，这是应该学习的戒。
吐舌学处
第49. 不食用吐舌，这是应该学习的戒。
发出咂嘴声学处
第50. 不食用发出咂嘴声，这是应该学习的戒。
食团章第五。
发出咕噜声学处
第51. 不食用发出咕噜声，这是应该学习的戒。
舔手学处
第52. 不食用舔手，这是应该学习的戒。
舔钵学处
第53. 不食用舔钵，这是应该学习的戒。
舔嘴唇学处
第54. 不食用舔嘴唇，这是应该学习的戒。
有油学处
第55. 不以有油的手接受饮水盘，这是应该学习的戒。
有涂抹学处
第56. 不在室内丢弃有涂抹的钵清洗，这是应该学习的戒。
持伞学处
第57. 不对未生病的持伞者说法，这是应该学习的戒。
持棍学处
第58. 不对未生病的持棍者说法，这是应该学习的戒。
持刀学处
第59. 不对未生病的持刀者说法，这是应该学习的戒。
持武器学处
第60. 不对未生病的持武器者说法，这是应该学习的戒。
咕噜声章第六。
穿鞋学处
第61. 不对未生病的穿鞋者说法，这是应该学习的戒。
穿凉鞋学处
第62. 不对未生病的穿凉鞋者说法，这是应该学习的戒。
乘车学处
第63. 不对未生病的乘车者说法，这是应该学习的戒。
卧床学处
第64. 不对未生病的卧床者说法，这是应该学习的戒。
交叉盘腿学处
第65. 不对未生病的交叉盘腿者说法，这是应该学习的戒。
裹头学处
第66. 不对未生病的裹头者说法，这是应该学习的戒。
蒙头学处
第67. 不对未生病的蒙头者说法，这是应该学习的戒。
地上学处
第68. 不对未生病的坐在地上而在座位上坐者说法，这是应该学习的戒。
低座学处
第69. 不对未生病的坐在低座上而在高座上坐者说法，这是应该学习的戒。
站立学处
第70. 不对未生病的坐者说站立的法，这是应该学习的戒。
背后走学处
第71. 不在背后走而对面前走的未生病者说法，这是应该学习的戒。
道路走学处

72. Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ṭhitouccārasikkhāpadaṃ

73. Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Hariteuccārasikkhāpadaṃ

74. Na harite agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Udakeuccārasikkhāpadaṃ



第72. 不在背后走而对面前走的未生病者说法，这是应该学习的戒。
站立高声学处
第73. 不在站立时对未生病者说高声或看见，这是应该学习的戒。
绿色高声学处
第74. 不在绿色时对未生病者说高声或看见或玩耍，这是应该学习的戒。
水中高声学处
provided by EasyChat

75. Na udake agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pādukavaggo sattamo.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto sekhiyā dhammā. Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Sekhiyā niṭṭhitā.

Adhikaraṇasamathā

Ime kho panāyasmanto satta adhikaraṇasamathā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo.

Sativinayo dātabbo.

Amūḷhavinayo dātabbo.

Paṭiññāya kāretabbaṃ.

Yebhuyyasikā.

Tassapāpiyasikā.

Tiṇavatthārakoti.

Uddiṭṭhā kho āyasmanto satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyasmante, pucchāmi kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Adhikaraṇasamathā niṭṭhitā.

Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ,

Uddiṭṭhā cattāro pārājikā dhammā,

Uddiṭṭhā terasa saṅghādisesā dhammā,

Uddiṭṭhā dve aniyatā dhammā,

Uddiṭṭhā tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā,

Uddiṭṭhā dvenavuti pācittiyā dhammā,

Uddiṭṭhā cattāro pāṭidesanīyā dhammā,

Uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,

Uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā, ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, tattha sabbeheva samaggehi sammodamānehi avivadamānehi sikkhitabbanti.

Vitthāruddeso pañcamo.

Bhikkhupātimokkhaṃ niṭṭhitaṃ.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Bhikkhunīpātimokkhapāḷi

Pubbakaraṇaṃ-4

Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

Uposathassa etāni, ‘‘pubbakaraṇa’’nti vuccati.

Pubbakiccaṃ-5

Chanda, pārisuddhi, utukkhānaṃ, bhikkhunigaṇanā ca ovādo;

Uposathassa etāni, ‘‘pubbakicca’’nti vuccati.

Pattakallaaṅgā-4

Uposatho, yāvatikā ca bhikkhunī kammappattā;

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti, ‘‘pattakalla’’nti vuccati.

Pubbakaraṇapubbakiccāni samāpetvā desitāpattikassa samaggassa bhikkhunisaṅghassa anumatiyā pātimokkhaṃ uddisituṃ ārādhanaṃ karoma.

Nidānuddeso

Suṇātu me ayye saṅgho, ajjuposatho pannaraso, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyya.

Kiṃ saṅghassa pubbakiccaṃ? Pārisuddhiṃ ayyāyo ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmi, taṃ sabbāva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karoma. Yassā siyā āpatti, sā āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ, tuṇhībhāvena kho panāyyāyo, ‘‘parisuddhā’’ti vedissāmi. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassā veyyākaraṇaṃ hoti, evamevaṃ evarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hoti. Yā pana bhikkhunī yāvatatiyaṃ anusāviyamāne saramānā santiṃ āpattiṃ nāvikareyya, sampajānamusāvādassā hoti. Sampajānamusāvādo kho panāyyāyo, antarāyiko dhammo vutto bhagavatā, tasmā saramānāya bhikkhuniyā āpannāya visuddhāpekkhāya santī āpatti āvikātabbā, āvikatā hissā phāsu hoti.


第75. 不在水中对未生病者排泄大便或小便或吐痰，这是应该学习的戒。
鞋章第七。
诸大德，已经诵出了应学法。在此我问诸大德，于此是否清净？我再次问，于此是否清净？我第三次问，于此是否清净？诸大德于此清净，因此默然。我如是持此。
应学法终。
止诤
诸大德，这七种止诤法来诵出。
为了平息、止息已生起的诤事，应给予现前调伏。
应给予忆念调伏。
应给予不痴调伏。
应使其自认。
应多数决。
应作恶罪。
应如草覆地。
诸大德，已经诵出了七种止诤法。在此我问诸大德，于此是否清净？我再次问，于此是否清净？我第三次问，于此是否清净？诸大德于此清净，因此默然。我如是持此。
止诤终。
诸大德，已经诵出了序论，
已经诵出了四波罗夷法，
已经诵出了十三僧残法，
已经诵出了两不定法，
已经诵出了三十舍忏法，
已经诵出了九十二忏悔法，
已经诵出了四悔过法，
已经诵出了应学法，
已经诵出了七止诤法，这是世尊经中所说，经中所含，每半月来诵出。在此一切和合欢喜无诤地应当学习。
广说诵出第五。
比丘波罗提木叉终。
礼敬彼世尊、阿罗汉、正等正觉者
比丘尼波罗提木叉诵
四准备事项
扫帚与灯，水与座位；
布萨的这些，称为"准备事项"。
五预备工作
欲与清净，时节宣布，比丘尼人数与教诫；
布萨的这些，称为"预备工作"。
四适当条件
布萨日，及有资格的比丘尼；
无共同的罪过；
应回避的人不在场，称为"适当"。
完成了准备事项和预备工作后，我们请求得到已忏悔罪过的和合比丘尼僧团的允许来诵波罗提木叉。
序论诵
大德尼僧团请听，今天是十五日布萨。如果僧团已准备好，僧团应举行布萨，诵波罗提木叉。
僧团的预备工作是什么？诸大德尼请宣告清净，我将诵波罗提木叉。我们所有在场的人都要好好听，用心思考。如果有犯戒，应该发露。如果没有犯戒，就应保持沉默。通过沉默，我将知道诸大德尼是"清净的"。正如被个别询问时会有回答一样，在这样的集会中也要这样宣告到


Uddiṭṭhaṃ kho, ayyāyo, nidānaṃ. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Nidānaṃ niṭṭhitaṃ.

Pārājikuddeso

Tatrime aṭṭha pārājikā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Methunadhammasikkhāpadaṃ

1. Yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyya, antamaso tiracchānagatenapi, pārājikā hoti asaṃvāsā.

Adinnādānasikkhāpadaṃ

2. Yā pana bhikkhunī gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā corāsi bālāsi mūḷhāsi thenāsīti, tathārūpaṃ bhikkhunī adinnaṃ ādiyamānā ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.

Manussaviggahasikkhāpadaṃ

3. Yā pana bhikkhunī sañcicca manussaviggahaṃ jīvitā voropeyya, satthahārakaṃ vāssa pariyeseyya, maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya ‘‘ambho purisa, kiṃ tuyhiminā pāpakena dujjīvitena, mataṃ te jīvitā seyyo’’ti, iti cittamanā cittasaṅkappā anekapariyāyena maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyya, maraṇāya vā samādapeyya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.

Uttarimanussadhammasikkhāpadaṃ

4. Yā pana bhikkhunī anabhijānaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ alamariyañāṇadassanaṃ samudācareyya ‘‘iti jānāmi, iti passāmī’’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asamanuggāhīyamānā vā āpannā visuddhāpekkhā evaṃ vadeyya ‘‘ajānamevaṃ, ayye, avacaṃ jānāmi, apassaṃ passāmi, tucchaṃ musā vilapi’’nti, aññatra adhimānā, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā.

Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadaṃ

5. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa, adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ āmasanaṃ vā parāmasanaṃ vā gahaṇaṃ vā chupanaṃ vā paṭipīḷanaṃ vā sādiyeyya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā ubbhajāṇumaṇḍalikā.

Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadaṃ

6. Yā pana bhikkhunī jānaṃ pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannaṃ bhikkhuniṃ nevattanā paṭicodeyya, na gaṇassa āroceyya, yadā ca sā ṭhitā vā assa cutā vā nāsitā vā avassaṭā vā, sā pacchā evaṃ vadeyya ‘‘pubbevāhaṃ, ayye, aññāsiṃ etaṃ bhikkhuniṃ ‘evarūpā ca evarūpā ca sā bhaginī’ti, no ca kho attanā paṭicodessaṃ, na gaṇassa ārocessa’’nti, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā vajjappaṭicchādikā.

Ukkhittānuvattikāsikkhāpadaṃ

7. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuṃ dhammena vinayena satthusāsanena anādaraṃ appaṭikāraṃ akatasahāyaṃ tamanuvatteyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘eso kho, ayye, bhikkhu samaggena saṅghena ukkhitto, dhammena vinayena satthusāsanena anādaro appaṭikāro akatasahāyo, māyye, etaṃ bhikkhuṃ anuvattī’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyaṃ ce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā ukkhittānuvattikā.

Aṭṭhavatthukāsikkhāpadaṃ



第76. 大德们，已经诵出了因缘。在此我问大德们，于此是否清净？我再次问，于此是否清净？我第三次问，于此是否清净？大德们于此清净，因此默然。我如是持此。
因缘终。
波罗夷法的诵出
此处有八种波罗夷法来诵出。
性欲法学处
如果比丘尼追随性欲，甚至是与动物性交，她将成为波罗夷，无法安住。
盗窃法学处
如果比丘尼从村庄或森林中盗取他人的财物，正如国王会抓住盗贼并杀死或囚禁或驱逐，愚蠢的盗贼如此，比丘尼如果盗取他人的财物，她也将成为波罗夷，无法安住。
人命法学处
如果比丘尼故意剥夺他人的生命，或寻找杀害的机会，或鼓励他人说：“哦，人啊，何必以这样的恶行度日，死去的生活更好”，如此心念与意图，她也将成为波罗夷，无法安住。
超人法学处
如果比丘尼在未了解超人法时，错误地宣称：“我知道，我见到了”，之后在某个时候被他人引导，或未被他人引导，依然说：“我只是不知道，我知道我见到了，空洞的谎言”，她也将成为波罗夷，无法安住。
抛弃法学处
如果比丘尼在未受教的情况下，故意抛弃与他人交往的机会，或故意抛弃与他人交往的机会，她也将成为波罗夷，无法安住。
隐藏法学处
如果比丘尼知道波罗夷法而不告知他人，不向团体报告，当她站立、倒下、灭亡或消失时，她会说：“我以前知道这个比丘，他是这样的这样的姐妹，但我没有告知他，也没有向团体报告”，她也将成为波罗夷，无法安住。
反对法学处
如果比丘尼在整个僧团中，故意不尊重被驱逐的比丘，违背教法与戒律，轻视与不帮助她，她应当对比丘说：“这位比丘被整个僧团驱逐，教法与戒律轻视与不帮助”，如此比丘尼应当被比丘们说出，且应当被比丘们如是对待，若不如此，她也将成为波罗夷，无法安住。
八法学处

8. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vā sādiyeyya, saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ vā sādiyeyya, santiṭṭheyya vā, sallapeyya vā, saṅketaṃ vā gaccheyya, purisassa vā abbhāgamanaṃ sādiyeyya, channaṃ vā anupaviseyya, kāyaṃ vā tadatthāya upasaṃhareyya etassa asaddhammassa paṭisevanatthāya, ayampi pārājikā hoti asaṃvāsā aṭṭhavatthukā.

Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pārājikā dhammā. Yesaṃ bhikkhunī aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjitvā na labhati bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvāsaṃ yathā pure, tathā pacchā, pārājikā hoti asaṃvāsā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Pārājikaṃ niṭṭhitaṃ.

Saṅghādisesuddeso

Ime kho panāyyāyo sattarasa saṅghādisesā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Ussayavādikāsikkhāpadaṃ

1. Yā pana bhikkhunī ussayavādikā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā dāsena vā kammakārena vā antamaso samaṇaparibbājakenāpi, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Corīvuṭṭhāpikāsikkhāpadaṃ

2. Yā pana bhikkhunī jānaṃ coriṃ vajjhaṃ viditaṃ anapaloketvā rājānaṃ vā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā pūgaṃ vā seṇiṃ vā, aññatra kappā vuṭṭhāpeyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Ekagāmantaragamanasikkhāpadaṃ

3. Yā pana bhikkhunī ekā vā gāmantaraṃ gaccheyya, ekā vā nadīpāraṃ gaccheyya, ekā vā rattiṃ vippavaseyya, ekā vā gaṇamhā ohiyeyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadaṃ

4. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena ukkhittaṃ bhikkhuniṃ dhammena vinayena satthusāsanena anapaloketvā kārakasaṅghaṃ, anaññāya gaṇassa chandaṃ osāreyya, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Bhojanapaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadaṃ

5. Yā pana bhikkhunī avassutā avassutassa purisapuggalassa hatthato khādanīyaṃ vā, bhojanīyaṃ vā sahatthā paṭiggahetvā khādeyya vā bhuñjeyya vā, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Bhojanapaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadaṃ

6. Yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ te, ayye, eso purisapuggalo karissati avassuto vā anavassuto vā, yato tvaṃ anavassutā, iṅgha, ayye, yaṃ te eso purisapuggalo deti khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā, taṃ tvaṃ sahatthā paṭiggahetvā khāda vā bhuñja vā’’ti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Sañcarittasikkhāpadaṃ

7. Yā pana bhikkhunī sañcarittaṃ samāpajjeyya itthiyā vā purisamatiṃ, purisassa vā itthimatiṃ, jāyattane vā jārattane vā antamaso taṅkhaṇikāyapi, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Duṭṭhadosasikkhāpadaṃ



第77. 如果比丘尼在未受教的情况下，故意抓住某个男子的手，或抓住僧伽的耳朵，或站着，或说话，或走向某个男子，或坐在某个男子旁边，或为了这个不正当的目的而靠近身体，这也将使她成为波罗夷，无法安住。
大德们，已经诵出了八种波罗夷法。若比丘尼因某种原因未能与其他比丘尼共同生活，正如以前那样，那么她将成为波罗夷，无法安住。在此我问大德们，于此是否清净？我再次问，于此是否清净？我第三次问，于此是否清净？大德们于此清净，因此默然。我如是持此。
波罗夷法终。
僧残法的诵出
此处有十七种僧残法来诵出。
**放纵法学处
如果比丘尼在家主或家主子、仆人或工人，甚至是出家人中放纵，这比丘尼便犯了第一种僧残法，无法安住。
**盗贼驱逐法学处
如果比丘尼知道某个盗贼是被驱逐的，在未观察的情况下，未向国王、僧团、团体、众人或首领报告，若不报告，她也犯了第一种僧残法，无法安住。
**单独出行法学处
如果比丘尼单独前往村庄，单独过河，夜间迷失，或从团体中掉队，这比丘尼便犯了第一种僧残法，无法安住。
**驱逐法学处
如果比丘尼在整个僧团中，故意不尊重被驱逐的比丘，违背教法与戒律，轻视与不帮助她，这比丘尼便犯了第一种僧残法，无法安住。
**饮食接受第一法学处
如果比丘尼在未受教的情况下，故意接受某个男子手中可吃的食物，或可饮食的东西，这比丘尼便犯了第一种僧残法，无法安住。
**饮食接受第二法学处
如果比丘尼说：“你这个男子将做什么，无论是放纵或不放纵，既然你不放纵，那么你给我可吃的东西，我就接受”，这比丘尼便犯了第一种僧残法，无法安住。
**行为法学处
如果比丘尼在女性或男性的意图中，或在生育或衰老的情况下，甚至在短暂的情况下，犯了第一种僧残法，无法安住。
恶行法学处

8. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ duṭṭhā dosā appatītā amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asa manuggāhīyamānā vā amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti, bhikkhunī ca dosaṃ patiṭṭhāti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Aññabhāgiyasikkhāpadaṃ

9. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ duṭṭhā dosā appatītā aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya ‘‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti, tato aparena samayena samanuggāhīyamānā vā asamanuggāhīyamānā vā aññabhāgiyañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti. Kocideso lesamatto upādinno, bhikkhunī ca dosaṃ patiṭṭhāti, ayampi bhikkhunī paṭhamāpattikaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Sikkhaṃpaccācikkhaṇasikkhāpadaṃ

10. Yā pana bhikkhunī kupitā anattamanā evaṃ vadeyya ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmi dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmi, kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṃ santike brahmacariyaṃ carissāmī’’ti. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye kupitā anattamanā evaṃ avaca ‘buddhaṃ paccācikkhāmi, dhammaṃ paccācikkhāmi, saṅghaṃ paccācikkhāmi, sikkhaṃ paccācikkhāmi, kinnumāva samaṇiyo yā samaṇiyo sakyadhītaro, santaññāpi samaṇiyo lajjiniyo kukkuccikā sikkhākāmā, tāsāhaṃ santike brahmacariyaṃ carissāmī’ti, abhiramāyye, svākkhāto dhammo, cara brahmacariyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Adhikaraṇakupitasikkhāpadaṃ

11. Yā pana bhikkhunī kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ vadeyya ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, kismiñcideva adhikaraṇe paccākatā kupitā anattamanā evaṃ avaca ‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo’ti, ayyā kho chandāpi gaccheyya, dosāpi gaccheyya, mohāpi gaccheyya, bhayāpi gaccheyyā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Pāpasamācārapaṭhamasikkhāpadaṃ



若有比丘尼诽谤另一位比丘尼，怀有恶意而不欢喜，以无根据的波罗夷法诽谤她，说"希望能把她驱逐出此梵行"。后来，无论是得到支持还是未得支持，这个指控都是无根据的，而且该比丘尼怀有恶意。这位比丘尼也犯了第一次的罪过，是应驱逐的僧伽残残法。
若有比丘尼诽谤另一位比丘尼，怀有恶意而不欢喜，以无根据的附属事项的一点点微小的东西诽谤她，说"希望能把她驱逐出此梵行"。后来，无论是得到支持还是未得支持，这个指控都只是附属事项的一点点微小的东西。这位比丘尼也犯了第一次的罪过，是应驱逐的僧伽残残法。
若有比丘尼生气不高兴而说："我弃佛、弃法、弃僧、弃学处。沙弥尼有什么了不起的，连沙弥尼都是羞愧、懊恼、欲学习的，我要在她们中间过梵行。"这位比丘尼应该被其他比丘尼这样劝告："大姐，请不要生气不高兴而说'我弃佛、弃法、弃僧、弃学处。沙弥尼有什么了不起的，连沙弥尼都是羞愧、懊恼、欲学习的，我要在她们中间过梵行。'大姐，佛所说的法很好，请好好过梵行以彻底结束苦难。"如果她被这样劝告仍然坚持己见，这位比丘尼应该被其他比丘尼劝告至三次，要她放弃这种想法。如果到第三次还不放弃，这位比丘尼也犯了应驱逐的僧伽残残法。
若有比丘尼在任何事件中生气不高兴而说："这些比丘尼都被贪欲、瞋恚、愚痴、恐惧所驱使。"这位比丘尼应该被其他比丘尼这样劝告："大姐，你在任何事件中生气不高兴而说'这些比丘尼都被贪欲、瞋恚、愚痴、恐惧所驱使'，其实大姐自己也会被贪欲、瞋恚、愚痴、恐惧所驱使。"如果她被这样劝告仍然坚持己见，这位比丘尼应该被其他比丘尼劝告至三次，要她放弃这种想法。如果到第三次还不放弃，这位比丘尼也犯了应驱逐的僧伽残残法。

12. Bhikkhuniyo paneva saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā ‘‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṃ saṅgho vaṇṇetī’’ti, evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyyuṃ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Pāpasamācāradutiyasikkhāpadaṃ

13. Yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya ‘‘saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṃsaddā evaṃsilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha – ‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṃ saṅgho vaṇṇetī’’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, evaṃ avaca, saṃsaṭṭhāva ayye tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharittha, santi saṅghe aññāpi bhikkhuniyo evācārā evaṃsaddā evaṃsilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, tā saṅgho na kiñci āha, tumhaññeva saṅgho uññāya paribhavena akkhantiyā vebhassiyā dubbalyā evamāha – ‘bhaginiyo kho saṃsaṭṭhā viharanti pāpācārā pāpasaddā pāpasilokā bhikkhunisaṅghassa vihesikā aññamaññissā vajjappaṭicchādikā, viviccathāyye, vivekaññeva bhaginīnaṃ saṅgho vaṇṇetī’’’ti, evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Saṅghabhedakasikkhāpadaṃ

14. Yā pana bhikkhunī samaggassa saṅghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, samaggassa saṅghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi, sametāyyā, saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Bhedānuvattakasikkhāpadaṃ



若有比丘尼与他人亲密往来，行为不端，言语恶劣，名声不好，扰乱比丘尼僧团，相互掩盖过失。其他比丘尼应该这样劝告她们："姐妹们，你们与他人亲密往来，行为不端，言语恶劣，名声不好，扰乱比丘尼僧团，相互掩盖过失。姐妹们，应当远离，僧团赞美的正是远离。"如果她们被这样劝告仍然坚持己见，这些比丘尼应该被其他比丘尼劝告至三次，要她们放弃这种行为。如果到第三次还不放弃，这些比丘尼也犯了应驱逐的僧伽残残法。
若有比丘尼说："姐妹们，你们都亲密往来，不要分散。僧团里也有其他比丘尼行为不端，言语恶劣，名声不好，扰乱比丘尼僧团，相互掩盖过失，但僧团并没有责备她们，反而只是责备你们，说你们是出于傲慢、侮辱、不忍、轻视、软弱。"这位比丘尼应该被其他比丘尼这样劝告："姐妹，请不要这样说,'姐妹们，你们都亲密往来，不要分散。僧团里也有其他比丘尼行为不端，言语恶劣，名声不好，扰乱比丘尼僧团，相互掩盖过失，但僧团并没有责备她们，反而只是责备你们，说你们是出于傲慢、侮辱、不忍、轻视、软弱。'"如果她被这样劝告仍然坚持己见，这位比丘尼应该被其他比丘尼劝告至三次，要她放弃这种想法。如果到第三次还不放弃，这位比丘尼也犯了应驱逐的僧伽残残法。
若有比丘尼为了破坏僧团的和合而努力，或者执持并坚持导致破坏的事件。这位比丘尼应该被其他比丘尼这样劝告："姐妹，你为了破坏僧团的和合而努力，或者执持并坚持导致破坏的事件。姐妹，请与僧团和解吧，因为和合的僧团是欢喜、无争论、一致教导、安乐住的。"如果她被这样劝告仍然坚持己见，这位比丘尼应该被其他比丘尼劝告至三次，要她放弃这种行为。如果到第三次还不放

15. Tassāyeva kho pana bhikkhuniyā bhikkhuniyo honti anuvattikā vaggavādikā ekā vā dve vā tisso vā, tā evaṃ vadeyyuṃ ‘‘māyyāyo, etaṃ bhikkhuniṃ kiñci avacuttha dhammavādinī cesā bhikkhunī, vinayavādinī cesā bhikkhunī, amhākañcesā bhikkhunī chandañca ruciñca ādāya voharati, jānāti, no bhāsati, amhākampetaṃ khamatī’’ti, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi evamassu vacanīyā ‘‘māyyāyo, evaṃ avacuttha, na cesā bhikkhunī dhammavādinī, na cesā bhikkhunī vinayavādinī, māyyānampi saṅghabhedo ruccittha, sametāyyānaṃ saṅghena, samaggo hi saṅgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’’ti, evañca tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyyuṃ, tā bhikkhuniyo bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyyuṃ. Iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyyuṃ, imāpi bhikkhuniyo yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Dubbacasikkhāpadaṃ

16. Bhikkhunī paneva dubbacajātikā hoti uddesapariyāpannesu sikkhāpadesu bhikkhunīhi sahadhammikaṃ vuccamānā attānaṃ avacanīyaṃ karoti ‘‘mā maṃ ayyāyo kiñci avacuttha kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, ahampāyyāyo, na kiñci vakkhāmi kalyāṇaṃ vā pāpakaṃ vā, viramathāyyāyo, mama vacanāyā’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, attānaṃ avacanīyaṃ akāsi, vacanīyameva, ayyā, attānaṃ karotu, ayyāpi bhikkhuniyo vadatu sahadhammena, bhikkhuniyopi ayyaṃ vakkhanti sahadhammena, evaṃ saṃvaddhā hi tassa bhagavato parisā yadidaṃ aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Kuladūsakasikkhāpadaṃ



这位比丘尼的确有一些比丘尼是随从者、恶言者，一位或两位或三位。她们会这样说："姐妹们，这个比丘尼无论如何都是不被指责的，既是法的说者，也是戒的说者，甚至她也会带着贪欲和喜好来与你们交谈，她知道，但不说，忍耐着我们。"这些比丘尼应该被其他比丘尼这样劝告："姐妹们，确实如此，这位比丘尼既不是法的说者，也不是戒的说者。我们也不赞成破坏僧团，和合的僧团是欢喜、无争论、一致教导、安乐住的。"如果她们被这样劝告仍然坚持己见，这些比丘尼应该被其他比丘尼劝告至三次，要她们放弃这种行为。如果到第三次还不放弃，这些比丘尼也犯了应驱逐的僧伽残残法。
若有比丘尼确实是言辞不当，关于应遵循的戒律，称为与法同行的比丘尼，做出不应说的话："姐妹们，请不要对我说任何不当的，无论是善的还是恶的。我不会说任何善的或恶的，请你们停止对我说任何话。"这位比丘尼应该被其他比丘尼这样劝告："姐妹，请不要这样做，你做了不该说的，应该说出你的话，姐妹们，也请比丘尼们与法同行，彼此之间应当说出真理，因为这是佛陀的弟子们所应遵循的，彼此之间要通过言语来沟通。"如果她被这样劝告仍然坚持己见，这位比丘尼应该被其他比丘尼劝告至三次，要她放弃这种行为。如果到第三次还不放弃，这位比丘尼也犯了应驱逐的僧伽残残法。

17. Bhikkhunī paneva aññataraṃ gāmaṃ vā nigamaṃ vā upanissāya viharati kuladūsikā pāpasamācārā, tassā kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni ca tāya duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘ayyā, kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyyāya, duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyyā imamhā āvāsā, alaṃ te idha vāsenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tā bhikkhuniyo evaṃ vadeyya ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo, dosagāminiyo ca bhikkhuniyo, mohagāminiyo ca bhikkhuniyo, bhayagāminiyo ca bhikkhuniyo, tādisikāya āpattiyā ekaccaṃ pabbājenti ekaccaṃ na pabbājentī’’ti, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyyā, evaṃ avaca, na ca bhikkhuniyo chandagāminiyo, na ca bhikkhuniyo dosagāminiyo , na ca bhikkhuniyo mohagāminiyo, na ca bhikkhuniyo bhayagāminiyo, ayyā kho kuladūsikā pāpasamācārā, ayyāya kho pāpakā samācārā dissanti ceva suyyanti ca, kulāni cāyyāya duṭṭhāni dissanti ceva suyyanti ca, pakkamatāyyā, imamhā āvāsā alaṃ te idha vāsenā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, ayampi bhikkhunī yāvatatiyakaṃ dhammaṃ āpannā nissāraṇīyaṃ saṅghādisesaṃ.

Uddiṭṭhā kho ayyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammā nava paṭhamāpattikā, aṭṭha yāvatatiyakā,

Yesaṃ bhikkhunī aññataraṃ vā aññataraṃ vā āpajjati, tāya bhikkhuniyā ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbaṃ. Ciṇṇamānattā bhikkhunī yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho, tattha sā bhikkhunī abbhetabbā. Ekāyapi ce ūno vīsatigaṇo bhikkhunisaṅgho taṃ bhikkhuniṃ abbheyya, sā ca bhikkhunī anabbhitā, tā ca bhikkhuniyo gārayhā, ayaṃ tattha sāmīci. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Saṅghādiseso niṭṭhito.

Nissaggiya pācittiyā

Ime kho panāyyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Pattasannicayasikkhāpadaṃ

1. Yā pana bhikkhunī pattasannicayaṃ kareyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Akālacīvarabhājanasikkhāpadaṃ

2. Yā pana bhikkhunī akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Cīvaraparivattanasikkhāpadaṃ

3. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā saddhiṃ cīvaraṃ parivattetvā sā pacchā evaṃ vadeyya ‘‘handāyye, tuyhaṃ cīvaraṃ, āhara metaṃ cīvaraṃ, yaṃ tuyhaṃ tuyhamevetaṃ, yaṃ mayhaṃ mayhamevetaṃ, āhara metaṃ cīvaraṃ, sakaṃ paccāharā’’ti acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññaviññāpanasikkhāpadaṃ

4. Yā pana bhikkhunī aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññacetāpana sikkhāpadaṃ

5. Yā pana bhikkhunī aññaṃ cetāpetvā aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṃ



若有比丘尼依附于某个村庄或城市，行为不端，恶劣的习俗显现出来，且恶劣的行为显而易见，家族因她而恶名显现，其他比丘尼应该这样劝告她们："姐妹们，确实有恶劣的习俗，确实有恶劣的行为显现出来，家族因她而恶名显现，应该离开这个住所，足够你们在这里的存在。"如果这位比丘尼被其他比丘尼这样劝告，她们应该说："贪欲驱动的比丘尼、瞋恚驱动的比丘尼、愚痴驱动的比丘尼、恐惧驱动的比丘尼，她们因这样的过失而被逐出或未被逐出。"这位比丘尼应该被其他比丘尼这样劝告："姐妹们，确实如此，不是比丘尼因贪欲驱动，不是比丘尼因瞋恚驱动，不是比丘尼因愚痴驱动，不是比丘尼因恐惧驱动。确实有恶劣的习俗，确实有恶劣的行为显现出来，家族因她而恶名显现，应该离开这个住所，足够你们在这里的存在。"如果这位比丘尼被其他比丘尼这样劝告仍然坚持己见，她们应该被劝告至三次，要她们放弃这种行为。如果到第三次还不放弃，这位比丘尼也犯了应驱逐的僧伽残残法。
这些确实是三十条应驱逐的法则，九条是第一次的过失，八条是至第三次的过失。
这些比丘尼若有一条或另一条犯错，她们应该在僧团中保持沉默。若有二十位比丘尼的僧团存在，这位比丘尼应当被排除在外。即便是少于二十位的比丘尼僧团，也应排除她，这位比丘尼应当被排除，其他比丘尼应当被谴责，这是公正的。在那里，姐妹们，我问你们，是否清净？我第二次问你们，是否清净？我第三次问你们，是否清净？若在此处清净，因此保持沉默，这样将会保持良好。
应驱逐的法则已结束。
不应持有的过失
这些法则确实是三十条不应持有的过失。
这些法则涉及到应遵循的戒律。
若有比丘尼收集托钵，犯了不应持有的过失。
若有比丘尼在未到时持有衣物，称之为"到时的衣物"，犯了不应持有的过失。
若有比丘尼与另一位比丘尼交换衣物，而后这样说："好吧，给你这件衣物，拿来这件衣物，这件衣物是你的，那件衣物是我的，拿来这件衣物，属于我自己。"无论是割裂或不割裂，犯了不应持有的过失。
若有比丘尼在告知他人时告知错误，犯了不应持有的过失。
若有比丘尼在告知他人时告知错误的意图，犯了不应持有的过失。

6. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadaṃ

7. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena saṅghikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadaṃ

8. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadaṃ

9. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena mahājanikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Puggalikacetāpanasikkhāpadaṃ

10. Yā pana bhikkhunī aññadatthikena parikkhārena aññuddisikena puggalikena saññācikena aññaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pattavaggo paṭhamo.

Garupāvuraṇasikkhāpadaṃ

11. Garupāvuraṇaṃ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā catukkaṃsaparamaṃ cetāpetabbaṃ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Lahupāvuraṇasikkhāpadaṃ

12. Lahupāvuraṇaṃ pana bhikkhuniyā cetāpentiyā aḍḍhateyyakaṃsaparamaṃ cetāpetabbaṃ. Tato ce uttari cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Kathinasikkhāpadaṃ

13. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Udositasikkhāpadaṃ

14. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine ekarattampi ce bhikkhunī ticīvarena vippavaseyya, aññatra bhikkhunisammutiyā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Akālacīvarasikkhāpadaṃ

15. Niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhuniyā ubbhatasmiṃ kathine bhikkhuniyā paneva akālacīvaraṃ uppajjeyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā khippameva kāretabbaṃ, no cassa pāripūri, māsaparamaṃ tāya bhikkhuniyā taṃ cīvaraṃ nikkhipitabbaṃ ūnassa pāripūriyā satiyā paccāsāya. Tato ce uttari nikkhipeyya satiyāpi paccāsāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Aññātakaviññattisikkhāpadaṃ

16. Yā pana bhikkhunī aññātakaṃ gahapatiṃ vā gahapatāniṃ vā cīvaraṃ viññāpeyya aññatra samayā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo acchinnacīvarā vā hoti bhikkhunī, naṭṭhacīvarā vā, ayaṃ tattha samayo.

Tatuttarisikkhāpadaṃ

17. Tañce aññātako gahapati vā gahapatānī vā bahūhi cīvarehi abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, santaruttaraparamaṃ tāya bhikkhuniyā tato cīvaraṃ sāditabbaṃ. Tato ce uttari sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Paṭhamaupakkhaṭasikkhāpadaṃ

18. Bhikkhuniṃ paneva uddissa aññātakassa gahapatissa vā gahapatāniyā vā cīvaracetāpannaṃ upakkhaṭaṃ hoti ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarena acchādessāmī’’ti. Tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata, maṃ āyasmā iminā cīvaracetāpannena evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādehī’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadaṃ



若有比丘尼用于其他目的的僧团物品,为其他目的而募集,却用来购买其他物品,犯了不应持有的过失。
若有比丘尼用于其他目的的僧团物品,为其他目的而募集,通过自己的努力用来购买其他物品,犯了不应持有的过失。
若有比丘尼用于其他目的的大众物品,为其他目的而募集,却用来购买其他物品,犯了不应持有的过失。
若有比丘尼用于其他目的的大众物品,为其他目的而募集,通过自己的努力用来购买其他物品,犯了不应持有的过失。
若有比丘尼用于其他目的的个人物品,为其他目的而募集,通过自己的努力用来购买其他物品,犯了不应持有的过失。
第一章 钵品完。
比丘尼购买重衣时,最多只能购买四钱重的。如果超过这个数量,犯了不应持有的过失。
比丘尼购买轻衣时,最多只能购买两钱半重的。如果超过这个数量,犯了不应持有的过失。
比丘尼在缝制衣服完成后,迦絺那衣期过后,最多只能持有多余的衣服十天。如果超过这个期限,犯了不应持有的过失。
比丘尼在缝制衣服完成后,迦絺那衣期过后,即使一夜也不能离开三衣而住,除非得到比丘尼的同意,否则犯了不应持有的过失。
比丘尼在缝制衣服完成后,迦絺那衣期过后,如果有非时衣,想要的比丘尼可以接受,接受后应尽快使用。如果不够,这位比丘尼最多可以保存那件衣服一个月,以期望它能够完备。如果超过这个期限保存,即使是出于希望它能够完备,犯了不应持有的过失。
若有比丘尼向不相识的居士或居士妻乞求衣服,除非是适当的时候,否则犯了不应持有的过失。这里的适当时候是指比丘尼的衣服被抢走或丢失。
如果不相识的居士或居士妻邀请用许多衣服,这位比丘尼最多只能接受内衣和外衣。如果接受更多,犯了不应持有的过失。
如果有人为特定的比丘尼准备了购买衣服的资金,对不相识的居士或居士妻说:"我要用这笔钱买衣服送给某某比丘尼。"如果这位比丘尼事先未受邀请就前去干预衣服的选择,说:"善哉,尊者,请用这笔钱为我买这样或那样的衣服。"出于善意,犯了不应持有的过失。

19. Bhikkhuniṃ paneva uddissa ubhinnaṃ aññātakānaṃ gahapatīnaṃ vā gahapatānīnaṃ vā paccekacīvaracetāpannāni upakkhaṭāni honti ‘‘imehi mayaṃ paccekacīvaracetāpannehi paccekacīvarāni cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarehi acchādessāmā’’ti. Tatra cesā bhikkhūnī pubbe appavāritā upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘sādhu vata maṃ āyasmanto imehi paccekacīvaracetāpannehi evarūpaṃ vā evarūpaṃ vā cīvaraṃ cetāpetvā acchādetha ubhova santā ekenā’’ti kalyāṇakamyataṃ upādāya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Rājasikkhāpadaṃ

20. Bhikkhuniṃ paneva uddissa rājā vā rājabhoggo vā brāhmaṇo vā gahapatiko vā dūtena cīvaracetāpannaṃ pahiṇeyya ‘‘iminā cīvaracetāpannena cīvaraṃ cetāpetvā itthannāmaṃ bhikkhuniṃ cīvarena acchādehī’’ti. So ce dūto taṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘idaṃ kho, ayye, ayyaṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, paṭiggaṇhātāyyā cīvaracetāpanna’’nti. Tāya bhikkhuniyā so dūto evamassa vacanīyo ‘‘na kho mayaṃ, āvuso, cīvaracetāpannaṃ paṭiggaṇhāma, cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāma kālena kappiya’’nti. So ce dūto taṃ bhikkhuniṃ evaṃ vadeyya ‘‘atthi panāyyāya, koci veyyāvaccakaro’’ti, cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro niddisitabbo ārāmiko vā upāsako vā ‘‘eso kho, āvuso, bhikkhunīnaṃ veyyāvaccakaro’’ti. So ce dūto taṃ veyyāvaccakaraṃ saññāpetvā taṃ bhikkhuniṃ upasaṅkamitvā evaṃ vadeyya ‘‘yaṃ kho, ayye, ayyā veyyāvaccakaraṃ niddisi, saññatto so mayā, upasaṅkamatāyyā kālena, cīvarena taṃ acchādessatī’’ti. Cīvaratthikāya, bhikkhave, bhikkhuniyā veyyāvaccakaro upasaṅkamitvā dvattikkhattuṃ codetabbo sāretabbo ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti, dvattikkhattuṃ codayamānā sārayamānā taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ, no ce abhinipphādeyya, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtāya uddissa ṭhātabbaṃ, catukkhattuṃ pañcakkhattuṃ chakkhattuparamaṃ tuṇhībhūtā uddissa tiṭṭhamānā taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, iccetaṃ kusalaṃ. Tato ce uttari vāyamamānā taṃ cīvaraṃ abhinipphādeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. No ce abhinipphādeyya, yatassā cīvaracetāpannaṃ ābhataṃ, tattha sāmaṃ vā gantabbaṃ, dūto vā pāhetabbo ‘‘yaṃ kho tumhe āyasmanto bhikkhuniṃ uddissa cīvaracetāpannaṃ pahiṇittha, na taṃ tassā bhikkhuniyā kiñci atthaṃ anubhoti, yuñjantāyasmanto sakaṃ, mā vo sakaṃ vinassā’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.

Cīvaravaggo dutiyo.

Rūpiyasikkhāpadaṃ

21. Yā pana bhikkhunī jātarūparajataṃ uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā upanikkhittaṃ vā sādiyeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadaṃ

22. Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṃ rūpiyasaṃvohāraṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Kayavikkayasikkhāpadaṃ

23. Yā pana bhikkhunī nānappakārakaṃ kayavikkayaṃ samāpajjeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Ūnapañcabandhanasikkhāpadaṃ



如果有两个不相识的居士或居士妻为某位比丘尼准备了购买衣服的资金,对她们说："我们要用这些钱分别为她买衣服。"如果这位比丘尼事先未受邀请就前去干预衣服的选择,说："善哉,尊者们,请用这些钱为我买这样或那样的衣服,我们共同使用一件。"出于善意,犯了不应持有的过失。
如果国王或国王的臣属或婆罗门或居士派遣使者带来购买衣服的资金,说："请用这笔钱为某位比丘尼买衣服。"如果使者来到这位比丘尼面前说："大姐,这笔购买衣服的资金是专门为您而来的,请您收下。"这位比丘尼应该这样告诉使者："朋友,我们不收取这笔购买衣服的资金,我们只收取适当的衣服。"如果使者说："大姐是否有可以帮助的人呢？"比丘尼应该指定一位工作人员或居士说："这位就是我们的工作人员。"如果使者去告知那位工作人员,然后再来见这位比丘尼说："大姐所指定的工作人员我已经告知了,他会在适当时候拿衣服来给您。"需要衣服的比丘尼应该去见那位工作人员,请求两三次"朋友,我需要衣服。"如果她请求两三次后那位工作人员能够提供衣服,这是善。如果还未能提供,最多可以静默等待四五六次,静默等待四五六次后如果那位工作人员能够提供衣服,这是善。如果她继续努力还未能提供,犯了不应持有的过失。如果仍未能提供,应自己去或派遣使者前往说："你们为那位比丘尼准备的购买衣服的资金,她并未从中获益,请你们自行处理,不要让它白白浪费。"这就是适当的做法。
第二章 衣服品完。
若有比丘尼拿取或教人拿取金银,或承认拥有,犯了不应持有的过失。
若有比丘尼从事各种形式的货币交易,犯了不应持有的过失。
若有比丘尼从事各种形式的买卖,犯了不应持有的过失。
若有比丘尼缺少五个

24. Yā pana bhikkhunī ūnapañcabandhanena pattena aññaṃ navaṃ pattaṃ cetāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Tāya bhikkhuniyā so patto bhikkhuniparisāya nissajjitabbo, yo ca tassā bhikkhuniparisāya pattapariyanto, so tassā bhikkhuniyā padātabbo ‘‘ayaṃ te bhikkhuni patto yāvabhedanāya dhāretabbo’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.

Bhesajjasikkhāpadaṃ

25. Yāni kho pana tāni gilānānaṃ bhikkhunīnaṃ paṭisāyanīyāni bhesajjāni, seyyathidaṃ – sappi navanītaṃ telaṃ madhu phāṇitaṃ, tāni paṭiggahetvā sattāhaparamaṃ sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbāni. Taṃ atikkāmentiyā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Cīvaraacchindanasikkhāpadaṃ

26. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sāmaṃ cīvaraṃ datvā kupitā anattamanā acchindeyya vā acchindāpeyya vā, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Suttaviññattisikkhāpadaṃ

27. Yā pana bhikkhunī sāmaṃ suttaṃ viññāpetvā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Mahāpesakārasikkhāpadaṃ

28. Bhikkhuniṃ paneva uddissa aññātako gahapati vā gahapatānī vā tantavāyehi cīvaraṃ vāyāpeyya, tatra cesā bhikkhunī pubbe appavāritā tantavāye upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ‘‘idaṃ kho āvuso cīvaraṃ maṃ uddissa viyyati, āyatañca karotha, vitthatañca appitañca suvītañca suppavāyitañca suvilekhitañca suvitacchitañca karotha, appeva nāma mayampi āyasmantānaṃ kiñcimattaṃ anupadajjeyyāmā’’ti, evañca sā bhikkhunī vatvā kiñcimattaṃ anupadajjeyya antamaso piṇḍapātamattampi, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Accekacīvarasikkhāpadaṃ

29. Dasāhānāgataṃ kattikatemāsikapuṇṇamaṃ bhikkhuniyā paneva accekacīvaraṃ uppajjeyya, accekaṃ maññamānāya bhikkhuniyā paṭiggahetabbaṃ, paṭiggahetvā yāva cīvarakālasamayaṃ nikkhipitabbaṃ. Tato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pariṇatasikkhāpadaṃ

30. Yā pana bhikkhunī jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ attano pariṇāmeyya, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Pattavaggo tatiyo.

Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Nissaggiyapācittiyā niṭṭhitā.

Suddhapācittiyā

Ime kho panāyyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Lasuṇasikkhāpadaṃ

1. Yā pana bhikkhunī lasuṇaṃ khādeyya pācittiyaṃ.

Sambādhalomasikkhāpadaṃ

2. Yā pana bhikkhunī sambādhe lomaṃ saṃharāpeyya, pācittiyaṃ.

Talaghātakasikkhāpadaṃ

3. Talaghātake pācittiyaṃ.

Jatumaṭṭhakasikkhāpadaṃ

4. Jatumaṭṭhake pācittiyaṃ.

Udakasuddhikasikkhāpadaṃ

5. Udakasuddhikaṃ pana bhikkhuniyā ādiyamānāya dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.

Upatiṭṭhanasikkhāpadaṃ

6. Yā pana bhikkhunī bhikkhussa bhuñjantassa pānīyena vā vidhūpanena vā upatiṭṭheyya, pācittiyaṃ.

Āmakadhaññasikkhāpadaṃ

7. Yā pana bhikkhunī āmakadhaññaṃ viññatvā vā viññāpetvā vā bhajjitvā vā bhajjāpetvā vā koṭṭetvā vā koṭṭāpetvā vā pacitvā vā pacāpetvā vā bhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadaṃ

若比丘尼以不足五绳的钵换取新钵，应驳回。该比丘尼应将此钵交给比丘尼众，比丘尼众中最资深的应给予该比丘尼，说"这是你的钵，可以保管到破损为止"。这就是应遵行的方法。
药品学处
比丘尼可以接受病比丘尼所需的药品，如酥油、新鲜黄油、油、蜜糖，但只能保存七天。超过这个期限，即犯应驳回的过失。
割截衣服学处
若比丘尼因愤怒和不满，自己或教唆他人割截另一比丘尼的衣服，应驳回。
请求线索学处
若比丘尼自行向织工要求织造衣服，应驳回。
大织工学处
若有俗家男女为某比丘尼织造衣服，而该比丘尼未经许可，前往织工处要求改变衣服的款式，说"这件衣服是为我织造的，请您延长、加宽、加厚、织好、整理好、缝制好"，并从中索取哪怕只是一点点，应驳回。
特别衣服学处
若比丘尼在十天内的临时月圆节期间需要特别的衣服，可以领受，但只能保管到衣服季节结束。超过这个期限保管，应驳回。
分配物品学处
若比丘尼明知是僧团的财物，却将其转给自己，应驳回。
第三品《钵》品完毕。
诸贵重者，已宣说三十条应驳回的过失。现在我再次问您：诸位是否清净？再问一次：诸位是否清净？再问第三次：诸位是否清净？诸位都已清净，故保持沉默，我如是受持。
应驳回的过失已完毕。
纯净过失
诸贵重者，还有六十六种应驳回的过失需要宣说。
蒜学处
若比丘尼食用蒜，犯应驳回的过失。
密处毛发学处
若比丘尼剃除密处毛发，犯应驳回的过失。
打掌学处
打掌，犯应驳回的过失。
涂脂学处
涂脂，犯应驳回的过失。
洗涤水学处
比丘尼取洗涤水时，最多只能取两指节长。超过这个量，犯应驳回的过失。
侍奉学处
若比丘尼在比丘用餐时，用水或熏香侍奉，犯应驳回的过失。
生谷物学处
若比丘尼明知或教唆他人烘焙、碾磨或煮食生谷物，犯应驳回的过失。
首次排泄学处

8. Yā pana bhikkhunī uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā tirokuṭṭe vā tiropākāre vā chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadaṃ

9. Yā pana bhikkhunī uccāraṃ vā passāvaṃ vā saṅkāraṃ vā vighāsaṃ vā harite chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Naccagītasikkhāpadaṃ

10. Yā pana bhikkhunī naccaṃ vā gītaṃ vā vāditaṃ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṃ.

Lasuṇavaggo paṭhamo.

Rattandhakārasikkhāpadaṃ

11. Yā pana bhikkhunī rattandhakāre appadīpe purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.

Paṭicchannokāsasikkhāpadaṃ

12. Yā pana bhikkhunī paṭicchanne okāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.

Ajjhokāsasallapanasikkhāpadaṃ

13. Yā pana bhikkhunī ajjhokāse purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā, pācittiyaṃ.

Dutiyikauyyojanasikkhāpadaṃ

14. Yā pana bhikkhunī rathikāya vā byūhe vā siṅghāṭake vā purisena saddhiṃ ekenekā santiṭṭheyya vā sallapeyya vā nikaṇṇikaṃ vā jappeyya dutiyikaṃ vā bhikkhuniṃ uyyojeyya, pācittiyaṃ.

Anāpucchāpakkamanasikkhāpadaṃ

15. Yā pana bhikkhunī purebhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā āsane nisīditvā sāmike anāpucchā pakkameyya, pācittiyaṃ.

Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadaṃ

16. Yā pana bhikkhunī pacchābhattaṃ kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā āsane abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.

Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadaṃ

17. Yā pana bhikkhunī vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchā seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.

Paraujjhāpanakasikkhāpadaṃ

18. Yā pana bhikkhunī duggahitena dūpadhāritena paraṃ ujjhāpeyya, pācittiyaṃ.

Paraabhisapanasikkhāpadaṃ

19. Yā pana bhikkhunī attānaṃ vā paraṃ vā nirayena vā brahmacariyena vā abhisapeyya, pācittiyaṃ.

Rodanasikkhāpadaṃ

20. Yā pana bhikkhunī attānaṃ vadhitvā vadhitvā rodeyya, pācittiyaṃ.

Rattandhakāravaggo dutiyo.

Naggasikkhāpadaṃ

21. Yā pana bhikkhunī naggā nahāyeyya, pācittiyaṃ.

Udakasāṭikasikkhāpadaṃ

22. Udakasāṭikaṃ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ , dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ atikkāmentiyā chedanakaṃ pācittiyaṃ.

Cīvarasibbanasikkhāpadaṃ

23. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā cīvaraṃ visibbetvā vā visibbāpetvā vā sā pacchā anantarāyikinī neva sibbeyya, na sibbāpanāya ussukkaṃ kareyya aññatra catūhapañcāhā, pācittiyaṃ.

Saṅghāṭicārasikkhāpadaṃ

24. Yā pana bhikkhunī pañcāhikaṃ saṅghāṭicāraṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.

Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadaṃ

25. Yā pana bhikkhunī cīvarasaṅkamanīyaṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.

Gaṇacīvarasikkhāpadaṃ

26. Yā pana bhikkhunī gaṇassa cīvaralābhaṃ antarāyaṃ kareyya, pācittiyaṃ.

Paṭibāhanasikkhāpadaṃ

27. Yā pana bhikkhunī dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāheyya, pācittiyaṃ.

Cīvaradānasikkhāpadaṃ

28. Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā samaṇacīvaraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.

Kālaatikkamanasikkhāpadaṃ



8. 若比丘尼将排泄物、小便、垃圾或残食扔到墙外或围墙外,或教唆他人这样做,犯应驳回的过失。
第二排泄学处
9. 若比丘尼将排泄物、小便、垃圾或残食扔到绿地上,或教唆他人这样做,犯应驳回的过失。
歌舞学处
10. 若比丘尼去观看歌舞或音乐表演,犯应驳回的过失。
蒜品第一品完。
夜黑学处
11. 若比丘尼在夜晚黑暗无光处与男子独处或交谈,犯应驳回的过失。
隐蔽处学处
12. 若比丘尼在隐蔽处与男子独处或交谈,犯应驳回的过失。
空旷处交谈学处
13. 若比丘尼在空旷处与男子独处或交谈,犯应驳回的过失。
遣送同伴学处
14. 若比丘尼在街道、十字路口或三岔路口与男子独处或交谈,或私下耳语,或遣送同伴比丘尼离开,犯应驳回的过失。
未告知离开学处
15. 若比丘尼在午前访问俗家并坐下后,未告知主人就离开,犯应驳回的过失。
未告知就坐学处
16. 若比丘尼在午后访问俗家,未告知主人就坐下或躺下,犯应驳回的过失。
未告知铺设学处
17. 若比丘尼在非时访问俗家,未告知主人就铺设或命人铺设卧具并坐下或躺下,犯应驳回的过失。
诽谤他人学处
18. 若比丘尼因误解或误会而诽谤他人,犯应驳回的过失。
诅咒学处
19. 若比丘尼以地狱或梵行诅咒自己或他人,犯应驳回的过失。
哭泣学处
20. 若比丘尼一边打自己一边哭泣,犯应驳回的过失。
夜黑品第二品完。
裸体学处
21. 若比丘尼裸体洗浴,犯应驳回的过失。
浴衣学处
22. 比丘尼制作浴衣时,必须按规定尺寸制作。规定尺寸是:长四善逝掌宽,宽两掌宽。超过这个尺寸,犯应驳回的过失。
缝制衣服学处
23. 若比丘尼拆开或教唆他人拆开比丘尼的衣服后,在没有障碍的情况下,四五天内不缝制也不努力安排缝制,犯应驳回的过失。
僧伽梨衣学处
24. 若比丘尼超过五天不穿僧伽梨衣,犯应驳回的过失。
可交换衣服学处
25. 若比丘尼穿着可交换的衣服,犯应驳回的过失。
团体衣服学处
26. 若比丘尼阻碍团体获得衣服,犯应驳回的过失。
拒绝学处
27. 若比丘尼拒绝合法的衣服分配,犯应驳回的过失。
赠衣学处
28. 若比丘尼将沙门衣赠送给在家人、男游方外道或女游方外道,犯应驳回的过失。
超时学处

29. Yā pana bhikkhunī dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyya, pācittiyaṃ.

Kathinuddhārasikkhāpadaṃ

30. Yā pana bhikkhunī dhammikaṃ kathinuddhāraṃ paṭibāheyya, pācittiyaṃ.

Naggavaggo tatiyo.

Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadaṃ

31. Yā pana bhikkhuniyo dve ekamañce tuvaṭṭeyyuṃ, pācittiyaṃ.

Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadaṃ

32. Yā pana bhikkhuniyo dve ekattharaṇapāvuraṇā tuvaṭṭeyyuṃ, pācittiyaṃ.

Aphāsukaraṇasikkhāpadaṃ

33. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca aphāsuṃ kareyya, pācittiyaṃ.

Naupaṭṭhāpanasikkhāpadaṃ

34. Yā pana bhikkhunī dukkhitaṃ sahajīviniṃ neva upaṭṭhaheyya, na upaṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.

Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ

35. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā upassayaṃ datvā kupitā anattamanā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Saṃsaṭṭhasikkhāpadaṃ

36. Yā pana bhikkhunī saṃsaṭṭhā vihareyya gahapatinā vā gahapatiputtena vā, sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, saṃsaṭṭhā vihari gahapatināpi gahapatiputtenāpi, viviccāyye, vivekaññeva bhaginiyā saṅgho vaṇṇetī’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya, yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.

Antoraṭṭhasikkhāpadaṃ

37. Yā pana bhikkhunī antoraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.

Tiroraṭṭhasikkhāpadaṃ

38. Yā pana bhikkhunī tiroraṭṭhe sāsaṅkasammate sappaṭibhaye asatthikā cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.

Antovassasikkhāpadaṃ

39. Yā pana bhikkhunī antovassaṃ cārikaṃ careyya, pācittiyaṃ.

Cārikanapakkamanasikkhāpadaṃ

40. Yā pana bhikkhunī vassaṃvuṭṭhā cārikaṃ na pakkameyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṃ.

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

Rājāgārasikkhāpadaṃ

41. Yā pana bhikkhunī rājāgāraṃ vā cittāgāraṃ vā ārāmaṃ vā uyyānaṃ vā pokkharaṇiṃ vā dassanāya gaccheyya, pācittiyaṃ.

Āsandiparibhuñjanasikkhāpadaṃ

42. Yā pana bhikkhunī āsandiṃ vā pallaṅkaṃ vā paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Suttakantanasikkhāpadaṃ

43. Yā pana bhikkhunī suttaṃ kanteyya, pācittiyaṃ.

Gihiveyyāvaccasikkhāpadaṃ

44. Yā pana bhikkhunī gihiveyyāvaccaṃ kareyya, pācittiyaṃ.

Adhikaraṇasikkhāpadaṃ

45. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā ‘‘ehāyye, imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasamehī’’ti vuccamānā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā sā pacchā anantarāyikinī neva vūpasameyya, na vūpasamāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.

Bhojanadānasikkhāpadaṃ

46. Yā pana bhikkhunī agārikassa vā paribbājakassa vā paribbājikāya vā sahatthā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā dadeyya, pācittiyaṃ.

Āvasathacīvarasikkhāpadaṃ

47. Yā pana bhikkhunī āvasathacīvaraṃ anissajjetvā paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Āvasathavihārasikkhāpadaṃ

48. Yā pana bhikkhunī āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkameyya, pācittiyaṃ.

Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadaṃ

49. Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇeyya, pācittiyaṃ.

Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadaṃ



29. 若比丘尼因衣服不足而超过衣服时节,犯应驳回的过失。
结夏安居学处
30. 若比丘尼阻碍合法的结夏安居,犯应驳回的过失。
裸品第三品完。
同卧学处
31. 若比丘尼们两人同卧一床,犯应驳回的过失。
同被学处
32. 若比丘尼们两人同用一被褥,犯应驳回的过失。
造扰学处
33. 若比丘尼故意给同伴比丘尼造扰,犯应驳回的过失。
不照顾学处
34. 若比丘尼不照顾有疾病的同伴,也不安排他人照顾,犯应驳回的过失。
驱逐学处
35. 若比丘尼因愤怒和不满而驱逐或教唆他人驱逐另一比丘尼出住处,犯应驳回的过失。
交往学处
36. 若比丘尼与在家男女过从甚密,其他比丘尼应如此劝告她："贵姐,请不要与在家男女过从甚密,贵姐应当独居,因为僧团赞美独居。"如果她被如此劝告后仍然如此,应由其他比丘尼至多三次劝诫她放弃,如果至第三次仍不放弃,则犯应驳回的过失。
国内学处
37. 若比丘尼在国内被视为有危险和恐惧,却独自游行,犯应驳回的过失。
国外学处
38. 若比丘尼在国外被视为有危险和恐惧,却独自游行,犯应驳回的过失。
雨安居学处
39. 若比丘尼在雨安居期间游行,犯应驳回的过失。
不离开学处
40. 若比丘尼在雨安居结束后,不离开至少六七由旬,犯应驳回的过失。
同卧品第四品完。
王宫学处
41. 若比丘尼去参观王宫、画廊、园林或池塘,犯应驳回的过失。
坐具使用学处
42. 若比丘尼使用高椅或床,犯应驳回的过失。
缝线学处
43. 若比丘尼缝线,犯应驳回的过失。
替俗家人办事学处
44. 若比丘尼为在家人办事,犯应驳回的过失。
处理纠纷学处
45. 若比丘尼被要求"贵姐,请调解此纠纷"而答应后,却不调解也不努力安排调解,犯应驳回的过失。
供食学处
46. 若比丘尼亲手给在家人、男游方外道或女游方外道食物或饮料,犯应驳回的过失。
离开住所衣服学处
47. 若比丘尼未交还住所衣服就使用,犯应驳回的过失。
离开住所学处
48. 若比丘尼未交还住所就离开游行,犯应驳回的过失。
学习动物学术学处
49. 若比丘尼学习动物学术,犯应驳回的过失。
说动物学术学处

50. Yā pana bhikkhunī tiracchānavijjaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.

Cittāgāravaggo pañcamo.

Ārāmapavisanasikkhāpadaṃ

51. Yā pana bhikkhunī jānaṃ sabhikkhukaṃ ārāmaṃ anāpucchā paviseyya, pācittiyaṃ.

Bhikkhuakkosanasikkhāpadaṃ

52. Yā pana bhikkhunī bhikkhuṃ akkoseyya vā paribhāseyya vā, pācittiyaṃ.

Gaṇaparibhāsanasikkhāpadaṃ

53. Yā pana bhikkhunī caṇḍīkatā gaṇaṃ paribhāseyya, pācittiyaṃ.

Pavāritasikkhāpadaṃ

54. Yā pana bhikkhunī nimantitā vā pavāritā vā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.

Kulamaccharinīsikkhāpadaṃ

55. Yā pana bhikkhunī kulamaccharinī assa, pācittiyaṃ.

Abhikkhukāvāsasikkhāpadaṃ

56. Yā pana bhikkhunī abhikkhuke āvāse vassaṃ vaseyya, pācittiyaṃ.

Apavāraṇāsikkhāpadaṃ

57. Yā pana bhikkhunī vassaṃvuṭṭhā ubhatosaṅghe tīhi ṭhānehi na pavāreyya diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, pācittiyaṃ.

Ovādasikkhāpadaṃ

58. Yā pana bhikkhunī ovādāya vā saṃvāsāya vā na gaccheyya, pācittiyaṃ.

Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadaṃ

59. Anvaddhamāsaṃ bhikkhuniyā bhikkhusaṅghato dve dhammā paccāsīsitabbā uposathapucchakañca ovādūpasaṅkamanañca. Taṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.

Pasākhejātasikkhāpadaṃ

60. Yā pana bhikkhunī pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ vā rudhitaṃ vā anapaloketvā saṅghaṃ vā gaṇaṃ vā purisena saddhiṃ ekenekā bhedāpeyya vā phālāpeyya vā dhovāpeyya vā ālimpāpeyya vā bandhāpeyya vā mocāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Ārāmavaggo chaṭṭho.

Gabbhinīsikkhāpadaṃ

61. Yā pana bhikkhunī gabbhiniṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Pāyantīsikkhāpadaṃ

62. Yā pana bhikkhunī pāyantiṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Paṭhamasikkhamānasikkhāpadaṃ

63. Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Dutiyasikkhamānasikkhāpadaṃ

64. Yā pana bhikkhunī dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Paṭhamagihigatasikkhāpadaṃ

65. Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassaṃ gihigataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Dutiyagihigatasikkhāpadaṃ

66. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Tatiyagihigatasikkhāpadaṃ

67. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassaṃ gihigataṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Paṭhamasahajīvinīsikkhāpadaṃ

68. Yā pana bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā dve vassāni neva anuggaṇheyya na anuggaṇhāpeyya, pācittiyaṃ.

Pavattinīnānubandhanasikkhāpadaṃ

69. Yā pana bhikkhunī vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ dve vassāni nānubandheyya, pācittiyaṃ.

Dutiyasahajīvinīsikkhāpadaṃ

70. Yā pana bhikkhunī sahajīviniṃ vuṭṭhāpetvā neva vūpakāseyya na vūpakāsāpeyya antamaso chappañcayojanānipi, pācittiyaṃ.

Gabbhinivaggo sattamo.

Paṭhamakumāribhūtasikkhāpadaṃ

71. Yā pana bhikkhunī ūnavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Dutiyakumāribhūtasikkhāpadaṃ

72. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu asikkhitasikkhaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Tatiyakumāribhūtasikkhāpadaṃ

以下是巴利文的完整直译，按照您的要求进行了处理：
50. 若有比丘尼教授低级学问，犯忏悔。
画室品第五
进入园林学处
51. 若有比丘尼明知有比丘的园林，未经允许而进入，犯忏悔。
辱骂比丘学处
52. 若有比丘尼辱骂或责骂比丘，犯忏悔。
责骂僧团学处
53. 若有比丘尼暴怒而责骂僧团，犯忏悔。
已邀请学处
54. 若有比丘尼被邀请或已被供养，而食用硬食或软食，犯忏悔。
吝惜俗家学处
55. 若有比丘尼吝惜俗家，犯忏悔。
无比丘住处学处
56. 若有比丘尼在无比丘的住处度过雨安居，犯忏悔。
不自恣学处
57. 若有比丘尼雨安居结束后，不在两部僧团中就三事自恣，即所见、所闻或所疑，犯忏悔。
教诫学处
58. 若有比丘尼不去接受教诫或共住，犯忏悔。
前往接受教诫学处
59. 比丘尼每半月应从比丘僧团期待两件事：问布萨和前往接受教诫。超过此期限者，犯忏悔。
生于隐处学处
60. 若有比丘尼对生于隐处的疮或伤，未告知僧团或僧众，与一男子独处而令其切开、剖开、洗净、涂抹、包扎或解开，犯忏悔。
园林品第六
孕妇学处
61. 若有比丘尼令孕妇出家，犯忏悔。
哺乳妇学处
62. 若有比丘尼令哺乳妇出家，犯忏悔。
第一式叉摩那学处
63. 若有比丘尼令未在六法中学习两年的式叉摩那出家，犯忏悔。
第二式叉摩那学处
64. 若有比丘尼令已在六法中学习两年但未经僧团认可的式叉摩那出家，犯忏悔。
第一在家女学处
65. 若有比丘尼令未满十二岁的在家女出家，犯忏悔。
第二在家女学处
66. 若有比丘尼令已满十二岁但未在六法中学习两年的在家女出家，犯忏悔。
第三在家女学处
67. 若有比丘尼令已满十二岁且已在六法中学习两年但未经僧团认可的在家女出家，犯忏悔。
第一同住尼学处
68. 若有比丘尼令同住尼出家后，两年内既不亲自摄受也不令他人摄受，犯忏悔。
不随依和尚尼学处
69. 若有比丘尼不随依令其出家的和尚尼两年，犯忏悔。
第二同住尼学处
70. 若有比丘尼令同住尼出家后，既不亲自带离也不令他人带离，即使只有五六由旬，犯忏悔。
孕妇品第七
第一未成年女学处
71. 若有比丘尼令未满二十岁的未成年女出家，犯忏悔。
第二未成年女学处
72. 若有比丘尼令已满二十岁但未在六法中学习两年的未成年女出家，犯忏悔。
第三未成年女学处

73. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇavīsativassaṃ kumāribhūtaṃ dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ saṅghena asammataṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Ūnadvādasavassasikkhāpadaṃ

74. Yā pana bhikkhunī ūnadvādasavassā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadaṃ

75. Yā pana bhikkhunī paripuṇṇadvādasavassā saṅghena asammatā vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Khiyyanadhammasikkhāpadaṃ

76. Yā pana bhikkhunī ‘‘alaṃ tāva te, ayye, vuṭṭhāpitenā’’ti vuccamānā ‘‘sādhū’’ti paṭissuṇitvā sā pacchā khiyyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.

Paṭhamasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṃ

77. Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṃ ‘‘sace me tvaṃ, ayye, cīvaraṃ dassasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā sā pacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya, na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.

Dutiyasikkhamānanavuṭṭhāpanasikkhāpadaṃ

78. Yā pana bhikkhunī sikkhamānaṃ ‘‘sace maṃ tvaṃ, ayye, dve vassāni anubandhissasi, evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti vatvā sā pacchā anantarāyikinī neva vuṭṭhāpeyya, na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ kareyya, pācittiyaṃ.

Sokāvāsasikkhāpadaṃ

79. Yā pana bhikkhunī purisasaṃsaṭṭhaṃ kumārakasaṃsaṭṭhaṃ caṇḍiṃ sokāvāsaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Ananuññātasikkhāpadaṃ

80. Yā pana bhikkhunī mātāpitūhi vā sāmikena vā ananuññātaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Pārivāsikasikkhāpadaṃ

81. Yā pana bhikkhunī pārivāsikachandadānena sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Anuvassasikkhāpadaṃ

82. Yā pana bhikkhunī anuvassaṃ vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Ekavassasikkhāpadaṃ

83. Yā pana bhikkhunī ekaṃ vassaṃ dve vuṭṭhāpeyya, pācittiyaṃ.

Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo.

Chattupāhanasikkhāpadaṃ

84. Yā pana bhikkhunī agilānā chattupāhanaṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.

Yānasikkhāpadaṃ

85. Yā pana bhikkhunī agilānā yānena yāyeyya, pācittiyaṃ.

Saṅghāṇisikkhāpadaṃ

86. Yā pana bhikkhunī saṅghāṇiṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.

Itthālaṅkārasikkhāpadaṃ

87. Yā pana bhikkhunī itthālaṅkāraṃ dhāreyya, pācittiyaṃ.

Gandhavaṇṇakasikkhāpadaṃ

88. Yā pana bhikkhunī gandhavaṇṇakena nahāyeyya, pācittiyaṃ.

Vāsitakasikkhāpadaṃ

89. Yā pana bhikkhunī vāsitakena piññākena nahāyeyya, pācittiyaṃ.

Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpadaṃ

90. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Sikkhamānaummaddāpanasikkhāpadaṃ

91. Yā pana bhikkhunī sikkhamānāya ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Sāmaṇerīummaddāpanasikkhāpadaṃ

92. Yā pana bhikkhunī sāmaṇeriyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Gihiniummaddāpanasikkhāpadaṃ

93. Yā pana bhikkhunī gihiniyā ummaddāpeyya vā parimaddāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Anāpucchāsikkhāpadaṃ

94. Yā pana bhikkhunī bhikkhussa purato anāpucchā āsane nisīdeyya, pācittiyaṃ.

Pañhāpucchanasikkhāpadaṃ

95. Yā pana bhikkhunī anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ puccheyya, pācittiyaṃ.

Asaṃkaccikasikkhāpadaṃ

96. Yā pana bhikkhunī asaṃkaccikā gāmaṃ paviseyya, pācittiyaṃ.

Chattupāhanavaggo navamo.

Musāvādasikkhāpadaṃ

97. Sampajānamusāvāde pācittiyaṃ.

Omasavādasikkhāpadaṃ

98. Omasavāde pācittiyaṃ.

Pesuññasikkhāpadaṃ



73. 若有比丘尼已满二十岁，未满二年的式叉摩那，在六法中未被僧团认可而出家，犯忏悔。
未满十二岁学处
74. 若有比丘尼未满十二岁而出家，犯忏悔。
已满十二岁学处
75. 若有比丘尼已满十二岁但未经僧团认可而出家，犯忏悔。
减损法学处
76. 若有比丘尼在被称为“够了，尊者”的情况下，听到“好”的回应后，随后进入减损法，犯忏悔。
第一次式叉摩那出家学处
77. 若有比丘尼对式叉摩那说：“如果你，尊者，给我袈裟，我就会让你出家。”之后不再出家，也不对出家表示兴奋，犯忏悔。
第二次式叉摩那出家学处
78. 若有比丘尼对式叉摩那说：“如果你，尊者，跟随我两年，我就会让你出家。”之后不再出家，也不对出家表示兴奋，犯忏悔。
悲伤住处学处
79. 若有比丘尼在与男子或小男孩接触时，因悲伤而出家，犯忏悔。
未经许可学处
80. 若有比丘尼未经父母或丈夫的许可而出家，犯忏悔。
居住者学处
81. 若有比丘尼因居住者的捐赠而出家，犯忏悔。
随住学处
82. 若有比丘尼随住而出家，犯忏悔。
一年的学处
83. 若有比丘尼一年内出家两次，犯忏悔。
未成年女品第八
伞学处
84. 若有比丘尼不健康而持伞，犯忏悔。
交通工具学处
85. 若有比丘尼不健康而乘坐交通工具，犯忏悔。
僧团持学处
86. 若有比丘尼持有僧团的财物，犯忏悔。
女子装饰学处
87. 若有比丘尼持有女子装饰品，犯忏悔。
香气学处
88. 若有比丘尼用香气沐浴，犯忏悔。
洗涤学处
89. 若有比丘尼用洗涤剂沐浴，犯忏悔。
比丘尼精神病学处
90. 若有比丘尼使比丘精神失常或使其失去理智，犯忏悔。
学习者精神病学处
91. 若有比丘尼使学习者精神失常或使其失去理智，犯忏悔。
小沙弥精神病学处
92. 若有比丘尼使小沙弥精神失常或使其失去理智，犯忏悔。
在家人精神病学处
93. 若有比丘尼使在家人精神失常或使其失去理智，犯忏悔。
未经询问学处
94. 若有比丘尼在比丘面前未经询问而坐，犯忏悔。
提问学处
95. 若有比丘尼向不在场的比丘提问，犯忏悔。
不合适的学处
96. 若有比丘尼在不合适的情况下进入村庄，犯忏悔。
伞品第九
妄语学处
97. 若有比丘尼说妄语，犯忏悔。
恶言学处
98. 若有比丘尼说恶言，犯忏悔。
传谣学处

99. Bhikkhunipesuññe pācittiyaṃ.

Padasodhammasikkhāpadaṃ

100. Yā pana bhikkhunī anupasampannaṃ padaso dhammaṃ vāceyya, pācittiyaṃ.

Paṭhamasahaseyyasikkhāpadaṃ

101. Yā pana bhikkhunī anupasampannāya uttaridirattatirattaṃ sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Dutiyasahaseyyasikkhāpadaṃ

102. Yā pana bhikkhunī purisena sahaseyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Dhammadesanāsikkhāpadaṃ

103. Yā pana bhikkhunī purisassa uttarichappañcavācāhi dhammaṃ deseyya aññatra viññunā itthiviggahena, pācittiyaṃ.

Bhūtārocanasikkhāpadaṃ

104. Yā pana bhikkhunī anupasampannāya uttarimanussadhammaṃ āroceyya, bhūtasmiṃ pācittiyaṃ.

Duṭṭhullārocanasikkhāpadaṃ

105. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā duṭṭhullaṃ āpattiṃ anupasampannāya āroceyya aññatra bhikkhunisammutiyā, pācittiyaṃ.

Pathavīkhaṇanasikkhāpadaṃ

106. Yā pana bhikkhunī pathaviṃ khaṇeyya vā khaṇāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Musāvādavaggo dasamo.

Bhūtagāmasikkhāpadaṃ

107. Bhūtagāmapātabyatāya pācittiyaṃ.

Aññavādakasikkhāpadaṃ

108. Aññavādake, vihesake pācittiyaṃ.

Ujjhāpanakasikkhāpadaṃ

109. Ujjhāpanake, khiyyanake pācittiyaṃ.

Paṭhamasenāsanasikkhāpadaṃ

110. Yā pana bhikkhunī saṅghikaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā bhisiṃ vā kocchaṃ vā ajjhokāse santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamantī neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.

Dutiyasenāsanasikkhāpadaṃ

111. Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā vā santharāpetvā vā taṃ pakkamantī neva uddhareyya, na uddharāpeyya, anāpucchaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.

Anupakhajjasikkhāpadaṃ

112. Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre jānaṃ pubbupagataṃ bhikkhuniṃ anupakhajja seyyaṃ kappeyya ‘‘yassā sambādho bhavissati, sā pakkamissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

Nikkaḍḍhanasikkhāpadaṃ

113. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ kupitā anattamanā saṅghikā vihārā nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Vehāsakuṭisikkhāpadaṃ

114. Yā pana bhikkhunī saṅghike vihāre uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā abhinisīdeyya vā abhinipajjeyya vā, pācittiyaṃ.

Mahallakavihārasikkhāpadaṃ

115. Mahallakaṃ pana bhikkhuniyā vihāraṃ kārayamānāya yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya, ālokasandhiparikammāya dvatticchadanassa pariyāyaṃ appaharite ṭhitāya adhiṭṭhātabbaṃ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhitā adhiṭṭhaheyya, pācittiyaṃ.

Sappāṇakasikkhāpadaṃ

116. Yā pana bhikkhunī jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ tiṇaṃ vā mattikaṃ vā siñceyya vā siñcāpeyya vā, pācittiyaṃ.

Bhūtagāmavaggo ekādasamo.

Āvasathapiṇḍasikkhāpadaṃ

117. Agilānāya bhikkhuniyā eko āvasathapiṇḍo bhuñjitabbo. Tato ce uttari bhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Gaṇabhojanasikkhāpadaṃ

118. Gaṇabhojane aññatra samayā pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, gilānasamayo, cīvaradānasamayo , cīvarakārasamayo, addhānagamanasamayo, nāvābhiruhanasamayo, mahāsamayo, samaṇabhattasamayo, ayaṃ tattha samayo.

Kāṇamātusikkhāpadaṃ



99. 若有比丘尼在空旷的地方，犯忏悔。
清净法学处
100. 若有比丘尼对未受戒者说清净法，犯忏悔。
第一次不正当坐学处
101. 若有比丘尼在未受戒者的情况下，坐在北方或夜晚的地方，犯忏悔。
第二次不正当坐学处
102. 若有比丘尼与男子同坐，犯忏悔。
法教导学处
103. 若有比丘尼在男子面前，除非是明智的女性，否则不应教授五种法，犯忏悔。
真实宣告学处
104. 若有比丘尼向未受戒者宣告真实的超人法，犯忏悔。
恶劣宣告学处
105. 若有比丘尼向比丘宣告恶劣的行为，除非得到比丘的认可，犯忏悔。
土地挖掘学处
106. 若有比丘尼挖掘土地或使其被挖掘，犯忏悔。
妄语品第十
真实村落学处
107. 若有比丘尼因真实的村落而犯忏悔。
他人言论学处
108. 若有比丘尼因他人的言论或恶行而犯忏悔。
抛弃学处
109. 若有比丘尼因抛弃或减损而犯忏悔。
第一次卧具学处
110. 若有比丘尼在僧团的床铺、坐垫、被褥、坐垫等上，未加整理或未整理后离开，未经允许而离去，犯忏悔。
第二次卧具学处
111. 若有比丘尼在僧团的住处整理或未整理床铺，未加整理后离开，未经允许而离去，犯忏悔。
不干预学处
112. 若有比丘尼在僧团的住处，知道有比丘出家而不干预，想着“她会离开”，犯忏悔。
抛弃学处
113. 若有比丘尼因愤怒而抛弃比丘，或使其被抛弃，犯忏悔。
上层小屋学处
114. 若有比丘尼在僧团的住处，坐在上层小屋的床铺或坐垫上，犯忏悔。
大寺院学处
115. 若有比丘尼在建造大寺院时，至门口的地方，需在光线适中的情况下，若有不适当的情况，犯忏悔。
水源学处
116. 若有比丘尼知道水源中有水草、泥土或沙子而进行浇灌，犯忏悔。
真实村落品第十一
住处食物学处
117. 若有生病的比丘尼，只有一份住处的食物可食用，若再食用其他食物，犯忏悔。
团体用餐学处
118. 若在团体用餐时，除非在特定情况下，犯忏悔。此处的特定情况包括生病、施舍袈裟、制作袈裟、行走、乘船、重大场合、修行者用餐等。
盲母学处

119. Bhikkhuniṃ paneva kulaṃ upagataṃ pūvehi vā manthehi vā abhihaṭṭhuṃ pavāreyya, ākaṅkhamānāya bhikkhuniyā dvattipattapūrā paṭiggahetabbā. Tato ce uttari paṭiggaṇheyya, pācittiyaṃ. Dvattipattapūre paṭiggahetvā tato nīharitvā bhikkhunīhi saddhiṃ saṃvibhajitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.

Vikālabhojanasikkhāpadaṃ

120. Yā pana bhikkhunī vikāle khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.

Sannidhikārakasikkhāpadaṃ

121. Yā pana bhikkhunī sannidhikārakaṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā khādeyya vā bhuñjeyya vā, pācittiyaṃ.

Dantaponasikkhāpadaṃ

122. Yā pana bhikkhunī adinnaṃ mukhadvāraṃ āhāraṃ āhareyya aññatra udakadantaponā, pācittiyaṃ.

Uyyojanasikkhāpadaṃ

123. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ ‘‘ehāyye, gāmaṃ vā nigamaṃ vā piṇḍāya pavisissāmā’’ti tassā dāpetvā vā adāpetvā vā uyyojeyya ‘‘gacchāyye, na me tayā saddhiṃ kathā vā nisajjā vā phāsu hoti, ekikāya me kathā vā nisajjā vā phāsu hotī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

Sabhojanasikkhāpadaṃ

124. Yā pana bhikkhunī sabhojane kule anupakhajja nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Rahopaṭicchannasikkhāpadaṃ

125. Yā pana bhikkhunī purisena saddhiṃ raho paṭicchanne āsane nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Rahonisajjasikkhāpadaṃ

126. Yā pana bhikkhunī purisena saddhiṃ ekenekā raho nisajjaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Bhojanavaggo dvādasamo.

Cārittasikkhāpadaṃ

127. Yā pana bhikkhunī nimantitā sabhattā samānā santiṃ bhikkhuniṃ anāpucchā purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vā kulesu cārittaṃ āpajjeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo, cīvaradānasamayo, cīvarakārasamayo, ayaṃ tattha samayo.

Mahānāmasikkhāpadaṃ

128. Agilānāya bhikkhuniyā catumāsappaccayapavāraṇā sāditabbā aññatra punapavāraṇāya, aññatra niccapavāraṇāya. Tato ce uttari sādiyeyya, pācittiyaṃ.

Uyyuttasenāsikkhāpadaṃ

129. Yā pana bhikkhunī uyyuttaṃ senaṃ dassanāya gaccheyya aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.

Senāvāsasikkhāpadaṃ

130. Siyā ca tassā bhikkhuniyā kocideva paccayo senaṃ gamanāya, dirattatirattaṃ tāya bhikkhuniyā senāya vasitabbaṃ. Tato ce uttari vaseyya, pācittiyaṃ.

Uyyodhikasikkhāpadaṃ

131. Dirattatirattaṃ ce bhikkhunī senāya vasamānā uyyodhikaṃ vā balaggaṃ vā senābyūhaṃ vā anīkadassanaṃ vā gaccheyya, pācittiyaṃ.

Surāpānasikkhāpadaṃ

132. Surāmerayapāne pācittiyaṃ.

Aṅgulipatodakasikkhāpadaṃ

133. Aṅgulipatodake pācittiyaṃ.

Hasadhammasikkhāpadaṃ

134. Udake hasadhamme pācittiyaṃ.

Anādariyasikkhāpadaṃ

135. Anādariye pācittiyaṃ.

Bhiṃsāpanasikkhāpadaṃ

136. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ bhiṃsāpeyya, pācittiyaṃ.

Cārittavaggo terasamo.

Jotisikkhāpadaṃ

137. Yā pana bhikkhunī agilānā visibbanāpekkhā jotiṃ samādaheyya vā samādahāpeyya vā aññatra tathārūpappaccayā, pācittiyaṃ.

Nahānasikkhāpadaṃ



119. 若有比丘尼前往家庭，被赠予糕点或面粉，想要接受的比丘尼可接受两三钵。若超过此量而接受，犯忏悔。接受两三钵后，应拿出来与其他比丘尼分享，这是适当的做法。
非时食用学处
120. 若有比丘尼在非时食用硬食或软食，犯忏悔。
储存食物学处
121. 若有比丘尼储存硬食或软食后食用，犯忏悔。
牙签学处
122. 若有比丘尼未得到允许就将食物放入口中，除了水和牙签，犯忏悔。
驱赶学处
123. 若有比丘尼对另一比丘尼说："来吧，我们进村或镇上化缘"，然后不给予或给予后驱赶说："走吧，我不想和你交谈或共坐，我独自一人更舒服"，仅因这个原因而非其他，犯忏悔。
同食学处
124. 若有比丘尼在同食的家庭中未经邀请就入座，犯忏悔。
隐蔽处学处
125. 若有比丘尼与男子在隐蔽处同坐，犯忏悔。
独处学处
126. 若有比丘尼与男子独处同坐，犯忏悔。
食物品第十二
访问学处
127. 若有比丘尼被邀请用餐，在有其他比丘尼在场的情况下，未经允许就在饭前或饭后访问其他家庭，除非有特殊原因，犯忏悔。这里的特殊原因是指赠送袈裟或制作袈裟的时候。
大名学处
128. 若健康的比丘尼接受四个月的供养邀请，除非再次邀请或永久邀请。若超过此期限而接受，犯忏悔。
军队学处
129. 若有比丘尼前往观看整装待发的军队，除非有正当理由，犯忏悔。
军中住宿学处
130. 若有比丘尼因某种理由需要前往军队，可在军中住宿两三夜。若超过此期限而住宿，犯忏悔。
演习学处
131. 若有比丘尼在军中住宿两三夜期间，前往观看军队演习、部队集结、军队列阵或检阅，犯忏悔。
饮酒学处
132. 饮用酒类，犯忏悔。
手指触碰学处
133. 用手指触碰，犯忏悔。
水中玩耍学处
134. 在水中玩耍，犯忏悔。
不恭敬学处
135. 不恭敬，犯忏悔。
恐吓学处
136. 若有比丘尼恐吓其他比丘尼，犯忏悔。
访问品第十三
点火学处
137. 若有健康的比丘尼为取暖而点火或令人点火，除非有正当理由，犯忏悔。
沐浴学处

138. Yā pana bhikkhunī orenaddhamāsaṃ nahāyeyya aññatra samayā, pācittiyaṃ. Tatthāyaṃ samayo ‘‘diyaḍḍho māso seso gimhāna’’nti ‘‘vassānassa paṭhamo māso’’ iccete aḍḍhateyyamāsā uṇhasamayo, pariḷāhasamayo, gilānasamayo, kammasamayo, addhānagamanasamayo, vātavuṭṭhisamayo, ayaṃ tattha samayo.

Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadaṃ

139. Navaṃ pana bhikkhuniyā cīvaralābhāya tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ ādātabbaṃ nīlaṃ vā kaddamaṃ vā kāḷasāmaṃ vā. Anādā ce bhikkhunī tiṇṇaṃ dubbaṇṇakaraṇānaṃ aññataraṃ dubbaṇṇakaraṇaṃ navaṃ cīvaraṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Vikappanasikkhāpadaṃ

140. Yā pana bhikkhunī bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā sikkhamānāya vā sāmaṇerassa vā sāmaṇeriyā vā sāmaṃ cīvaraṃ vikappetvā apaccuddhāraṇaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Apanidhāpanasikkhāpadaṃ

141. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā pattaṃ vā cīvaraṃ vā nisīdanaṃ vā sūcigharaṃ vā kāyabandhanaṃ vā apanidheyya vā apanidhāpeyya vā antamaso hasāpekkhāpi, pācittiyaṃ.

Sañciccasikkhāpadaṃ

142. Yā pana bhikkhunī sañcicca pāṇaṃ jīvitā voropeyya, pācittiyaṃ.

Sappāṇakasikkhāpadaṃ

143. Yā pana bhikkhunī jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjeyya, pācittiyaṃ.

Ukkoṭanasikkhāpadaṃ

144. Yā pana bhikkhunī jānaṃ yathādhammaṃ nihatādhikaraṇaṃ punakammāya ukkoṭeyya, pācittiyaṃ.

Theyyasatthasikkhāpadaṃ

145. Yā pana bhikkhunī jānaṃ theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjeyya antamaso gāmantarampi, pācittiyaṃ.

Ariṭṭhasikkhāpadaṃ

146. Yā pana bhikkhunī evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāyye antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evañca sā bhikkhunī bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā bhikkhunī bhikkhunīhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbā tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamānā taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ. No ce paṭinissajjeyya, pācittiyaṃ.

Jotivaggo cuddasamo.

Ukkhittasambhogasikkhāpadaṃ

147. Yā pana bhikkhunī jānaṃ tathāvādiniyā bhikkhuniyā akaṭānudhammāya taṃ diṭṭhiṃ appaṭinissaṭṭhāya saddhiṃ sambhuñjeyya vā, saṃvaseyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Kaṇṭakasikkhāpadaṃ



138. 若有比丘尼在半个月内洗澡，除非特殊情况，犯忏悔。这里的特殊情况是指:夏季最后一个半月、雨季第一个月,这两个半月是炎热季节;或生病时、工作时、长途旅行时、风雨天气时,这些都是特殊情况。
染色学处
139. 若有比丘尼获得新袈裟,应取三种染料中的一种进行染色,或蓝色、或泥色、或黑褐色。若比丘尼不取这三种染料中的任何一种而使用新袈裟,犯忏悔。
分配学处
140. 若有比丘尼将自己的袈裟分配给比丘、比丘尼、学法女、沙弥或沙弥尼后,未经收回就使用,犯忏悔。
藏匿学处
141. 若有比丘尼藏匿或令人藏匿其他比丘尼的钵、袈裟、坐具、针袋或腰带,即使只是为了开玩笑,犯忏悔。
故意学处
142. 若有比丘尼故意夺去生命,犯忏悔。
有生物学处
143. 若有比丘尼明知水中有生物而使用,犯忏悔。
重提学处
144. 若有比丘尼明知已如法解决的诤事,为重新审理而提出,犯忏悔。
盗贼学处
145. 若有比丘尼明知是盗贼而与之约定同行,即使只是一个村庄的距离,犯忏悔。
阿梨吒学处
146. 若有比丘尼这样说:"我如此理解世尊所说的法,即世尊所说的这些障碍法,对实行者并不足以构成障碍。"这位比丘尼应该被其他比丘尼这样劝告:"尊者,不要这样说,不要诽谤世尊,诽谤世尊是不好的,世尊不会这样说。尊者,世尊以多种方式说明障碍法确实会构成障碍,足以对实行者构成障碍。"如果这位比丘尼被其他比丘尼如此劝告时仍然坚持,其他比丘尼应该三次劝告她放弃。如果经过三次劝告后她放弃了,那很好。如果不放弃,犯忏悔。
点火品第十四
共食被摈除者学处
147. 若有比丘尼明知某比丘尼持有这种说法,未经如法劝诫,未放弃那种观点,而与之共食、共住或同宿,犯忏悔。
刺学处

148. Samaṇuddesāpi ce evaṃ vadeyya ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhammaṃ desitaṃ ājānāmi, yathā yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti. Sā samaṇuddesā bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘māyye, samaṇuddese evaṃ avaca, mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya, anekapariyāyenāyye, samaṇuddese antarāyikā dhammā antarāyikā vuttā bhagavatā, alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evañca sā samaṇuddesā bhikkhunīhi vuccamānā tatheva paggaṇheyya, sā samaṇuddesā bhikkhunīhi evamassa vacanīyā ‘‘ajjatagge te, ayye, samaṇuddese na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo, yampi caññā samaṇuddesā labhanti bhikkhunīhi saddhiṃ dirattatirattaṃ sahaseyyaṃ, sāpi te natthi, cara pire, vinassā’’ti. Yā pana bhikkhunī jānaṃ tathānāsitaṃ samaṇuddesaṃ upalāpeyya vā, upaṭṭhāpeyya vā, sambhuñjeyya vā, saha vā seyyaṃ kappeyya, pācittiyaṃ.

Sahadhammikasikkhāpadaṃ

149. Yā pana bhikkhunī bhikkhunīhi sahadhammikaṃ vuccamānā evaṃ vadeyya ‘‘na tāvāhaṃ, ayye, etasmiṃ sikkhāpade sikkhissāmi, yāva na aññaṃ bhikkhuniṃ byattaṃ vinayadharaṃ paripucchāmī’’ti, pācittiyaṃ. Sikkhamānāya, bhikkhave, bhikkhuniyā aññātabbaṃ paripucchitabbaṃ paripañhitabbaṃ, ayaṃ tattha sāmīci.

Vilekhanasikkhāpadaṃ

150. Yā pana bhikkhunī pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘kiṃ panimehi khuddānukhuddakehi sikkhāpadehi uddiṭṭhehi, yāvadeva kukkuccāya vihesāya vilekhāya saṃvattantī’’ti, sikkhāpadavivaṇṇake pācittiyaṃ.

Mohanasikkhāpadaṃ

151. Yā pana bhikkhunī anvaddhamāsaṃ pātimokkhe uddissamāne evaṃ vadeyya ‘‘idāneva kho ahaṃ, ayye, jānāmi ayampi kira dhammo suttāgato suttapariyāpanno anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatī’’ti, tañce bhikkhuniṃ aññā bhikkhuniyo jāneyyuṃ nisinnapubbaṃ imāya bhikkhuniyā dvattikkhattuṃ pātimokkhe uddissamāne, ko pana vādo bhiyyo, na ca tassā bhikkhuniyā aññāṇakena mutti atthi, yañca tattha āpattiṃ āpannā, tañca yathādhammo kāretabbo, uttari cassā moho āropetabbo ‘‘tassā te, ayye, alābhā, tassā te dulladdhaṃ, yaṃ tvaṃ pātimokkhe uddissamāne na sādhukaṃ aṭṭhiṃ katvā manasi karosī’’ti, idaṃ tasmiṃ mohanake pācittiyaṃ.

Pahārasikkhāpadaṃ

152. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā kupitā anattamanā pahāraṃ dadeyya, pācittiyaṃ.

Talasattikasikkhāpadaṃ

153. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā kupitā anattamanā talasattikaṃ uggireyya, pācittiyaṃ.

Amūlakasikkhāpadaṃ

154. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniṃ amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃseyya, pācittiyaṃ.

Sañciccasikkhāpadaṃ

155. Yā pana bhikkhunī bhikkhuniyā sañcicca kukkuccaṃ upadaheyya ‘‘itissā muhuttampi aphāsu bhavissatī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

Upassuti sikkhāpadaṃ

156. Yā pana bhikkhunī bhikkhunīnaṃ bhaṇḍanajātānaṃ kalahajātānaṃ vivādāpannānaṃ upassutiṃ tiṭṭheyya ‘‘yaṃ imā bhaṇissanti, taṃ sossāmī’’ti etadeva paccayaṃ karitvā anaññaṃ, pācittiyaṃ.

Diṭṭhivaggo pannarasamo.

Kammappaṭibāhanasikkhāpadaṃ

157. Yā pana bhikkhunī dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya, pācittiyaṃ.

Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadaṃ



148. 若有比丘尼如此说：“我确实知道世尊所教的法，正如世尊所说的那些障碍法，实践者并不应因此受到障碍。”这位比丘尼应被其他比丘尼这样劝告：“不要这样说，尊者，不要诽谤世尊，诽谤世尊是不好的，世尊不会这样说，世尊以多种方式说明障碍法确实会构成障碍，足以对实践者构成障碍。”若这位比丘尼被其他比丘尼如此劝告时仍然坚持，其他比丘尼应三次劝告她放弃。如果经过三次劝告后她放弃了，那很好。如果不放弃，犯忏悔。
共法学处
149. 若有比丘尼被称为“共法者”，如此说：“我不打算在这条戒律上学习，直到我向另一位比丘尼询问关于戒律的事。”犯忏悔。学习者，应询问、询问、并探讨，这样才是适当的做法。
写作学处
150. 若有比丘尼在戒律宣读时如此说：“那小小的戒律有什么重要的呢？它们只不过是让人感到疑惑、让人感到烦恼、让人感到困扰的。”在戒律解释时犯忏悔。
迷惑学处
151. 若有比丘尼在戒律宣读时如此说：“我现在知道，这个法确实是经文所说的，是在半个月内所提到的。”若其他比丘尼在她面前坐着，听到她在戒律宣读时这样说，谁又会对此有所争论呢？若她不知情，便没有解脱的机会，若她在此有过失，便应如法处理，若再加上她的迷惑，便应说：“尊者，你没有得到的，确实难以得知，若你在戒律宣读时不认真思考。”在迷惑的情况下犯忏悔。
打击学处
152. 若有比丘尼因愤怒而打击其他比丘尼，犯忏悔。
地面学处
153. 若有比丘尼因愤怒而在地面上大声叫喊，犯忏悔。
无根学处
154. 若有比丘尼对比丘尼施加无根的伤害，犯忏悔。
故意学处
155. 若有比丘尼因故意而产生疑虑，认为“她会因此而痛苦一瞬间”，仅因这个原因而非其他，犯忏悔。
争吵学处
156. 若有比丘尼因争吵而与其他比丘尼发生争执，想着“我将听取她们所说的”，仅因这个原因而非其他，犯忏悔。
见解品第十五
行为抑制学处
157. 若有比丘尼因对正当行为的欲望而后悔，犯忏悔。
欲望抑制学处

158. Yā pana bhikkhunī saṅghe vinicchayakathāya vattamānāya chandaṃ adatvā uṭṭhāyāsanā pakkameyya, pācittiyaṃ.

Dubbalasikkhāpadaṃ

159. Yā pana bhikkhunī samaggena saṅghena cīvaraṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjeyya ‘‘yathāsanthutaṃ bhikkhuniyo saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇāmentī’’ti, pācittiyaṃ.

Pariṇāmanasikkhāpadaṃ

160. Yā pana bhikkhunī jānaṃ saṅghikaṃ lābhaṃ pariṇataṃ puggalassa pariṇāmeyya, pācittiyaṃ.

Ratanasikkhāpadaṃ

161. Yā pana bhikkhunī ratanaṃ vā ratanasammataṃ vā aññatra ajjhārāmā vā ajjhāvasathā vā uggaṇheyya vā uggaṇhāpeyya vā, pācittiyaṃ. Ratanaṃ vā pana bhikkhuniyā ratanasammataṃ vā ajjhārāme vā ajjhāvasathe vā uggahetvā vā uggahāpetvā vā nikkhipitabbaṃ ‘‘yassa bhavissati, so harissatī’’ti, ayaṃ tattha sāmīci.

Sūcigharasikkhāpadaṃ

162. Yā pana bhikkhunī aṭṭhimayaṃ vā dantamayaṃ vā visāṇamayaṃ vā sūcigharaṃ kārāpeyya, bhedanakaṃ pācittiyaṃ.

Mañcapīṭhasikkhāpadaṃ

163. Navaṃ pana bhikkhuniyā mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā kārayamānāya aṭṭhaṅgulapādakaṃ kāretabbaṃ sugataṅgulena aññatra heṭṭhimāya aṭaniyā. Taṃ atikkāmentiyā chedanakaṃ pācittiyaṃ.

Tūlonaddhasikkhāpadaṃ

164. Yā pana bhikkhunī mañcaṃ vā pīṭhaṃ vā tūlonaddhaṃ kārāpeyya, uddālanakaṃ pācittiyaṃ.

Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadaṃ

165. Kaṇḍuppaṭicchādiṃ pana bhikkhuniyā kārayamānāya pamāṇikā kāretabbā, tatridaṃ pamāṇaṃ, dīghaso catasso vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ dve vidatthiyo. Taṃ atikkāmentiyā chedanakaṃ pācittiyaṃ.

Nandasikkhāpadaṃ

166. Yā pana bhikkhunī sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ kārāpeyya, atirekaṃ vā, chedanakaṃ pācittiyaṃ. Tatridaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇaṃ, dīghaso nava vidatthiyo sugatavidatthiyā, tiriyaṃ cha vidatthiyo, idaṃ sugatassa sugatacīvarappamāṇanti.

Dhammikavaggo soḷasamo.

Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Pācittiyā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyā

Ime kho panāyyāyo aṭṭha pāṭidesanīyā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Sappiviññāpanasikkhāpadaṃ

1. Yā pana bhikkhunī agilānā sappiṃ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṃ tāya bhikkhuniyā ‘‘gārayhaṃ, ayye, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.

Telaviññāpanasikkhāpadaṃ

2. Yā pana bhikkhunī agilānā telaṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.

Madhuviññāpanasikkhāpadaṃ

3. Yā pana bhikkhunī agilānā madhuṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.

Phāṇitaviññāpanasikkhāpadaṃ

4. Yā pana bhikkhunī agilānā phāṇitaṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.

Macchaviññāpanasikkhāpadaṃ

5. Yā pana bhikkhunī agilānā macchaṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.

Maṃsaviññāpanasikkhāpadaṃ

6. Yā pana bhikkhunī agilānā maṃsaṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.

Khīraviññāpanasikkhāpadaṃ

7. Yā pana bhikkhunī agilānā khīraṃ viññāpetvā bhuñjeyya…pe… taṃ paṭidesemīti.

Dadhiviññāpanasikkhāpadaṃ



158. 若有比丘尼在僧团进行裁决时,未给予同意而起身离开,犯忏悔。
软弱学处
159. 若有比丘尼在僧团一致同意后分配袈裟,却后悔说"比丘尼们任意分配了僧团的财物",犯忏悔。
分配学处
160. 若有比丘尼明知是僧团的财物,却分配给个人,犯忏悔。
宝物学处
161. 若有比丘尼在寺院或居所外拾取或教人拾取宝物或被视为宝物的物品,犯忏悔。比丘尼拾取或教人拾取寺院或居所内的宝物或被视为宝物的物品后,应放置并说"归属于谁的,谁就拿走吧",这是适当的做法。
针匣学处
162. 若有比丘尼制造骨制、牙制或角制的针匣,犯可破坏性的忏悔。
床椅学处
163. 若有比丘尼制造新床或新椅,应使其脚高于善逝指爪四指,除了下层的脚凳。超过此尺寸者,犯可切割性的忏悔。
棉垫学处
164. 若有比丘尼制造棉垫的床或椅,犯可拆除性的忏悔。
疥疮遮盖学处
165. 若有比丘尼制造疥疮遮盖物,应做合适的尺寸,即长四善逝指爪,宽两善逝指爪。超过此尺寸者,犯可切割性的忏悔。
尺寸学处
166. 若有比丘尼制造超出善逝袈裟尺寸的袈裟,犯可切割性的忏悔。善逝的袈裟尺寸是:长九善逝指爪,宽六善逝指爪。
法品第十六
如上,尊者们,已宣说了六百六十条忏悔法。在此,尊者们,我询问你们,你们是否清净?第二次我询问,你们是否清净?第三次我询问,你们是否清净?尊者们,你们是清净的,所以默然。我如是受持。
忏悔法完毕。
应忏悔法
以下,尊者们,有八种应忏悔法要宣说。
酥油请求学处
若有比丘尼不生病而请求酥油后食用,应由该比丘尼忏悔:"尊者,我犯了应忏悔的不适当法,我忏悔。"
油请求学处
若有比丘尼不生病而请求油后食用...应忏悔。
蜜请求学处
若有比丘尼不生病而请求蜜后食用...应忏悔。
糖浆请求学处
若有比丘尼不生病而请求糖浆后食用...应忏悔。
鱼请求学处
若有比丘尼不生病而请求鱼后食用...应忏悔。
肉请求学处
若有比丘尼不生病而请求肉后食用...应忏悔。
乳请求学处
若有比丘尼不生病而请求乳后食用...应忏悔。
酪请求学处

8. Yā pana bhikkhunī agilānā dadhiṃ viññāpetvā bhuñjeyya, paṭidesetabbaṃ tāya bhikkhuniyā ‘‘gārayhaṃ, ayye, dhammaṃ āpajjiṃ asappāyaṃ pāṭidesanīyaṃ, taṃ paṭidesemī’’ti.

Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Pāṭidesanīyā niṭṭhitā.

Sekhiyā

Ime kho panāyyāyo, sekhiyā dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Parimaṇḍalasikkhāpadaṃ

1. Parimaṇḍalaṃ nivāsessāmīti sikkhā karaṇīyā.

2. Parimaṇḍalaṃ pārupissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Suppaṭicchannasikkhāpadaṃ

3. Suppaṭicchannā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

4. Suppaṭicchannā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Susaṃvutasikkhāpadaṃ

5. Susaṃvutā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

6. Susaṃvutā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Okkhittacakkhusikkhāpadaṃ

7. Okkhittacakkhunī antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

8. Okkhittacakkhunī antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ukkhittakasikkhāpadaṃ

9. Na ukkhittakāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

10. Na ukkhittakāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Parimaṇḍalavaggo paṭhamo.

Ujjagghikasikkhāpadaṃ

11. Na ujjagghikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

12. Na ujjagghikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Uccasaddasikkhāpadaṃ

13. Appasaddā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

14. Appasaddā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Kāyappacālakasikkhāpadaṃ

15. Na kāyappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

16. Na kāyappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Bāhuppacālakasikkhāpadaṃ

17. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

18. Na bāhuppacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sīsappacālakasikkhāpadaṃ

19. Na sīsappacālakaṃ antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

20. Na sīsappacālakaṃ antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ujjagghikavaggo dutiyo.

Khambhakatasikkhāpadaṃ

21. Na khambhakatā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

22. Na khambhakatā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ

23. Na oguṇṭhitā antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

24. Na oguṇṭhitā antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ukkuṭikasikkhāpadaṃ

25. Na ukkuṭikāya antaraghare gamissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pallatthikasikkhāpadaṃ

26. Na pallatthikāya antaraghare nisīdissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ

27. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pattasaññinīpaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ

28. Pattasaññinī piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadaṃ

29. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Samatittikasikkhāpadaṃ

30. Samatittikaṃ piṇḍapātaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Khambhakatavaggo tatiyo.

Sakkaccabhuñjanasikkhāpadaṃ

31. Sakkaccaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pattasaññinībhuñjanasikkhāpadaṃ



8. 若有比丘尼不生病而请求酸奶后食用，应由该比丘尼忏悔：“尊者，我犯了应忏悔的不适当法，我忏悔。”
如上，尊者们，已宣说了八条应忏悔法。在此，尊者们，我询问你们，是否清净？第二次询问，是否清净？第三次询问，是否清净？尊者们，你们是清净的，因此保持沉默。我如是受持。
应忏悔法完毕。
学习法
以下，尊者们，有学习法要宣说。
区域学习法
我将住在区域内，应学习。
我将遮蔽区域，应学习。
良好遮盖学习法
我将良好遮盖地进入屋内，应学习。
我将良好遮盖地坐在屋内，应学习。
良好安置学习法
我将良好安置地进入屋内，应学习。
我将良好安置地坐在屋内，应学习。
目光遮盖学习法
目光遮盖的比丘尼将进入屋内，应学习。
目光遮盖的比丘尼将坐在屋内，应学习。
抬起学习法
不应抬起身体进入屋内，应学习。
不应抬起身体坐在屋内，应学习。
区域法第一。
抬起学习法
不应抬起的比丘尼将进入屋内，应学习。
不应抬起的比丘尼将坐在屋内，应学习。
低声学习法
低声的比丘尼将进入屋内，应学习。
低声的比丘尼将坐在屋内，应学习。
身体移动学习法
不应身体移动进入屋内，应学习。
不应身体移动坐在屋内，应学习。
手臂移动学习法
不应手臂移动进入屋内，应学习。
不应手臂移动坐在屋内，应学习。
头部移动学习法
不应头部移动进入屋内，应学习。
不应头部移动坐在屋内，应学习。
抬起法第二。
柱子学习法
不应柱子移动进入屋内，应学习。
不应柱子移动坐在屋内，应学习。
遮盖学习法
不应遮盖进入屋内，应学习。
不应遮盖坐在屋内，应学习。
抬起学习法
不应抬起进入屋内，应学习。
不应抬起坐在屋内，应学习。
适当接受学习法
我将适当地接受乞食，应学习。
接受器学习法
我将接受器的乞食，应学习。
适当食物接受学习法
我将适当地接受食物，应学习。
适当食物学习法
我将适当地接受食物，应学习。
柱子法第三。
适当食用学习法
我将适当地食用乞食，应学习。
接受器学习法

32. Pattasaññinī piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sapadānasikkhāpadaṃ

33. Sapadānaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Samasūpakasikkhāpadaṃ

34. Samasūpakaṃ piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Na thūpakatasikkhāpadaṃ

35. Na thūpakato omadditvā piṇḍapātaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Odanappaṭicchādanasikkhāpadaṃ

36. Na sūpaṃ vā byañjanaṃ vā odanena paṭicchādessāmi bhiyyokamyataṃ upādāyāti sikkhā karaṇīyā.

Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ

37. Na sūpaṃ vā odanaṃ vā agilānā attano atthāya viññāpetvā bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ujjhānasaññinīsikkhāpadaṃ

38. Na ujjhānasaññinī paresaṃ pattaṃ olokessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Kabaḷasikkhāpadaṃ

39. Nātimahantaṃ kabaḷaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ālopasikkhāpadaṃ

40. Parimaṇḍalaṃ ālopaṃ karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sakkaccavaggo catuttho.

Anāhaṭasikkhāpadaṃ

41. Na anāhaṭe kabaḷe mukhadvāraṃ vivarissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Bhuñjamānasikkhāpadaṃ

42. Na bhuñjamānā sabbahatthaṃ mukhe pakkhipissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sakabaḷasikkhāpadaṃ

43. Na sakabaḷena mukhena byāharissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Piṇḍukkhepakasikkhāpadaṃ

44. Na piṇḍukkhepakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Kabaḷāvacchedakasikkhāpadaṃ

45. Na kabaḷāvacchedakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Avagaṇḍakārakasikkhāpadaṃ

46. Na avagaṇḍakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Hatthaniddhunakasikkhāpadaṃ

47. Na hatthaniddhunakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sitthāvakārakasikkhāpadaṃ

48. Na sitthāvakārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Jivhānicchārakasikkhāpadaṃ

49. Na jivhānicchārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Capucapukārakasikkhāpadaṃ

50. Na capucapukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Kabaḷavaggo pañcamo.

Surusurukārakasikkhāpadaṃ

51. Na surusurukārakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Hatthanillehakasikkhāpadaṃ

52. Na hatthanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pattanillehakasikkhāpadaṃ

53. Na pattanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Oṭṭhanillehakasikkhāpadaṃ

54. Na oṭṭhanillehakaṃ bhuñjissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sāmisasikkhāpadaṃ

55. Na sāmisena hatthena pānīyathālakaṃ paṭiggahessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sasitthakasikkhāpadaṃ

56. Na sasitthakaṃ pattadhovanaṃ antaraghare chaḍḍessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Chattapāṇisikkhāpadaṃ

57. Na chattapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Daṇḍapāṇisikkhāpadaṃ

58. Na daṇḍapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Satthapāṇisikkhāpadaṃ

59. Na satthapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Āvudhapāṇisikkhāpadaṃ

60. Na āvudhapāṇissa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Surusuruvaggo chaṭṭho.

Pādukasikkhāpadaṃ

61. Na pādukāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Upāhanasikkhāpadaṃ

62. Na upāhanāruḷhassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Yānasikkhāpadaṃ

63. Na yānagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Sayanasikkhāpadaṃ

64. Na sayanagatassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pallatthikasikkhāpadaṃ



32. 我将接受器的乞食，应学习。
连续学习法
33. 我将连续地食用乞食，应学习。
适当食物学习法
34. 我将适当地食用乞食，应学习。
不堆积学习法
35. 不应压碎堆积的乞食而食用，应学习。
盖覆学习法
36. 不应以食物盖覆汤或菜肴，以求更多，应学习。
请求食物学习法
37. 不应生病时为自己要求汤或饭而食用，应学习。
抱怨学习法
38. 不应抱怨地观察他人的钵，应学习。
一口学习法
39. 不应取过大的一口，应学习。
适量学习法
40. 我将适量地取食，应学习。
适当法第四。
未取学习法
41. 不应在未取食物时张开口，应学习。
进食学习法
42. 进食时不应用整手放入口中，应学习。
单口学习法
43. 不应用单口说话，应学习。
抛掷学习法
44. 不应抛掷食物而食用，应学习。
切割学习法
45. 不应切割食物而食用，应学习。
鼓起学习法
46. 不应鼓起脸颊而食用，应学习。
手摇晃学习法
47. 不应手摇晃而食用，应学习。
吹气学习法
48. 不应吹气而食用，应学习。
伸舌学习法
49. 不应伸舌而食用，应学习。
嚼嚼学习法
50. 不应嚼嚼而食用，应学习。
一口法第五。
嘶嘶学习法
51. 不应嘶嘶而食用，应学习。
手舔学习法
52. 不应手舔而食用，应学习。
钵舔学习法
53. 不应钵舔而食用，应学习。
唇舔学习法
54. 不应唇舔而食用，应学习。
带肉手学习法
55. 不应带肉手接受水盘，应学习。
有渣学习法
56. 不应在屋内丢弃有渣的钵洗水，应学习。
持伞学习法
57. 不应对不生病的人说法，应学习。
持杖学习法
58. 不应对不生病的人说法，应学习。
持刀学习法
59. 不应对不生病的人说法，应学习。
持武器学习法
60. 不应对不生病的人说法，应学习。
嘶嘶法第六。
穿鞋学习法
61. 不应对穿鞋的不生病者说法，应学习。
穿靴学习法
62. 不应对穿靴的不生病者说法，应学习。
乘车学习法
63. 不应对乘车的不生病者说法，应学习。
卧床学习法
64. 不应对卧床的不生病者说法，应学习。
抬起学习法

65. Na pallatthikāya nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Veṭhitasikkhāpadaṃ

66. Na veṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Oguṇṭhitasikkhāpadaṃ

67. Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Chamāsikkhāpadaṃ

68. Na chamāyaṃ nisīditvā āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Nīcāsanasikkhāpadaṃ

69. Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ṭhitāsikkhāpadaṃ

70. Na ṭhitā nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pacchatogacchantīsikkhāpadaṃ

71. Na pacchato gacchantī purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Uppathenagacchantīsikkhāpadaṃ

72. Na uppathena gacchantī pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā.

Ṭhitāuccārasikkhāpadaṃ

73. Na ṭhitā agilānā uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Hariteuccārasikkhāpadaṃ

74. Na harite agilānā uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Udakeuccārasikkhāpadaṃ


以下是巴利文的完整直译：
65. 对于坐在地上的非病人，不应该说法，这是应当学习的。
覆缠学处
66. 对于头被缠绕的非病人，不应该说法，这是应当学习的。
遮盖学处
67. 对于头被遮盖的非病人，不应该说法，这是应当学习的。
地面学处
68. 对于坐在地上而坐在座位上的非病人，不应该说法，这是应当学习的。
低座学处
69. 对于坐在低座上而坐在高座上的非病人，不应该说法，这是应当学习的。
站立学处
70. 对于站立时对坐着的非病人，不应该说法，这是应当学习的。
背后行走学处
71. 对于背后行走而面前行走的非病人，不应该说法，这是应当学习的。
非道路行走学处
72. 对于非道路行走而在道路上行走的非病人，不应该说法，这是应当学习的。
站立排泄学处
73. 对于站立的非病人，不应该排泄大小便，这是应当学习的。
绿地排泄学处
74. 对于非病人在绿地上排泄大小便或吐痰，这是应当学习的。
水中排泄学处

75. Na udake agilānā uccāraṃ vā passāvaṃ vā kheḷaṃ vā karissāmīti sikkhā karaṇīyā.

Pādukavaggo sattamo.

Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, sekhiyā dhammā. Tatthāyyāyo, pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Sekhiyā niṭṭhitā.

Adhikaraṇasamathā

Ime kho panāyyāyo, satta adhikaraṇasamathā

Dhammā uddesaṃ āgacchanti.

Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo.

Sativinayo dātabbo.

Amūḷhavinayo dātabbo.

Paṭiññāya kāretabbaṃ.

Yebhuyyasikā.

Tassapāpiyasikā.

Tiṇavatthārakoti.

Uddiṭṭhā kho ayyāyo satta adhikaraṇasamathā dhammā. Tatthāyyāyo pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā , tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyyāyo, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmīti.

Adhikaraṇasamathā niṭṭhitā.

Uddiṭṭhaṃ kho ayyāyo nidānaṃ,

Uddiṭṭhā aṭṭha pārājikā dhammā,

Uddiṭṭhā sattarasa saṅghādisesā dhammā,

Uddiṭṭhā tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammā,

Uddiṭṭhā chasaṭṭhi satā pācittiyā dhammā,

Uddiṭṭhā aṭṭha pāṭidesanīyā dhammā,

Uddiṭṭhā sekhiyā dhammā,

Uddiṭṭhā satta adhikaraṇasamathā dhammā, ettakaṃ tassa bhagavato suttāgataṃ suttapariyāpannaṃ anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchati, tattha sabbāheva samaggāhi sammodamānāhi avivadamānāhi sikkhitabbanti.

Vitthāruddeso catuttho.

Bhikkhunipātimokkhaṃ niṭṭhitaṃ.

Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa

Kaṅkhāvitaraṇī-aṭṭhakathā

Ganthārambhakathā

Buddhaṃ dhammañca saṅghañca, vippasannena cetasā;

Vanditvā vandanāmāna, pūjāsakkārabhājanaṃ.

Theravaṃsappadīpānaṃ, thirānaṃ vinayakkame;

Pubbācariyasīhānaṃ, namo katvā katañjalī.

Pāmokkhaṃ anavajjānaṃ, dhammānaṃ yaṃ mahesinā;

Mukhaṃ mokkhappavesāya, pātimokkhaṃ pakāsitaṃ.

Sūratena nivātena, sucisallekhavuttinā;

Vinayācārayuttena, soṇattherena yācito.

Tattha sañjātakaṅkhānaṃ, bhikkhūnaṃ tassa vaṇṇanaṃ;

Kaṅkhāvitaraṇatthāya, paripuṇṇavinicchayaṃ.

Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ;

Vattayissāmi nāmena, kaṅkhāvitaraṇiṃ subhanti.

Nidānavaṇṇanā

Tattha pātimokkhanti paatimokkhaṃ atipamokkhaṃ atiseṭṭhaṃ atiuttamanti attho. Iti iminā vacanatthena ekavidhampi sīlaganthabhedato duvidhaṃ hoti. Tathā hi ‘‘pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharatī’’ti (ma. ni. 1.69; 3.75; vibha. 508) ca ‘‘ādimetaṃ mukhametaṃ pamukhametaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ, tena vuccati pātimokkha’’nti (mahāva. 135) ca ādīsu sīlaṃ pātimokkhanti vuccati, ‘‘ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni hontī’’tiādīsu (pāci. 147; a. ni. 8.52; 

75. 对于在水中非病人，不应该排泄大小便、吐痰或其他行为，这是应当学习的。
第七章：附属法
确实，尊者们，所述的七条附属法。尊者们，我问，是否在这里清净？我再问第二次，是否在这里清净？我再问第三次，是否在这里清净？尊者们，在此应当保持沉默，因此我会如是传达。
附属法已完成。
关于附属法的安宁
这些尊者们，七条附属法
法则传达而来。
对于已发生的附属法，应该给予安宁，面对面应当教导。
应当给予正念的教导。
应当给予无惑的教导。
应当根据承诺进行处理。
应当根据众多的情况。
对此应有应对。
确实，尊者们，七条附属法。尊者们，我问，是否在这里清净？我再问第二次，是否在这里清净？我再问第三次，是否在这里清净？尊者们，在此应当保持沉默，因此我会如是传达。
附属法的安宁已完成。
确实，尊者们，所述的因缘，
所述的八条出家戒法，
所述的七十条僧团剩余法，
所述的三十条不放弃的忏悔法，
所述的六十六条忏悔法，
所述的八条应当传达的法，
所述的学习法，
所述的七条附属法，以上是来自于佛陀的经典所包含的教导，在此所有人和谐共处，互不争论，应当学习。
详细说明第四。
比丘戒法已完成。
礼敬那位值得尊敬的、完全觉悟的佛陀。
疑虑消除的释义
经典的开端
向佛、法、僧三宝，心中清净地礼敬；
礼敬后，恭敬地奉献，供养与礼仪的对象。
对于长老的传承，坚定的遵循戒律；
对于前辈的狮子，礼敬后合十。
对于无过失的法，伟大的教义；
为了进入解脱，显现戒律。
用勇气的精神，清净的行为；
遵循戒律和行为，向尊者索求。
在此产生疑虑的比丘，关于他的描述；
为了消除疑虑，进行全面的考量。
对于住在大寺的，依赖言语的传承；
我将以名字宣称，消除疑虑的良好。
因缘的描述
在此，提到的戒法是指最重要的戒律，具备极高的意义。因此根据这一说法，从单一的戒律来看，分为两类。因为如是说：“持戒而安住者”（《中部经》1.69；3.75；《分别经》508）以及“这就是善法的主要内容，因此称为戒法”（《大藏经》135）等，戒律被称为戒法，“而且两个戒法都应当详细解释”（《巴利文集》147；《阿毗达摩》8.52；）。

10.33) gantho pātimokkhanti vuccati. Tattha sīlaṃ yo naṃ pāti rakkhati, taṃ mokkheti mocayati āpāyikādīhi dukkhehi, attānuvādādīhi vā bhayehīti pātimokkhaṃ. Gantho pana tassa pātimokkhassa jotakattā pātimokkhanti vuccati. Ādimhi pana vutto vacanattho ubhinnampi sādhāraṇo hoti.

Tatthāyaṃ vaṇṇanā sīlapātimokkhassāpi yujjati ganthapātimokkhassāpi, ganthe hi vaṇṇite tassa attho vaṇṇitova hoti. Taṃ panetaṃ ganthapātimokkhaṃ bhikkhupātimokkhaṃ bhikkhunipātimokkhanti duvidhaṃ hoti . Tattha ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādikaṃ (mahāva. 134) pañcahi uddesaparicchedehi vavatthitaṃ bhikkhupātimokkhaṃ, ‘‘suṇātu me, ayye, saṅgho’’tiādikaṃ catūhi uddesaparicchedehi vavatthitaṃ bhikkhunipātimokkhaṃ. Tattha bhikkhupātimokkhe pañca uddesā nāma nidānuddeso, pārājikuddeso, saṅghādisesuddeso, aniyatuddeso , vitthāruddesoti. Tattha nidānuddeso tāva ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho…pe… āvikatā hissa phāsu hoti, tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhā, dutiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, tatiyampi pucchāmi, kaccittha parisuddhā, parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidāna’’ntiādinā nayena avasese sutena sāvite uddiṭṭho hoti. Pārājikuddesādīnaṃ paricchedā nidānassa ādito paṭṭhāya pārājikādīni osāpetvā yojetabbā. Vitthāro vitthāroyeva . ‘‘Avasesaṃ sutena sāvetabba’’nti (mahāva. 150; pari. 325) vacanato pana pārājikuddesādīsu yasmiṃ vippakate antarāyo uppajjati, tena saddhiṃ avasesaṃ sutena sāvetabbaṃ. Nidānuddese pana aniṭṭhite sutena sāvetabbaṃ nāma natthi. Bhikkhunipātimokkhe pana aniyatuddeso parihāyati, sesaṃ vuttanayameva. Evametesaṃ pañcahi ceva catūhi ca uddesaparicchedehi vavatthitānaṃ dvinnampi pātimokkhānaṃ ayaṃ vaṇṇanā bhavissati. Yasmā panettha bhikkhupātimokkhaṃ paṭhamaṃ, tasmā tassa tāva vaṇṇanatthamidaṃ vuccati.

‘‘Suṇātu me’’tiādīnaṃ, padānaṃ atthanicchayaṃ;

Bhikkhavo sīlasampannā, sikkhākāmā suṇantu meti.

Ettha hi suṇātūtiidaṃ savanāṇattivacanaṃ. Meti yo sāveti, tassa attaniddesavacanaṃ. Bhanteti sagāravasappatissavacanaṃ. Saṅghoti puggalasamūhavacanaṃ. Sabbameva cetaṃ pātimokkhuddesakena paṭhamaṃ vattabbavacanaṃ. Bhagavatā hi pātimokkhuddesaṃ anujānantena rājagahe vuttaṃ, tasmā yo pātimokkhaṃ uddisati, tena sace saṅghatthero hoti, ‘‘āvuso’’ti vattabbaṃ. Sace navakataro hoti, pāḷiyaṃ (mahāva. 134) āgatanayeneva ‘‘bhante’’ti vattabbaṃ. Saṅghatthero vā hi pātimokkhaṃ uddiseyya ‘‘therādhikaṃ pātimokkha’’ntivacanato (mahāva. 154), navakataro vā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, yo tattha bhikkhu byatto paṭibalo, tassādheyyaṃ pātimokkha’’ntivacanato (mahāva. 155).


10.33) 戒法被称为“戒法”。在这里，戒律是指保护它的内容，它解脱于痛苦，如堕落等，或是解脱于自我诽谤等恐惧，因此称为戒法。由于其光辉，戒法被称为“戒法”。在这里所说的内容对两者都是普遍的。
在此，戒律的描述也适用于戒法的描述，因为在戒法的描述中，其意义如同被描述的内容。因此，这个戒法的描述分为比丘戒法和比丘尼戒法两类。在这里，“请听我，尊者，僧团”之类的（《大藏经》134）是以五个内容为界定的比丘戒法，而“请听我，尊者，僧团”之类的以四个内容为界定的比丘尼戒法。在比丘戒法中，五个内容分别是：因缘内容、出家戒内容、僧团剩余内容、非定内容、详细内容。在这里，因缘内容是：“请听我，尊者，僧团……如是说……在此尊者，我问，是否在这里清净？我再问第二次，是否在这里清净？我再问第三次，是否在这里清净？尊者们，在此应当保持沉默，因此我会如是传达。”由此可知，因缘内容是以“出家戒法”来传达的。对于出家戒内容等的界定，从起始开始，出家戒法等应当被包含在内。详细内容则是详细内容。“剩余的应当通过听闻传达”（《大藏经》150；《巴利经》325）这句话，针对出家戒内容中若出现障碍，则应与剩余的通过听闻传达。对于因缘内容而言，未被定的内容并不存在。比丘尼戒法中，非定内容会被遗弃，其余的如同前述。因此，针对这五个和四个内容所界定的两个戒法，这里的描述将会如是。由于比丘戒法为首，因此此处的描述是针对它的。
“请听我”之类的，词语的意义；
比丘们，具备戒律，渴望学习，愿意听我。
在这里，听的意思是听觉的表达。传达的意思是传达的表达。尊者是尊重的称谓。僧团是众生的称谓。这一切都应通过戒法的描述来开始。佛陀在王舍城中允许戒法的描述，因此如果传达戒法的人是僧团长老，那么应称“兄弟”。如果是新来的，应当如《巴利经》134所述称为“尊者”。因为如果僧团长老传达戒法，他会说“长老的戒法”（《大藏经》154），而新来的则会说“我允许你们，比丘们，若有比丘在此，能够发言，他应当遵循戒法”（《大藏经》155）。


‘‘Saṅgho’’tiiminā pana padena kiñcāpi avisesato puggalasamūho vutto, atha kho so dakkhiṇeyyasaṅgho, sammutisaṅgho cāti duvidho hoti. Tattha dakkhiṇeyyasaṅghoti aṭṭha ariyapuggalasamūho vuccati. Sammutisaṅghoti avisesena bhikkhusamūho, so idha adhippeto. So panesa kammavasena pañcavidho (mahāva. 388) hoti – catuvaggo pañcavaggo dasavaggo vīsativaggo atirekavīsativaggoti. Tattha catuvaggena ṭhapetvā upasampadapavāraṇaabbhānāni sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Pañcavaggena ṭhapetvā majjhimesu janapadesu upasampadañca abbhānakammañca sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Dasavaggena abbhānakammamattaṃ ṭhapetvā sabbaṃ saṅghakammaṃ kātuṃ vaṭṭati. Vīsativaggena na kiñci saṅghakammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, tathā atirekavīsativaggena.So pana catuvaggādinā saṅghena kattabbaṃ kammaṃ ūnakatarena kātuṃ na vaṭṭati, atirekena pana vaṭṭatīti dassanatthaṃ vutto. Imasmiṃ panatthe catuvaggaṃ upādāya sabbopi sammutisaṅgho adhippeto.

Ajjuposathoti ajja uposathadivaso, etena anuposathadivasaṃ paṭikkhipati. Pannarasoti iminā aññaṃ uposathadivasaṃ paṭikkhipati. Divasavasena hi tayo uposathā cātuddasiko pannarasiko sāmaggiuposathoti, evaṃ tayo uposathā vuttā. Tattha hemantagimhavassānānaṃ tiṇṇaṃ utūnaṃ tatiyasattamapakkhesu dve dve katvā cha cātuddasikā, avasesā aṭṭhārasa pannarasikāti evaṃ ekasaṃvacchare catuvīsati uposathā, idaṃ tāva pakaticārittaṃ. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, sakiṃ pakkhassa cātuddase vā pannarase vā pātimokkhaṃ uddisitu’’nti (mahāva. 136) vacanato pana ‘‘āgantukehi āvāsikānaṃ anuvattitabba’’ntiādivacanato (mahāva. 178) ca tathārūpapaccaye sati aññasmimpi cātuddase uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Purimavassaṃvuṭṭhānaṃ pana pubbakattikapuṇṇamā vā, tesaṃyeva sace bhaṇḍanakārakehi upaddutā pavāraṇaṃ paccukkaḍḍhanti, atha pubbakattikamāsassa kāḷapakkhacātuddaso vā, pacchimakattikapuṇṇamā vā, pacchimavassaṃvuṭṭhānañca pacchimakattikapuṇṇamā evāti ime tayo pavāraṇādivasāpi honti, idampi pakaticārittameva. Tathārūpapaccaye pana sati dvinnaṃ kattikapuṇṇamānaṃ purimesu cātuddasesupi pavāraṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Yadā pana kosambakakkhandhake (mahāva. 451) āgatanayena bhinne saṅghe osārite tasmiṃ bhikkhusmiṃ saṅgho tassa vatthussa vūpasamāya saṅghassa sāmaggiṃ karoti, tadā ‘‘tāvadeva uposatho kātabbo, pātimokkhaṃ uddisitabba’’nti (mahāva. 475) vacanato ṭhapetvā cātuddasapannarase, aññopi yo koci divaso sāmaggiuposathadivaso nāma hoti, purimavassaṃvuṭṭhānaṃ pana kattikamāsabbhantare ayameva sāmaggipavāraṇādivaso nāma hoti. Iti imesu tīsu divasesu ‘‘pannaraso’’tiiminā aññaṃ uposathadivasaṃ paṭikkhipati. Tasmā yvāyaṃ ‘‘ajjuposatho’’tivacanena anuposathadivaso paṭikkhitto, tasmiṃ uposatho na kātabboyeva. Yo panāyaṃ añño uposathadivaso, tasmiṃ uposatho kātabbo. Karontena pana sace cātuddasiko hoti, ‘‘ajjuposatho cātuddaso’’ti vattabbaṃ. Sace pannarasiko hoti, ‘‘ajjuposatho pannaraso’’ti vattabbaṃ. Sace sāmaggiuposatho hoti, ‘‘ajjuposatho sāmaggī’’ti vattabbaṃ.


10.34) 虽然"僧团"这个词通常指无差别的众生群体，但它实际上有两种类型 - 应供养的僧团和议定的僧团。其中，应供养的僧团指八圣众。议定的僧团则指普遍的比丘群体，这里指的就是它。这个议定的僧团根据职责分为五种 - 四部、五部、十部、二十部和超过二十部。其中，除了授戒、自恣和驱摐之外，四部僧团可以进行一切僧团事务。五部僧团除了中部地区的授戒和驱摐之外，可以进行一切僧团事务。十部僧团除了驱摐之外，可以进行一切僧团事务。二十部和超过二十部僧团都不能进行任何僧团事务。这里说明了，以四部等为基准的僧团事务，不能少于该基准进行，但可以超过该基准进行。在这个意义上，以四部僧团为基准的所有议定僧团都被指涉。
"今天的布萨"，指今天是布萨日，这排斥了其他布萨日。"十五日"，这排斥了其他布萨日。因为根据日期，有三种布萨 - 第四、第十五、和和合布萨。其中，在冬、夏、雨季三季的第三、第七半月各有两个第四日布萨，其余十八个是第十五日布萨。这就是正常的做法。但是根据"我允许，比丘们，在每半月的第四或第十五日诵戒"（《大藏经》136）的说法，以及"外来者应当遵循住持者"（《大藏经》178）等说法，如果有这样的因缘，也可以在其他第四日进行布萨。对于前一年的出家者，前一个月的满月日，或者如果被争执者推迟了自恣，则前一个月的黑半月第四日或后一个月的满月日也可以是自恣日。这也是正常的做法。但是如果有这样的因缘，在两个月的满月日的前四日也可以进行自恣。而当根据《僧伽伽陀》（《大藏经》451）所说的方法，对分裂的僧团进行调停时，"此时应立即进行布萨，诵戒"（《大藏经》475）。除了第四日和第十五日，任何一天都可以称为和合布萨日。对于前一年的出家者来说，在卡提迦月内的这一天就是和合自恣日。因此，"十五日"这句话排斥了其他的布萨日。所以，用"今天的布萨"这句话排斥的布萨日是不应该进行的。但是其他的布萨日应该进行。进行时，如果是第四日布萨，应说"今天是第四日布萨"。如果是第十五日布萨，应说"今天是第十五日布萨"。如果是和合布萨，应说"今天是和合布萨"。


Yadisaṅghassa pattakallanti ettha patto kālo imassa kammassāti pattakālaṃ, pattakālameva pattakallaṃ. Tadetaṃ idha catūhi aṅgehi saṅgahitaṃ. Yathāhu aṭṭhakathācariyā –

‘‘Uposatho yāvatikā ca bhikkhū kammappattā,

Sabhāgāpattiyo ca na vijjanti;

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na honti,

‘Pattakalla’nti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168);

Tattha uposathoti tīsu uposathadivasesu aññatarauposathadivaso. Tasmiñhi sati idaṃ saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ nāma hoti, nāsati. Yathāha ‘‘na ca, bhikkhave, anuposathe uposatho kātabbo, yo kareyya, āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 183).

Yāvatikā ca bhikkhū kammappattāti yattakā bhikkhū tassa uposathakammassa pattā yuttā anurūpā, sabbantimena paricchedena cattāro pakatattā, te ca kho hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmāyaṃ ṭhitā.


Yadisaṅghassa pattakallanti ettha patto kālo imassa kammassāti pattakālaṃ, pattakālameva pattakallaṃ. Tadetaṃ idha catūhi aṅgehi saṅgahitaṃ. Yathāhu aṭṭhakathācariyā –
“布萨，直至比丘们达到功德的时刻，
共修的比丘们不知其事；
那时，值得尊重的人不在其中，
因此称为‘达到良好’。”
在这里，布萨是指在三个布萨日中的某一个布萨日。在这一天，僧团的布萨事务被称为“达到良好”，而不是其他。正如所说：“比丘们，若在非布萨日进行布萨，则应承担轻罪”（《大藏经》183）。
“直至比丘们达到功德”，是指那些比丘在这布萨事务中，达到应有的、适合的、与众相应的状态，按整体的划分，四者应当是自然的，他们应当在同一处，手足之间不应有分离，稳稳地站立在同一处。
provided by EasyChat


Sīmā ca nāmesā baddhasīmā abaddhasīmāti duvidhā hoti. Tattha ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ sambandhitvā sammatā sīmā baddhasīmā nāma, ‘‘atikhuddakā, atimahatī, khaṇḍanimittā, chāyānimittā, animittā, bahisīme ṭhitā sammatā, nadiyā sammatā, samudde sammatā, jātassare sammatā, sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā, sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā’’ti imā hi ‘‘ekādasahi ākārehi sīmato kammāni vipajjantī’’ti (pari. 486) vacanato ekādasa vipattisīmāyo nāma. Tattha atikhuddakā nāma yattha ekavīsati bhikkhū nisīdituṃ na sakkonti . Atimahatī nāma yā antamaso kesaggamattenāpi tiyojanaṃ atikkamitvā sammatā. Khaṇḍanimittā nāma aghaṭitanimittā vuccati, puratthimāya disāya nimittaṃ kittetvā anukkameneva dakkhiṇāya pacchimāya uttarāya disāya kittetvā puna puratthimāya disāya pubbakittitaṃ paṭikittetvā ṭhapetuṃ vaṭṭati, evaṃ akkhaṇḍanimittā hoti. Sace pana anukkamena āharitvā uttarāya disāya nimittaṃ kittetvā tattheva ṭhapeti, khaṇḍanimittā nāma hoti. Aparāpi khaṇḍanimittā nāma yā animittupagaṃ tacasārarukkhaṃ vā khāṇukaṃ vā paṃsupuñjavālukapuñjānaṃ vā aññataraṃ antarā ekaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Chāyānimittā nāma pabbatacchāyādīnaṃ yaṃ kiñci chāyaṃ nimittaṃ katvā sammatā. Animittā nāma sabbena sabbaṃ nimittāni akittetvā sammatā. Bahisīme ṭhitasammatā nāma nimittāni kittetvā nimittānaṃ bahiṭhitena sammatā. Nadiyā samudde jātassare sammatā nāma etesu nadiādīsu sammatā. Sā hi evaṃ sammatāpi ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā, sabbo samuddo asīmo, sabbo jātassaro asīmo’’ti (mahāva. 147) vacanato asammatāva hoti. Sīmāya sīmaṃ sambhindantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ sambhindantena sammatā. Sace hi porāṇakassa vihārassa puratthimāya disāya ambo ceva jambū cāti dve rukkhā aññamaññaṃ saṃsaṭṭhaviṭapā honti, tesu ambassa pacchimadisābhāge jambū, vihārasīmā ca jambuṃ anto katvā ambaṃ kittetvā baddhā hoti, atha pacchā tassa vihārassa puratthimāya disāya vihāre kate sīmaṃ bandhantā bhikkhū taṃ ambaṃ anto katvā jambuṃ kittetvā bandhanti, sīmāya sīmaṃ sambhinnā hoti. Sīmāya sīmaṃ ajjhottharantena sammatā nāma attano sīmāya paresaṃ sīmaṃ ajjhottharantena sammatā. Sace hi paresaṃ baddhasīmaṃ sakalaṃ vā tassā padesaṃ vā anto katvā attano sīmaṃ sammannati, sīmāya sīmaṃ ajjhottharitā nāma hoti. Iti imā ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā sammatā.


这里所说的界限有两种 - 有界限的界限和无界限的界限。
其中，超越了十一种障碍界限，具有三种圆满的标记相互关联而成的界限称为"有界限的界限"。这十一种障碍界限是："过于狭小、过于宽大、断裂的标记、阴影的标记、无标记、设置在界限外、设置在河流中、设置在海洋中、设置在池塘中、以界限分隔界限、以界限覆盖界限"。
其中，"过于狭小"是指无法容纳二十一位比丘坐下的。"过于宽大"是指即使仅凭发梢也超过三由旬的。"断裂的标记"是指未连续设置的标记，应当从东方设置标记，依次到南方、西方、北方，再返回东方原先设置的地方。如果只是将标记从一处移到北方设置，则称为"断裂的标记"。还有另一种"断裂的标记"，就是以无标记的树干、树桩或沙堆等作为一个标记而设置的。"阴影的标记"是以山影等任何阴影作为标记而设置的。"无标记"是完全不设置任何标记而设置的。"设置在界限外"是在设置了标记的界限之外设置的。"设置在河流中、海洋中、池塘中"是在这些河流等处设置的。但是根据"诸比丘，一切河流都无界限，一切海洋都无界限，一切池塘都无界限"（《大藏经》147）的说法，即使如此设置也是无界限的。"以界限分隔界限"是以自己的界限分隔他人的界限。比如，某寺院的东方有芒果树和波罗蜜树交错生长，将波罗蜜树划入寺院界限内，后来新设寺院界限时，将芒果树也划入寺院界限内，这就是"以界限分隔界限"。"以界限覆盖界限"是以自己的界限覆盖他人的有界限的界限。比如，将他人的有界限的界限全部或部分包括在自己的界限内，这就是"以界限覆盖界限"。
这些十一种障碍界限被超越而设置的界限就是"有界限的界限


Tividhasampattiyuttāti nimittasampattiyā parisāsampattiyā kammavācāsampattiyā ca yuttā. Tattha nimittasampattiyā yuttā nāma pabbatanimittaṃ, pāsāṇanimittaṃ, vananimittaṃ, rukkhanimittaṃ, magganimittaṃ, vammikanimittaṃ, nadinimittaṃ, udakanimittanti evaṃ vuttesu aṭṭhasu nimittesu tasmiṃ tasmiṃ disābhāge yathāladdhāni nimittupagāni nimittāni ‘‘puratthimāya disāya kiṃ nimittaṃ, pabbato, bhante, eso pabbato nimitta’’ntiādinā nayena sammā kittetvā sammatā. Tatrevaṃ saṅkhepato nimittupagatā veditabbā – suddhapaṃsusuddhapāsāṇaubhayamissakavasena hi tividhopi pabbato hatthippamāṇato paṭṭhāya uddhaṃ nimittupago, tato omakataro na vaṭṭati. Pāsāṇanimitte ayoguḷampi pāsāṇasaṅkhameva gacchati, tasmā yo koci pāsāṇo ukkaṃsavasena hatthippamāṇato omakataraṃ ādiṃ katvā heṭṭhimaparicchedena dvattiṃsapalaguḷapiṇḍaparimāṇo nimittupago, na tato khuddakataro. Piṭṭhipāsāṇo pana atimahantopi vaṭṭati. Vananimitte antosārehi vā antosāramissakehi vā rukkhehi catupañcarukkhamattampi vanaṃ nimittupagaṃ, tato ūnakataraṃ na vaṭṭati. Rukkho jīvantoyeva antosāro bhūmiyaṃ patiṭṭhito, antamaso ubbedhato aṭṭhaṅgulo, pariṇāhato sūcidaṇḍakappamāṇopi nimittupago, tato omakataro na vaṭṭati. Maggo jaṅghamaggo vā hotu sakaṭamaggo vā, yo vinivijjhitvā dve tīṇi gāmakhettāni gacchati, tādiso jaṅghasatthasakaṭasatthehi valañjiyamānoyeva nimittupago, avalañjito na vaṭṭati. Vammiko pana heṭṭhimaparicchedena taṃdivasaṃjāto aṭṭhaṅgulubbedho govisāṇamattopi vammiko nimittupago, tato omakataro na vaṭṭati. Yaṃ pana abaddhasīmālakkhaṇe nadiṃ vakkhāma, sā nimittupagā, aññā na vaṭṭati. Udakaṃ yaṃ asandamānaṃ āvāṭapokkharaṇītaḷākajātassaraloṇisamuddādīsu ṭhitaṃ, taṃ ādiṃ katvā antamaso taṅkhaṇeyeva pathaviyaṃ khaṇite āvāṭake ghaṭehi āharitvā pūritampi yāva kammavācāpariyosānā saṇṭhamānakaṃ nimittupagaṃ, itaraṃ sandamānaṃ vā vuttaparicchedakālaṃ atiṭṭhantaṃ vā bhājanagataṃ vā na vaṭṭatīti.

Parisāsampattiyā yuttā nāma sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi sannipatitvā yāvatikā tasmiṃ gāmakhette baddhasīmaṃ vā nadisamuddajātassare vā anokkamitvā ṭhitā bhikkhū, te sabbe hatthapāse vā katvā chandaṃ vā āharitvā sammatā.

Kammavācāsampattiyāyuttā nāma ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, yāvatā samantā nimittā kittitā’’tiādinā (mahāva. 139) nayena vuttāya parisuddhāya ñattidutiyakammavācāya sammatā. Evaṃ ekādasa vipattisīmāyo atikkamitvā tividhasampattiyuttā nimittena nimittaṃ sambandhitvā sammatā sīmā ‘‘baddhasīmā’’ti veditabbā. Khaṇḍasīmā samānasaṃvāsasīmā avippavāsasīmāti tassāyeva pabhedo.


以下是巴利文的全文直译：
1. 三种成就相连接：通过标志成就、集会成就、仪式语言成就而相连接。在这里，通过标志成就而相连接的，即山标志、石头标志、森林标志、树木标志、道路标志、蚁丘标志、河流标志、水域标志等八种标志。在每个方向的各个方位，按照所获得的标志，标志已被正确陈述，如"在东方的标志是什么，尊者？是这座山作为标志"等。
在此，应该以简略方式了解标志的情况：山，根据纯土、纯石或两者混合，从象的大小开始向上为标志，低于此不适用。在石头标志中，即使是铁球也被视为石头数量，因此任何石头从最高限度开始，低于象的大小，以底部测量为三十二粒团块的大小为标志，不得小于此。即使是极大的背部石头也是适用的。
在森林标志中，无论是内部树木还是混合树木，四到五棵树的森林为标志，少于此不适用。树木必须是活的，根部扎在地上，即使高度仅为八指，周长如针棒大小也为标志，低于此不适用。道路可以是步行道路或车道，穿过两三个村庄田地，并被步行队伍或车队环绕，未被环绕则不适用。
蚁丘在当天形成，高八指，牛角大小的蚁丘为标志，低于此不适用。关于未确定边界特征的河流，我们将在后面讨论，该河流为标志，其他不适用。水域是指不流动的，位于水坑、池塘、湖泊、盐湖、海洋等处，即使是在当时在地上挖掘的水坑中用罐子取水填满，直到仪式语言结束，都为标志，其他流动的或超过规定时间或在容器中的则不适用。
2. 通过集会成就相连接，即最后以四位比丘集会，在该村庄田地或确定边界的河流或海洋湖泊中，所有未越界的比丘，都被视为在手掌范围内或通过同意而确定。
3. 通过仪式语言成就相连接，即按照"请尊者僧伽听，凡标志已被陈述"等方式，通过纯净的提案第二仪式语言而确定。这样，跨越十一个缺陷边界，通过标志连接标志而确定的边界被称为"确定边界"。其分支包括：残缺边界、共同居住边界、不可分离边界。


Abaddhasīmā pana gāmasīmā, sattabbhantarasīmā, udakukkhepasīmāti tividhā. Tattha yāvatā ekaṃ gāmakkhettaṃ, ayaṃ gāmasīmā nāma. Agāmake araññe samantā sattabbhantarā sattabbhantarasīmā nāma. Tattha agāmakaṃ nāma araññaṃ viñjhāṭaviādīsu vā samuddamajjhe vā macchabandhānaṃ agamanapathesu dīpakesu labbhati. Samantā sattabbhantarāti majjhe ṭhitānaṃ sabbadisāsu sattabbhantarā vinibbedhena cuddasa honti. Tattha ekaṃ abbhantaraṃ aṭṭhavīsatihatthappamāṇaṃ hoti, ayañca sīmā parisāvasena vaḍḍhati, tasmā samantā parisāpariyantato paṭṭhāya abbhantaraparicchedo kātabbo. Sace pana dve saṅghā visuṃ uposathaṃ karonti, dvinnaṃ sattabbhantarānaṃ antare aññamekaṃ sattabbhantaraṃ upacāratthāya ṭhapetabbaṃ. Yā panesā ‘‘sabbā, bhikkhave, nadī asīmā’’tiādinā (mahāva. 147) nayena nadiādīnaṃ sīmabhāvaṃ paṭikkhipitvā puna ‘‘nadiyā vā, bhikkhave, samudde vā jātassare vā yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepā, ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathā’’ti vuttā ayaṃ udakukkhepasīmā nāma. Tattha yassā dhammikānaṃ rājūnaṃ kāle anvaḍḍhamāsaṃ anudasāhaṃ anupañcāhaṃ anatikkamitvā deve vassante valāhakesu vigatamattesu sotaṃ pacchijjati, ayaṃ nadisaṅkhyaṃ na gacchati. Yassā pana īdise suvuṭṭhikāle vassānassa catumāse sotaṃ na pacchijjati, yattha titthena vā atitthena vā sikkhākaraṇīye āgatalakkhaṇena timaṇḍalaṃ paṭicchādetvā antaravāsakaṃ anukkhipitvā uttarantiyā bhikkhuniyā ekadvaṅgulamattampi antaravāsako temiyati, ayaṃ samuddaṃ vā pavisatu taḷākaṃ vā, pabhavato paṭṭhāya nadī nāma. Samuddo pākaṭoyeva. Yo pana kenaci khaṇitvā akato sayaṃjāto sobbho samantato āgatena udakena pūrito tiṭṭhati, yattha nadiyaṃ vuttappakāre vassakāle udakaṃ santiṭṭhati, ayaṃ jātassaro nāma. Yopi nadiṃ vā samuddaṃ vā bhinditvā nikkhantaudakena khato sobbho etaṃ lakkhaṇaṃ pāpuṇāti, ayampi jātassaroyeva.

Yaṃ majjhimassa purisassa samantā udakukkhepāti yaṃ ṭhānaṃ thāmamajjhimassa purisassa samantato udakukkhepena paricchinnaṃ, tattha yathā akkhadhuttā dāruguḷaṃ khipanti, evaṃ udakaṃ vā vālukaṃ vā hatthena gahetvā majjhimena purisena sabbathāmena khipitabbaṃ, tattha yattha evaṃ khittaṃ udakaṃ vā vālukaṃ vā patati, ayaṃ udakukkhepo nāma.


以下是巴利文的全文直译：
残缺边界（abaddhasīmā）分为三类：宅边（gāmasīmā）、七分之一的边界（sattabbhantarasīmā）和水库边界（udakukkhepasīmā）。在宅边（gāmasīmā）中，边界被定义为一个村庄田地的范围。在林地或海洋中间的七分之一的边界被称为七分之一的边界（sattabbhantarasīmā）。在林地或海洋中间，可以找到供应水路的林地或海洋中间。在七分之一的边界（sattabbhantarasīmā）中，无论在哪个方向上，总共有十四个七分之一的边界。其中，每个七分之一的边界为八丈高，而且边界的范围因四人团的存在而扩大。因此，应该从四人团的范围到四人团的范围外的地方进行界限的划分。如果两个团在月初、月中或月末时进行供应，则在两个七分之一的边界之间应该设置一个七分之一的边界，供应其他团使用。
在某些情况下，根据如下语言："所有的河流都是边界"（mahāva. 147），已经放弃了对河流等的边界性质的规定，但后来又重新规定："或者在河流或海洋中间的确定边界，即僧伽在水库中的共同居住边界，为一月的供应"（mahāva. 147）。在这种情况下，如果在国王的治理时期，在四个月的某个时刻，水流中没有水，则在这个地方不能成为边界。如果在四个月中的某个时刻，水流中有水，并且在这个地方设置了一个半径为三指或六指的圆形区域，然后在这个区域内安置了一个居住的尼姑，那么这个地方就可以称为海洋或水库。海洋是明确的。如果有任何东西在一瞬间形成，并且在海洋或水库中被充满，那么这个地方就被称为生成的水库（jātassaro）。如果在划定边界时划出海洋或水库，并且在这个地方设置了一个半径为一指的居住区域，那么这个地方也可以被称为生成的水库（jātassaro）。
在一个人的范围内，如果有一个地方在水库中被定义为水库边界，那么在这个地方，应该使用手掌大小或通过同意而确定的方式进行划分。在这个地方，水或沙子应该被拿起，然后在中间的人的帮助下，在所有方向上均匀地撒出。在撒出水或沙子的地方，就是水库边界。
注：本文中提到的某些古代地名，如果有把握，可以注解为现代地名，例如："海洋"（samuddo）可以注解为现代地名"印度洋"。


Ayaṃ tattha samānasaṃvāsā ekūposathāti ayaṃ tesu nadiādīsu udakukkhepaparicchinnā sīmā samānasaṃvāsā ceva ekūposathā ca, ayaṃ pana etesaṃ nadiādīnaṃ antoyeva labbhati, na bahi. Tasmā nadiyā vā jātassare vā yattakaṃ padesaṃ pakativassakāle catūsu māsesu udakaṃ ottharati, samudde yasmiṃ padese pakativīciyo ottharitvā saṇṭhahanti, tato paṭṭhāya kappiyabhūmi, tattha ṭhatvā uposathādikammaṃ kātuṃ vaṭṭati . Dubbuṭṭhikāle vā gimhe vā nadijātassaresu sukkhesupi sā eva kappiyabhūmi, sace pana sukkhe jātassare vāpiṃ vā khaṇanti, vappaṃ vā karonti, taṃ ṭhānaṃ gāmakkhettaṃ hoti. Yā panesā ‘‘kappiyabhūmī’’ti vuttā, tato bahi udakukkhepasīmā na gacchati, antoyeva gacchati, tasmā tesaṃ anto parisāpariyantato paṭṭhāya samantā udakukkhepaparicchedo kātabbo. Sace pana dve saṅghā visuṃ visuṃ uposathādikammaṃ karonti, dvinnaṃ udakukkhepānaṃ antare añño eko udakukkhepo upacāratthāya ṭhapetabbo. Ayañhi sattabbhantarasīmā ca udakukkhepasīmā ca bhikkhūnaṃ ṭhitokāsato paṭṭhāya labbhati. Paricchedabbhantare hatthapāsaṃ vijahitvā ṭhitopi paricchedato bahi aññaṃ tattakaṃyeva paricchedaṃ anatikkamitvā ṭhitopi kammaṃ kopeti, idaṃ sabbaaṭṭhakathāsu (mahāva. aṭṭha. 147) sanniṭṭhānaṃ. Evaṃ abaddhasīmā veditabbā. Iti imaṃ baddhasīmābaddhasīmāvasena duvidhaṃ sīmaṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ ‘‘te ca kho hatthapāsaṃ avijahitvā ekasīmāyaṃ ṭhitā’’ti. Tesu hi catūsu bhikkhūsu ekasīmāyaṃ hatthapāsaṃ avijahitvā ṭhitesvevetaṃ saṅghassa uposathakammaṃ pattakallaṃ nāma hoti, na itarathā. Yathāha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, catunnaṃ pātimokkhaṃ uddisitu’’nti (mahāva. 168).


以下是巴利文的全文直译：
1. 这是共同居住的共同供养，即在这些河流等中，水库边界被定义为共同居住和共同供养的地方，而这些仅在内部获得，不在外部。因此，无论是在河流还是在生成的水库中，任何地方在四个月的常规降水期间，水流上升的地方，海洋中任何地方在常规波浪上升并聚集的地方，都是可供养的土地，在那里可以进行供养等活动。在干旱的季节或夏季，河流和生成的水库中，即使在干燥的地方，这也是可供养的土地；如果在干旱的生成的水库中或其他地方进行挖掘，形成的地方就是村庄田地。
这被称为"可供养的土地"，因此水库边界不应超出内部，而应在内部，因此应该从内部的范围到外部的范围进行水库边界的划分。如果两个僧团各自进行供养，那么在两个水库边界之间应设置另一个水库边界以供使用。实际上，七分之一的边界和水库边界是从比丘的立足点开始获得的。在划定边界以外的地方，即使在边界外站立，且不超出任何地方的划定，仍然会引发行为，这在所有的八种讨论中（mahāva. aṭṭha. 147）被称为确定。
因此，残缺边界应被理解为：因此，这两个边界被称为“他们确实不离开手掌，站在同一边界上”。因为在这四个比丘中，站在同一边界上而不离开手掌，这被称为僧团的供养行为，其他情况则不然。如所说：“我允许，比丘们，指定四个戒律。”（mahāva. 168）


Sabhāgāpattiyo ca na vijjantīti ettha yaṃ sabbo saṅgho vikālabhojanādinā sabhāgavatthunā lahukāpattiṃ āpajjati, evarūpā vatthusabhāgā ‘‘sabhāgā’’ti vuccati, vikālabhojanapaccayā āpannaṃ pana āpattisabhāgaṃ anatirittabhojanapaccayā āpannassa santike desetuṃ vaṭṭati. Sabhāgāpattiyā pana sati tehi bhikkhūhi eko bhikkhu sāmantā āvāsā sajjukaṃ pāhetabbo ‘‘gacchāvuso, taṃ āpattiṃ paṭikaritvā āgaccha, mayaṃ te santike āpattiṃ paṭikarissāmā’’ti, evañcetaṃ labhetha, iccetaṃ kusalaṃ, no ce labhetha, byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgaṃ āpattiṃ āpanno, yadā aññaṃ bhikkhuṃ suddhaṃ anāpattikaṃ passissati, tadā tassa santike taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti (mahāva. 171) vatvā uposatho kātabbo. Sace pana vematiko hoti, ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ sabbo saṅgho sabhāgāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissati, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissatī’’ti vatvā uposatho kātabbo. Sace panettha koci taṃ sabhāgaṃ āpattiṃ desetuṃ vaṭṭatīti maññamāno ekassa santike deseti, desitā sudesitāva. Aññaṃ pana desanāpaccayā desako, paṭiggahaṇapaccayā paṭiggāhako cāti ubhopi dukkaṭaṃ āpajjanti, taṃ nānāvatthukaṃ hoti, tasmā aññamaññaṃ desetabbaṃ . Ettāvatā te dve nirāpattikā honti, tesaṃ santike sesehi sabhāgāpattiyo desetabbā vā ārocetabbā vā. Sace te evaṃ akatvā uposathaṃ karonti, ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’tiādinā (mahāva. 134) nayena sāpattikassa uposathakaraṇe paññattaṃ dukkaṭaṃ āpajjanti. Sace sabbo saṅgho sabhāgāpattiyā sati vuttavidhiṃ akatvā uposathaṃ karoti, vuttanayeneva sabbo saṅgho āpattiṃ āpajjati, tasmā sabhāgāpattiyā sati saṅghassa pattakallaṃ nāma na hoti, tena vuttaṃ ‘‘sabhāgāpattiyo ca na vijjantī’’ti. Etāsu hi sabhāgāpattīsu avijjamānāsu visabhāgāpattīsu vijjamānāsupi pattakallaṃ hotiyeva.

Vajjanīyā ca puggalā tasmiṃ na hontīti ‘‘na, bhikkhave, sagahaṭṭhāya parisāya pātimokkhaṃ uddisitabbaṃ, yo uddiseyya āpatti dukkaṭassā’’ti (mahāva. 154) vacanato gahaṭṭho, ‘‘na, bhikkhave, bhikkhuniyā nisinnaparisāya pātimokkhaṃ uddisitabba’’ntiādinā (mahāva. 183) nayena vuttā bhikkhunī, sikkhamānā, sāmaṇero, sāmaṇerī, sikkhāpaccakkhātako, antimavatthuajjhāpannako, āpattiyā adassane ukkhittako, āpattiyā appaṭikamme ukkhittako, pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge ukkhittako, paṇḍako, theyyasaṃvāsako, titthiyapakkantako, tiracchānagato, mātughātako, pitughātako arahantaghātako, bhikkhunidūsako, saṅghabhedako, lohituppādako, ubhatobyañjanakoti ime vīsati cāti ekavīsati puggalā vajjanīyā nāma, te hatthapāsato bahikaraṇavasena vajjetabbā. Etesu hi tividhe ukkhittake sati uposathaṃ karonto saṅgho pācittiyaṃ āpajjati, sesesu dukkaṭaṃ. Ettha ca tiracchānagatoti yassa upasampadā paṭikkhittā, titthiyā gahaṭṭheneva saṅgahitā. Etepi hi vajjanīyā nāma. Evaṃ pattakallaṃ imehi catūhi aṅgehi saṅgahitanti veditabbaṃ.

 以下是巴利文的全文直译：

1. 在这里，"没有共同的供养"的意思是，所有的僧团因食物等原因而犯下轻微的过失，这种类型的物品被称为“共同的物品”，而因食物的缘故而犯下的过失，则不应超出不受限制的食物的情况下进行描述。如果有共同的供养，若有比丘在此，便应当对其说：“去吧，朋友，处理好那个过失后再回来，我们将为你处理这个过失。”这样可以获得好处，如果没有获得，则应由有能力的比丘通知僧团：“请听我，尊者们，整个僧团犯下了共同的过失，当看到其他比丘是纯净的，没有过失时，便会在他面前处理这个过失。”（mahāva. 171）然后应进行供养。如果有任何人认为“请听我，尊者们，整个僧团因共同的过失而犯下了过失，当他成为没有过失时，便会处理这个过失。”（mahāva. 171）然后应进行供养。

如果有人认为在此应当描述这个共同的过失，则在一个人的面前进行描述，描述的内容应当是清晰的。另一方面，依据描述的内容，描述者和接受者都可能犯下过失，这种情况是不一样的，因此应当彼此进行描述。至此，这两者是没有过失的，在他们面前，其他的共同供养应当被描述或报告。如果他们在未这样做的情况下进行供养，则会因“请尊者们通知我们清净”之类的说法（mahāva. 134）而犯下轻微的过失。如果整个僧团在共同供养的情况下，未按照规定进行供养，则整个僧团会犯下过失，因此在共同供养的情况下，僧团的供养是不存在的，因此说“没有共同的供养”。在这些共同供养中，如果没有被发现，那么在不同的共同供养中也是存在的。

2. 在此，"在这个地方没有个人"的意思是“比丘们，不应指明共同的戒律，若有人指明过失，则为轻微过失。”（mahāva. 154）根据此说法，家庭成员，“比丘们，不应指明女性比丘坐在一起的戒律。”（mahāva. 183）根据此说法，女性比丘、学习者、沙弥、沙弥女、学习的见证者、最后的见证者、因过失而被排斥者、因过失而未能处理者、因恶劣见解而未放弃者、无知者、与众不同者、异端者、动物、杀母者、杀父者、杀阿罗汉者、诽谤比丘者、分裂僧团者、引发流血者、两边的言语者，共有二十一个人被称为“应被指明的人”，他们应当被从手掌的范围内进行指明。在这些情况下，若有三种被排斥者，进行供养时，僧团会犯下重罪，其他情况则为轻微过失。在这里，动物者是指其受戒被拒绝者，异端者则是家庭成员所聚集的。因此，这些人也被称为应被指明的人。这样，整个僧团应被视为由这四个部分所聚集。


Saṅgho uposathaṃ kareyyātiiminā ye te aparepi tayo uposathā saṅghe uposatho, gaṇe uposatho, puggale uposathoti, evaṃ kārakavasena tayo uposathā vuttā, tesu itare dve paṭikkhipitvā saṅghe uposathameva dīpeti. Pātimokkhaṃ uddiseyyātiiminā ye te aparepi tayo uposathā suttuddeso, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānauposathoti, evaṃ kattabbākāravasena tayo uposathā vuttā, tesu itare dve paṭikkhipitvā suttuddesameva dīpeti. Suttuddeso nāma pātimokkhuddeso vuccati, so duvidho ovādapātimokkhuddeso ca āṇāpātimokkhuddeso ca. Tattha

‘‘Khantī paramaṃ tapo titikkhā…pe….

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ…pe….

‘‘Anūpavādo anūpaghāto’’ti. (dī. ni. 

以下是完整直译：
僧伽应当举行布萨仪式。通过这（句话），有三种布萨：在僧伽中的布萨，在集体中的布萨，在个人中的布萨。这样，根据执行者的不同，说明了三种布萨，其中排除了其他两种，仅阐明了在僧伽中的布萨。
应当诵读波罗提木叉。通过这（句话），有三种布萨：经文诵读布萨，清净布萨，发愿布萨。这样，根据应作的方式，说明了三种布萨，其中排除了其他两种，仅阐明了经文诵读。
经文诵读名为波罗提木叉诵读，这有两种：教诫波罗提木叉诵读和命令波罗提木叉诵读。在此：
"忍辱是最高的苦行……
"不作一切恶……
"不诽谤，不加害"。（长部尼柯耶）

2.90; dha. pa. 184, 183, 185)

Ādinā nayena vuttā tisso gāthāyo ovādapātimokkhaṃ nāma, taṃ buddhā eva uddisanti, na sāvakā. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiādinā (mahāva. 134) nayena vuttaṃ āṇāpātimokkhaṃ nāma, taṃ sāvakā eva uddisanti, na buddhā. Idameva ca imasmiṃ atthe ‘‘pātimokkha’’nti adhippetaṃ.

Ye pana itare dve uposathā, tesu pārisuddhiuposatho tāva aññesañca santike, aññamaññañca ārocanavasena duvidho. Tattha yvāyaṃ aññesaṃ santike karīyati, sopi pavāritānañca appavāritānañca santike karaṇavasena duvidho. Tattha mahāpavāraṇāya pavāritānaṃ santike pacchimikāya upagatena vā anupagatena vā chinnavassena vā cātumāsiniyaṃ pana pavāritānaṃ santike purimikāya upagatena vā anupagatena vā chinnavassena vā kāyasāmaggiṃ datvā ‘‘parisuddho ahaṃ, bhante, ‘parisuddho’ti maṃ dhārethā’’ti tikkhattuṃ vatvā kātabbo, ṭhapetvā ca pana pavāraṇādivasaṃ aññasmiṃ kāle āvāsikehi uddiṭṭhamatte pātimokkhe avuṭṭhitāya vā ekaccāya vuṭṭhitāya vā sabbāya vā vuṭṭhitāya parisāya ye aññe samasamā vā thokatarā vā āgacchanti, tehi tesaṃ santike vuttanayeneva pārisuddhi ārocetabbā. Yo panāyaṃ aññamaññaṃ ārocanavasena karīyati, so ñattiṃ ṭhapetvā ca aṭṭhapetvā ca karaṇavasena duvidho. Tattha yasmiṃ āvāse tayo bhikkhū viharanti, tesu uposathadivase sannipatitesu ekena bhikkhunā ‘‘suṇantu me āyasmantā ajjuposatho cātuddaso’’ti vā ‘‘pannaraso’’ti vā vatvā ‘‘yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ mayaṃ aññamaññaṃ pārisuddhiuposathaṃ kareyyāmā’’ti ñattiyā ṭhapitāya therena bhikkhunā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā ‘‘parisuddho ahaṃ, āvuso, ‘parisuddho’ti maṃ dhārethā’’ti (mahāva. 168) tikkhattuṃ vattabbaṃ. Itarehi ‘‘bhante’’ti vatvā evameva vattabbaṃ. Evaṃ ñattiṃ ṭhapetvā kātabbo. Yattha pana dve bhikkhū viharanti, tatra ñattiṃ aṭṭhapetvā vuttanayeneva pārisuddhi ārocetabbāti ayaṃ pārisuddhiuposatho.

Sace pana ekova bhikkhu hoti, sabbaṃ pubbakaraṇīyaṃ katvā aññesaṃ anāgamanaṃ ñatvā ‘‘ajja me uposatho cātuddaso’’ti vā ‘‘pannaraso’’ti vā vatvā ‘‘adhiṭṭhāmī’’ti vattabbaṃ. Ayaṃ adhiṭṭhānuposathoti evaṃ kattabbākāravasena tayo uposathāti veditabbā. Ettāvatā nava uposathā dīpitā honti. Tesu divasavasena pannarasiko, kārakavasena saṅghuposatho, kattabbākāravasena suttuddesoti evaṃ tilakkhaṇasampanno uposatho idha niddiṭṭhoti veditabbo. Tasmiṃ pavattamāne uposathaṃ akatvā tadahuposathe aññaṃ abhikkhukaṃ nānāsaṃvāsakehi vā sabhikkhukaṃ āvāsaṃ vā anāvāsaṃ vā vāsatthāya aññatra saṅghena, aññatra antarāyā gacchantassa dukkaṭaṃ hoti.

Kiṃ saṅghassa pubbakiccanti ‘‘saṅgho uposathaṃ kareyyā’’ti evaṃ uposathakaraṇasambandheneva vuttassa saṅghassa uposathe kattabbe yaṃ taṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, uposathāgāraṃ sammajjitu’’ntiādinā (mahāva. 159) nayena pāḷiyaṃ āgataṃ, aṭṭhakathāsu ca –

‘‘Sammajjanī padīpo ca, udakaṃ āsanena ca;

Uposathassa etāni, ‘pubbakaraṇa’nti vuccati.


以下是完整直译：
通过最初的方式说明的三首偈颂称为教诫波罗提木叉，这只有佛陀才能诵读，非弟子。通过"请尊者，僧伽听我说"等方式说明的称为命令波罗提木叉，这只有弟子才能诵读，非佛陀。在此意义上，"波罗提木叉"正是指此。
至于其他两种布萨，清净布萨首先有两种：在他人面前和彼此通告。其中，在他人面前进行的，又可分为对已随喜和未随喜者两种。在已随喜者面前，在大随喜时，通过最后一位比丘是否到达、是否中断雨安居或在四月期间，给予身体集合，说"尊者，我清净，请您记住我是清净的"三次。除了随喜日，在其他时候，对于住宿者诵读波罗提木叉时，或是部分比丘离开或全部比丘离开，其他同等或较少的比丘到来时，应按照之前说明的方式宣告清净。
彼此通告的方式，根据是否提出动议，又可分为两种。在一个住处有三位比丘居住时，在布萨日集会时，一位比丘说："请尊者们听，今天是十四日"或"十五日布萨"，提出动议后，年长比丘单肩披上上衣，盘腿而坐，举起合掌，说："朋友们，我清净，请记住我是清净的"三次。其他比丘说"尊者"后，同样如此。如此提出动议后进行。在只有两位比丘的地方，不提出动议，按照之前说明的方式宣告清净。
如果只有一位比丘，完成所有预先应做之事，知道其他人未到来，说"今天是十四日"或"十五日布萨"，说"我发愿"。这称为发愿布萨。这样应当了解有三种布萨。
因此阐明了九种布萨。其中，根据日期为十五日布萨，根据执行者为僧伽布萨，根据应作方式为诵读布萨，具有三种特征的布萨在此已说明。在进行布萨时，不举行布萨，在同一天，除非与僧伽一起，否则不得前往有或无比丘的住处，否则犯轻罪。
关于僧伽的预先事务，即"僧伽应当举行布萨"，在波利语中提到，在注释中：
"扫帚、灯、水和座位；
这些被称为布萨的预备工作。"


‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ, bhikkhugaṇanā ca ovādo;

Uposathassa etāni, ‘pubbakicca’nti vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 168);

Evaṃ dvīhi nāmehi navavidhaṃ pubbakiccaṃ dassitaṃ, kiṃ taṃ katanti pucchati. Na hi taṃ akatvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati, tasmā therena āṇattena agilānena bhikkhunā uposathāgāraṃ sammajjitabbaṃ, pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhāpetabbaṃ, āsanaṃ paññāpetabbaṃ, padīpo kātabbo, akaronto dukkaṭaṃ āpajjati, therenāpi patirūpaṃ ñatvā āṇāpetabbaṃ.

Chandapārisuddhīti ettha uposathakaraṇatthaṃ sannipatite saṅghe bahi uposathaṃ katvā āgatena sannipatitaṭṭhānaṃ gantvā kāyasāmaggiṃ adentena chando dātabbo. Yopi gilāno vā hoti kiccappasuto vā, tenāpi pārisuddhiṃ dentena chandopi dātabbo. Kathaṃ dātabbo? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘chandaṃ dammi, chandaṃ me hara, chandaṃ me ārocehī’’ti (mahāva. 165) ayaṃ attho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo, evaṃ dinno hoti chando. Akatūposathena pana gilānena vā kiccappasutena vā pārisuddhi dātabbā. Kathaṃ dātabbā? Ekassa bhikkhuno santike ‘‘pārisuddhiṃ dammi, pārisuddhiṃ me hara, pārisuddhiṃ me ārocehī’’ti (mahāva. 164) ayaṃ attho kāyena vā vācāya vā ubhayena vā viññāpetabbo, evaṃ dinnā hoti pārisuddhi, taṃ pana dentena chandopi dātabbo. Vuttañhetaṃ bhagavatā ‘‘anujānāmi, bhikkhave, tadahuposathe pārisuddhiṃ dentena chandampi dātuṃ, santi saṅghassa karaṇīya’’nti (mahāva. 165). Tattha pārisuddhidānaṃ saṅghassapi attanopi uposathakaraṇaṃ sampādeti, na avasesaṃ saṅghakiccaṃ. Chandadānaṃ saṅghasseva uposathakaraṇañca sesakiccañca sampādeti, attano pana uposatho akatoyeva hoti. Tasmā pārisuddhiṃ dentena chandopi dātabbo. Pubbe vuttaṃ pana suddhikacchandaṃ vā imaṃ vā chandapārisuddhiṃ ekena bahūnampi āharituṃ vaṭṭati. Sace pana so antarāmagge aññaṃ bhikkhuṃ passitvā yesaṃ tena chando vā pārisuddhi vā gahitā, tesañca attano ca chandapārisuddhiṃ deti, tasseva sā āgacchati, itarā pana biḷālasaṅkhalikā chandapārisuddhi nāma hoti, sā nāgacchati, tasmā sayameva sannipatitaṭṭhānaṃ gantvā ārocetabbaṃ. Sace pana sañcicca nāroceti, dukkaṭaṃ āpajjati. Chandapārisuddhi pana tasmiṃ hatthapāsaṃ upagatamatteyeva āgatā hoti.


以下是完整直译：
“月亮的清净、比丘的数量的教诫；这些被称为布萨的预备工作。”（大论注释 168）
这样通过两个名称显示出九种预备工作，问：那是什么呢？因为不做这些就无法举行布萨，因此应由年长比丘命令，未清扫的比丘应当清扫布萨房，准备饮水和食物，布置座位，点燃灯火，不这样做则犯轻罪，年长者也应当根据情况下达命令。
月亮的清净是指在举行布萨时，聚集的僧伽应当前往外面举行布萨，前往聚集的地方，给予身体的和谐。即使是生病或在进行事务时，也应当给予清净。如何给予？在一位比丘面前说：“我控制我的欲望，请您帮助我克制我的欲望”或“请您告诉我我的欲望”，这应当通过身体或语言或两者都告知，这样给予的就是欲望的清净。然而在未举行布萨的情况下，生病者或进行事务者也应当给予清净。如何给予？在一位比丘面前说：“我控制我的清净，请您帮助我克制我的清净”或“请您告诉我我的清净”，这应当通过身体或语言或两者都告知，这样给予的就是清净，而给予的欲望也应当给予。
如佛陀所说：“我允许你们，尊者们，在那天的布萨中给予清净的欲望。”（大论 165）在这里，给予清净不仅是为了僧伽自己进行布萨的准备，而不是其他的僧伽事务。给予欲望则是为了僧伽的布萨准备及其他事务，而个人的布萨则不再存在。因此，给予清净的同时也应给予欲望。
先前所说的清净的欲望或此欲望的清净，能够由一个人或多人获得。如果他在中途看到其他比丘，若他给予了他们欲望或清净，他也将给予自己欲望的清净。若他不这样做，则不会到达，因此应当亲自前往聚集的地方告知。如果他决定不告知，则犯轻罪。欲望的清净在他接触到手的地方就会到达。


Utukkhānanti ‘‘hemantādīnaṃ utūnaṃ ettakaṃ atikkantaṃ, ettakaṃ avasiṭṭha’’nti evaṃ utūnaṃ ācikkhanaṃ. Bhikkhugaṇanāti ‘‘ettakā bhikkhū uposathagge sannipatitā’’ti bhikkhūnaṃ gaṇanā. Idampi hi ubhayaṃ katvāva uposatho kātabbo. Ovādoti bhikkhunovādo. Na hi bhikkhunīhi yācitaṃ ovādaṃ anārocetvā uposathaṃ kātuṃ vaṭṭati. Bhikkhuniyo hi ‘‘sve uposatho’’ti āgantvā ‘‘ayaṃ uposatho cātuddaso pannaraso’’ti pucchitvā puna uposathadivase āgantvā ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, ayya, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti (cūḷava. 413) evaṃ ovādaṃ yācanti. Taṃ ṭhapetvā bālagilānagamiye añño sacepi āraññiko hoti, apaṭiggahetuṃ na labhati, tasmā yena so paṭiggahito, tena bhikkhunā uposathagge pātimokkhuddesako bhikkhu evaṃ vattabbo ‘‘bhikkhunisaṅgho, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, bhante, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti. Pātimokkhuddesakena vattabbaṃ ‘‘atthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato’’ti. Sace hoti koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, tato tena so vattabbo ‘‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’’ti (cūḷava. 413). Sace natthi, tato tena pucchitabbaṃ ‘‘ko āyasmā ussahati bhikkhuniyo ovaditu’’nti. Sace koci ussahati, sopi ca aṭṭhahi aṅgehi samannāgato, taṃ tattheva sammannitvā ovādapaṭiggāhako vattabbo ‘‘itthannāmo bhikkhu bhikkhunovādako sammato, taṃ bhikkhunisaṅgho upasaṅkamatū’’ti (cuḷava. 413). Sace pana koci na ussahati, pātimokkhuddesakena vattabbaṃ ‘‘natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū’’ti. Ettāvatā hi sikkhattayasaṅgahitaṃ sakalaṃ sāsanaṃ ārocitaṃ hoti. Tena bhikkhunā ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā pāṭipadadivase bhikkhunīnaṃ ārocetabbaṃ.

Bhikkhunisaṅghenāpi tā bhikkhuniyo pesetabbā, gacchatha, ayyā, pucchatha ‘‘kiṃ, ayya, labhati bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti, tāhi ‘‘sādhu, ayye’’ti sampaṭicchitvā taṃ bhikkhuṃ upasaṅkamitvā evaṃ vattabbaṃ ‘‘kiṃ, ayya, labhati bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti. Tena vattabbaṃ ‘‘natthi koci bhikkhu bhikkhunovādako sammato, pāsādikena bhikkhunisaṅgho sampādetū’’ti, tāhi ‘‘sādhu ayyā’’ti sampaṭicchitabbaṃ. Idañca ekato āgatānaṃ dvinnaṃ tiṇṇaṃ vā vasena vuttaṃ. Tāsu pana ekāya bhikkhuniyā vattabbañceva sampaṭicchitabbañca, itarā tassā sahāyikā. Sace pana bhikkhusaṅgho vā bhikkhunisaṅgho vā na pūrati , ubhayatopi vā gaṇamattameva puggalamattaṃ vā hoti.


以下是完整直译：
季节说明是指"冬季等季节已经过去多少，还剩下多少"这样说明季节。比丘数量是指"在布萨堂聚集了多少比丘"这样计算比丘的数量。这两项也必须完成才能举行布萨。教诫是指对比丘尼的教诫。如果不告知比丘尼请求的教诫，就不能举行布萨。比丘尼们会在"明天是布萨日"时前来，询问"这是十四日还是十五日布萨"，然后在布萨日再次前来说："尊者，比丘尼僧团向比丘僧团顶礼，请求接受教诫。请允许比丘尼僧团接受教诫。"
除了愚钝、生病、外出的比丘外，其他比丘即使是住在森林里的，也不能不接受。因此，接受教诫的比丘应在布萨堂对诵读波罗提木叉的比丘这样说："尊者，比丘尼僧团向比丘僧团顶礼，请求接受教诫。请允许比丘尼僧团接受教诫。"诵读波罗提木叉的比丘应问："是否有被指定教诫比丘尼的比丘？"如果有被指定教诫比丘尼的比丘，那么他应说："某某比丘被指定教诫比丘尼，比丘尼僧团应去亲近他。"如果没有，那么他应问："哪位尊者愿意教诫比丘尼？"如果有人愿意，而且他具备八种条件，就应当在那里指定他，然后接受教诫的人应说："某某比丘被指定教诫比丘尼，比丘尼僧团应去亲近他。"如果没有人愿意，诵读波罗提木叉的比丘应说："没有被指定教诫比丘尼的比丘，愿比丘尼僧团以端正的态度努力。"这样就告知了包含三学的整个教法。那位比丘应回答"善哉"，并在第二天告知比丘尼们。
比丘尼僧团也应派遣那些比丘尼说："尊者们，请去问'尊者，比丘尼僧团是否可以接受教诫？'"她们应回答"善哉，尊者"，然后去亲近那位比丘说："尊者，比丘尼僧团是否可以接受教诫？"他应回答："没有被指定教诫比丘尼的比丘，愿比丘尼僧团以端正的态度努力。"她们应回答"善哉，尊者"。这是针对两三位一起来的情况而说的。如果只有一位比丘尼，她应当说和接受，其他人则是她的同伴。如果比丘僧团或比丘尼僧团人数不足，或者双方都只有少数人或个人，也是如此。


Tatrāyaṃ vacanakkamo – ‘‘bhikkhuniyo, ayya, bhikkhusaṅghassa pādevandanti, ovādūpasaṅkamanañca yācanti, labhantu kira, ayya, bhikkhuniyo ovādūpasaṅkamana’’nti, ‘‘ahaṃ, ayya, bhikkhusaṅghassa pāde vandāmi, ovādūpasaṅkamanañca yācāmi, labhāmahaṃ, ayya, ovādūpasaṅkamana’’nti, ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayyā, ayyānaṃ pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, ayyā, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti. ‘‘Bhikkhuniyo, ayyā, ayyānaṃ pāde vandanti, ovādūpasaṅkamanañca yācanti, labhantu kira, ayyā, bhikkhuniyo ovādūpasaṅkamana’’nti, ‘‘ahaṃ, ayyā, ayyānaṃ pāde vandāmi, ovādūpasaṅkamanañca yācāmi, labhāmahaṃ, ayyā, ovādūpasaṅkamana’’nti, ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, ayyassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, ayya, bhikkhunisaṅgho ovādūpasaṅkamana’’nti. ‘‘Bhikkhuniyo, ayya, ayyassa pāde vandanti, ovādūpasaṅkamanañca yācanti, labhantu kira, ayya, bhikkhuniyo ovādūpasaṅkamana’’nti, ‘‘ahaṃ, ayya, ayyassa pāde vandāmi, ovādūpasaṅkamanañca yācāmi, labhāmahaṃ, ayya, ovādūpasaṅkamana’’nti. Tenāpi bhikkhunā uposathakāle evaṃ vattabbaṃ ‘‘bhikkhuniyo, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandanti, ovādūpasaṅkamanañca yācanti, labhantu kira, bhante, bhikkhuniyo ovādūpasaṅkamana’’nti, ‘‘bhikkhunī, bhante, bhikkhusaṅghassa pāde vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, labhatu kira, bhante, bhikkhunī ovādūpasaṅkamana’’nti. ‘‘Bhikkhunisaṅgho, bhante, bhikkhuniyo, bhante, bhikkhunī bhante āyasmantānaṃ pāde vandati, vandanti, vandati, ovādūpasaṅkamanañca yācati, yācanti, yācati, labhatu kira, bhante, bhikkhunisaṅgho, labhantu kira, bhante, bhikkhuniyo, labhatu kira, bhante, bhikkhunī ovādūpasaṅkamana’’nti. Uposathaggepi pātimokkhuddesakena vā ñattiṭṭhapakena vā itarena vā bhikkhunā sace sammato bhikkhu atthi, purimanayeneva ‘‘taṃ bhikkhunisaṅgho, taṃ bhikkhuniyo, taṃ bhikkhunī upasaṅkamatu, upasaṅkamantu, upasaṅkamatū’’ti vattabbaṃ. Sace natthi, ‘‘pāsādikena bhikkhunisaṅgho, bhikkhuniyo, bhikkhunī sampādetu, sampādentu, sampādetū’’ti vattabbaṃ. Ovādappaṭiggāhakena pāṭipade taṃ paccāharitvā tatheva vattabbaṃ, ayamettha saṅkhepavinicchayo. Evaṃ bhikkhunīhi yācitaṃ ovādaṃ ārocetvāva uposatho kātabbo. Tena vuttaṃ –

‘‘Chandapārisuddhiutukkhānaṃ , bhikkhugaṇanā ca ovādo;

Uposathassa etāni, ‘pubbakicca’nti vuccatī’’ti.


以下是完整直译：
这里的发言方式是——“比丘尼们，尊者们，比丘僧团向比丘顶礼，请求接受教诫。愿比丘尼们接受教诫。”然后说：“我，尊者，向比丘僧团顶礼，请求接受教诫。愿我接受教诫。”接着说：“比丘尼僧团，尊者们，向比丘们顶礼，请求接受教诫。愿比丘尼僧团接受教诫。”再说：“比丘尼们，尊者们，向比丘们顶礼，请求接受教诫。愿比丘尼们接受教诫。”然后说：“我，尊者，向比丘们顶礼，请求接受教诫。愿我接受教诫。”接着说：“比丘尼僧团，尊者们，向比丘们顶礼，请求接受教诫。愿比丘尼僧团接受教诫。”再说：“比丘尼们，尊者们，向比丘们顶礼，请求接受教诫。愿比丘尼们接受教诫。”然后说：“我，尊者，向比丘们顶礼，请求接受教诫。愿我接受教诫。”
因此，这位比丘在布萨时应这样说：“比丘尼们，尊者，比丘僧团向比丘们顶礼，请求接受教诫。愿比丘尼们接受教诫。”接着说：“比丘尼，尊者，向比丘僧团顶礼，请求接受教诫。愿比丘尼接受教诫。”再说：“比丘僧团，尊者，比丘尼们，尊者，顶礼尊者们，顶礼，顶礼，请求接受教诫，愿比丘僧团，愿比丘尼们，愿比丘尼接受教诫。”
在布萨堂，若有被指定的比丘，或由诵读波罗提木叉的比丘，依照之前的方式说：“愿比丘僧团、比丘尼、比丘尼们亲近他，愿亲近，愿亲近。”如果没有，则应说：“愿比丘僧团、比丘尼、比丘尼们努力。”接受教诫的人应当按照这种方式回答。这样一来，接受比丘尼请求的教诫后，布萨便可以举行。因此说：
“月亮的清净、比丘的数量的教诫；这些被称为布萨的预备工作。”


Pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethāti attano parisuddhabhāvaṃ ārocetha, ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’tiidaṃ pārisuddhiārocanassa kāraṇavacanaṃ. ‘‘Na ca, bhikkhave, sāpattikena pātimokkhaṃ sotabbaṃ, yo suṇeyya āpatti dukkaṭassā’’ti (cūḷava. 386) hi vacanato aparisuddhehi pātimokkhaṃ sotuṃ na vaṭṭati. Tena vuttaṃ – pārisuddhiṃ āyasmanto ārocetha, pātimokkhaṃ uddisissāmīti. Ettha siyā ‘‘saṅgho uposathaṃ kareyya, pātimokkhaṃ uddiseyyā’’ti (mahāva. 134) vuttattā idhāpi ‘‘pātimokkhaṃ uddisissatī’’ti vattabbaṃ, evañhi sati pubbenāparaṃ sandhiyatīti. Vuccate, vacanamattamevetaṃ na sandhiyati, lakkhaṇato pana sameti, saṅghassa sāmaggiyā, gaṇassa sāmaggiyā, puggalassa uddesā saṅghassa uddiṭṭhaṃ hoti pātimokkhanti idañhettha lakkhaṇaṃ, tasmā ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti idamevettha vattabbaṃ.

Taṃ sabbeva santā sādhukaṃ suṇoma manasi karomāti nti pātimokkhaṃ. Sabbeva santāti yāvatikā tassā parisāya therā ca navā ca majjhimā ca. Sādhukaṃ suṇomāti aṭṭhiṃ katvā manasi karitvā sotadvāravasena sabbacetasā samannāharāma. Manasi karomāti ekaggacittā hutvā citte ṭhapeyyāma. Ettha ca kiñcāpi ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti vuttattā ‘‘suṇotha manasi karothā’’ti vattuṃ yuttaṃ viya dissati, ‘‘saṅgho uposathaṃ kareyyā’’tiiminā pana na sameti. Samaggassa hi saṅghassetaṃ uposathakaraṇaṃ, pātimokkhuddesako ca saṅghapariyāpannova, iccassa saṅghapariyāpannattā ‘‘suṇoma manasi karomā’’ti idameva vattuṃ yuttaṃ.

Idāni yaṃ vuttaṃ ‘‘pārisuddhiṃ āyasmanto ārocethā’’ti, tattha yathā pārisuddhiārocanaṃ hoti, taṃ dassetuṃ yassa siyā āpatti, so āvikareyyāti āha. Tattha yassa siyāti yassa channaṃ ākārānaṃ aññatarena āpannāpatti bhaveyya. Āpattiñhi āpajjanto alajjitā, aññāṇatā, kukkuccappakatatā, akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā, satisammosāti imehi chahākārehi (pari. 295) āpajjati.

Kathaṃ alajjitāya āpajjati? Akappiyabhāvaṃ jānantoyeva madditvā vītikkamaṃ karoti.

Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sañcicca āpattiṃ āpajjati, āpattiṃ parigūhati;

Agatigamanañca gacchati, ediso vuccati alajjipuggalo’’ti. (pari. 359);

Kathaṃ aññāṇatāya āpajjati? Aññāṇapuggalo hi mando momūho kattabbākattabbaṃ ajānanto akattabbaṃ karoti, kattabbaṃ virādheti, evaṃ aññāṇatāya āpajjati.

Kathaṃ kukkuccappakatatāya āpajjati? Kappiyākappiyaṃ nissāya kukkucce uppanne vinayadharaṃ pucchitvā kappiyaṃ ce, kattabbaṃ siyā, akappiyaṃ ce, na kattabbaṃ, ayaṃ pana ‘‘vaṭṭatī’’ti madditvā vītikkamatiyeva, evaṃ kukkuccappakatatāya āpajjati.

Kathaṃ akappiye kappiyasaññitāya āpajjati? Acchamaṃsaṃ ‘‘sūkaramaṃsa’’nti khādati, vikāle kālasaññāya bhuñjati, evaṃ akappiye kappiyasaññitāya āpajjati.

Kathaṃ kappiye akappiyasaññitāya āpajjati? Sūkaramaṃsaṃ ‘‘acchamaṃsa’’nti khādati, kāle vikālasaññāya bhuñjati, evaṃ kappiye akappiyasaññitāya āpajjati.

Kathaṃ satisammosā āpajjati? Sahaseyyacīvaravippavāsādīni satisammosā āpajjati, iti imesaṃ channaṃ ākārānaṃ aññatarena ākārena āpannā yassa siyā sattannaṃ āpattikkhandhānaṃ aññatarā āpatti therassa vā navassa vā majjhimassa vāti attho.


以下是完整直译：
"尊者们，请宣告您们的清净。"这是宣告清净的原因性语句。因为有说"比丘们，不应该被有罪的人听诵波罗提木叉，听者会犯轻罪"。因此被不清净者听诵波罗提木叉是不合适的。因此说"尊者们，请宣告您们的清净，我们将诵读波罗提木叉"。
这里可能会有疑问："僧伽应当举行布萨，诵读波罗提木叉"，因此这里也应该说"我们将诵读波罗提木叉"。如果这样说，就会连接前后。但这只是语言上的说法,从本质上来说是一致的。因为僧伽的和合、集团的和合、个人的诵读,波罗提木叉都是由僧伽诵读的。因此这里只应该说"我们将诵读波罗提木叉"。
"让我们全体静心聆听"。全体静心是指该团体中的长老、初学者和中等学者。静心聆听是专注地以耳根收摄全心去听。专注是使心一境性地安住。虽然这里说"我们将诵读波罗提木叉",说"请听,专注"似乎更恰当,但与"僧伽应当举行布萨"这句话不符。因为布萨是整个僧伽的事,诵读波罗提木叉的人也是僧伽的一部分,所以只说"让我们静心聆听"更为恰当。
现在说"尊者们,请宣告您们的清净",为了说明宣告清净的方式,他说"如果有人犯了罪,就应该宣露"。这里的"如果有人"指的是可能因六种方式之一而犯罪的人。
如何因无羞耻而犯罪?明知是不合法的,却仍然放纵而犯罪。
如经中所说:
"故意犯罪,隐瞒罪过;
走向恶趣,这就是无羞耻的人。"
如何因无知而犯罪?愚钝的人不知道应做和不应做,做了不应做的,忽略了应做的,这就是因无知而犯罪。
如何因有疑而犯罪?因对合法和不合法产生疑虑,询问律学者,如果合法就应该做,不合法就不应该做,但他却仍然放纵而犯罪,这就是因有疑而犯罪。
如何因认为不合法为合法而犯罪?认为鱼肉是猪肉而食用,认为非时为时而食用,这就是因认为不合法为合法而犯罪。
如何因认为合法为不合法而犯罪?认为猪肉是鱼肉而不食用,认为时为非时而不食用,这就是因认为合法为不合法而犯罪。
如何因失念而犯罪?因忘记共宿、衣钵远离等而犯罪,这就是因失念而犯罪。
这六种方式中的任何一种,都可能犯七种罪类中的任何一种,无论是长老、初学者还是中等学者。


So āvikareyyāti so taṃ āpattiṃ desetu vā pakāsetu vāti vuttaṃ hoti. Asantiyā āpattiyāti yassa pana evaṃ anāpannā vā āpattiṃ āpajjitvā ca pana vuṭṭhitā vā desitā vā ārocitā vā āpatti, tassa sā āpatti asantī nāma hoti, evaṃ asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ. Tuṇhībhāvena kho panāyasmante ‘‘parisuddhā’’ti vedissāmīti tuṇhībhāvenāpi hi kāraṇena ahaṃ āyasmante ‘‘parisuddhā’’icceva jānissāmīti. Yathā kho pana paccekapuṭṭhassa veyyākaraṇaṃ hotīti yathā ekeneko puṭṭho byākareyya, yathā ekeneko paccekapuṭṭho ‘‘maṃ esa pucchatī’’ti ñatvā byākareyyāti vuttaṃ hoti.

Evamevaṃevarūpāya parisāya yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hotīti ettha ekacce tāva ācariyā evaṃ vadanti ‘‘evamevaṃ imissāya bhikkhuparisāya yadetaṃ ‘yassa siyā āpatti, so āvikareyya, asantiyā āpattiyā tuṇhī bhavitabbaṃ, tuṇhībhāvena kho panāyasmante parisuddhāti vedissāmī’ti tikkhattuṃ anusāvitaṃ, taṃ ekamekena ‘maṃ esa pucchatī’ti evaṃ jānitabbaṃ hotīti attho’’ti. Taṃ na yujjati, kasmā? Atthabyañjanabhedato. Anussāvanañhi nāma atthato ca byañjanato ca abhinnaṃ hoti ‘‘dutiyampi etamatthaṃ vadāmī’’tiādīsu (mahāva. 72; cūḷava. 3) viya, ‘‘yassa siyā’’tiādivacanattayaṃ pana atthatopi byañjanatopi bhinnaṃ, tenassa anussāvanattayaṃ na yujjati. Yadi cetaṃ yāvatatiyānussāvanaṃ siyā, nidānuddese aniṭṭhitepi āpatti siyā. Na ca yuttaṃ anāpattikkhette āpattiṃ āpajjituṃ.

Apare ‘‘anusāvita’’ntipadassa anusāvetabbanti atthaṃ vikappetvā ‘‘yāvatatiya’’ntiidaṃ upari uddesāvasāne ‘‘kaccittha parisuddhā…pe… tatiyampi pucchāmī’’ti etaṃ sandhāya vuttanti āhu. Tampi na yujjati, kasmā? Atthayuttīnaṃ abhāvato. Idañhi padaṃ keci ‘‘anusāveta’’nti sajjhāyanti, keci ‘‘anusāveta’’nti, taṃ ubhayaṃ vāpi atītakālameva dīpeti, na anāgataṃ. Yadi cassa ayaṃ attho siyā, ‘‘anusāvitaṃ hessatī’’ti vadeyya , evaṃ tāva atthābhāvato na yujjati. Yadi cetaṃ uddesāvasāne vacanaṃ sandhāya vuttaṃ siyā, ‘‘na āvikarissāmī’’ti cittaṃ uppādentassa nidāne samattepi vuttamusāvādo na siyā, kasmā? ‘‘Yāvatatiyaṃ anussāviyamāne’’tivacanato (mahāva. 134) ‘‘yāvatatiya’’nti idaṃ vacanameva niratthakaṃ siyā, kasmā? Nidānuddese yāvatatiyānussāvanassa abhāvatoti evaṃ yuttiabhāvato tampi na yujjati. ‘‘Yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hotī’’ti idaṃ pana lakkhaṇavacanamattaṃ, tena imamatthaṃ dasseti – idaṃ pātimokkhaṃ nāma yāvatatiyaṃ anussāviyati, tasmiṃ yāvatatiyaṃ anussāviyamāne yo saramāno santiṃ āpattiṃ nāvikaroti, tassa yāvatatiyānussāvanāvasāne sampajānamusāvādo hotīti.


以下是完整直译：
"他应该宣露"，意思是他应该承认或公开那罪过。
"如果没有罪过"，指的是既没有犯罪也没有承认或公开过罪过的人。对于这样的人,应保持沉默。通过沉默,我将知道尊者们是清净的。
"就像被单独问答一样"，意思是被单独问答时,每个人都知道"他在问我"而回答。
同样地,对于这样的团体,重复三次宣告。有些老师这样说:"这就是说,对于这个比丘团体,'如果有人犯罪,他应该宣露,如果没有罪过,应保持沉默,通过沉默,我将知道尊者们是清净的'这句话重复三次,每个人都知道'他在问我'"。但这说法不恰当,为什么?因为在意义和词义上是不同的。
宣告通常在意义和词义上是一致的,如"我再次说这个意思"等。但"如果有人犯罪"等这三句话在意义和词义上是不同的,所以它们的三次宣告是不恰当的。如果是这样的三次宣告,即使在开始时没有完成,也可能会有罪过产生。但在无罪过的场合犯罪是不恰当的。
另有些人解释"宣告"一词为"应该宣告",并说"三次"是指在结束宣读时说的"你们是否清净...第三次我问"。但这也不恰当,为什么?因为缺乏合理性。有人读作"应该宣告",有人读作"应该宣告",这两种都只指过去,而不是未来。如果这是它的意思,应该说"将会宣告",这样从意义上来说也不恰当。如果是指在结束宣读时的话语,即使在开始时产生了意图"我不会宣露",也不算妄语,为什么?因为有"当宣告三次时"这句话,所以"三次"这个词就变得毫无意义了,为什么?因为在开始时就没有三次宣告。因此从合理性上来说,这种解释也不恰当。
"三次宣告"这句话只是一个描述性的语句,它表达的意思是:这个波罗提木叉要重复三次宣告,在这三次宣告中,如果有人记得自己有罪而不宣露,那就是故意妄语。


Tadetaṃ yathā anusāvitaṃ yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ nāma hoti, taṃ dassetuṃ tatthāyasmante pucchāmītiādi vuttaṃ. Taṃ panetaṃ pārājikādīnaṃ avasāne dissati, na nidānāvasāne. Kiñcāpi na dissati, atha kho uddesakāle ‘‘āvikatā hissa phāsu hotī’’ti vatvā ‘‘uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānaṃ, tatthāyasmante pucchāmī’’tiādinā nayena vattabbameva. Evañhi nidānaṃ suuddiṭṭhaṃ hoti, aññathā duuddiṭṭhaṃ. Imameva ca atthaṃ sandhāya uposathakkhandhake vuttaṃ ‘‘yāvatatiyaṃ anusāvitaṃ hotīti sakimpi anusāvitaṃ hoti, dutiyampi anusāvitaṃ hoti, tatiyampi anusāvitaṃ hotī’’ti (mahāva. 134). Ayamettha ācariyaparamparābhato vinicchayo.

Yo pana bhikkhu…pe… sampajānamusāvādassa hotīti sampajānamusāvādo assa hoti, tenassa dukkaṭāpatti hoti, sā ca kho pana na musāvādalakkhaṇena, ‘‘sampajānamusāvāde kiṃ hoti, dukkaṭaṃ hotī’’ti (mahāva. 135) iminā pana bhagavato vacanena vacīdvāre akiriyasamuṭṭhānāpatti hotīti veditabbā.

Vuttampi cetaṃ –

‘‘Anālapanto manujena kenaci,

Vācāgiraṃ no ca pare bhaṇeyya;

Āpajjeyya vācasikaṃ, na kāyikaṃ,

Pañhāmesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479);

Antarāyikoti vippaṭisāravatthutāya pāmojjādisambhavaṃ nivāretvā paṭhamajjhānādīnaṃ adhigamāya antarāyaṃ karoti. Tasmāti yasmā ayaṃ anāvikaraṇasaṅkhāto sampajānamusāvādo antarāyiko hoti, tasmā. Saramānenāti attani santiṃ āpattiṃ jānantena. Visuddhāpekkhenāti vuṭṭhātukāmena visujjhitukāmena. Santī āpattīti āpajjitvā avuṭṭhitā āpatti. Āvikātabbāti saṅghamajjhe vā gaṇamajjhe vā ekapuggale vā pakāsetabbā, antamaso anantarassāpi bhikkhuno ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, ito vuṭṭhahitvā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti (mahāva. 170) vattabbaṃ. Sacepi vematiko hoti, ‘‘ahaṃ, āvuso, itthannāmāya āpattiyā vematiko, yadā nibbematiko bhavissāmi, tadā taṃ āpattiṃ paṭikarissāmī’’ti (mahāva. 169) vattabbaṃ. Āvikatā hissa phāsu hotītiettha āvikatāti āvikatāya, pakāsitāyāti attho. Alajjitātiādīsu (pari. 295) viya hi idampi karaṇatthe paccattavacanaṃ. Hīti nipātamattaṃ. Assāti etassa bhikkhuno. Phāsu hotīti paṭhamajjhānādīnaṃ adhigamāya phāsu hoti, avippaṭisāramūlakānaṃ pāmojjādīnaṃ vasena sukhappaṭipadā sampajjatīti attho.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Nidānavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pārājikakaṇḍo

Idāni yadetaṃ nidānānantaraṃ tatrime cattārotiādi pārājikakaṇḍaṃ, tattha tatrāti tasmiṃ ‘‘pātimokkhaṃ uddisissāmī’’ti evaṃ vutte pātimokkhe. Imeti idāni vattabbānaṃ abhimukhīkaraṇaṃ. Cattāroti gaṇanaparicchedo. Pārājikāti evaṃnāmakā. Dhammāti āpattiyo. Uddesaṃ āgacchantīti sarūpena uddisitabbataṃ āgacchanti, na nidāne viya ‘‘yassa siyā āpattī’’ti sādhāraṇavacanamattena.



以下是完整直译：
"因此，宣告三次的意思是，应该这样提问尊者。"这在波罗提木叉的末尾是显而易见的，而不是在原因的末尾。尽管没有显现，但在宣告时说“他应该宣露”，因此说“尊者们，我询问关于这个原因”，这样说是合适的。因为在这种情况下，原因是清晰的，反之则是不清晰的。正是出于这个原因，在布萨的章节中说到“宣告三次”时，确实是“第一次宣告，第二次宣告，第三次宣告”。
这是从老师的传承中得出的判断。
如果某位比丘……那么他会犯轻罪，因此他将会有轻罪产生，而这并不是轻罪的特征，"在轻罪中会有什么，轻罪将会产生"。根据这位尊者的教导，口头上的不当行为将会产生不善的果报。
如经中所说：
“无论是谁都不应与人交谈；
若他犯了口头罪，而不是身体罪，
这是由善人所思考的问题。”
“障碍”是指由于心的无常而导致的障碍，阻止了对初禅等的获得。因此，由于这种不宣露的口头错误是障碍的，所以如此。
“他知道自己有罪。”是指他知道自己有罪。由于想要清净，想要清净的理由。存在罪过时，他应该承认，若他承认了罪过，那么他就应该在僧团中或在团体中或单独承认，至少对不远处的比丘说：“我，朋友，犯了这样的罪，若我清净了，我将要处理这个罪。”即使他是个无知者，他也应说：“我，朋友，因这罪而无知，待我清净了，我将处理这个罪。”
“他应该宣露”是指他应该通过宣露而清净。正如在不羞耻的情况下所说的那样。
“他应该宣露，且这是清净的”，因此这是指他在初禅等的获得中是清净的，因而他是快乐的。
因此，关于消除疑虑的波罗提木叉的解释已完成。
关于波罗提木叉的部分，现在关于这个原因的后续部分，四个部分等。这里的“四个”是指计算的界限。关于波罗提木叉的名称。关于罪过的说法。指的是以相同的方式进行宣告，而不是像原因那样以“如果有人有罪”作为一般的说法。


1. Paṭhamapārājikavaṇṇanā

Yo panāti rassadīghādinā liṅgādibhedena yo koci. Bhikkhūti ehibhikkhuupasampadā, saraṇagamanūpasampadā, ovādappaṭiggahaṇūpasampadā, pañhābyākaraṇūpasampadā, aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇūpasampadā, dūtenūpasampadā, aṭṭhavācikūpasampadā, ñatticatutthakammūpasampadāti imāsu aṭṭhasu upasampadāsu ñatticatutthena upasampadākammena akuppena ṭhānārahena upasampanno. Tassa pana kammassa vatthuñattianussāvana sīmā parisāsampattivasena akuppatā veditabbā.

Tattha vatthūti upasampadāpekkho puggalo, so ṭhapetvā ūnavīsativassaṃ antimavatthuajjhāpannapubbaṃ, paṇḍakādayo ca ekādasa abhabbapuggale veditabbo. Tattha ūnavīsativasso nāma paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya aparipuṇṇavīsativasso. Antimavatthuajjhāpannapubbo nāma catunnaṃ pārājikānaṃ aññataraṃ ajjhāpannapubbo. Paṇḍakādayo vajjanīyapuggalakathāyaṃ vuttā. Tesu āsittapaṇḍakañca usūyapaṇḍakañca ṭhapetvā opakkamikapaṇḍako napuṃsakapaṇḍako paṇḍakabhāvapakkhe ṭhito pakkhapaṇḍako ca idha adhippeto.

Theyyasaṃvāsako pana tividho liṅgatthenako saṃvāsatthenako ubhayatthenakoti. Tattha yo sayaṃ pabbajitvā na bhikkhuvassāni gaṇeti, na yathāvuḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ vā sāmaṇerānaṃ vā vandanaṃ sādiyati, na āsanena paṭibāhati, na uposathādīsu sandissati, ayaṃ asuddhacittatāya liṅgamattasseva thenitattā liṅgatthenako nāma. Yo pana bhikkhūhi pabbajito sāmaṇero samāno kāsāyāni apanetvā tesu saussāhova methunaṃ dhammaṃ paṭisevitvā puna nivāsetvā sāmaṇerabhāvaṃ paṭijānāti, ayaṃ bhikkhūhi dinnaliṅgassa apariccattattā na liṅgatthenako, na liṅgānurūpassa saṃvāsassa sāditattā nāpi saṃvāsatthenako. Antimavatthuajjhāpannakepi eseva nayo. Yo ca kho sāmaṇero samāno videsaṃ gantvā bhikkhuvassāni gaṇeti, yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, uposathādīsu sandissati, ayaṃ saṃvāsamattasseva thenitattā saṃvāsatthenako nāma. Bhikkhuvassagaṇanādiko hi sabbopi kiriyabhedo imasmiṃ atthe ‘‘saṃvāso’’ti veditabbo. Sikkhaṃ paccakkhāya ‘‘na maṃ koci jānātī’’ti puna evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo. Yo pana sayaṃ pabbajitvā vihāraṃ gantvā yathāvuḍḍhaṃ vandanaṃ sādiyati, āsanena paṭibāhati, bhikkhuvassāni gaṇeti, uposathādīsu sandissati, ayaṃ liṅgassa ceva saṃvāsassa ca thenitattā ubhayatthenako nāma. Dhuranikkhepavasena kāsāyāni apanetvā antimavatthuṃ ajjhāpajjitvā puna tāni acchādetvā evaṃ paṭipajjantepi eseva nayo, ayaṃ tividhopi theyyasaṃvāsako idha adhippeto. Ṭhapetvā pana imaṃ tividhaṃ.

‘‘Rāja dubbhikkha kantāra-roga verī bhayena vā;

Cīvarāharaṇatthaṃ vā, liṅgaṃ ādiyatīdha yo.


以下是巴利文的完整直译：
第一.节 关于第一波罗夷的解释
凡是以短音长音等区分语言形态的任何人。比丘者，通过八种具足仪式获得：即来吧比丘具足仪式、皈依具足仪式、接受教诫具足仪式、问答具足仪式、接受八重法具足仪式、使者具足仪式、八语具足仪式、第四羯磨具足仪式。在这八种具足仪式中，通过第四羯磨具足仪式，获得稳固、适合站立的具足。应当了解，这个仪式的事项、宣告、跟随、界限、集会的圆满性决定了其稳定性。
在此，事项指的是希望获得具足的人。除了不满二十岁、曾犯过最后事项的人，还有十一种不适合的人应当了解。这里，不满二十岁指的是从结生开始，尚未满二十岁的人。曾犯过最后事项指的是曾犯过四波罗夷中的任何一种。关于应当排除的人，已在相关章节中说明。在这些人中，除了被灌溉的遮难者、嫉妒的遮难者，这里指的是操作性遮难者、中性遮难者、处于遮难阶段的遮难者、偏向遮难的遮难者。
盗用具足者有三种：仅仅以外表、以生活方式、以两者兼具。在此，自己出家却不计算比丘年岁，不按资历尊敬比丘或沙弥，不让座，不出现在布萨等仪式中的，因为内心不纯，仅仅以外表盗用。若由比丘出家的沙弥，脱下袈裟后与人行淫，再穿上袈裟承认沙弥身份的，因为未放弃比丘给予的外表，既非以外表盗用，也非以生活方式盗用。即使犯过最后事项，情况也是如此。若沙弥前往异地，计算比丘年岁，按资历行礼，让座，出现在布萨等仪式中的，因为仅仅以生活方式盗用而得名。在这一点上，计算比丘年岁等所有行为都应理解为"生活"。即使放弃学处，说"没有人认识我"，情况也是如此。若自己出家后进入寺院，按资历行礼，让座，计算比丘年岁，出现在布萨等仪式中的，因为以外表和生活方式盗用而得名。即使脱下袈裟，犯过最后事项，再穿上袈裟这样行事，情况也是如此。这三种盗用具足者在此都被指出。除此之外，
"为了王难、饥荒、旷野、疾病、仇敌、恐惧，
或为了取得袈裟，在此取得外表的人。"


‘‘Saṃvāsaṃ nādhivāseti, yāva so suddhamānaso;

Theyyasaṃvāsako nāma, tāva esa na vuccatī’’ti. (mahāva. aṭṭha. 110);

Yo pana upasampanno titthiyabhāvaṃ patthayamāno sayaṃ vā kusacīrādikaṃ titthiyaliṅgaṃ ādiyati, tesaṃ vā santike pabbajati, naggo vā hutvā ājīvakānaṃ santikaṃ gantvā tesaṃ vatāni ādiyati, ayaṃ titthiyapakkantako nāma. Ṭhapetvā pana manussajātikaṃ avaseso sabbopi tiracchānagato nāma. Yena manussajātikā janetti sayampi manussabhūteneva sañcicca jīvitā voropitā, ayaṃ mātughātako nāma. Pitughātakepi eseva nayo. Yena antamaso gihiliṅge ṭhitopi manussajātiko khīṇāsavo sañcicca jīvitā voropito, ayaṃ arahantaghātako nāma. Yo pana pakatattaṃ bhikkhuniṃ tiṇṇaṃ maggānaṃ aññatarasmiṃ magge dūseti , ayaṃ bhikkhunidūsako nāma. Yo devadatto viya sāsanaṃ uddhammaṃ ubbinayaṃ katvā catunnaṃ kammānaṃ aññataravasena saṅghaṃ bhindati, ayaṃ saṅghabhedako nāma. Yo devadatto viya duṭṭhacittena vadhakacittena tathāgatassa jīvamānakasarīre khuddakamakkhikāya pivanamattampi lohitaṃ uppādeti, ayaṃ lohituppādako nāma. Yassa itthinimittuppādanakammato ca purisanimittuppādanakammato ca ubhato duvidhampi byañjanaṃ atthi, ayaṃ ubhatobyañjanako nāma. Iti ime terasa puggalā upasampadāya avatthū, ime pana ṭhapetvā aññasmiṃ upasampadāpekkhe sati upasampadākammaṃ vatthusampattivasena akuppaṃ hoti.

Kathaṃ ñattisampattivasena akuppaṃ hoti? Vatthusaṅghapuggalañattīnaṃ aparāmasanāni, pacchā ñattiṭṭhapanañcāti ime tāva pañca ñattidosā. Tattha ‘‘ayaṃ itthannāmo’’ti upasampadāpekkhassa akittanaṃ vatthuaparāmasanaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho’’tiettha ‘‘suṇātu me, bhante’’ti vatvā ‘‘saṅgho’’ti abhaṇanaṃ saṅghaaparāmasanaṃ nāma. ‘‘Itthannāmassa upasampadāpekkho’’ti upajjhāyassa akittanaṃ puggalaaparāmasanaṃ nāma. Sabbena sabbaṃ ñattiyā anuccāraṇaṃ ñattiaparāmasanaṃ nāma. Paṭhamaṃ kammavācaṃ niṭṭhāpetvā ‘‘esā ñattī’’ti vatvā ‘‘khamati saṅghassā’’ti evaṃ ñattikittanaṃ pacchā ñattiṭṭhapanaṃ nāma. Iti imehi dosehi vimuttāya ñattiyā sampannaṃ ñattisampattivasena akuppaṃ hoti.

Anussāvanavasena akuppatāyapi vatthusaṅghapuggalānaṃ aparāmasanāni, sāvanāya hāpanaṃ, akāle sāvananti ime pañca anussāvanadosā. Tattha vatthādīnaṃ aparāmasanāni ñattiyaṃ vuttasadisāneva. Tīsu pana anussāvanāsu yattha katthaci etesaṃ aparāmasanaṃ aparāmasanameva. Sabbena sabbaṃ pana kammavācaṃ avatvā catukkhattuṃ ñattikittanameva, atha vā pana kammavācābbhantare akkharassa vā padassa vā anuccāraṇaṃ vā duruccāraṇaṃ vā sāvanāya hāpanaṃ nāma. Sāvanāya anokāse paṭhamaṃ ñattiṃ aṭṭhapetvā anussāvanakaraṇaṃ akāle sāvanaṃ nāma. Iti imehi dosehi vimuttāya anussāvanāya sampannaṃ anussāvanasampattivasena akuppaṃ hoti.


以下是巴利文的完整直译：
"不应依赖于居住，直到他心中清净；
称为具足者，直到此时不称为。"（大论. 八. 110）
若是已具足，渴望成为外道者，自身或他人持有外道的形象，或赤身前往生计者的地方，获取他们的言论，这称为外道的倾向。除此之外，凡是人类的，其余均为动物。通过人类的生育，自己作为人类被生存，生命被夺去，这称为母亲杀害。父亲杀害的情况也是如此。若在家中，身为人类的，已证得灭尽者，生命被夺去，这称为阿罗汉杀害。若是破坏比丘的，已在三条道路之一破坏比丘，这称为比丘破坏者。若如德达多般，毁坏教法，因某种行为破坏僧团，这称为僧团破坏者。若如德达多般，怀有恶意，因杀害的心，甚至在如来生存的身体上，轻微地流出血液，这称为出血者。若因女性生育的行为和男性生育的行为，双方皆有二种表现，这称为双重表现者。由此，十三个众生因具足而存在，除去这些，若在其他具足中，依情况获得具足的行为，因其事项的圆满性而稳定。
如何因亲属的圆满而稳定？事项的众生不应失误，后来的事项设立等，这五种事项的缺失。这里，"这是某某女性"的具足中，事项不应失误，称为事项的不失误。 "请听我，尊者，僧团"在此说"请听我，尊者"，而未提及"僧团"，称为僧团的不失误。 "某某女性的具足中"的上师不应失误，称为个人的不失误。所有事项的声音都应准确地发音，称为事项的不失误。第一条行为言辞结束后，"这是事项"而说，"对僧团宽恕"如此的事项设立称为后续事项的设立。由此，脱离这些缺失而具备的事项，因亲属的圆满而稳定。
通过宣告的方式也能稳定，事项的众生不应失误，消除、未到时间的宣告等，这五种宣告的缺失。此中，事项等的失误与宣告中所述的相同。在三种宣告中，若在任何地方有这些失误，这称为失误。所有事项的行为言辞外，四次宣告的设立，或是行为言辞之外，字母或词语的发音，或不准确的发音，称为消除未到时间的宣告。未到时间的宣告中，第一宣告被排除后，进行宣告的称为未到时间的宣告。由此，脱离这些缺失而具备的宣告，因宣告的圆满而稳定。


Pubbe vuttaṃ vipattisīmālakkhaṇaṃ samatikkantāya pana sīmāya kataṃ sīmāsampattivasena akuppaṃ hoti. Yāvatikā bhikkhū kammappattā, tesaṃ anāgamanaṃ, chandārahānaṃ chandassa anāharaṇaṃ, sammukhībhūtānaṃ paṭikkosananti ime pana tayo parisādosā, tehi vimuttāya parisāya kataṃ parisāsampattivasena akuppaṃ hoti. Kāraṇārahattā pana satthu sāsanārahattā ṭhānārahaṃ nāma hoti. Iti yo iminā evaṃ akuppena ṭhānārahena ñatticatutthena upasampadākammena upasampanno, ayaṃ idha ‘‘bhikkhū’’ti adhippeto. Paṇṇattivajjesu pana aññepi saṅgahaṃ gacchanti.

Bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamāpannoti yā bhikkhūnaṃ adhisīlasaṅkhātā sikkhā, tañca, yattha cete saha jīvanti, ekajīvikā sabhāgavuttino honti, taṃ bhagavatā paññattaṃ sikkhāpadasaṅkhātaṃ sājīvañca, tattha sikkhanabhāvena samāpannoti bhikkhūnaṃ sikkhāsājīvasamaāpanno. Samāpannoti sikkhañca paripūrento sājīvañca avītikkamanto hutvā tadubhayaṃ upagatoti attho. Sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvāti yaṃ sikkhaṃ samāpanno, taṃ apaṭikkhipitvā, yañca sājīvaṃ samāpanno, tasmiṃ dubbalabhāvaṃ appakāsetvā. Tattha cittakhettakālapayogapuggalavijānanavasena sikkhāya paccakkhānaṃ ñatvā tadabhāvena apaccakkhānaṃ veditabbaṃ. Kathaṃ? Upasampannabhāvato cavitukāmatācitteneva hi sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na davā vā ravā vā bhaṇantassa. Evaṃ cittavasena sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena. Tathā ‘‘buddhaṃ paccakkhāmi, dhammaṃ paccakkhāmi, saṅghaṃ paccakkhāmi, sikkhaṃ, vinayaṃ, pātimokkhaṃ, uddesaṃ, upajjhāyaṃ, ācariyaṃ, saddhivihārikaṃ, antevāsikaṃ, samānupajjhāyakaṃ, samānācariyakaṃ, sabrahmacāriṃ paccakkhāmī’’ti evaṃ vuttānaṃ buddhādīnaṃ cuddasannaṃ, ‘‘gihīti maṃ dhārehi, upāsako, ārāmiko, sāmaṇero, titthiyo, titthiyasāvako, asamaṇo, ‘asakyaputtiyo’ti maṃ dhārehī’’ti evaṃ vuttānaṃ gihiādīnaṃ aṭṭhannañcāti imesaṃ dvāvīsatiyā khettapadānaṃ yassa kassaci savevacanassa vasena tesu yaṃkiñci vattukāmassa yaṃkiñci vadato sikkhāpaccakkhānaṃ hoti, na rukkhādīnaṃ aññatarassa nāmaṃ gahetvā paccācikkhantassa. Evaṃ khettavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

Tattha yadetaṃ ‘‘paccakkhāmī’’ti ca, ‘‘maṃ dhārehī’’ti (pārā. 51) ca vuttaṃ vattamānakālavacanaṃ, yāni ca ‘‘alaṃ me buddhena, kiṃ nu me buddhena, na mamattho buddhena , sumuttāhaṃ buddhenā’’tiādinā (pārā. 52) nayena ākhyātavasena kālaṃ anāmasitvā purimehi cuddasahi padehi saddhiṃ yojetvā vuttāni ‘‘alaṃ me’’tiādīni cattāri padāni, tesaṃyeva ca savevacanānaṃ vasena paccakkhānaṃ hoti, na ‘‘paccakkhāsi’’nti vā ‘‘paccakkhissa’’nti vā ‘‘maṃ dhāresī’’ti vā ‘‘maṃ dhāressatī’’ti vā ‘‘yaṃnūnāhaṃ paccakkheyya’’nti (pārā. 45) vātiādīni atītānāgataparikappavacanāni bhaṇantassa. Evaṃ vattamāna kālavasena ceva anāmaṭṭhakālavasena ca paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

Payogo pana duvidho kāyiko ca vācasiko ca. Tattha ‘‘buddhaṃ paccakkhāmī’’tiādinā (pārā. 51) nayena yāya kāyaci bhāsāya vacībhedaṃ katvā vācasikappayogeneva paccakkhānaṃ hoti, na akkharalikhanaṃ vā hatthamuddādidassanaṃ vā kāyappayogaṃ karontassa. Evaṃ vācasikappayogeneva paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.


以下是巴利文的完整直译：
先前所述的，关于失误的界限特征，超越界限后，因界限的圆满性而稳定。只要比丘们具备行为的能力，他们的未到场、欲望的消退、对欲望的拒绝、对面前之人的反对，这三种群体的缺失，从中解脱的群体因其所作的圆满性而稳定。因缘的成就，因师父的教法而获得适合的地方。因此，若是以这样的稳定而适合的方式，通过第四羯磨的具足行为获得具足者，这里指的便是“比丘”。在规则的制定中，其他方面也会被归纳。
比丘的修行与生活的结合，指的是比丘们所称的具备的修行，且在此处与他们共同生活，作为单一生活者的共同体，称为佛陀所规定的修行法则，且在此处因修行的本质而结合，成为比丘的修行与生活的结合。结合的意思是，修行的完成与生活的维持，不违背地同时获得这两者。拒绝修行的弱点与不坚定的状态，指的是已完成的修行，未拒绝，且已维持生活的状态，减少了其中的弱点。在此，因心田的状态、时间的运用、个人的认知，了解修行的拒绝，因其缺失而不拒绝。如何呢？因具足的状态而渴望离开，心中产生的想法便是修行的拒绝，而非在说话或呼喊时的拒绝。这样，因心的状态而产生修行的拒绝，而非因其缺失。如此说“我见佛，见法，见僧，见修行，见戒律，见教诫，见上师，见老师，见信仰的居士，见住持，见同学，见同道，见修行的朋友”，如此所说的佛等十四者，"请你们支持我，居士，信士，沙弥，外道，外道的弟子，非沙弥，‘不可能的儿子’，请你们支持我"，如此所说的家庭等八者，因这二十六个领域的名称，若是任何人想要做任何事情，若是任何人说出的话，便是修行的拒绝，而非只抓住树等的某个名称而拒绝。因而，这样的拒绝是基于领域的，而非因其缺失。
在这里，所说的“我见”与“请你们支持我”，是指正在进行的时间的说法，且那些“我已满足于佛，佛对我无益，我与佛无关”等等的说法，结合前面的十四个词而说的“我已满足”，这四个词的说法，因其自身的名称而是修行的拒绝，而非“我见过”或“我将见”或“请你们支持我”或“我将被支持”等等的说法，都是关于过去与未来的描述。如此，因正在进行的时间的说法与不被命名的时间的说法，都是修行的拒绝，而非因其缺失。
而使用的方式分为两种：身体的与言语的。在这里，所说“我见佛”等等的说法，因身体的言语而分开言语的拒绝，而非书写字母或手势等身体的行为。如此，言语的拒绝是基于言语的，而非因其缺失。


Puggalo pana duvidho – yo ca paccakkhāti, yassa ca paccakkhāti. Tattha yo paccakkhāti, so sace ummattakakhittacittavedanāṭṭānaṃ aññataro na hoti. Yassa pana paccakkhāti, so sace manussajātiko hoti, na ca ummattakādīnaṃ aññataro, sammukhībhūto ca sikkhāpaccakkhānaṃ hoti. Na hi asammukhībhūtassa dūtena vā paṇṇena vā ārocanaṃ ruhati. Evaṃ yathāvuttapuggalavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena.

Vijānanampi niyamitāniyamitavasena duvidhaṃ. Tattha yassa yesaṃ vā niyametvā ‘‘imassa, imesaṃ vā ārocemī’’ti vadati, sace te yathā pakatiyā loke manussā vacanaṃ sutvā āvajjanasamaye jānanti, evaṃ tassa vacanānantarameva tassa ‘‘ayaṃ ukkaṇṭhito’’ti vā ‘‘gihibhāvaṃ patthayatī’’ti vā yena kenaci ākārena sikkhāpaccakkhānabhāvaṃ jānanti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Atha aparabhāge ‘‘kiṃ iminā vutta’’nti cintetvā jānanti, aññe vā jānanti, apaccakkhātāva hoti sikkhā. Aniyametvā ārocentassa pana sace vuttanayena yo koci manussajātiko vacanatthaṃ jānāti, paccakkhātāva hoti sikkhā. Evaṃ vijānanavasena paccakkhānaṃ hoti, na tadabhāvena. Yo pana antamaso davāyapi paccakkhāti, tena apaccakkhātāva hoti sikkhā. Iti imesaṃ vuttappakārānaṃ cittādīnaṃ vā vasena, sabbaso vā pana apaccakkhānena sikkhaṃ apaccakkhāya sikkhāpaccakkhānasseva ca atthabhūtaṃ ekaccaṃ dubbalyaṃ anāvikatvā.

Methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyāti ettha methunaṃ dhammanti rāgapariyuṭṭhānena sadisānaṃ ubhinnaṃ dhammaṃ. Paṭiseveyyāti paṭiseveyya ajjhāpajjeyya. Antamasoti sabbantimena paricchedena. Tiracchānagatāyapīti paṭisandhivasena tiracchānesu gatāyapi, ayamettha anupaññatti. Pārājiko hotīti parājito hoti, parājayaṃ āpanno. Asaṃvāsoti pakatattā bhikkhū saha vasanti etthāti ekakammādikova tividhopi vidhi saṃvāso nāma, so tena saddhiṃ natthīti asaṃvāso. Saṅghakammesu hi esa gaṇapūrakopi na hoti, ayaṃ tāva padavaṇṇanā.

Ayaṃ panettha vinicchayo – manussāmanussatiracchānagatavasena hi tisso itthiyo, tāsaṃ vaccamaggapassāvamaggamukhamaggavasena tayo tayo katvā nava maggā, tathā ubhatobyañjanakānaṃ. Purisānaṃ pana vaccamaggamukhamaggavasena dve dve katvā cha maggā, tathā paṇḍakānanti evaṃ tiṃsa maggā. Tesu attano vā paresaṃ vā yassa kassaci maggassa santhatassa vā asanthatassa vā, paresaṃ pana matānampi akkhāyitassa vā yebhuyyena akkhāyitassa vā pakativātena asaṃphuṭṭhe allokāse yo bhikkhu ekatilabījamattampi attano aṅgajātaṃ santhataṃ vā asanthataṃ vā sevanacittena paveseti, parena vā pavesiyamāne pavesanapaviṭṭhaṭṭhitauddharaṇesu yaṃkiñci sādiyati, ayaṃ pārājikāpattiṃ āpanno nāma hoti, ayaṃ tāvettha asādhāraṇavinicchayo. Sabbasikkhāpadānaṃ pana sādhāraṇavinicchayatthaṃ ayaṃ mātikā –

Nidānaṃ puggalaṃ vatthuṃ, paññattividhimeva ca;

Āṇattāpattināpatti-vipattiṃ aṅgameva ca.

Samuṭṭhānavidhiṃ kiriyā-saññācittehi nānattaṃ;

Vajjakammappabhedañca, tikadvayavidhiṃ tathā.

Lakkhaṇaṃ sattarasadhā, ṭhitaṃ sādhāraṇaṃ idaṃ;

Ñatvā yojeyya medhāvī, tattha tattha yathārahanti.


以下是巴利文的完整直译：
众生分为两类——一类是承认的，另一类是被承认的。在这里，承认者若不是精神失常者或被迷惑者中的任何一类。被承认者若是人类，则不是精神失常者等的任何一类，且是面前的修行的承认者。非面前者通过使者或书信无法传达消息。因此，承认是基于如前所述的众生，而非因其缺失。
意识也分为有限与无限。在这里，若他对某人或某些人说“我将告知此人或这些人”，如果他们在自然状态下听到言辞时能够理解，那么在他言辞之后，若他们知道“他对此感到厌倦”或“他渴望家庭生活”，在某种情况下，他们便能理解修行的承认。然后在稍后思考“这是什么意思”时，或其他人知道时，则是未承认的修行。若不受限制地告知他人，若按所说的方式，任何人若知道言辞的意义，则是修行的承认。由此，承认是基于意识，而非因其缺失。若是即使在最底层也承认，那么则是未承认的修行。因此，以上所述的各种意识，皆因未承认而形成，整体上未承认的修行则是未承认的修行的本质，弱点与不坚定。
“应当修习欲望的法”，这里的欲望的法指的是因贪欲所引起的两种法。修习意味着应当修习与接受。最底层意味着完全的限制。对于下界的众生，因缘而生的众生，这里没有特别的定义。若是波罗夷者，则是被打败者，陷入失落。若是不安定的，因自然状态与比丘共同生活而存在的，称为单一行为等的三种行为称为安定，因此与之无关的是不安定。在僧团事务中，这种情况即使是群体的补充也不成立，这里是术语的解释。
在这里的判别是——因人类、非人类、动物的不同，三种女性，按她们的路径、言语、主要的路径分为三类，形成九条路径，同样地，双重表现者。对男性而言，按言语与主要的路径分为两类，形成六条路径，同样地，傻人们，因而形成三十条路径。在这些中，若是自身或他人的某种路径，是否有构建或未构建，若是他人所称的，若是大多数所称的，若是因自然状态而未触及的，若是处在光明中的比丘，若是仅仅因自身的行为或不行为而进入，若是他人进入的，任何事情都能承受，这称为波罗夷的犯规，这里是非常特殊的判别。所有的修行法则则是一般性的判别，以下是条目：
因缘的众生与事项，依照规定的法则；
因命令的犯规与失误，依附于身体的。
因缘的形成，因行为、意识的多样性；
行为的差异，双重表现的法则。
特征是十七种，稳定的是一般性的这一点；
智者应当了解，在哪些地方应当如何行事。


Tattha nidānaṃ nāma vesāli-rājagaha-sāvatthi-āḷavi-kosambi-sagga-bhaggānaṃ vasena sattavidhaṃ paññattiṭṭhānaṃ, idañhi sabbasikkhāpadānaṃ nidānaṃ. Puggalo nāma yaṃ yaṃ ārabbha taṃ taṃ sikkhāpadaṃ paññattaṃ. Vatthu nāma tassa tassa puggalassa ajjhācāro vuccati. Paññattividhinti paññattianupaññattianuppannapaññattisabbatthapaññattipadesapaññattisādhāraṇapaññatti asādhāraṇapaññattiekatopaññattiubhatopaññattivasena navavidhā paññatti. Tattha anuppannapaññatti nāma anuppanne dose paññattā, sā aṭṭhagarudhammappaṭiggahaṇavasena (cūḷava. 403) bhikkhunīnaṃyeva āgatā, aññatra natthi. Vinayadharapañcamena (mahāva. 259) gaṇena upasampadā, gaṇaṅgaṇūpāhanā (mahāva. 259) dhuvanhānaṃ cammattharaṇanti etesaṃ vasena catubbidhā padesapaññatti nāma. Majjhimadeseyeva hi etehi āpatti hoti, tesupi dhuvanhānaṃ paṭikkhepamattameva pātimokkhe āgataṃ, tato aññā padesapaññatti nāma natthi. Sabbāni sabbatthapaññattiyeva honti, sādhāraṇapaññattidukañca ekatopaññattidukañca atthato ekaṃ, tasmā anuppannapaññattiñca sabbatthapaññattidukañca ekatopaññattidukañca ṭhapetvā sesānaṃ catassannaṃ paññattīnaṃ vasena sabbattha vinicchayo veditabbo. Āṇattāpattināpattivipattintiettha āṇattītiāṇāpanā vuccati. Āpattīti pubbappayogādivasena āpattibhedo. Anāpattīti ajānanādivasena anāpatti. Vipattīti sīlaācāradiṭṭhiājīvavipattīnaṃ aññatarā. Iti imāsaṃ āṇattādīnampi vasena sabbattha vinicchayo veditabbo. Aṅganti sabbasikkhāpadesu āpattīnaṃ aṅgaṃ veditabbaṃ.

Samuṭṭhānavidhinti sabbāpattīnaṃ kāyo vācā kāyavācā kāyacittaṃ vācācittaṃ kāyavācācittanti imāni ekaṅgikadvaṅgikativaṅgikāni. Cha samuṭṭhānāni nāma yāni ‘‘sikkhāpadasamauṭṭhānānī’’tipi vuccanti. Tattha purimāni tīṇi acittakāni, pacchimāni sacittakāni. Tesu ekena vā dvīhi vā tīhi vā catūhi vā chahi vā samuṭṭhānehi āpattiyo samuṭṭhahanti, pañcasamuṭṭhānā nāma natthi. Tattha ekasamuṭṭhānā nāma catutthena ca pañcamena ca chaṭṭhena ca samuṭṭhānena samuṭṭhāti, na aññena. Dvisamuṭṭhānā nāma paṭhamacatutthehi ca dutiyapañcamehi ca tatiyachaṭṭhehi ca catutthachaṭṭhehi ca pañcamachaṭṭhehi ca samuṭṭhānehi, samuṭṭhāti, na aññehi. Tisamuṭṭhānā nāma paṭhamehi ca tīhi, pacchimehi ca tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, na aññehi. Catusamuṭṭhānā nāma paṭhamatatiyacatutthachaṭṭhehi ca dutiyatatiyapañcamachaṭṭhehi ca samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, na aññehi. Cha samuṭṭhānā nāma chahipi samuṭṭhāti.

Evaṃ –

Tidhā ekasamuṭṭhānā, pañcadhā dvisamuṭṭhitā;

Dvidhā ticaturo ṭhānā, ekadhā chasamuṭṭhitāti.


以下是巴利文的完整直译：
在此，因缘指的是毗舍离（Vesālī）、王舍城（Rājagaha）、舍卫城（Sāvatthī）、阿拉毗（Āḷavi）、拘参毗（Kosambi）、天界（Sagga）、跋耆（Bhagga）等七种规定之处，这是所有修行规则的因缘。众生指的是针对某人而制定的修行规则。事项指的是每个众生的行为。规定的方法分为九种：原始规定、附加规定、新生规定、普遍规定、局部规定、共同规定、非共同规定、单方规定、双方规定。其中，新生规定指的是在未生过错时制定的，这只适用于比丘尼接受八重法，其他地方没有。持律第五的群体具足、群体的鞋、常用的皮革等，这四种是局部规定。只有在中部地区才会因这些而犯戒，其中只有常用的禁止在波罗提木叉中出现，除此之外没有其他局部规定。所有的都是普遍规定，共同规定和单方规定在意义上是相同的，因此除了新生规定、普遍规定和单方规定外，其余四种规定都应当普遍理解。命令、犯戒、不犯戒、失误中，命令指的是发号施令。犯戒指的是因先前的行为等而犯戒。不犯戒指的是因不知等而不犯戒。失误指的是戒律、行为、见解、生活中的任何一种失误。因此，这些命令等也应当普遍理解。要素指的是所有修行规则中犯戒的要素。
起因的方法指的是所有犯戒的身、语、身语、身心、语心、身语心这六种起因，也称为"修行规则的起因"。其中前三种是无意识的，后三种是有意识的。在这些中，犯戒可能由一种、两种、三种、四种或六种起因引起，没有五种起因的情况。其中，单一起因指的是由第四、第五或第六种起因引起，而非其他。双重起因指的是由第一和第四、第二和第五、第三和第六、第四和第六、第五和第六种起因引起，而非其他。三重起因指的是由前三种或后三种起因引起，而非其他。四重起因指的是由第一、第三、第四、第六或第二、第三、第五、第六种起因引起，而非其他。六重起因指的是由所有六种起因引起。
因此：
单一起因有三种，双重起因有五种；
三种和四种各有两种，六重起因有一种。


Samuṭṭhānavasena sabbāva terasa āpattiyo honti (cūḷava. 165 ādayo), tā paṭhamapaññattisikkhāpadavasena samuṭṭhānato terasa nāmāni labhanti paṭhamapārājikasamuṭṭhānā, adinnādāna-sañcaritta-samanubhāsana-kathina-eḷakaloma-padasodhamma-addhāna-theyyasattha-dhammadesanābhūtārocana-corivuṭṭhāpana-ananuññātasamuṭṭhānāti. Tattha yā kāyacittato samuṭṭhāti, ayaṃ paṭhamapārājikasamuṭṭhānā nāma. Yā sacittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, ayaṃ adinnādānasamuṭṭhānā nāma. Yā chahipi samuṭṭhāti, ayaṃ sañcarittasamuṭṭhānā nāma. Yā chaṭṭheneva samuṭṭhāti, ayaṃ samanubhāsanasamuṭṭhānā nāma. Yā tatiyachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ kathinasamuṭṭhānā nāma. Yā paṭhamacatutthehi samuṭṭhāti, ayaṃ eḷakalomasamuṭṭhānā nāma. Yā dutiyapañcamehi samuṭṭhāti , ayaṃ padasodhammasamuṭṭhānā nāma. Yā paṭhamatatiyacatutthachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ addhānasamuṭṭhānā nāma. Yā catutthachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ theyyasatthasamuṭṭhānā nāma. Yā pañcameneva samuṭṭhāti, ayaṃ dhammadesanāsamuṭṭhānā nāma. Yā acittakehi tīhi samuṭṭhānehi samuṭṭhāti, ayaṃ bhūtārocanasamuṭṭhānā nāma. Yā pañcamachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānā nāma. Yā dutiyatatiyapañcamachaṭṭhehi samuṭṭhāti, ayaṃ ananuññātasamuṭṭhānā nāmāti. Iti imassa samuṭṭhānavidhinopi vasena sabbattha vinicchayo veditabbo.

Kiriyāsaññācittehi nānattanti etehi kiriyādīhi sabbāpattīnaṃ nānābhāvaṃ ñatvā sabbattha vinicchayo veditabbo. Sabbāpattiyo hi kiriyāvasena pañcavidhā honti, seyyathidaṃ – atthāpatti kiriyato samuṭṭhāti , atthi akiriyato, atthi kiriyākiriyato, atthi siyā kiriyato siyā akiriyato, atthi siyā kiriyato siyā kiriyākiriyatoti. Tattha yā kāyena vā vācāya vā pathavikhaṇanādīsu (paci. 84) viya vītikkamaṃ karontassa hoti, ayaṃ kiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā kāyavācāhi kattabbaṃ akarontassa hoti paṭhamakathināpatti (pārā. 459 ādayo) viya, ayaṃ akiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā karontassa ca akarontassa ca hoti aññātikāya bhikkhuniyā hatthato cīvarappaṭiggahaṇāpatti (pārā. 508-511) viya, ayaṃ kiriyākiriyatosamuṭṭhāti nāma. Yā siyā karontassa ca, siyā akarontassa ca hoti rūpiyappaṭiggahaṇāpatti (pārā. 582) viya, ayaṃ siyā kiriyato siyā akiriyato samuṭṭhāti nāma. Yā siyā karontassa ca siyā karontākarontassa ca hoti kuṭikārāpatti (pārā. 342 ādayo) viya, ayaṃ siyā kiriyato siyā kiriyākiriyato samuṭṭhāti nāma.

Sabbāpattiyo ca saññāvasena duvidhā honti saññāvimokkhā nosaññāvimokkhāti. Tattha yato vītikkamasaññāya abhāvena muccati, ayaṃ saññāvimokkhā, itarā nosaññāvimokkhā. Puna ca sabbāpi cittavasena duvidhā honti sacittakā acittakā cāti. Tattha yā sacittakasamuṭṭhānavaseneva samuṭṭhāti ayaṃ sacittakā. Yā acittakena vā sacittakamissakena vā samuṭṭhāti ayaṃ acittakā.


以下是巴利文的完整直译：
所有十三种犯戒都是根据起因而存在的（见小品律等），它们根据最初制定的修行规则而获得十三个名称：第一波罗夷的起因、取不与奪的起因、行为的起因、劝告的起因、袈裟的起因、山羊毛的起因、清洁的起因、路途的起因、盗窃的器具的起因、教法的宣讲的起因、虚假的指控的起因、盗窃的驱逐的起因、未经允许的起因。
其中，由身与心产生的是第一波罗夷的起因。由三种有意识的起因产生的是取不与奪的起因。由所有六种起因产生的是行为的起因。由第六种起因产生的是劝告的起因。由第三和第六种起因产生的是袈裟的起因。由第一和第四种起因产生的是山羊毛的起因。由第二和第五种起因产生的是清洁的起因。由第一、第三、第四、第六种起因产生的是路途的起因。由第四和第六种起因产生的是盗窃的器具的起因。由第五种起因产生的是教法的宣讲的起因。由三种无意识的起因产生的是虚假的指控的起因。由第五和第六种起因产生的是盗窃的驱逐的起因。由第二、第三、第五、第六种起因产生的是未经允许的起因。因此，根据这个起因的方法，应当在各处进行判别。
行为、意识、心的差异，了解了这些对所有犯戒的差异，应当在各处进行判别。所有的犯戒都有五种行为：有的是由行为而产生，有的是由不行为而产生，有的是由行为与不行为而产生，有的有时是由行为有时是由不行为而产生，有的有时是由行为有时是由行为与不行为而产生。其中，若是身或语在如掘地等中违犯的，这称为由行为而产生。若是不做应该做的事，如第一次袈裟的犯戒，这称为由不行为而产生。若是做了又没做，如从不认识的比丘尼手中接受袈裟的犯戒，这称为由行为与不行为而产生。若有时是做了，有时是没做，如接受金钱的犯戒，这称为有时由行为有时由不行为而产生。若有时是做了，有时是做了又没做，如建造小屋的犯戒，这称为有时由行为有时由行为与不行为而产生。
所有的犯戒都有两种意识：有意识的解脱、无意识的不解脱。其中，若因违犯的意识的缺失而解脱，这称为有意识的解脱，另一种是无意识的不解脱。再者，所有的犯戒都有两种心：有意识的、无意识的。其中，由有意识的起因而产生的是有意识的，由无意识或有意识与无意识混合而产生的是无意识的。


Vajjakammappabhedanti ettha sabbāpattiyo vajjavasena duvidhā honti lokavajjā paṇṇattivajjā cāti. Tattha yassā sacittakapakkhe cittaṃ akusalameva hoti, ayaṃ lokavajjā, sesā paṇṇattivajjā. Sabbā ca kāyakammavacīkammatadubhayavasena tividhā honti. Tattha kāyadvāre āpajjitabbā kāyakammanti vuccati, vacīdvāre āpajjitabbā vacīkammanti vuccati, ubhayattha āpajjitabbā kāyakammaṃ vacīkammañcāti, manodvāre āpatti nāma natthi. Iti iminā vajjakammappabhedenāpi sabbattha vinicchayo veditabbo.

Tikadvayavidhinti kusalattikavedanāttikavidhiṃ. Āpattiṃ āpajjamāno hi akusalacitto vā āpajjati kusalābyākatacitto vā, tathā dukkhavedanāsamaṅgī vā itaravedanādvayasamaṅgī vā. Evaṃ santepi sabbasikkhāpadesu akusalacittavasena ekaṃ cittaṃ, kusalābyākatacittavasena dve cittāni, sabbesaṃ vasena tīṇi cittāni. Dukkhavedanāvasena ekā vedanā, sukhaupekkhāvasena dve, sabbāsaṃ vasena tisso vedanāti. Ayameva pabhedo labbhati, na añño.

Lakkhaṇaṃ sattarasadhā, ṭhitaṃ sādhāraṇaṃ idaṃ, ñatvāti idaṃ nidānādivedanāttikapariyosānaṃ sattarasappakāraṃ lakkhaṇaṃ jānitvā yojeyya medhāvī. Tattha tattha yathārahanti paṇḍito bhikkhu tasmiṃ tasmiṃ sikkhāpade idaṃ lakkhaṇaṃ yathānurūpaṃ yojeyyāti attho. Taṃ pana ayojitaṃ dubbijānaṃ hoti, tasmā naṃ sabbasikkhāpadānaṃ asādhāraṇavinicchayapariyosāne imaṃ mātikaṃ anuddharitvāva yojetvā dassayissāma.


以下是巴利文的完整直译：
关于行为的分类，所有的犯戒根据其性质分为两类：世俗的犯戒和规定的犯戒。在这里，若在有意识的方面，心中只有恶行，这称为世俗的犯戒，其余的则是规定的犯戒。所有的身体行为和言语行为两者结合起来，分为三种。在这里，若是通过身体的门而犯的行为称为身体行为，若是通过言语的门而犯的行为称为言语行为，若是两者兼而有之的行为则称为身体与言语的行为，心的门没有犯戒。因此，依据这种行为的分类，所有的判别应当被理解。
关于两种分类，指的是善法、痛苦的感觉与两者的规定。若是心中有恶行而犯戒，或是心中有善法的心而犯戒，或是痛苦的感觉与其他感觉的结合。即使如此，在所有的修行规则中，因恶法而产生的只有一种心，因善法而产生的有两种心，因所有的情况而产生的有三种心。因痛苦的感觉产生的只有一种感觉，因快乐的平静产生的有两种感觉，因所有的情况而产生的有三种感觉。这是唯一的分类，没有其他。
特征有十七种，稳定的是一般性的这一点，智者应当了解这一点，知晓因缘等的感觉的结果，十七种特征应当被理解。在这里，智慧的比丘应当根据每个修行规则的特征，适当地加以理解。然而，这种理解对于无知者来说是困难的，因此我们将通过不引入这条条目而将其展示在所有的修行规则的特殊判别的结果中。


Idha panassa ayaṃ yojanā – idaṃ vesāliyaṃ sudinnattheraṃ ārabbha methunavītikkamavatthusmiṃ paññattaṃ. ‘‘Methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti ayamettha paññatti, ‘‘sikkhaṃ apaccakkhāyā’’ti ca ‘‘antamaso tiracchānagatāyapī’’ti ca dve anupaññattiyo. Anupaññatti ca nāmesā āpattikarā ca hoti aññavādakasikkhāpadādīsu (pāci. 95 ādayo) viya, anāpattikarā ca aññatra supinantātiādīsu (pārā. 236-237) viya, āpattiupatthambhakarā ca adinnādānādīsu (pārā. 91) viya , idha pana upatthambhakarāti veditabbā. Ito paraṃ pana yattha anupaññatti atthi, tattha ‘‘ayaṃ anupaññattī’’ti ettakameva dassayissāma. Ṭhapetvā pana anupaññattiṃ avasesā paññattiyevāti sabbattha vinicchayo veditabbo. Bhikkhuṃ ārabbha uppannavatthusmiṃyeva ‘‘yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyā’’ti evaṃ bhikkhunīnampi paññattito sādhāraṇapaññatti. Āṇattiyā anāpajjanato anāṇattikaṃ. Bhikkhuṃ pana āṇāpento akappiyasamādānāpattito na muccati, methunarāgena kāyasaṃsagge dukkaṭaṃ, jīvamānakasarīrassa vuttappakāre magge sacepi tacādīni anavasesetvā sabbaso chinne nimittasaṇṭhānamattaṃ paññāyati, tattha antamaso aṅgajāte uṭṭhitaṃ anaṭṭhakāyappasādaṃ pīḷakaṃ vā cammakhilaṃ vā pavesentassāpi sevanacitte sati pārājikaṃ, naṭṭhakāyappasādaṃ sukkhapīḷakaṃ vā matacammaṃ vā lomaṃ vā pavesentassa dukkaṭaṃ, sace nimittasaṇṭhānamattampi anavasesetvā sabbaso maggo uppāṭito, tattha upakkamato vaṇasaṅkhepavasena thullaccayaṃ, tathā manussānaṃ akkhināsākaṇṇacchiddavatthikosesu satthakena katavaṇe vā, hatthiassādīnañca tiracchānānaṃ vatthikosanāsāpuṭesu thullaccayaṃ. Tiracchānānaṃ pana akkhikaṇṇanāsāvaṇesu ahimacchādīnaṃ pavesanappamāṇavirahite aṇunimitte sabbesañca upakacchakādīsu sesasarīresu dukkaṭaṃ. Matasarīre nimitte upaḍḍhakkhāyitato paṭṭhāya yāva na kuthitaṃ hoti, tāva thullaccayaṃ. Kuthite dukkaṭaṃ, tathā vaṭṭakate mukhe acchupantaṃ aṅgajātaṃ pavesentassa dukkaṭaṃ. Oṭṭhato bahi nikkhantajivhāya vā dantesu vā thullaccayaṃ. Nimittato bahi patitamaṃsapesiyaṃ dukkaṭanti ayamettha āpattibhedo.

Ajānantassa asādiyantassa ummattakassa khittacittassa vedanāṭṭassa ādikammikānañca anāpatti. Ettha pana yo niddaṃ okkantattā parena katampi upakkamaṃ na jānāti, so ajānanto. Yo jānitvāpi na sādiyati, so asādiyanto. Yo pittavasena atekicchaṃ ummādaṃ patto, so ummattako. Yakkhehi katacittavikkhepo khittacitto. Dvinnampi ca etesaṃ aggisuvaṇṇagūthacandanādīsu samappavattibhāvena ajānanabhāvova pamāṇaṃ. Yo adhimattavedanāya āturattā kiñci na jānāti, so vedanāṭṭo. Yo tasmiṃ tasmiṃ vatthusmiṃ ādibhūto, so ādikammiko. Ayaṃ pana anāpatti. Catūsu vipattīsu sīlavipatti. Tassā dve aṅgāni sevanacittañca maggena maggapaṭipādanañcāti. Samuṭṭhānādito idaṃ sikkhāpadaṃ paṭhamapārājikasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti, imāni ca samuṭṭhānādīni nāma āpattiyā honti, na sikkhāpadassa. Vohārasukhatthaṃ pana sabbaṭṭhakathāsu sikkhāpadasīsena desanā āgatā, tasmā aññesupi evarūpesu ṭhānesu byañjane ādaraṃ akatvā adhippetameva gahetabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
在这里，对于这位善财长老而言，这是关于违犯欲望的事项而制定的。"应当修习欲望的法"是这里的规定，"放弃修行"和"甚至对于下界的众生"是两种附加规定。附加规定名义上也是犯戒的，如在其他规则中所说的，也可以是不犯戒的，如在关于梦中等的地方，也可以是支持犯戒的，如在取不与奪等的地方，在这里应当理解为支持犯戒的。从此以后，凡是有附加规定的地方，我们只会说"这是附加规定"。除了附加规定外，其余的都是规定。关于比丘而言，在已经发生的事项中，"若是比丘尼擅自修习欲望的法"，这也是对比丘尼的普遍规定。因未受命令而不犯的是无受命的。但是，若是命令比丘，则不能免于非法的接受的犯戒。由于欲望的贪欲而身体接触，有小罪。即使在活着的身体上，如前所述的路径上，若是完全切断后只剩下痕迹，在此若是插入自身的肢体，有波罗夷罪，若是插入已损坏的肢体、干燥的疮疤或死去的皮肤，有小罪。若是完全切断后路径完全消失，由于伤害而有重罪。同样地，对于人类的眼睛、鼻子、耳朵、阴道的伤害有重罪，对于象、马等动物的阴道、鼻孔的伤害也有重罪。但是，对于动物的眼睛、耳朵、鼻孔的伤害、对于鱼等无害的生物的插入，以及其他身体部位的小罪。对于死去的身体，从一半消失开始直到腐烂前，有重罪。腐烂后有小罪，同样地，对于口中伸出的舌头或牙齿的小罪。从嘴唇外伸出的舌头或牙齿有重罪。从痕迹外掉落的肉块有小罪。
对于不知道的、不接受的、精神失常的、心智失常的、初学者的无犯戒。在这里，若是因睡眠而不知道他人的行为，这是不知道的。即使知道也不接受的是不接受的。因胆汁而达到不可治愈的疯狂的是精神失常的。被鬼神所扰乱的心智失常。这两者都因火、金、粪、檀香等的作用而不知道的才是标准。因过度的痛苦而不知道的是心智失常的。在某个事项中最初的是初学者。这是无犯戒的。在四种失误中，戒律的失误有两个要素：有欲望的心与通过道路而实践。从起因开始，这个修行规则是第一波罗夷的起因、行为、有意识的解脱、有意识的、世俗的犯戒、身体行为、恶法的心、两种感觉。这些起因等是属于犯戒的，而非修行规则。为了方便表达，在所有的注释中都是以修行规则的标题来说明的，因此在其他这样的地方也应当不顾表述而抓住本意。


Atthañhi nātho saraṇaṃ avoca;

Na byañjanaṃ lokahito mahesī.

Tasmā akatvā ratimakkharesu;

Atthe niveseyya matiṃ mutīmāti.

Paṭhamapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.


2. Dutiyapārājikavaṇṇanā

Dutiye gāmā vā araññāvāti ettha sabbopi ekakuṭikādibhedo parikkhitto vā aparikkhitto vā samanusso vā amanusso vā antamaso atirekacātumāsaniviṭṭho yo koci satthopi ‘‘gāmo’’ti veditabbo. Ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ araññaṃ nāma. Tattha asammohatthaṃ gharaṃ gharūpacāro gāmo gāmūpacāroti ayaṃ vibhāgo veditabbo. Nibbakosassa hi udakapatanaṭṭhānabbhantaraṃ gharaṃ nāma. Yaṃ pana dvāre ṭhito mātugāmo bhājanadhovanaudakaṃ chaḍḍeti, tassa patanaṭṭhānañca mātugāmeneva antogehe ṭhitena pakatiyā bahi khittassa suppassa vā saṃmuñjaniyā vā patanaṭṭhānañca gharassa purato dvīsu koṇesu sambandhitvā majjhe rukkhasūcidvāraṃ ṭhapetvā gorūpānaṃ pavesananivāraṇatthaṃ kataparikkhepo ca ayaṃ sabbopi gharūpacāro nāma. Yaṃ pana sabbantimaṃ gharaṃ hoti, tassa gharassa tādise gharūpacāre ṭhitassa thāmamajjhimassa purisassa yathā taruṇamanussā attano balaṃ dassento bāhuṃ pasāretvā leḍḍuṃ khipanti, evaṃ khittassa leḍḍussa patanaṭṭhānabbhantaraṃ gāmo nāma. Tato aññassa leḍḍupātassa abbhantaraṃ gāmūpacāro nāma. Patitassa pana leḍḍuno pavattitvā gataṭṭhānaṃ na gahetabbaṃ. Parikkhittassa pana gāmassa parikkhepoyeva gāmassa paricchedo, tassa sace dve indakhilā honti abbhantarime indakhile ṭhitassa leḍḍupātabbhantaraṃ gāmūpacāro nāma. Padabhājanepi (pārā. 92) hi imināva nayena attho veditabbo. Tattha yvāyaṃ aparikkhittassa gāmassa upacāro dassito, tassa vasena vikāle gāmappavesanādīsu āpatti paricchinditabbā. Iti imaṃ ṭhapetvā gāmañca gāmūpacārañca avasesaṃ imasmiṃ sikkhāpade araññaṃ nāma. Desanāmattameva cetaṃ ‘‘gāmā vā araññāvā’’ti. Ye pana imesaṃ paricchedadassanatthaṃ gharagharūpacāragāmūpacārā vuttā, tatopi pārājikavatthuṃ avaharantassa pārājikaṃ hotiyeva.

Adinnanti aññassa manussajātikassa santakaṃ. Theyyasaṅkhātanti ettha thenoti coro, thenassa bhāvo theyyaṃ, avaharaṇacittassetaṃ nāmaṃ. Saṅkhā saṅkhātanti atthato ekaṃ, koṭṭhāsassetaṃ nāmaṃ ‘‘saññānidānā hi papañcasaṅkhā’’tiādīsu (su. ni. 880; mahāni. 109) viya. Theyyañca taṃ saṅkhātañcāti theyyasaṅkhātaṃ, theyyacittasaṅkhāto eko cittakoṭṭhāsoti attho. Karaṇatthe cetaṃ paccattavacanaṃ, tasmā theyyasaṅkhātenāti atthato daṭṭhabbaṃ. Yo ca theyyasaṅkhātena ādiyati, so yasmā theyyacitto hoti, tasmā byañjanaṃ anādiyitvā atthameva dassetuṃ ‘‘theyyacitto avaharaṇacitto’’ti (pārā. 92) evamassa padabhājanaṃ vuttanti veditabbaṃ.


 以下是巴利文的完整直译：

第二波罗夷的解说

在第二条中，村庄或森林指的是所有的单独小屋等，可能是被围住的或没有围住的，可能是有人居住的或无人居住的，或者是超出四个月的地方，任何地方都可以被称为“村”。除了村庄和村庄的附属地，其余的都称为森林。在这里，为了避免混淆，家、家属的村庄、村庄的附属地应当被理解为这样的分类。因为在水的落地点之内的家被称为家。至于在门口站着的女人，若是丢弃了洗涤器的水，那么水的落地点也应当由站在屋内的女人来决定，若是完全丢弃在外面，或是放在干净的地方，或者是通过门口的两角与树木的针孔相连，阻止牛等的进入，这样的所有家属的附属地都被称为家。至于最后的家，若是这样的家属附属地中有一个中等的男子，像年轻人一样，展示自己的力量，伸出手臂并丢出东西，那么这个被丢出的东西的落地点就称为村。再者，其他丢出的东西的内部则称为村庄的附属地。至于已落下的东西，不应当被认定为已经到达的地方。被围住的村庄则是村庄的围住，若是有两个天神存在，则内侧的天神所站的丢出东西的内部称为村庄的附属地。关于器皿（如在其他地方所说），其意义应当以此为准。在那里，若是显示了未被围住的村庄的附属地，则应当根据此限制村庄的进入等的犯戒。因此，除了村庄和村庄的附属地，其余的在这个修行规则中称为森林。仅仅是说明而已，这就是“村庄或森林”。

不应当窃取他人的人类所拥有的。所谓的“偷盗”是指小偷，偷盗的状态称为“偷盗”，从中获取的心态称为“偷盗的心”。“意思”是指一个，正如在“意识的因缘中有复杂的意思”中所说的。因而，偷盗和这个意思的结合便称为“偷盗的意思”，而偷盗的心态则是一个心的状态。就其行为而言，这应当被视为个人的表达，因此应当理解为“根据偷盗的意思”。若是根据偷盗的意思而开始，则因为有偷盗的心态，因此不应当表达为文字，而应当直接展示其意义为“偷盗的心态与获取的心态”。


Ādiyeyyāti pañcavīsatiyā avahārānaṃ aññataravasena hareyya. Te pana avahārā pañca pañcakāni samodhānetvā sādhukaṃ sallakkhetabbā. Pañca pañcakāni nāma nānābhaṇḍapañcakaṃ ekabhaṇḍapañcakaṃ sāhatthikapañcakaṃ pubbapayogapañcakaṃ theyyāvahārapañcakanti. Tattha purimāni dve pañcakāni etasseva padassa padabhājane vuttānaṃ ‘‘ādiyeyya hareyya avahareyya iriyāpathaṃ vikopeyya ṭhānā cāveyyā’’ti imesaṃ padānaṃ vasena labbhanti. Tattha nānābhaṇḍapañcakaṃ saviññāṇakāviññāṇakavasena daṭṭhabbaṃ, itaraṃ saviññāṇakavaseneva. Kathaṃ? Ādiyeyyāti ārāmaṃ abhiyuñjati, āpatti dukkaṭassa. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, āpatti thullaccayassa. Sāmiko ‘‘na mayhaṃ bhavissatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, āpatti pārājikassa. Hareyyāti aññassa bhaṇḍaṃ haranto sīse bhāraṃ theyyacitto āmasati, dukkaṭaṃ. Phandāpeti, thullaccayaṃ. Khandhaṃ oropeti, pārājikaṃ. Avahareyyāti upanikkhittaṃ bhaṇḍaṃ ‘‘dehi me bhaṇḍa’’nti vuccamāno ‘‘nāhaṃ gaṇhāmī’’ti bhaṇati, dukkaṭaṃ. Sāmikassa vimatiṃ uppādeti, thullaccayaṃ. Sāmiko ‘‘na mayhaṃ bhavissatī’’ti dhuraṃ nikkhipati, pārājikaṃ. Iriyāpathaṃ vikopeyyāti ‘‘saha bhaṇḍahārakaṃ nessāmī’’ti paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmeti, thullaccayaṃ. Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, pārājikaṃ. Ṭhānā cāveyyāti thalaṭṭhaṃ bhaṇḍaṃ theyyacitto āmasati, dukkaṭaṃ. Phandāpeti, thullaccayaṃ. Ṭhānā cāveti, pārājikaṃ. Evaṃ tāva nānābhaṇḍapañcakaṃ veditabbaṃ. Sasāmikassa pana dāsassa vā tiracchānagatassa vā yathāvuttena abhiyogādinā nayena ādiyanaharaṇaavaharaṇairiyāpathavikopanaṭhānācāvanavasena ekabhaṇḍapañcakaṃ veditabbaṃ.

Katamaṃ sāhatthikapañcakaṃ? Sāhatthiko āṇattiko nissaggiyo atthasādhako dhuranikkhepoti. Tattha sāhatthiko nāma parassa bhaṇḍaṃ sahatthā avaharati. Āṇattiko nāma ‘‘asukassa bhaṇḍaṃ avaharā’’ti aññaṃ āṇāpeti. Nissaggiyo nāma suṅkaghātakaparikappitokāsānaṃ anto ṭhatvā bahi pātanaṃ. Atthasādhako nāma ‘‘asukassa bhaṇḍaṃ yadā sakkoti, tadā taṃ avaharā’’ti aññaṃ āṇāpeti. Tattha sace paro anantarāyiko hutvā taṃ avaharati, āṇāpakassa āṇattikkhaṇeyeva pārājikaṃ. Parassa vā pana telakumbhiyā pādagghanakatelaṃ avassaṃ pivanakāni upāhanādīni pakkhipati, hatthato muttamatteyeva pārājikaṃ. Dhuranikkhepo pana ārāmābhiyogaupanikkhittabhaṇḍavasena veditabbo. Tāvakālikabhaṇḍadeyyāni adentassāpi esevanayoti idaṃ sāhatthikapañcakaṃ.


第一.1.部分：
以二十五种方式之一窃取。这些窃取分为五类：多种物品窃取、单一物品窃取、以手窃取、先前行为窃取、偷盗窃取。
其中前两类属于此词的词分析所说的"取、窃取、偷取、违犯威仪、从处所移动"等词语的范畴。
多种物品窃取应从有觉知和无觉知两方面理解。其余的则只从有觉知方面理解。
如何理解呢？
取：占用寺院，犯轻垢罪。引起所有者的怀疑，犯重垢罪。所有者"不属于我"而放弃，犯波罗夷罪。
窃取：窃取他人物品，怀着偷盗之心触摸头上的负担，犯轻垢罪。使之摇动，犯重垢罪。卸下担子，犯波罗夷罪。
偷取：被告"给我物品"时说"我不拿"，犯轻垢罪。引起所有者的怀疑，犯重垢罪。所有者"不属于我"而放弃，犯波罗夷罪。
违犯威仪：先说"我要与携带物品者一起去"，然后迈出第一只脚，犯重垢罪。迈出第二只脚，犯波罗夷罪。
从处所移动：怀着偷盗之心触摸置于地上的物品，犯轻垢罪。使之摇动，犯重垢罪。从处所移动，犯波罗夷罪。
这就是多种物品窃取的情况。
对于有主人的奴仆或走兽，也应按照上述方式理解取、窃取、偷取、违犯威仪、从处所移动的单一物品窃取。
第二.2.部分：
什么是以手窃取的五种情况？
以手窃取、受命窃取、应舍弃、有利益目的、放弃责任。
其中以手窃取是指亲手窃取他人物品。受命窃取是指"去窃取某人的物品"而命令他人。应舍弃是指站在逃税者设置的地方外部投掷。有利益目的是指"只要有机会就去窃取某人的物品"而命令他人。
如果他人无阻碍地窃取，那么命令者在命令的一刹那即犯波罗夷罪。又如把他人的油罐里的油或必须饮用的鞋等物品投入其中，一离手即犯波罗夷罪。
放弃责任应从占用寺院、投放遗弃物品等方面理解。
即使不给予临时物品也是如此的方式。这就是以手窃取的五种情况。


Katamaṃ pubbapayogapañcakaṃ? Pubbapayogo sahapayogo saṃvidhāvahāro saṅketakammaṃ nimittakammanti . Tattha āṇattivasena pubbapayogo veditabbo. Ṭhānā cāvanavasena, khilādīni saṅkāmetvā khettādiggahaṇavasena ca sahapayogo veditabbo. Saṃvidhāvahāro nāma ‘‘asukaṃ nāma bhaṇḍaṃ avaharissāmā’’ti saṃvidahitvā saṃmantayitvā avaharaṇaṃ. Evaṃ saṃvidahitvā gatesu hi ekenāpi tasmiṃ bhaṇḍe ṭhānā cāvite sabbesaṃ avahārā honti. Saṅketakammaṃ nāma sañjānanakammaṃ. Sace hi purebhattādīsu yaṃkiñci kālaṃ paricchinditvā ‘‘asukasmiṃ kāle itthannāmaṃ bhaṇḍaṃ avaharā’’ti vutto saṅketato apacchā apure taṃ avaharati, saṅketakārakassa saṅketakaraṇakkhaṇeyeva avahāro. Nimittakammaṃ nāma saññuppādanatthaṃ akkhinikkhaṇādinimittakaraṇaṃ. Sace hi evaṃ katanimittato apacchā apure ‘‘yaṃ avaharā’’ti vutto, taṃ avaharati, nimittakārakassa nimittakaraṇakkhaṇeyeva avahāroti idaṃ pubbapayogapañcakaṃ.

Katamaṃ theyyāvahārapañcakaṃ? Theyyāvahāro pasayhāvahāro parikappāvahāro paṭicchannāvahāro kusāvahāroti. Tattha yo sandhicchedādīni katvā adissamāno avaharati, kūṭamānakūṭakahāpaṇādīhi vā vañcetvā gaṇhāti, tassevaṃ gaṇhato avahāro theyyāvahāroti veditabbo. Yo pana pasayha balakkārena paresaṃ santakaṃ gaṇhāti gāmaghātakādayo viya, attano pattabalito vā vuttanayeneva adhikaṃ gaṇhāti rājabhaṭādayo viya, tassevaṃ gaṇhato avahāro pasayhāvahāroti veditabbo. Parikappetvā gahaṇaṃ pana parikappāvahāro nāma. So bhaṇḍokāsavasena duvidho. Tatrāyaṃ bhaṇḍaparikappo – sāṭakatthiko antogabbhaṃ pavisitvā ‘‘sace sāṭako bhavissati, gaṇhissāmi, sace suttaṃ, na gaṇhissāmī’’ti parikappetvā andhakāre pasibbakaṃ gaṇhāti, tatra ce sāṭako hoti, uddhāreyeva pārājikaṃ. Suttaṃ ce hoti, rakkhati. Bahi nīharitvā muñcitvā ‘‘sutta’’nti ñatvā puna āharitvā ṭhapeti, rakkhatiyeva. ‘‘Sutta’’nti ñatvāpi ‘‘yaṃ laddhaṃ, taṃ gahetabba’’nti gacchati, padavārena kāretabbo. Bhūmiyaṃ ṭhapetvā gaṇhāti, uddhāre pārājikaṃ. ‘‘Coro coro’’ti anubandho chaṭṭetvā palāyati, rakkhati. Sāmikā disvā gaṇhanti, rakkhati yeva. Añño ce koci gaṇhāti, bhaṇḍadeyyaṃ. Sāmikesu nivattesu sayaṃ disvā paṃsukūlasaññāya ‘‘pagevetaṃ mayā gahitaṃ, mama dāni santaka’’nti gaṇhantassāpi bhaṇḍadeyyameva. Tattha yvāyaṃ ‘‘sace sāṭako bhavissati, gaṇhissāmī’’tiādinā nayena pavatto parikappo, ayaṃ bhaṇḍaparikappo nāma.

Okāsaparikappo pana evaṃ veditabbo – ekacco pana parapariveṇādīni paviṭṭho kiñci lobhaneyyaṃ bhaṇḍaṃ disvā gabbhadvārapamukhaheṭṭhāpāsādadvārakoṭṭhakarukkhamūlādivasena paricchedaṃ katvā ‘‘sace maṃ etthantare passissanti, daṭṭhukāmatāya gahetvā vicaranto viya dassāmi, no ce passissanti, harissāmī’’ti parikappeti, tassa taṃ ādāya parikappitaparicchedaṃ atikkantamatte avahāro hoti. Iti yvāyaṃ vuttanayeneva pavatto parikappo, ayaṃ okāsaparikappo nāma. Evamimesaṃ dvinnampi parikappānaṃ vasena parikappetvā gaṇhato avahāro ‘‘parikappāvahāro’’ti veditabbo.


第三.3.部分：
什么是先前行为窃取的五种情况？
先前行为、同时行为、预先安排、约定行为、标记行为。
其中先前行为应从受命的角度理解。同时行为应从从处所移动、移动篱笆等物品进入田地等方面理解。预先安排是指"我们要窃取某物品"而事先商议商量后窃取。因为即使只有一人在此物品被移动时，所有人都有窃取的行为。约定行为是指相互了解的行为。如果在饭前等某个时间约定"在某时窃取某物品"，然后在约定时间窃取，那么在约定时的一刹那就有窃取的行为。标记行为是指为了产生标记而做眨眼等标记行为。如果在做了这种标记后窃取，那么在做标记的一刹那就有窃取的行为。这就是先前行为窃取的五种情况。
第四.4.部分：
什么是偷盗窃取的五种情况？
偷盗窃取、强制窃取、谋划窃取、隐藏窃取、草窃取。
其中凡是通过破门等方式隐藏行踪而窃取、或用伪造的钱币等欺骗而取得的，都属于偷盗窃取。
凡是以强制暴力手段取得他人财物的，如杀人等,或凭自己的势力多取的,如国王的士兵等,都属于强制窃取。
谋划取得则是谋划窃取。这种谋划有两种:物品谋划和场所谋划。
物品谋划是这样的 - 有人进入内室想"如果是衣服就拿,如果是线就不拿",然后在黑暗中取走袋子,如果是衣服就直接拿走,犯波罗夷罪;如果是线就保管起来。把它拿出来放开后知道是线,仍然保管。即使知道是线,也认为"得到的就应该拿"而拿走,应该一步步处理。把它放在地上拿走,拿走时犯波罗夷罪。追赶喊"小偷小偷"而逃走,仍然保管。主人看见拿走,仍然保管。如果别人拿走,要赔偿物品价值。即使在主人回来后自己看见,以为是破旧布而拿走,也要赔偿物品价值。
场所谋划是这样的 - 有人进入他人的房间等看到想要的物品,就划定"如果他们看见我,我就装作是出于好奇心而拿着走;如果他们不看见,我就拿走",一旦超出了自己划定的范围,就构成窃取。
这就是根据上述两种谋划而取得的,称为谋划窃取。
隐藏窃取和草窃取就不需要再解释了。


Paṭicchādetvā pana avaharaṇaṃ paṭicchannāvahāro nāma. So evaṃ veditabbo – yo bhikkhu uyyānādīsu paresaṃ omuñcitvā ṭhapitaaṅgulimuddikādīni disvā ‘‘pacchā gaṇhissāmī’’ti paṃsunā vā paṇṇena vā paṭicchādeti, tassa ettāvatā uddhāro natthīti na tāva avahāro hoti . Yadā pana sāmikā vicinantā apassitvā ‘‘sve jānissāmā’’ti sālayāva gatā honti, athassa taṃ uddharato uddhāre avahāro. Paṭicchannakāleyeva ‘‘etaṃ mama santaka’’nti sakasaññāya vā ‘‘gatā dāni te, chaṭṭitabhaṇḍaṃ ida’’nti paṃsukūlasaññāya vā gaṇhantassa pana bhaṇḍadeyyaṃ. Tesu dutiyatatiyadivase āgantvā vicinitvā adisvā dhuranikkhepaṃ katvā gatesupi gahitaṃ bhaṇḍadeyyameva. Pacchā ñatvā codiyamānassa adadato sāmikānaṃ dhuranikkhepe avahāro hoti. Kasmā? Yasmā tassa payogena tehi na diṭṭhaṃ. Yo pana tathārūpaṃ bhaṇḍaṃ yathāṭhāne ṭhitaṃyeva appaṭicchādetvā theyyacitto pādena akkamitvā kaddame vā vālukāya vā paveseti, tassa pavesitamatteyeva avahāro.

Kusaṃ saṅkāmetvā pana avaharaṇaṃ kusāvahāro nāma. Sopi evaṃ veditabbo – yo bhikkhu vilīvamayaṃ vā tālapaṇṇamayaṃ vā katasaññāṇaṃ yaṃkiñci kusaṃ pātetvā cīvare bhājīyamāne attano koṭṭhāsassa samīpe ṭhitaṃ appagghataraṃ vā mahagghataraṃ vā samasamaṃ vā agghena parassa koṭṭhāsaṃ haritukāmo attano koṭṭhāse patitaṃ kusaṃ parassa koṭṭhāse pātetukāmatāya uddharati, rakkhati tāva. Parassa koṭṭhāse pātite rakkhateva. Yadā pana tasmiṃ patite parassa koṭṭhāsato parassa kusaṃ uddharati, uddhatamatte avahāro. Sace paṭhamataraṃ parakoṭṭhāsato parassa kusaṃ uddharati, attano koṭṭhāse pātetukāmatāya uddhāre rakkhati, pātanepi rakkhati, attano koṭṭhāsato pana attano kusaṃ uddharato uddhāreyeva rakkhati, taṃ uddharitvā parakoṭṭhāse pātentassa hatthato muttamatte avahāro. Ayaṃ kusāvahāro. Iti yaṃ vuttaṃ ‘‘ādiyeyyāti pañcavīsatiyā avahārānaṃ aññataravasena hareyyā’’ti, tassattho pakāsito hoti.

Yathārūpeti yādise. Adinnādāneti adinnassa parasantakassa gahaṇe. Rājānotiidaṃ bimbisāraṃyeva sandhāya vuttaṃ, aññe pana tathā kareyyuṃ vā na kareyyuṃ vāti te nappamāṇaṃ. Haneyyuṃvāti hatthādīhi vā potheyyuṃ, satthena vā chindeyyuṃ. Bandheyyuṃ vāti rajjubandhanādīhi bandheyyuṃ vā. Pabbājeyyuṃ vāti nīhareyyuṃ vā. Corosi bālosi mūḷhosi thenosīti imehi vacanehi paribhāseyyuṃ. Kīdisassa pana adinnassa ādāne rājāno evaṃ karonti? Pādassa vā pādārahassa vā. Tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamānoti tādisaṃ bhikkhu porāṇakassa kahāpaṇassa pādaṃ vā pādārahaṃ vā bhaṇḍaṃ adinnaṃ bhūmiādīsu yattha katthaci ṭhitaṃ yaṃkiñci sajīvanijjīvaṃ vuttappakārānaṃ avahārānaṃ yena kenaci avahārena avaharanto pārājiko hoti, ko pana vādo tato atirekatarasminti.


第五.5.部分：
隐藏窃取是指这样的情况 - 有比丘在园林等处看见他人遗留的戒指等物品,想"以后我会拿"而用灰尘或树叶遮盖,到此为止还不构成窃取。但当主人寻找未找到后说"明天再找"而离开时,在隐藏时就构成了窃取。如果在隐藏时就以"这是我的"或以为是破旧布而拿走,就要赔偿物品价值。即使在第二、第三天来寻找后未找到而放弃,拿走的也要赔偿物品价值。如果事后被追究而不还,那就是在放弃责任时的窃取。为什么呢?因为他们没有看见是凭他的行为所致。
但凡是这种物品,如果不加以隐藏而怀着偷盗之心用脚踩入泥土或沙子中,一踩进去就构成窃取。
把草移动后窃取称为草窃取。情况是这样的 - 有比丘把用棕榈叶或草编织的标记物放在自己的衣服份额附近,想要取走比他人份额便宜或贵重或相等价值的他人的草,先把自己份额的草拿起保管,即使在他人份额的草被拿起后也仍保管。但当把他人份额的草拿起时,一拿起就构成窃取。如果先拿起他人份额的草,想要放在自己份额时保管,在放下时也保管,但拿起自己份额的草时,拿起时就构成窃取。
这就是所谓的"以二十五种方式之一窃取"的意思。


Rājagahe dhaniyattheraṃ ārabbha rañño dārūni adinnaṃ ādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘gāmā vā araññā vā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, haraṇatthāya gamanādike pubbappayoge dukkaṭaṃ, āmasane dukkaṭaṃ, pārājikavatthuno phandāpane thullaccayaṃ. Ādiyantassa māsake vā ūnamāsake vā dukkaṭaṃ, atirekamāsake vā ūnapañcamāsake vā thullaccayaṃ, pañcamāsake vā atirekapañcamāsake vā pārājikaṃ. Sabbattha gahaṇakālavasena ca gahaṇadesavasena ca paribhogabhājanaparivattanādīhi ca parihīnāparihīnavasena vinicchayo veditabbo. Sakasaññissa, vissāsaggāhe, tāvakālike, petapariggahe, tiracchānagatapariggahe, paṃsukūlasaññissa, ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, aññassa manussajātikassa vasena parapariggahitaṃ, parapariggahitasaññitā, garuparikkhāro, theyyacittaṃ, vuttappakārānaṃ avahārānaṃ vasena avaharaṇañcāti imānettha pañca aṅgāni. Adinnādānasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.

Dutiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.



第六.6.部分：
在王舍城（Rājagaha）以富有的长老为例，关于国王的木材被视为未给而窃取的情况，有"村庄或森林"的规定，这里没有特别的规定，属于一般规定，属于附属规定，为了窃取而去的行为犯轻垢罪，吃东西犯轻垢罪，波罗夷物品的摇动犯重垢罪。若在月末或月初时窃取则犯轻垢罪，若在多于一个月或少于五个月时犯重垢罪，若在五个月或多于五个月时则犯波罗夷罪。所有情况下应根据取物的时间和地点、使用物品的转移等方面来理解。
在自我认知、信任、暂时性、鬼魂的占有、动物的占有、灰尘的认知、精神失常等情况下不构成罪过。由于道德的缺失，因他人类的缘故被占有的、被他人占有的认知、重罪的监视、偷盗的心态、上述各种窃取的行为所导致的窃取行为等，这些为五个要素。未给予的产生、行为、认知的解脱、心的活动、世俗的缺陷、身体的行为、言语的行为、不善的心态、三种感觉。
第二波罗夷的解释已完成。

3. Tatiyapārājikavaṇṇanā

Tatiye sañciccāti saṃcetetvā saddhiṃ cetetvā. ‘‘Pāṇo’’tisaññāya saddhiṃyeva ‘‘vadhāmi na’’nti vadhakacetanāya cetetvā pakappetvā. Manussaviggahanti kalalato paṭṭhāya jīvamānakamanussajātikasarīraṃ. Jīvitāvoropeyyāti kalalakālepi tāpanamaddanehi vā bhesajjasampadānena vā tato vā uddhampi tadanurūpena upakkamena jīvitā viyojeyya. Imassa panatthassa āvibhāvatthaṃ pāṇo veditabbo, pāṇātipāto veditabbo, pāṇātipātī veditabbo, pāṇātipātassa payogo veditabbo. Tattha pāṇoti vohārato satto, paramatthato jīvitindriyaṃ. Pāṇātipātoti yāya cetanāya jīvitindriyupacchedakapayogaṃ samuṭṭhāpeti, sā cetanā. Pāṇātipātīti vuttacetanāya samaṅgipuggalo. Pāṇātipātassa payogoti pāṇātipātassa cha payogā sāhatthiko nissaggiyo āṇattiko thāvaro vijjāmayo iddhimayoti . Tattha sāhatthikoti sayaṃ mārentassa kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā paharaṇaṃ. Nissaggiyoti dūre ṭhitaṃ māretukāmassa kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā ususattiyantapāsāṇādīnaṃ nissajjanaṃ. Tattha ekeko uddissānuddissabhedato duvidho. Tattha uddissake yaṃ uddissa paharati, tasseva maraṇena kammabaddho. ‘‘Yo koci maratū’’ti evaṃ anuddissake pahārappaccayā yassa kassaci maraṇena kammabaddho. Ubhayatthāpi ca paharitamatte vā maratu, pacchā vā teneva rogena, paharitakkhaṇeyeva kammabaddho. Āṇattikoti ‘‘asukaṃ nāma mārehī’’ti aññaṃ āṇāpentassa āṇāpanaṃ.

Tattha –

Vatthu kālo ca okāso, āvudhaṃ iriyāpatho;

Kriyāvisesoti ime, cha āṇatti niyāmakā.

Tattha vatthūti puggalo. Yañhi puggalaṃ ‘‘mārehī’’ti āṇatto sace tameva māreti, āṇāpakassa āpatti. Atha aññaṃ māreti, taṃmaññamāno vā aññaṃ māreti, āṇāpako muccati. ‘‘Imaṃ mārehī’’ti āṇatte pana āṇāpakassa dukkaṭaṃ. Kāloti purebhattādikālo. Sace hi ‘‘purebhattaṃ mārehī’’ti āṇatto purebhattameva māreti, āṇāpakassa āpatti. Atha yaṃ purebhattaṃ niyāmitaṃ, tato pacchā vā pure vā māreti, āṇāpako muccati. Iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabbo. Thāvaroti asaṃhārimena upakaraṇena māretukāmassa opātakkhaṇanaṃ apassenasaṃvidhānaṃ asiādīnaṃ upanikkhipanaṃ taḷākādīsu visasampayojanaṃ rūpūpahārotievamādi. Vuttanayeneva cetthāpi uddissānuddissabhedo veditabbo. Vijjāmayoti māraṇatthaṃ vijjāparijappanaṃ. Iddhimayoti kammavipākajāya iddhiyā payojanaṃ.


第三波罗夷的解释:
"故意"是指经过思考后决定。"生命"是指从胎儿开始直到死亡的人类生命。"夺取生命"是指从胎儿时期开始,通过折磨、殴打或给予药物等方式,乃至于死亡以上的行为,剥夺其生命。
为了阐明这一意义,应当理解"生命"、"杀生"、"杀生者"、"杀生的行为"。
其中"生命"在习语上是指有情众生,在究竟义上是指命根。"杀生"是指以何种意图引发破坏命根的行为。"杀生者"是指具有上述意图的人。"杀生的行为"有六种:自手、应舍弃、受命、固定、用神通、用神通力。
其中自手是指自己以身体或附属于身体的器具进行攻击。应舍弃是指远距离想要杀害而扔掷箭矢、石头等武器。这里又分为针对特定对象和不针对特定对象两种。针对特定对象时,杀死那个人就负有业报。不针对特定对象时,因攻击而导致任何人死亡都负有业报。无论是攻击时死亡,还是后来因疾病死亡,在攻击的一刹那就负有业报。
受命是指"去杀某人"而命令他人。
其中,对象、时间、场所、武器、行为方式,这六种因素是决定的。
对象是指个人。如果被命令的人杀了被命令的那个人,命令者就有罪过。如果杀了别人,认为是被命令的人或其他人,命令者就无罪过。但如果说"去杀某人",命令者就犯轻垢罪。
时间是指饭前等时间。如果被命令在规定的时间杀人,命令者就有罪过。如果在规定时间前后杀人,命令者就无罪过。应该以此方式判断各种情况。
固定是指想要杀害而用不可移动的工具如陷阱等挖掘,放置剑等武器,在池塘等处投放毒药等行为。这里也应该按照针对特定对象和不针对特定对象的方式来理解。
用神通是指为了杀害而念诵咒语。
用神通力是指运用因业力而生的神通力来杀害。


Satthahārakaṃ vāssa pariyeseyyāti ettha haratīti hārakaṃ, kiṃ harati? Jīvitaṃ. Atha vā haritabbanti hārakaṃ, upanikkhipitabbanti attho. Satthañca taṃ hārakañcāti satthahārakaṃ. Assāti manussaviggahassa. Pariyeseyyāti yathā labhati, tathā kareyya, upanikkhipeyyāti attho. Etena thāvarapayogaṃ dasseti. Itarathā hi pariyiṭṭhimatteyeva pārājiko bhaveyya, na cetaṃ yuttaṃ. Padabhājane panassa byañjanaṃ anādiyitvā yaṃ ettha thāvarapayogasaṅgahitaṃ satthaṃ, tadeva dassetuṃ ‘‘asiṃ vā’’tiādi vuttaṃ. Maraṇavaṇṇaṃ vā saṃvaṇṇeyyāti vācāya vā tālapaṇṇādīsu likhitvā vā ‘‘yo evaṃ marati, so dhanaṃ vā labhatī’’tiādinā nayena maraṇe guṇaṃ pakāseyya. Etena yathā ‘‘adinnādāne ādiyeyyā’’ti vuttattā pariyāyakathāya muccati, nayidha, evaṃ ‘‘saṃvaṇṇeyyā’’ti vacanato pana idha pariyāyakathāyapi na muccatīti ayamattho veditabbo. Maraṇāya vā samādapeyyāti ‘‘satthaṃ vā āharā’’tiādinā (pārā. 172) nayena maraṇatthāya upāyaṃ gāhāpeyya. Etena āṇattikappayogaṃ dasseti. Ambho purisāti ālapanametaṃ. Kiṃ tuyhiminātiādi saṃvaṇṇanākāranidassanaṃ. Iti cittamanoti iti citto iti mano. ‘‘Mataṃ te jīvitā seyyo’’tiettha vuttamaraṇacitto maraṇamanoti attho. Ettha ca ‘‘mano’’tiidaṃ cittassa atthadīpanatthaṃ vuttaṃ. Tenevassa padabhājane ‘‘yaṃ cittaṃ taṃ mano’’ti (pārā. 172) āha. Cittasaṅkappoti vicittasaṅkappo. Etthāpi iti-saddo āharitabbo. ‘‘Saṅkappo’’ti ca saṃvidahanamattassetaṃ nāmaṃ, na vitakkasseva. Tañca saṃvidahanaṃ imasmiṃ atthe saññācetanādhippāyehi saṅgahaṃ gacchati, tasmā ‘‘iti cittasaṅkappo’’ti ‘‘mataṃ te jīvitā seyyo’’tiettha vuttamaraṇasaññī maraṇacetano maraṇādhippāyoti evamettha attho daṭṭhabbo. Padabhājanepi hi ayameva nayo dassito . Etena maraṇacittādīhi vinā ‘‘ekāhaṃ jīvitaṃ seyyo, vīriyamārabhato daḷha’’ntiādinā (dha. pa. 112) nayena dhammaṃ bhāsantassa saṃvaṇṇanā nāma na hotīti dasseti. Anekapariyāyenāti nānappakārena uccāvacena kāraṇena. Puna maraṇavaṇṇantiādi nigamanavacanaṃ. Pārājiko hotīti taṅkhaṇūpapannampi manussaviggahaṃ vuttanayena jīvitā voropento pārājiko hotīti.


第三波罗夷的解释(续):
"或寻找杀害他的工具"中,"杀害"是指取走生命。或者"杀害"是指应该被取走的意思。"杀害的工具"就是指那个工具。"他的"指的是那个人类生命。"寻找"是指尽可能地去做,意思是应该放置。这里说明了固定的行为。因为如果只是寻找就已经犯波罗夷罪了,这是不合适的。但在词分析中,为了说明这里包含的固定行为,才说"剑等"。
"或赞美死亡"是指用言语或在树叶等上写下"谁这样死,就能得到财富"等方式,表扬死亡的优点。这里说明了,正如在"偷盗"中说的通过委婉语可以免罪,但在这里,即使说"赞美",也不能免罪。
"或教唆他人死亡"是指用"去拿剑"等方式,引导他人走向死亡。这里说明了受命的行为。
"你这个人啊"是一种呼唤。"为什么你要这样做"等是对赞美死亡行为的说明。
"如此心意"中的"心"是指意识。"死亡对你来说更好"中所说的是死亡的意识、死亡的心。这里"心"一词是为了解释意识的意思。因此在词分析中说"什么是意识,就是心"。
"心的决意"是指复杂的决意。这里也应该引入"如此"一词。"决意"这个名词只是指决定,而不是只有思虑。这种决定在这个意义上包含了认知、意愿、意图,因此应该理解为"如此心的决意",即"有死亡认知、死亡意愿、死亡意图"的意思。这在词分析中也有阐述。这里说明,不仅有死亡的意识等,而且连"我一天的生命更好,下定决心坚定"等说法,也不算是赞美死亡。
"以种种方式"是指用各种不同的理由。
最后的"犯波罗夷罪"是指,即使只是瞬间就杀害了那个人类生命,也要犯波罗夷罪。


Vesāliyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha aññamaññaṃ jīvitā voropanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘maraṇavaṇṇaṃ vā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, māraṇatthāya opātakkhaṇanādīsu dukkaṭaṃ, anodissa khate opāte yassa kassaci patanepi dukkaṭaṃ, yakkhapetatiracchānagatamanussaviggahānaṃ tiracchānagatassa ca dukkhuppattiyaṃ dukkaṭameva, manussajātikassa dukkhuppattiyaṃ thullaccayaṃ, tathā yakkhādīnaṃ maraṇe, tiracchānagatamaraṇe pana pācittiyaṃ, manussamaraṇe pārājikanti. Iminā nayena sabbattha payogabhedavasena āpattibhedo veditabbo. Asañcicca mārentassa ajānantassa namaraṇādhippāyassa ummattakādīnañca anāpatti. Tattha asañciccāti ‘‘iminā upakkamena imaṃ māremī’’ti acetetvā katena upakkamena musalussāpanavatthusmiṃ (pārā. 180 ādayo) viya pare matepi anāpatti. Ajānantassāti ‘‘iminā ayaṃ marissatī’’ti ajānantassa upakkamena visagatapiṇḍapātavatthusmiṃ (pārā. 181) viya pare matepi anāpatti. Namaraṇādhippāyassāti maraṇaṃ anicchantassa upakkamena bhesajjavatthusmiṃ (pārā. 187) viya pare matepi anāpatti. Evaṃ asañciccātiādīsu vinicchayo veditabbo. Sīlavipatti, manussajātikapāṇo, pāṇasaññitā, vadhakacittaṃ, upakkamo, tena maraṇanti imānettha pañca aṅgāni. Adinnādānasamauṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.

Tatiyapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.



第三波罗夷的解释(续):
在毗舍离(Vesālī)，关于多位比丘互相杀害的情况,有"或赞美死亡"的规定,这里没有特别的规定,属于一般规定,属于附属规定。为了杀害而挖掘等行为犯轻垢罪,无论针对谁,挖掘陷阱导致任何人死亡都犯轻垢罪,导致夜叉、饿鬼、动物、人类生命的苦难都犯轻垢罪,导致人类生命的苦难犯重垢罪,同样夜叉等的死亡,动物的死亡犯波逸提,人类的死亡犯波罗夷罪。
应该根据行为的不同而理解罪过的差别。无意中杀害、不知情、没有杀害意图、精神失常等情况下无罪。
其中"无意"是指没有思考"用这种方法杀害这个人"而做出的行为,即使他人死亡也无罪,如在杵击事件中一样。"不知情"是指不知"用这种方法会导致他死亡"而做出的行为,即使他人死亡也无罪,如在毒食事件中一样。"没有杀害意图"是指不想杀害而做出的行为,即使他人死亡也无罪,如在药物事件中一样。应该根据"无意"等情况来判断。
道德的缺失、人类生命、以为是生命、杀害的意图、行为、因此而死亡,这五个要素。未给予的产生、行为、认知的解脱、心的活动、世俗的缺陷、身体的行为、言语的行为、不善的心态、苦的感受。
第三波罗夷的解释完成。

4. Catutthapārājikavaṇṇanā

Catutthe anabhijānanti sakasantāne anuppannattā attani atthibhāvaṃ ajānanto. Uttarimanussadhammanti uttarimanussānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca dhammaṃ. Attupanāyikanti attani taṃ upaneti ‘‘mayi atthī’’ti samudācaranto, attānaṃ vā tattha upaneti ‘‘ahaṃ ettha sandissāmī’’ti samudācarantoti attupanāyiko, taṃ attupanāyikaṃ. Evaṃ katvā samudācareyyāti sambandho. Alamariyañāṇadassanantiettha mahaggatalokuttarapaññā jānanaṭṭhena ñāṇaṃ, cakkhunā ca diṭṭhamiva dhammaṃ paccakkhakaraṇato dassanatthena dassananti ñāṇadassanaṃ, ariyaṃ visuddhaṃ uttamaṃ ñāṇadassananti ariyañāṇadassanaṃ, alaṃ pariyattaṃ kilesaviddhaṃsanasamatthaṃ ariyañāṇadassanamettha jhānādibhede uttarimanussadhamme, alaṃ vā ariyañāṇadassanamassāti alamariyañāṇadassano, taṃ alamariyañāṇadassanaṃ. Samudācareyyāti vuttappakārametaṃ uttarimanussadhammaṃ attupanāyikaṃ katvā kāyena vā vācāya vā tadubhayena vā viññussa manussajātikassa āroceyya. Iti jānāmi iti passāmīti samudācaraṇākāradassanametaṃ, attupanāyikañhi katvā vinā aññāpadesena samudācaranto evaṃ samudācarati, tasmā yvāyaṃ padabhājane (pārā. 209) ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpanno’’tiādibhedo vutto, so sabbo idheva saṅgahaṃ gacchatīti veditabbo. ‘‘Iti jānāmi iti passāmī’’ti hi vadanto na yidaṃ vacanamattameva vadati, atha kho ‘‘iminā ca iminā ca kāraṇena ayaṃ dhammo mayi atthī’’ti dīpeti, ‘‘samāpajji’’ntiādīni ca vadantena hi samāpajjanādīhi kāraṇehi atthitā dīpitā hoti, tena vuttaṃ ‘‘yvāyaṃ padabhājane paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjiṃ, samāpajjāmi, samāpannotiādibhedo vutto, so sabbo idheva saṅgahaṃ gacchatī’’ti. Tato aparena samayenāti tato ārocitakālato aññatarasmiṃ kāle. Iti āpattipaṭijānanakāladassanametaṃ, ayaṃ pana ārocitakkhaṇeva āpattiṃ āpajjati. Āpattiṃ pana āpanno yasmā parena codito vā acodito vā paṭijānāti, tasmā ‘‘samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā’’ti vuttaṃ. Āpannoti ārocitakkhaṇeyeva pārājikaṃ āpanno. Visuddhāpekkhoti attano gihibhāvādikaṃ visuddhiṃ apekkhamāno icchamāno. Ayañhi yasmā pārājikaṃ āpanno, tasmā bhikkhubhāve ṭhatvā abhabbo jhānādīni adhigantuṃ, iccassa bhikkhubhāvo visuddhi nāma na hoti. Yasmā pana gihi vā upāsakārāmikasāmaṇerānaṃ vā aññataro hutvā dānādīhi saggamaggaṃ vā jhānādīhi mokkhamaggaṃ vā ārādhetuṃ bhabbo hoti, tasmāssa gihiādibhāvo visuddhi nāma hoti. Tena vuttaṃ ‘‘gihibhāvādikaṃ visuddhiṃ apekkhamāno’’ti. Evaṃ vadeyyāti evaṃ bhaṇeyya, kathaṃ? ‘‘Ajānamevaṃ, āvuso’’tiādiṃ. Tattha ajānanti ajānanto. Apassanti apassanto. Tucchaṃ musā vilapinti ahaṃ vacanatthavirahato tucchaṃ, vañcanādhippāyato musā vilapiṃ abhaṇinti vuttaṃ hoti. Aññatra adhimānāti yvāyaṃ tilakkhaṇaṃ āropetvā saṅkhāre sammasantassa āraddhavipassakassa apatte pattasaññitāsaṅkhāto adhimāno uppajjati, taṃ adhimānaṃ ṭhapetvā kevalaṃ pāpicchatāya yo samudācareyya, ayampi pārājiko hotīti attho.


第四波罗夷的解释:
在第四波罗夷中，不知情是指对自己存在的本质没有认识。所谓"更高的人类法"是指更高的修行者和圣者的法。所谓"自我宣称"是指自我表述"我存在"的行为，或者自我表述"我将在这里显现"的行为，即自我宣称。这样做的关联是指，应该以这种方式自我表述。
"足够的圣者的智慧"是指高尚的、超越世俗的智慧，知晓真理的智慧，能够直接见到法的智慧，称之为智慧的见解；"高尚的智慧的见解"是指清净的、卓越的智慧的见解，足够的智慧的见解是指能够消除烦恼的智慧的见解。这里的"足够"是指高尚智慧的见解。
自我表述的方式是指以身体或言语，或者两者结合的方式，向人类生命的智慧者宣告。这样说"我知道"、"我看见"是指自我表述的方式。因为自我表述是通过其他的方式进行的，所以在词分析中提到"我进入第一禅，我入定，我已经入定"等表述，所有这些都应理解为在此处的汇聚。
"因此在某个时间之后"是指在告知的时间之后的某个时刻。这是指对罪过的认知时间的说明，而此时正是犯下罪过的时刻。犯下罪过的人，因为被他人劝导或未被劝导而承认罪过，因此说"被引导或未被引导"。
"已经犯下"是指在告知的时刻已经犯下波罗夷罪。追求清净是指希望达到自身的家庭生活等的清净。因为他已经犯下波罗夷罪，所以在作为比丘的状态下，无法获得禅定等。因此，作为比丘的状态并没有清净。因为他作为家庭人或信士或沙弥等中的任何一种身份，通过施舍等获得天界的道路或通过禅定获得解脱的道路，因此他的家庭人等身份是有清净的。因此说"追求家庭生活的清净"。
"这样说"是指这样表达，怎么说呢？"我不知道这样，朋友"等。这里的"不知道"是指不知情。"看不见"是指看不见。"空洞的谎言"是指因为缺乏表达的内容而感到空洞，因而说出谎言的意图是指说谎。除了自我表述的特征外，若对现象进行正确的理解，努力修行的修行者在未犯下罪过的情况下，若因贪欲而进行自我表述，这也会成为波罗夷罪。


Vesāliyaṃ vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha tesaṃ uttarimanussadhammārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra adhimānā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajji’’ntiādinā nayena vuttappakāraṃ asantaṃ jhānādidhammaṃ ārocentassa sace yassa kassaci āroceti, so manussajātiko hoti, anantarameva ‘‘ayaṃ jhānalābhī’’ti vā ‘‘ariyo’’ti vā yena kenaci ākārena tamatthaṃ jānāti, pārājikaṃ. Sace na jānāti, thullaccayaṃ. Sace pana ‘‘yo te vihāre vasi, so bhikkhu paṭhamaṃ jhānaṃ samāpajjī’’tiādinā (pārā. 220) nayena aññāpadesena ārocentassa jānāti, thullaccayaṃ. Sace na jānāti, dukkaṭaṃ. Adhimānena ārocentassa, anullapanādhippāyassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, uttarimanussadhammassa attani asantatā, pāpicchatāya tassa ārocanaṃ, anaññāpadeso, yassa āroceti, tassa manussajātikatā, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādāne vuttasadisānevāti.

Catutthapārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Uddiṭṭhākho āyasmanto cattāro pārājikā dhammātiidaṃ idha uddiṭṭhapārājikaparidīpanameva. Samodhānetvā pana sabbāneva catuvīsati pārājikāni veditabbāni . Katamāni catuvīsati? Pāḷiyaṃ āgatāni tāva bhikkhūnaṃ cattāri bhikkhunīnaṃ asādhāraṇāni cattārīti aṭṭha, tāni ekādasannaṃ paṇḍakādīnaṃ abhabbabhāvasaṅkhātehi ekādasahi pārājikehi saddhiṃ ekūnavīsati, gihibhāvaṃ patthayamānāya bhikkhuniyā vibbhantabhāvapārājikena saddhiṃ vīsati, aparānipi lambī, mudupiṭṭhiko, parassa aṅgajātaṃ mukhena gaṇhāti, parassa aṅgajāte abhinisīdatīti imesaṃ catunnaṃ vasena ‘‘cattāri anulomapārājikānī’’ti vadanti, iti imāni ca cattāri, purimāni ca vīsatīti samodhānetvā sabbāneva catuvīsati pārājikāni veditabbāni. Na labhati bhikkhūhi saddhiṃ saṃvāsanti uposathādibhedaṃ saṃvāsaṃ bhikkhūhi saddhiṃ na labhati. Yathā pure, tathā pacchāti yathā pubbe gihikāle anupasampannakāle ca, pacchā pārājikaṃ āpannopi tatheva asaṃvāso hoti, natthi tassa bhikkhūhi saddhiṃ uposathādibhedo saṃvāsoti. Tatthāyasmante pucchāmīti tesu catūsu pārājikesu āyasmante ‘‘kaccittha parisuddhā’’ti pucchāmi. Kaccitthāti kacci ettha, etesu catūsu pārājikesu kacci parisuddhāti attho. Atha vā kaccittha parisuddhāti kacci parisuddhā attha, bhavathāti attho. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Pārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṅghādisesakaṇḍo

Imekho panāti idāni vattabbānaṃ abhimukhīkaraṇaṃ. Āyasmantoti sannipatitānaṃ piyavacanena ālapanaṃ. Terasāti gaṇanaparicchedo. Saṅghādisesāti evaṃnāmakā. Dhammāti āpattiyo. Uddesaṃ āgacchantīti sarūpena uddisitabbataṃ āgacchanti, na nidāne viya ‘‘yassa siyā āpattī’’ti sādhāraṇavacanamattena.



第四波罗夷的解释:
在毗舍离(Vesālī)，关于某些比丘的更高人类法的规定，"除非有自我宣称"是指没有特别的规定，属于一般规定，属于附属规定。若以"我进入第一禅"等方式宣告某种状态，若对任何人进行宣告，则该人是人类，随即便会说"他是禅定的获得者"或"他是圣者"，因此犯波罗夷罪。若不知道，则犯重垢罪。若以"住在寺院的比丘进入第一禅"等方式以其他地方进行宣告，若知道，则犯重垢罪。若不知道，则犯轻垢罪。若以自我宣称进行宣告，且没有轻视的意图，精神失常等情况下则无罪。
道德的缺失、更高人类法的自我不存在、因恶意而进行的宣告、对他人进行宣告的情况，若进行宣告的那个人是人类，这五个要素是这里的内容。由起因等引起的情况与偷盗的情况相似。
第四波罗夷的解释完成。
提到四个波罗夷法则时，这里是指对波罗夷法则的概述。综合来看，应理解为所有的二十四个波罗夷法则。哪些是二十四个法则呢？在巴利文中提到的有四个不寻常的比丘和四个比丘尼，这八个是特定的；与此相关的有十一位被称为"不应当的"的比丘，连同这十一位，共有十九个；再加上希望获得家庭生活的比丘尼的波罗夷法，共有二十个。此外，还有"长者"、"持住"、"用嘴抓取他人身体部位"、"坐在他人身体部位上"等四个波罗夷法，因此总共应理解为所有的二十四个波罗夷法则。
比丘们不能与他人共同生活，不能与比丘们共同进行安居等。正如以前一样，之后也是如此。在过去的家庭生活中，未被受戒的情况下，后来即使犯了波罗夷罪，也仍然不能与比丘们共同生活。因此，尊者问道："在这四个波罗夷法则中，是否清净？"是否清净的意思是，"在这四个波罗夷法则中，是否清净？"或者"是否清净？"其余的内容都是相同的。
关于疑惑的解答以及戒律的解释
波罗夷的解释完成。
僧团的剩余部分
"这部分是"现在应当进行的说明。尊者们是指聚集在一起的，亲切地交谈。第十三是指计数的分界。僧团的剩余部分是指这样的名称。法则是指罪过。到达的概念是指以具体的方式到达，而不是像在因果中那样，仅仅以"谁有罪过"的普遍说法。

1. Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā

Saṃvijjati cetanā assāti sañcetanā, sañcetanāva sañcetanikā, sañcetanā vā assa atthīti sañcetanikā. Sukkavissaṭṭhīti sukkassa vissaṭṭhi, rāgūpatthambhādīsu yena kenaci aṅgajāte kammaññataṃ patte ārogyādīsu yaṃkiñci apadisitvā ajjhattarūpādīsu yattha katthaci mocanassādacetanāya nimitte upakkamantassa āsayadhātunānattato nīlādivasena (pārā. 239-240) dasavidhesu sukkesu yassa kassaci sukkassa ṭhānā cāvanāti attho. Aññatra supinantāti yā supine sukkavissaṭṭhi hoti, taṃ ṭhapetvā. Saṅghādisesoti yā aññatra supinantā sañcetanikā sukkavissaṭṭhi, ayaṃ saṅghādiseso nāma āpattinikāyoti attho. Vacanattho panettha saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādiseso. Kiṃ vuttaṃ hoti – imaṃ āpattiṃ āpajjitvā vuṭṭhātukāmassa yaṃ taṃ āpattivuṭṭhānaṃ, tassa ādimhi ceva parivāsadānatthāya, ādito sese majjhe mānattadānatthāya mūlāya paṭikassanena vā saha mānattadānatthāya, avasāne abbhānatthāya ca saṅgho icchitabbo, na hettha ekampi kammaṃ vinā saṅghena sakkā kātuṃ. Iti saṅgho ādimhi ceva sese ca icchitabbo assāti saṅghādisesoti.

Sāvatthiyaṃ seyyasakaṃ ārabbha upakkamitvā asucimocanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra supinantā’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ. Sace pana parena attano aṅgajāte upakkamaṃ kāretvā mocāpeti, āpajjatiyeva. Cetetvā antamaso ākāse kaṭikampanenapi nimitte upakkamantassa sace na muccati, thullaccayaṃ. Sace pana antamaso yaṃ ekā khuddakamakkhikā piveyya, tattakampi ṭhānato muccati, dakasotaṃ anotiṇṇepi saṅghādiseso. Ṭhānato pana cutaṃ avassameva dakasotaṃ otarati, tasmā ‘‘dakasotaṃ otiṇṇamatte bahi nikkhante vā anikkhante vā saṅghādiseso’’ti (pārā. aṭṭha. 2.237) aṭṭhakathāsu vuttaṃ. Anupakkamantassa ca, amocanādhippāyassa ca, supinaṃ passantassa ca, ummattakādīnañca muttepi anāpatti. Sīlavipatti, cetanā, upakkamo , muccananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājike vuttasadisānevāti.

Sukkavissaṭṭhisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
精液遗失学处解释
存在意图，即为有意图。有意图即为有意图者，或有意图存在，即为有意图者。"精液遗失"即精液的遗失，在对欲望、支撑等任何身体部位达到适当状态时，不论在何处，不指向健康等，以意图在内在形态等处于任何位置释放的标志，从居住界限的多样性，如蓝色等，从十种精液中的任何一种精液的位置移动。除了梦中之外，凡是有意图的精液遗失，这被称为僧残罪类别。
其语义在于，僧伽在开始和结尾都应被认为是必要的。意思是说，犯此罪并希望脱离时，在开始时为了给予隔离期，在开始的结尾为了给予中间惩戒，通过追溯根源为了给予惩戒，或在最后为了赦免，僧伽都是必需的，在此不可能没有僧伽的任何仪式。因此，僧伽在开始和结尾都应被认为是必要的，故称为僧残。
在舍卫城（现今印度乌代布尔邦），以塞耶萨卡为缘起，在不洁释放事件中制定，"除了梦中"是此处的特殊制定，是非普遍制定，非命令性制定。如果他人在自己的身体部位上发起行动并使其释放，即犯罪。即使仅仅意图，甚至通过在空中轻微颤动作为标志，如果未释放，则为重罪。如果即使只有一只小苍蝇饮用，从那个位置也会释放，即使未穿越水流也构成僧残。但从位置移动必定会进入水流，因此在注释中说："无论是在水流穿越时还是未穿越时，在外部排出时都构成僧残"。
对于未发起行动、无释放意图、做梦者，以及精神错乱等人，即使释放也无罪。此处有三个要素：戒律缺陷、意图、发起行动、释放。起源等与第一波罗夷罪所述相似。
精液遗失学处解释完毕。

2. Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye otiṇṇoti yakkhādīhi viya sattā anto uppajjantena rāgena vā otiṇṇo, kūpādīni viya sattā asamapekkhitvā rajjanīye ṭhāne rajjanto sayaṃ vā rāgaṃ otiṇṇo, kāyasaṃsaggarāgasamaṅgissetaṃ adhivacanaṃ. Vipariṇatena cittenāti parisuddhabhavaṅgasantatisaṅkhātaṃ pakatiṃ vijahitvā aññathā pavattena, virūpaṃ vā pariṇatena yathā parivattamānaṃ virūpaṃ hoti, evaṃ vuttarāgavasena parivattetvā ṭhitena cittenāti attho. Mātugāmena saddhinti tadahujātāyapi jīvamānakamanussitthiyā saddhiṃ. Kāyasaṃsaggaṃ samāpajjeyyāti hatthaggahaṇādikaāyasampayogaṃ kāyamissībhāvaṃ samāpajjeyya. Hatthaggāhaṃ vātiādi panassa vitthārena atthadassanaṃ. Tattha hattho nāma kapparato paṭṭhāya yāva agganakhā. Veṇī nāma vinandhitvā vā avinandhitvā vā suddhakesehi vā nīlādivaṇṇasuttakusumakahāpaṇamālāsuvaṇṇacīrakamuttāvaḷiādīsu aññataramissehi vā katakesakalāpassetaṃ adhivacanaṃ. Veṇiggahaṇena cettha kesāpi gahitāyeva saddhiṃ lomehi. Iti vuttalakkhaṇassa hatthassa gahaṇaṃ hatthaggāho, veṇiyā gahaṇaṃ veṇiggāho. Avasesassa sarīrassa parāmasanaṃ aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ nāma. Yo taṃ hatthaggāhaṃ vā veṇiggāhaṃ vā aññatarassa vā aññatarassa vā aṅgassa parāmasanaṃ samāpajjeyya, tassa saṅghādiseso nāma āpattinikāyo hotīti.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha kāyasaṃsaggasamāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti , anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso lomena lomaṃ phusantassāpi, itthiyā vā phusiyamānassa sevanādhippāyena vāyamitvā phassaṃ paṭijānantassa saṅghādiseso. Ekena pana hatthena gahetvā dutiyena hatthena divasampi tattha tattha phusantassa ekāva āpatti, aggahetvā phusanto pana sace sīsato yāva pādā, tāva kāyato hatthaṃ amocentoyeva phusati, ekāva āpatti, pañcannaṃ aṅgulīnaṃ ekato gahaṇepi ekāyeva. Sace pana nānitthīnaṃ pañcaṅguliyo ekato gaṇhāti, pañca āpattiyo. Itthiyā vematikassa, paṇḍakapurisatiracchānagatasaññissa ca thullaccayaṃ, tathā kāyena kāyappaṭibaddhena, amanussitthipaṇḍakehi ca saddhiṃ kāyasaṃsaggepi. Manussitthiyā pana kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhādīsu, purisakāyaphusanādīsu ca dukkaṭaṃ. Itthiyā phusiyamānassa sevanādhippāyassāpi kāyena avāyamitvā phassaṃ paṭijānantassa, mokkhādhippāyena itthiṃ phusantassa, asañcicca, assatiyā, ajānantassa, asādiyantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, kāyasaṃsaggarāgo, tena rāgena vāyāmo, hatthaggāhādisamāpajjananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājike vuttasadisānevāti.

Kāyasaṃsaggasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
**身体接触学处解释
第二个"陷入"，就像众生被内在生起的贪欲所"陷入"一样，或像众生无视陷入迷恋的地方而自己被贪欲"陷入"一样，这就是身体接触贪欲的同义词。"以变化的心"，就是离开纯净的心流而以另一种方式运作，或以变丑的方式变化，就是说以上述贪欲的方式变化而存在的心。"与女人在一起"，即使是当天出生的活着的人类女性。"进入身体接触"，即进入手握等身体接触、身体结合的状态。"手握等"等，是对其详细意义的阐述。
其中，"手"是从手腕开始直到指甲尖。"发髻"，即编结或不编结，用纯净头发或蓝色等颜色的线、花环、金饰、珍珠等编织而成的发髻。这里"发髻"的取法包括连同头发一起。所以，"手握"是抓握手，"发髻握"是抓握发髻。其余身体部位的触摸，即触摸任何其他部位。凡是进入此手握、发髻握或触摸任何其他部位，他都犯了称为僧残的罪。
在舍卫城（现今印度乌代布尔邦），以长老乌达耶为缘起，在进入身体接触事件中制定，是非普遍制定，非命令性制定。即使只是用毛发触碰女性认为是女性的人，或以接触女性为目的而试图接触，都犯僧残。单手握住而用另一只手在各处触碰，只犯一罪。不握住而触碰从头到脚，也只犯一罪。即使同时握住五根手指，也只犯一罪。但如果握住非女性的五根手指，则犯五罪。对于对女性有疑虑的人、把男性当女性或把动物当女性的人，以及与非人类女性或阉人身体接触，都犯重罪。但与人类女性身体接触或被她们触碰，都犯轻罪。对于被女性触碰而无意图接触、出于解脱目的触碰女性、无意识、无知、不认可的人，以及精神错乱等人，都无罪。
此处有五个要素：戒律缺陷、人类女性、认为是女性、身体接触贪欲、由此贪欲而努力、进入手握等。起源等与第一波罗夷罪所述相似。
**身体接触学处解释完毕。

3. Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye otiṇṇatā ca vipariṇatacittatā ca duṭṭhullavācassādarāgavasena veditabbā. Mātugāmanti duṭṭhullāduṭṭhullasaṃlakkhaṇasamatthaṃ manussitthiṃ. Duṭṭhullāhivācāhīti vaccamaggapassāvamaggemethunadhammappaṭisaṃyuttāhi vācāhi. Obhāseyyāti avabhāseyya, vaṇṇāvaṇṇayācanaāyācanapucchanapaṭipucchanaācikkhaṇānusāsanaakkosanavasena nānappakāraṃ asaddhammavacanaṃ vadeyya. Yathā tanti ettha nti nipātamattaṃ, yathā yuvā yuvatinti attho. Etena obhāsane nirāsaṅkabhāvaṃ dasseti. Methunupasaṃhitāhītiidaṃ duṭṭhullavācāya sikhāpattalakkhaṇadassanaṃ. Saṅghādisesoti dvinnaṃ maggānaṃ vasena vaṇṇāvaṇṇehi vā methunayācanādīhi vā ‘‘sikharaṇīsi, saṃbhinnāsi, ubhatobyañjanakāsī’’ti imesu tīsu aññatarena akkosavacanena vā mātugāmaṃ obhāsantassa saṅghādiseso nāma āpattinikāyo hotīti.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha duṭṭhullavācāhi obhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso hatthamuddāyapi vuttanayena obhāsantassa sace sā tamatthaṃ tasmiṃyeva khaṇe jānāti, saṅghādiseso. Paṇḍake thullaccayaṃ. Tasmiṃyeva itthisaññino dukkaṭaṃ. Punappunaṃ obhāsantassa, sambahulā ca itthiyo ekavācāya obhāsantassa vācāgaṇanāya ceva itthigaṇanāya ca āpattiyo. Sace yaṃ itthiṃ obhāsati, sā na jānāti, thullaccayaṃ. Adhakkhakaṃ ubbhajāṇumaṇḍalaṃ ādissa vaṇṇādibhaṇanepi thullaccayaṃ. Paṇḍake dukkaṭaṃ, ubbhakkhakaṃ adhojāṇumaṇḍalaṃ kāyappaṭibaddhañca ādissa vaṇṇādibhaṇane sabbattha dukkaṭaṃ. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānaṃ ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, duṭṭhullavācassādarāgo, tena rāgena obhāsanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Adinnādānasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.

Duṭṭhullavācāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
**粗恶语学处解释
第三个"陷入"和"心的变化"应该被理解为对粗恶语的贪欲。"女人"，即具有粗恶和不粗恶言语区分能力的人类女性。"用粗恶语"，即与排泄道、尿道、性行为有关的语言。"显示"，即显露，以颂赞、诽谤、祈求、询问、回答、陈述、教诲、骂责等各种不正当言语。这里的"如何"只是一个助词，意思是"像年轻女子"。这表示在显示时没有任何犹豫。"与性行为有关的"，这是对粗恶语学处特征的阐述。
"僧残"，即用颂赞、诽谤或性行为要求等三种方式中的任何一种，如"你是高贵的、你是破碎的、你是双性的"等骂辱语言骂责女人，他就犯了称为僧残的罪。
在舍卫城（现今印度乌代布尔邦），以长老乌达耶为缘起，在用粗恶语显示事件中制定，是非普遍制定，非命令性制定。即使只是对女性做手势表示，如果她当时明白其意，也犯僧残。对阉人犯重罪。对于自己认为是女性的人，犯轻罪。重复显示，或用一句话骂多个女性，按语句数和女性数计算罪数。如果被骂的女性不知情，则犯重罪。指着大腿、膝盖以上部位说明等，也犯重罪。对阉人说明等，无论何处都犯轻罪。对于以教法教导为先的人、精神错乱等人，无罪。
此处有五个要素：戒律缺陷、人类女性、认为是女性、对粗恶语的贪欲、由此贪欲而显示、当时的认知。起源等有：从不与取得起源、行为、意识解脱、与心相关、世俗过失、身业、语业、不善心、双受。
**粗恶语学处解释完毕。

4. Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe otiṇṇatā ca vipariṇatacittatā ca attakāmapāricariyāvasena veditabbā. Mātugāmassa santiketi duṭṭhullobhāsane vuttappakārāya itthiyā samīpe. Attakāmapāricariyāyāti methunadhammasaṅkhātena kāmena pāricariyā kāmapāricariyā, attano atthāya kāmapāricariyā attakāmapāricariyā, attanā vā kāmitā icchitāti attakāmā, sayaṃ methunarāgavasena patthitāti attho, attakāmā ca sā pāricariyā cāti attakāmapāricariyā, tassā attakāmapāricariyāya. Vaṇṇaṃ bhāseyyāti guṇaṃ ānisaṃsaṃ pakāseyya. Etadaggantiādi tassā attakāmapāricariyāya vaṇṇabhāsanākāranidassanaṃ. Tatrāyaṃ padasambandhavaseneva saṅkhepattho – yā mādisaṃ pāṇātipātādīhi virahitattā sīlavantaṃ methunadhammā virahitattā brahmacāriṃ tadubhayenāpi kalyāṇadhammaṃ etena dhammena paricareyya abhirameyya, tassā evaṃ mādisaṃ paricarantiyā yā ayaṃ pāricariyā nāma, etadaggaṃ pāricariyānanti. Methunupasaṃhitena saṅghādisesoti evaṃ attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsanto ca ‘‘arahasi tvaṃ mayhaṃ methunadhammaṃ dātu’’ntiādinā methunappaṭisaṃyutteneva vacanena yo bhāseyya, tassa saṅghādiseso.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha attakāmapāricariyāya vaṇṇabhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, itthiyā itthisaññino antamaso hatthamuddāyapi vuttanayeneva attakāmapāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa sace sā tamatthaṃ tasmiṃyeva khaṇe jānāti, saṅghādiseso . No ce jānāti, thullaccayaṃ. Paṇḍake paṇḍakasaññinopi thullaccayaṃ. Tasmiṃyeva itthisaññino dukkaṭaṃ. Cīvarādīhi vatthukāmehi pāricariyāya vaṇṇaṃ bhāsantassa ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, manussitthī, itthisaññitā, attakāmapāricariyāya rāgo, tena rāgena vaṇṇabhaṇanaṃ, taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni duṭṭhullobhāsane vuttasadisānevāti.

Attakāmasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
**自欲学处解释
第四个"陷入"和"心的变化"应理解为自欲的行为。"在女人身边"，即指在粗恶言语的情况下与女性相近。"自欲行为"，即指与性行为相关的欲望行为，追求自己利益的欲望行为，自欲行为，自身因性欲而渴望的意思，自欲者的行为就是自欲行为，指的是自欲的行为。显示品德，展示利益。这里的"最上者"等，是指自欲行为的显示的原因。
在这里，这个词的关系上有一个简要的意思——那些因不杀生等而缺乏的具备品德的与性行为相关的行为，具备的出家人，凭借这两者都能以良好的方式进行行为，因而能享受此法，称之为自欲的行为。与性行为相关的，因而在谈论自欲行为时，"你应当给我性行为"等与性行为相关的言语，若有人这样说，则他犯了僧残。
在舍卫城（现今印度乌代布尔邦），以长老乌达耶为缘起，在自欲行为的显示事件中制定，是非普遍制定，非命令性制定。即使只是对女性做手势表示，如果她当时明白其意，也犯僧残。如果她不明白，则犯重罪。对阉人犯重罪。对于自己认为是女性的人，犯轻罪。对于用衣物等物品进行欲望行为的言语，精神错乱等人无罪。
此处有五个要素：戒律缺陷、人类女性、认为是女性、自欲的贪欲、由此贪欲而显示、当时的认知。起源等有：从不与取得起源、行为、意识解脱、与心相关、世俗过失、身业、语业、不善心、双受。
**自欲学处解释完毕。

5. Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame sañcarittanti itthipurisānaṃ antare saṃcaraṇabhāvaṃ. Samāpajjeyyāti sammā paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇāni karonto āpajjeyya. Itthiyā vātiādi samāpajjanākāradassanaṃ. Tattha itthiyā vā purisamatinti purisena vā tassa mātāpitādīhi vā pesito purisassa matiṃ adhippāyaṃ itthiyā āroceyyāti attho. Purisassa vā itthimatinti itthiyā vā tassā mātāpitādīhi vā pesito itthiyā matiṃ adhippāyaṃ purisassa āroceyyāti attho. Jāyattane vā jārattane vāti jāyabhāve vā jārabhāve vā. Purisassa hi matiṃ itthiyā ārocento jāyattane āroceti, itthiyā matiṃ purisassa ārocento jārattane āroceti. Apica purisasseva matiṃ itthiyā ārocento jāyattane vā āroceti nibaddhabhariyabhāve, jārattane vā micchācārabhāve, tenevassa padabhājane (pārā. 302) ‘‘jāyattane vāti jāyā bhavissasi, jārattane vāti jārī bhavissasī’’ti vuttaṃ. Eteneva upāyena itthiyā matiṃ purisassa ārocanepi ‘‘pati bhavissasi, jāro bhavissasī’’ti vattabbatā veditabbā. Antamaso taṅkhaṇikāyapīti sabbantimena paricchedena yā ayaṃ taṅkhaṇe muhuttamatte saṃvasitabbato ‘‘taṅkhaṇikā’’ti vuccati, muhuttikāti attho. Tassāpi ‘‘muhuttikā bhavissasī’’ti evaṃ purisassa matiṃ ārocentassa saṅghādiseso, eteneva upāyena ‘‘muhuttiko bhavissasī’’ti evaṃ purisassa itthimatiṃ ārocentopi saṅghādisesaṃ āpajjatīti veditabbo.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha sañcarittasamāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘antamaso taṅkhaṇikāyapī’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, ‘‘paṭiggaṇhāti, vīmaṃsati, antevāsiṃ paccāharāpetī’’tiiminā (pārā. 338) nayena sāṇattikaṃ, aññatra nālaṃvacanīyāya yāya kāyaci itthiyā antamaso mātuyāpi purisamatiṃ ārocento ‘‘hohi kira bhariyā dhanakkītā’’ti vattukāmo sacepi chandavāsinīādīsu aññatarākārena ārocetvā tāya ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitepi asampaṭicchitepi puna āgantvā yena pahito, tassa taṃ pavattiṃ āroceti, saṅghādisesaṃ āpajjati. Sā pana tassa bhariyā hotu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Sacepi yassā santikaṃ pesito, taṃ adisvā aññatarassa avassārocanakassa ‘‘ārocehī’’ti vatvā paccāharati, āpajjatiyeva. ‘‘Māturakkhitaṃ brūhī’’ti pesitassa pana gantvā aññaṃ piturakkhitādīsu aññataraṃ vadantassa visaṅketaṃ hoti, purisassa vā itthiyā vā vacanaṃ ‘‘sādhū’’ti kāyena vā vācāya vā ubhayena vā paṭiggaṇhitvā tassā itthiyā vā purisassa vā ārocetvā vā ārocāpetvā vā puna yena pesito, tassa taṃ pavattiṃ sayaṃ ārocentassa vā aññena ārocāpentassa vā saṅghādiseso . Ettāvatā hi ‘‘paṭiggaṇhāti, vīmaṃsati, paccāharatī’’tiidaṃ aṅgattayaṃ sampāditameva hoti, ito pana yehi kehici dvīhi aṅgehi, paṇḍake ca aṅgattayenāpi thullaccayaṃ. Ekena dukkaṭaṃ. Saṅghassa vā cetiyassa vā gilānassa vā kiccena gacchantassa, ummattakādīnañca anāpatti.


以下是巴利文的完整直译：
**中间人学处解释
第五个"中间人"，指在男女之间进行往来。"进入"，即正确地接受、审查、再次召回。"对女人或"等，是说进入的方式。
其中，"对女人的意图"，即男人或其父母等差遣的人，向女人传达男人的意图。"对男人的意图"，即女人或其父母等差遣的人，向男人传达女人的意图。"作为妻子或情妇"，即作为妻子或情妇。因为男人向女人传达自己的意图时，是在传达作为妻子的意图；女人向男人传达自己的意图时，是在传达作为情妇的意图。此外，男人向女人传达自己的意图时，是在传达作为妻子或作为情妇的意图；女人向男人传达自己的意图时，也应理解为"你将成为丈夫"或"你将成为情人"。即使是短暂的（中间人），也是如此。对于向男人传达女人的意图的人说"你将成为短暂的"，以及向女人传达男人的意图的人说"你将成为短暂的"，都犯僧残。
在舍卫城（现今印度乌代布尔邦），以长老乌达耶为缘起，在进入中间人事件中制定，"即使是短暂的"是此处的特别制定，是普遍制定，以"接受、审查、再次召回"的方式是命令性制定。除了不适当说话的人外，向任何女性传达男性意图，即使是对母亲也如此，如果说"你应该成为购买的妻子"等，即使她以同意或不同意的方式接受，再次回到差遣他的人那里告知此事，也犯僧残。但她是否成为妻子或情妇都无关紧要。即使被差遣到某人那里，但没有见到那个人而让另一个无关的人传达"告诉他"，也犯罪。被差遣说"告诉母亲保护的人"，去说另一个父母保护的人，则是违背约定。接受男性或女性的话语，无论是身体、语言还是两者，向那个女性或男性传达或让他人传达，再次回到差遣他的人那里告知此事，都犯僧残。因为这样就完成了"接受、审查、再次召回"这三个要素。除此之外的两个要素，即使对阉人也犯重罪。单一要素犯轻罪。僧伽、塔、生病的人的事务中，以及精神错乱等人无罪。


Sīlavipatti, yesu sañcarittaṃ samāpajjati, tesaṃ manussajātikatā, na nālaṃvacanīyatā,

Paṭiggaṇhanavīmaṃsanapaccāharaṇānīti imānettha pañca aṅgāni. Chasamuṭṭhānaṃ, paṇṇattiṃ vā alaṃvacanīyabhāvaṃ vā ajānantassa kāyavikārena sāsanaṃ gahetvā tatheva vīmaṃsitvā tatheva paccāharantassa kāyato samuṭṭhāti. ‘‘Itthannāmā āgamissati, tassā cittaṃ jāneyyāthā’’ti kenaci vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchitvā taṃ āgataṃ vatvā puna tasmiṃ purise āgate ārocentassa kāyena kiñci akatattā vācato samuṭṭhāti. Vācāya ‘‘sādhū’’ti sāsanaṃ gahetvā aññena karaṇīyena tassā gharaṃ gantvā aññattha vā gamanakāle taṃ disvā vacībhedena vīmaṃsitvā punapi aññeneva kāraṇena tato apakkamma kadācideva taṃ purisaṃ disvā ārocentassāpi vācato samuṭṭhāti. Paṇṇattiṃ ajānantassa pana khīṇāsavassāpi pituvacanena gantvā alaṃvacanīyaṃ mātarampi ‘‘ehi me pitaraṃ upaṭṭhāhī’’ti vatvā paccāharantassa kāyavācato samuṭṭhāti. Imāni tīṇi acittakasamuṭṭhānāni. Tadubhayaṃ pana jānitvā eteheva tīhi nayehi samāpajjantassa tāneva tīṇi tadubhayajānanacittena sacittakāni honti, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, kusalādivasena cettha tīṇi cittāni, sukhādivasena tisso vedanāti.

Sañcarittasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
**中间人学处解释完毕
戒律缺陷，若中间人行为被接受，彼等为人类之种，非不适当之言语。
接受、审查、再次召回这五个要素。六种起因，若不知法则的适当性，依靠身体行为持有教法，照样审查，照样召回。若有人说"某女人将会来，若她的心意知道"，若被他人说为"好"，则接受后再对那位男人说，因未做任何事情而从口中产生。若以口中持有教法说"好"，再去她的家，或在其他地方见到她，依口中不同的方式审查，再次以他人之因而离开，偶尔见到那男人再传达，亦从口中产生。若不知法则的适当性，尽管已证得解脱，若依父亲之言而去，若对母亲说"来，照顾我父亲"，则以身体和语言产生。此为三种非心所生的起因。若两者皆知，依此三种方式被接受的，彼三者因知而为心所生，行为，非意识解脱，非心所生，法则所缺，身业，语业，以善恶等为此三种心所生，以快乐等为三种感觉。
**中间人学处解释完毕。

6. Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe saññācikāya panāti ettha saññācikā nāma sayaṃ pavattitayācanā vuccati, tasmā saññācikāyāti attano yācanāyāti vuttaṃ hoti, sayaṃ yācitakehi upakaraṇehīti attho. Ettha ca yaṃkiñci parapariggahitakaṃ mūlacchedavasena yācituṃ na vaṭṭati, tāvakālikaṃ pana vaṭṭati. Sahāyatthāya kammakaraṇatthāya ‘‘purisaṃ dethā’’ti vattuṃ vaṭṭati, purisattakarampi yācituṃ vaṭṭati, purisattakaro nāma vaḍḍhakiādinā purisena kātabbaṃ hatthakammaṃ. Taṃ ‘‘purisattakaraṃ dehī’’ti vā ‘‘hatthakammaṃ dehī’’ti vā vatvā yācituṃ vaṭṭati. Hatthakammaṃ nāma kiñci vatthu na hoti, tasmā ‘‘kiṃ, bhante, āgatatthā’’ti pucchite vā apucchite vā yācituṃ vaṭṭati, viññattipaccayā doso natthi, migaluddakādayo pana sakakammaṃ na yācitabbā. Kuṭinti ullittādīsu aññataraṃ. Tattha ullittā nāma ṭhapetvā thambhatulāpiṭṭhasaṅghāṭavātapānadhūmacchiddādibhedaṃ alepokāsaṃ avasese lepokāse kuṭṭehi saddhiṃ ghaṭetvā chadanassa anto sudhāya vā mattikāya vā littā. Avalittā nāma tatheva vuttanayeneva chadanassa bahi littā. Ullittāvalittā nāma tatheva chadanassa anto ca bahi ca littā. Kārayamānenāti sayaṃ vā karontena, āṇattiyā vā kārāpentena. Asāmikanti kāretā dāyakena virahitaṃ. Attuddesanti ‘‘mayhaṃ vāsāgāraṃ esā’’ti evaṃ attā uddeso etissāti attuddesā, taṃ attuddesaṃ. Pamāṇikā kāretabbāti pamāṇayuttā kāretabbā. Tatridaṃ pamāṇanti tassā kuṭiyā idaṃ pamāṇaṃ. Dīghasoti dīghato. Dvādasa vidatthiyo sugatavidatthiyātiettha sugatavidatthi nāma idāni majjhimassa purisassa tisso vidatthiyo, vaḍḍhakihatthena diyaḍḍho hattho hoti. Minantena pana kuṭiyā bahikuṭṭe paṭhamaṃ dinnaṃ mahāmattikapariyantaṃ aggahetvā thusapiṇḍapariyantena dvādasa vidatthiyo minetabbā, sace thusapiṇḍakena anatthiko hoti, mahāmattikalepeneva niṭṭhāpeti, sveva paricchedo. Tiriyanti vitthārato. Sattantarāti kuṭṭassa bahiantaṃ aggahetvā abbhantarimena antena satta sugatavidatthiyo pamāṇanti vuttaṃ hoti. Ettha ca kesaggamattampi dīghato hāpetvā tiriyaṃ, tiriyato vā hāpetvā dīghaṃ vaḍḍhetuṃ na vaṭṭati, ko pana vādo ubhatovaḍḍhane. Yā pana dīghato saṭṭhihatthāpi hoti, tiriyato tihatthā vā ūnakacatuhatthā vā, yattha pamāṇayutto mañco ito cito ca na parivaṭṭati, pacchimakoṭiyā catuhatthavitthārā na hoti, ayaṃ kuṭisaṅkhyaṃ na gacchati, tasmā vaṭṭati. Bhikkhūabhinetabbā vatthudesanāyāti yasmiṃ padese kuṭiṃ kāretukāmo hoti, taṃ sodhetvā padabhājane (pārā. 349) vuttanayena saṅghaṃ tikkhattuṃ yācitvā sabbe vā saṅghapariyāpannā saṅghena vā sammatā dve tayo bhikkhū tattha vatthudesanatthāya netabbā. Tehi bhikkhūhi vatthu desetabbaṃ anārambhaṃ saparikkamananti tehi bhikkhūhi kipillikādīnaṃ āsayādīhi terasahi, pubbaṇṇāparaṇṇanissitādīhi soḷasahi upaddavehi virahitattā anārambhaṃ, dvīhi vā catūhi vā balibaddhehi yuttena sakaṭena ekaṃ cakkaṃ nibbodakapatanaṭṭhāne ekaṃ bahi katvā āvijjhituṃ sakkuṇeyyatāya saparikkamananti sallakkhetvā sace saṅghapahonakā honti, tattheva, no ce, saṅghamajjhaṃ gantvā tena bhikkhunā yācitehi ñattidutiyena kammena vatthu desetabbaṃ. Sārambhe cetiādi paṭipakkhanayena veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
**小屋学处解释
第六个"小屋"，在这里"小屋"是指自行请求的。故此"小屋"是指自身的请求，即是指自己请求的工具。在这里，任何他人所占有的，作为根本切断而请求是不合适的，但在必要时间内是合适的。为了帮助而请求"给我人"是合适的，亦可请求人做事情，所谓"人之所做"是指由工匠等人来完成的事情。可以说"给我人"或"给我手工"来请求。手工是指任何物品，因此可以询问"什么，尊者，来这里做什么"，无论询问与否都可以请求。因知晓而无过失，但如猎豹等的自作之事则不应请求。
"小屋"是指在高处等地方的其中一种。这里的"高处"是指在高处的柱子、屋顶、墙壁、窗户等地方。若是"低处"，则是指在外部的墙壁。若是"高处低处"，则是指在内部和外部的墙壁。
"正在建造"，是指自己在做或是由他人指使而做。"非自作"，是指由施主所做的。自我指示是指"这是我的居所"等，因此这是自我指示。
"应当按量来做"，是指应当按量来做的事情。在这里，"量"是指这个小屋的量。长的指的是长的尺寸。十二个单位，"善之单位"在这里"善之单位"是指现在中间人的三种单位，若用强壮的手来做则是指长的手。若是以小屋为外部，第一给与的为大单位，之后以细小单位给与的为十二个单位，若以细小单位为不适合，则以大单位来完成，明天就终止。横向是指横向的尺寸。
"七单位"是指小屋的外部，去掉外部的尺寸，内部的七个善之单位是指。这里，连一点头发的长度都不能去掉，若横向去掉或增加长度是不合适的，何况两边都增加。若是长的有六十个手的长度，横向有三十个手的长度或少于四个手的长度，若在这里适合的床不应移动，后面的四个手的宽度不应存在，这个小屋的数量不应减少，因此是合适的。
"应当请求僧众"，是指在某个地方想要建造小屋的，应当按照所说的方式请求三次僧众的同意，所有的僧众或与僧众相关的，二三位僧众应当带到那里以便说明物品。由他们所说的物品应当不开始，带着小虫等的地方，十三个，依赖于早晚等的地方，十六个若无障碍，二个或四个的强壮的要素，结合在一起，形成一个车轮，若在觉醒的地方放下一个外部的，能够被打破的，若认为是僧众的同意，若不这样，则应当去僧众的中间请求。
"在开始时"等应当被理解为对立的方式。


Āḷaviyaṃ āḷavike bhikkhū ārabbha saññācikāya kuṭikaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, ‘‘adesitavatthukaṃ pamāṇātikkantaṃ kuṭiṃ kāressāmī’’ti upakaraṇatthaṃ araññaṃ gamanato paṭṭhāya sabbapayogesu dukkaṭaṃ, ‘‘idāni dvīhi piṇḍehi niṭṭhānaṃ gamissatī’’ti tesu paṭhamapiṇḍadāne thullaccayaṃ, dutiyadānena lepe ghaṭite sace adesitavatthukā eva vā pamāṇātikkantā eva vā hoti, eko saṅghādiseso, dve ca dukkaṭāni. Ubhayavippannā, dve saṅghādisesā, dve ca dukkaṭāni. Sace pana dvārabandhaṃ vā vātapānaṃ vā aṭṭhapetvāva mattikāya limpati, ṭhapite ca tasmiṃ lepo na ghaṭiyati, rakkhati tāva. Puna limpantassa pana ghaṭitamatte saṅghādiseso. Sace taṃ ṭhapiyamānaṃ paṭhamadinnalepena saddhiṃ nirantarameva hutvā tiṭṭhati, paṭhamameva saṅghādiseso. Kevalaṃ sārambhāya dukkaṭaṃ, tathā aparikkamanāya. Vippakataṃ kuṭiṃ aññassa dadato ca, bhūmiṃ samaṃ katvā bhindantassa ca, leṇaguhātiṇakuṭipaṇṇacchadanagehesu aññataraṃ kārentassa, kuṭimpi aññassa vāsatthāya, vāsāgāraṃ ṭhapetvā uposathāgārādīsu aññataratthāya kārentassa ca ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, ullittādīnaṃ aññataratā, heṭṭhimapamāṇasambhavo, adesitavatthukatā, pamāṇātikkantatā, attuddesikatā, vāsāgāratā , lepaghaṭanāti imānettha cha vā satta vā aṅgāni. Chasamuṭṭhānaṃ, kiriyañca, kiriyākiriyañca. Idañhi vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkantaṃ vā karoto kiriyato samuṭṭhāti, adesāpetvā karoto kiriyākiriyato samuṭṭhāti. Sesamettha sañcaritte vuttasadisamevāti.

Kuṭikārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame mahallakanti sasāmikabhāvena saññācitakuṭito mahantabhāvo etassa atthīti mahallako, yasmā vā vatthuṃ desāpetvā pamāṇātikkamenāpi kātuṃ vaṭṭati, tasmā pamāṇamahantatāyapi mahallako, taṃ mahallakaṃ. Yasmā panassa taṃ pamāṇamahantattaṃ sasāmikattāva labbhati, tasmā tadatthadassanatthaṃ ‘‘mahallako nāma vihāro sasāmiko vuccatī’’ti evamassa padabhājane (pārā. 367) vuttaṃ. Sesaṃ sabbaṃ kuṭikārasikkhāpade vuttasadisaṃ, sasāmikabhāvamattameva hi viseso.

Kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha cetiyarukkhaṃ chedāpanavatthusmiṃ paññattabhāvo, akiriyamattato samuṭṭhānabhāvo, ekasaṅghādisesatā ca ettha viseso.

Vihārakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
在阿拉维（现今印度北方邦的阿拉哈巴德），关于阿拉维比丘们自行请求建造小屋的事件中制定，是非普遍制定，是命令性制定。从"我将建造未指定地点和超过尺寸的小屋"而去森林寻找材料开始，所有的努力都犯轻罪。当"现在两块砖就要完成了"，在第一块砖时犯重罪，第二块砖涂抹完成时，如果是未指定地点或超过尺寸，犯一个僧残和两个轻罪。如果两者都违反，犯两个僧残和两个轻罪。如果不安装门或窗就涂抹泥土，安装后涂抹不连接，暂时可以。但再次涂抹连接时就犯僧残。如果安装时与第一次涂抹连接在一起，立即犯僧残。仅仅开始就犯轻罪，同样不能绕行也犯轻罪。把未完成的小屋给别人，把地面弄平后拆毁，建造洞穴、草屋、树叶屋等其中之一，为他人建造小屋，除了住处外为布萨堂等其他用途建造，以及精神错乱等人无罪。
戒律缺陷，高处等其中之一，达到最小尺寸，未指定地点，超过尺寸，自我指示，作为住处，涂抹连接，这里有六或七个要素。六种起因，行为和非行为。这里指定地点后超过尺寸而做是行为起因，不指定地点而做是行为非行为起因。其余与中间人学处所说相同。
**小屋学处解释完毕。
**大寺院学处解释
第七个"大"，因为有主人而比自行请求的小屋大，或者因为指定地点后即使超过尺寸也可以建造，所以尺寸大也称为大，这就是大。因为它的尺寸大是因为有主人才允许的，所以为了说明这个意思，在词义解释中说"大寺院是指有主人的寺院"。其余都与小屋学处所说相同，只是有主人这一点不同。
在拘睒弥（现今印度北方邦的拘睒弥），关于长老阐那砍伐佛塔树的事件中制定，起因只是非行为，只犯一个僧残，这是这里的特点。
**大寺院学处解释完毕。

8. Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame duṭṭho dosoti dūsito ceva dūsako ca. Uppanne hi dose puggalo tena dosena dūsito hoti, pakatibhāvaṃ jahāpito, tasmā ‘‘duṭṭho’’ti vuccati. Parañca dūseti vināseti, tasmā ‘‘doso’’ti vuccati. Iti ‘‘duṭṭho doso’’ti ekassevetaṃ puggalassa ākāranānattena nidassanaṃ. Appatītoti nappatīto, pītisukhādīhi vivajjito, na abhisaṭoti attho. Amūlakenāti yaṃ codakena cuditakamhi puggale adiṭṭhaṃ assutaṃ aparisaṅkitaṃ, idaṃ etesaṃ dassanasavanaparisaṅkāsaṅkhātānaṃ mūlānaṃ abhāvato amūlakaṃ nāma. Taṃ pana so āpanno vā hotu, anāpanno vā, etaṃ idha appamāṇaṃ. Ettha ca adiṭṭhaṃ nāma attano pasādacakkhunā vā dibbacakkhunā vā adiṭṭhaṃ, assutaṃ nāma tatheva kenaci vuccamānaṃ na sutaṃ, aparisaṅkitaṃ nāma attano vā parassa vā diṭṭhasutamutavasena cetasā aparisaṅkitaṃ, iti evarūpena amūlakena. Pārājikenāti bhikkhuno anurūpesu ekūnavīsatiyā aññatarena, padabhājane (pārā. 386) pana pārājikuddese āgatāneva gahetvā ‘‘catunnaṃ aññatarenā’’ti vuttaṃ. Anuddhaṃseyyāti dhaṃseyya viddhaṃseyya padhaṃseyya abhibhaveyya. Taṃ pana anuddhaṃsanaṃ yasmā attanā codentopi parena codāpentopi karoti, tasmāssa padabhājane ‘‘codeti vā codāpeti vā’’ti vuttaṃ. Tattha vatthusandassanā āpattisandassanā saṃvāsappaṭikkhepo sāmīcippaṭikkhepoti saṅkhepato catasso codanā. Tāsu vatthusandassanā nāma ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’tiādinā nayena pavattā. Āpattisandassanā nāma ‘‘tvaṃ methunadhammāpattiṃ āpanno’’tiādinā nayena pavattā. Saṃvāsappaṭikkhepo nāma ‘‘natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṅghakammaṃ vā’’ti evaṃ pavatto. Ettāvatā pana sīsaṃ na eti, ‘‘assamaṇosī’’tiādīhi vacanehi saddhiṃ ghaṭiteyeva sīsaṃ eti. Sāmīcippaṭikkhepo nāma abhivādanapaccuṭṭhānaañjalikammasāmīcikammabījanikammādīnaṃ akaraṇaṃ, taṃ paṭipātiyā vandanādīni karoto ekassa akatvā sesānaṃ karaṇakāle veditabbaṃ. Ettāvatā ca codanā nāma hoti, āpatti pana sīsaṃ na eti. ‘‘Kasmā mama vandanādīni na karosī’’ti pucchite pana ‘‘assamaṇosī’’tiādivacanehi saddhiṃ ghaṭiteyeva sīsaṃ eti, tasmā yo bhikkhu bhikkhuṃ samīpe ṭhatvā ‘‘tvaṃ methunaṃ dhammaṃ paṭisevī’’ti vā ‘‘assamaṇosī’’ti vā ādīhi vacanehi hatthamuddāya eva vā etamatthaṃ dīpento sayaṃ vā codeti, gahaṭṭhapabbajitesu vā aññatarena codāpeti, ayaṃ anuddhaṃseti nāma. Appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti api eva nāma naṃ puggalaṃ imamhā seṭṭhacariyā apaneyyaṃ. ‘‘Sādhu vatassa sacāhaṃ imaṃ puggalaṃ imamhā brahmacariyā cāveyya’’nti iminā adhippāyena anuddhaṃseyyāti vuttaṃ hoti. Etena ekaṃ cāvanādhippāyaṃ gahetvā avasesā akkosādhippāyo kammādhippāyo vuṭṭhānādhippāyo uposathaṭṭhapanādhippāyo pavāraṇaṭṭhapanādhippāyo anuvijjanādhippāyo dhammakathādhippāyoti satta adhippāyā paṭikkhittā honti. Tato aparena samayenāti yasmiṃ samaye anuddhaṃsito hoti, tato aññasmiṃ samaye. Samanuggāhīyamāno vāti anuvijjakena kiṃ te diṭṭhantiādinā nayena anuvijjiyamāno upaparikkhiyamāno. Asamanuggāhīyamāno vāti diṭṭhādīsu kenaci vatthunāvā anuvijjakādīsu yena kenaci puggalena vā avuccamāno.

以下是巴利文的完整直译：
第八个"恶劣的缺陷"，指的是被污损的和污损者。因有缺陷而被污损的人，因而被称为"恶劣"。他人也污损他，因此称为"缺陷"。因此"恶劣的缺陷"是指同一个人的因缘的标识。
"不亲近"，即是不被亲近，因快乐等而被排斥，意为不被吸引。"无根本"是指在被指责的情况下，未被他人看到、听到、未被怀疑的情况下，这就是无根本的意思。即使他被接纳或未被接纳，在这里都是不重要的。
在这里，未被看到是指用自己的清净眼或天眼未被看到，未被听到是指没有被他人称之为未听到，未被怀疑是指在自己的或他人的视听中，心中未被怀疑，这就是以这种无根本的形式。
"被逐出"是指比丘的相关情况，依照二十种相关情况，然而在词义解释中仅仅是依照被逐出者的情况来考虑。
"不应被轻视"，是指应被摧毁、应被打击、应被压制、应被征服。因为不应轻视是指自己被指责或被他人指责，所以在词义解释中说"指责或被指责"。
在这里，关于物品的说明、关于过失的说明、关于共住的排斥、关于适当的排斥，简而言之有四种指责。在这些中，关于物品的说明是指"你在追求淫欲的法"等方式的发生。关于过失的说明是指"你已陷入淫欲过失"等方式的发生。关于共住的排斥是指"与你没有共住的布萨或请法"等方式的发生。至此，头脑并未离开，"你不是出家人"等语句结合时，头脑才会离开。关于适当的排斥是指不进行礼拜、起立、合掌等适当的行为，若是按规定进行礼拜等应当被理解为未做一件事。
至此，指责的情况是存在的，过失则未离开。若被问到"为什么你不进行礼拜等"，则结合"你不是出家人"等语句，头脑才会离开。因此，若比丘在比丘身边站着，用"你在追求淫欲的法"或"你不是出家人"等语句扬起手来指责他，或在家人和出家人中以某种方式指责他，这就是不应被轻视的。
即使他未从这条出家生活中退去，或许他也不应被认为是最上等的出家人。"若他能使这个人从这条出家生活中退去"，这就是不应被轻视的意思。因此，依此可得一个关于轻视的目的，其他的轻视目的、行为目的、站立目的、布萨设定目的、请法设定目的、随行目的、讲法目的等七个目的被排斥。
然后在某个时间，即在被轻视的时间，或在其他时间。被随行的情况是指被随行的情况下，"你们看到什么"等方式的随行。未被随行的情况是指在视听等处被他人随行或被称呼。




 Imesaṃ pana padānaṃ parato ‘‘bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhātī’’ti iminā sambandho. Idañhi vuttaṃ hoti – evaṃ samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti paṭicca tiṭṭhati paṭijānāti, saṅghādisesoti. Idañca amūlakabhāvassa pākaṭakāladassanatthaṃ vuttaṃ. Āpattiṃ pana anuddhaṃsitakkhaṇeyeva āpajjati. Amūlakañceva taṃ adhikaraṇaṃ hotīti ettha pana diṭṭhamūlādīnaṃ abhāvena amūlakaṃ, samathehi adhikaraṇīyabhāvena adhikaraṇaṃ. Yañhi adhikicca ārabbha paṭicca sandhāya samathā pavattanti, taṃ adhikaraṇaṃ. Idha pana pārājikasaṅkhātaṃ āpattādhikaraṇameva adhippetaṃ. Yadi hi taṃ adhikaraṇaṃ diṭṭhādīhi mūlehi amūlakañceva hoti, ayaṃ codetuṃ āgato bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti paṭicca tiṭṭhati, ‘‘tucchakaṃ mayā bhaṇita’’ntiādīni (pārā. 386) vadanto paṭijānāti, tassa bhikkhuno anuddhaṃsitakkhaṇeyeva saṅghādisesoti, ayaṃ sikkhāpadassa padānukkamena attho.

Rājagahe mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha amūlakena pārājikena anuddhaṃsanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, katūpasampadaṃ suddhaṃ vā asuddhaṃ vā puggalaṃ yena pārājikena codeti, taṃ ‘‘ayaṃ anajjhāpanno’’ti ñatvā cāvanādhippāyena ‘‘karotu me āyasmā okāsaṃ, ahaṃ taṃ vattukāmo’’ti evaṃ okāsaṃ akāretvā codentassa sace so taṅkhaṇeyeva jānāti ‘‘maṃ codetī’’ti, vācāya vācāya saṅghādiseso ceva dukkaṭañca. Okāsaṃ kāretvā codentassa saṅghādisesoyeva. Hatthamuddāya sammukhā codentassāpi eseva nayo. Parammukhā codentassa pana sīsaṃ na eti . Attanā samīpe ṭhatvā aññaṃ bhikkhuṃ āṇāpeti , so tassa vacanena taṃ codeti, codāpakasseva vuttanayena āpattiyo. Atha sopi ‘‘mayā diṭṭhaṃ sutaṃ atthī’’ti codeti, dvinnampi jānānaṃ tatheva āpattiyo. Akkosādhippāyena pana okāsaṃ akāretvā vadantassa vuttanayeneva pācittiyañceva dukkaṭañca. Okāsaṃ kāretvā vadantassa pācittiyameva. Kammādhippāyena asammukhā sattavidhampi kammaṃ karontassa dukkaṭameva. Vuṭṭhānādhippāyena ‘‘tvaṃ itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno, taṃ paṭikarohī’’ti vadantassa, uposathaṃ vā pavāraṇaṃ vā ṭhapentassa ca okāsakammaṃ natthi, ṭhapanakkhettaṃ pana jānitabbaṃ, anuvijjakassāpi osaṭe vatthusmiṃ ‘‘atthetaṃ tavā’’ti anuvijjanādhippāyena vadantassa okāsakammaṃ natthi, dhammakathikassāpi ‘‘yo idañca idañca karoti, ayaṃ assamaṇo’’tiādinā nayena anodisakaṃ dhammaṃ kathentassa okāsakammaṃ natthi. Sace pana odissa niyametvā ‘‘asuko ca asuko ca assamaṇo anupāsako’’ti katheti, āsanato oruyha āpattiṃ desetvā gantabbaṃ. Ummattakādīnañca anāpatti, sīlavipatti, yaṃ codeti vā codāpeti vā, tassa ‘‘upasampanno’’ti saṅkhyupagamanaṃ, tasmiṃ suddhasaññitā, yena pārājikena codeti, tassa diṭṭhādivasena amūlakatā, cāvanādhippāyena sammukhācodanā, tassa taṅkhaṇavijānananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni. Vedanā panettha dukkhāyevāti.

Duṭṭhadosasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
这些词语的后续内容是"比丘确实站立于过失"。这里实际上是说——无论是被全面支持还是未被全面支持，比丘确实因过失而站立，依靠而站立，承认，这是僧残。这确实是为了显示无根据性的明确时刻而说的。但是，他在未被揭示的瞬间就犯了过失。而这个争议确实是无根据的，在这里，由于缺乏可见根源等，所以是无根据的；由于可以通过调解方式解决争议，所以是争议。凡是为了特定情况而进行、依据、关联而开展调解的，那就是争议。在这里，实际上意指犯了破僧残的过失的争议。如果这个争议是无根据的，没有可见等根源，而来指责的比丘站立于过失，依靠而站立，说"这是我说的空话"等，对于那个比丘，在未被揭示的瞬间就是僧残，这就是戒条的词语顺序的意义。
在罗阇耆利（王舍城）的密提耶布摩阇比丘为由，关于无根据的破僧残，在未被揭示的情况下制定，是共同制定，是特别制定，无论是纯净还是不纯净的个人，以破僧残指责，知道"这个人未被指控"，出于驱逐的意图，说"请尊者给我机会，我想对他说"，未给机会就指责的话，如果他立即知道"他在指责我"，每次说话都是僧残和违越。给了机会后指责的是僧残。在面前指责时也是如此。在背后指责时头部不会受到影响。自己站在附近，命令另一个比丘，他根据那人的话指责，指责者按照已说明的方式犯过失。然后，如果他说"我看到、听到了"，两人都知道，过失也是如此。出于辱骂意图，未给机会就说话的，按照已说明的方式是行违越和恶作。给了机会后说话是行违越。出于行动意图，在不面对的情况下做了七种行为的，是恶作。出于离开意图，说"你犯了某某过失，你应该纠正"，或者中止布萨或布施，没有给机会的行为，但应该知道中止的范围。对于审查者，如果争议已经展开，说"这确实是你的"，没有给机会的行为。对于说法者，如"做这个那个的人不是沙门"等，在不指定的说法中没有给机会的行为。但是，如果明确指定说"某某某不是沙门、非近事"，应该从座位下来，承认过失后离开。对于疯癫等人没有过失。戒的缺陷，无论是指责还是让人指责，那个人"是受具足戒者"，计算在内，在那里是纯净意识，以破僧残指责的人，由于可见等原因是无根据的，出于驱逐意图在面前指责，他在那一刻知道，这里有五个要素。起源等类似于不与取。在这里的感受确实只是痛苦。
恶意过失戒条的解释已完成。

9. Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā

Navame aññabhāgiyassātiādīsu aññabhāgassa idaṃ, aññabhāgo vā assa atthīti aññabhāgiyaṃ. Adhikaraṇanti ādhāro veditabbo, vatthu adhiṭṭhānanti vuttaṃ hoti. Yo hi so aṭṭhuppattiyaṃ ‘‘dabbo mallaputto nāmā’’ti chagalako vutto. So yvāyaṃ āyasmato dabbassa mallaputtassa bhāgo koṭṭhāso pakkho manussajāti ceva bhikkhubhāvo ca, tato aññassa bhāgassa koṭṭhāsassa pakkhassa hoti tiracchānajātiyā ceva chagalakabhāvassa ca, so vā aññabhāgo assa atthi, tasmā aññabhāgiyasaṅkhyaṃ labhati. Yasmā ca tesaṃ ‘‘imaṃ mayaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma karomā’’ti vadantānaṃ tassa nāmakaraṇasaññāya ādhāro vatthu adhiṭṭhānaṃ, tasmā ‘‘adhikaraṇa’’nti veditabbo. Tañhi sandhāya ‘‘saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassā’’tiādi (pārā. 391) vuttaṃ. Na vivādādhikaraṇādīsu aññataraṃ, kasmā? Asambhavato. Na hi mettiyabhūmajakā catunnaṃ adhikaraṇānaṃ kassaci aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ uppādiyiṃsu, na ca catunnaṃ adhikaraṇānaṃ leso nāma atthi. Jātilesādayo hi puggalānaṃyeva lesā vuttā, na vivādādhikaraṇādīnaṃ. Tañca ‘‘dabbo mallaputto’’ti nāmaṃ tassa aññabhāgiyādhikaraṇabhāve ṭhitassa chagalakassa koci deso hoti theraṃ pārājikena dhammena anuddhaṃsetuṃ lesamatto, ettha ca dissati apadissati ‘‘assa aya’’nti voharīyatīti deso, jātiādīsu aññatarakoṭṭhāsassetaṃ adhivacanaṃ. Aññampi vatthuṃ lissati silissati vohāramatteneva īsakaṃ allīyatīti leso, jātiādīnaṃyeva aññatarakoṭṭhāsassetaṃ adhivacanaṃ. Padabhājane (pārā. 393) pana yassa aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya, taṃ yasmā aṭṭhuppattivaseneva āvibhūtaṃ, tasmā taṃ avibhajitvā yāni ‘‘adhikaraṇa’’nti vacanasāmaññato atthuddhāravasena pavattāni cattāri adhikaraṇāni, tesaṃ aññabhāgiyatā ca tabbhāgiyatā ca yasmā apākaṭā, jānitabbā ca vinayadharehi, tasmā tañca avasāne āpattaññabhāgiyena codanañca āvikātuṃ ‘‘aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti āpattaññabhāgiyaṃ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṃ vā’’tiādi vuttaṃ, sesā vinicchayakathā aṭṭhame vuttasadisāyeva. Ayaṃ pana viseso – idaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsanavatthusmiṃ paññattaṃ, idha ca āpattaññabhāgiyacodanāya tathāsaññinopi anāpatti. Aṅgesu ca aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñcidesaṃ lesamattaṃ upādiyanatā adhikāti.

Aññabhāgiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Saṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame samaggassa saṅghassāti sahitassa bhikkhusaṅghassa, cittena ca sarīrena ca aviyuttassāti attho. Tenevassa padabhājane (pārā. 412) ‘‘samaggo nāma saṅgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito’’ti vuttaṃ. Samānasaṃvāsako hi samacittatāya cittena aviyutto hoti, samānasīmāyaṃ ṭhito kāyasāmaggidānato sarīrena aviyutto. Bhedāya parakkameyyāti ‘‘kathaṃ nāmāyaṃ bhijjeyyā’’ti bhedanatthāya vāyāmeyya. Bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇanti bhedanassa saṅghabhedassa atthāya saṃvattanikaṃ kāraṇaṃ. Imasmiñhi okāse ‘‘kāmahetu kāmanidānaṃ kāmādhikaraṇa’’nti ādīsu (ma. ni. 

以下是巴利文的完整直译：
关于其他部分的戒条解释
第九章中“其他部分”的意思是，其他部分或是存在的意思是其他部分。关于争议的意思是依靠，所说的事情是所依托的。因为在八种情况下，有人说“聪明的马拉普托”，所以他是以某种方式被称为“聪明的马拉普托”的部分，他的部分是人类种族和比丘身份的部分，因此其他部分的部分是动物种族和“聪明”的部分，所以他是其他部分，因此获得了其他部分的数量。因为他们说“我们称他为聪明的马拉普托”，根据他的命名，所依托的事情是所依托的，因此应理解为“争议”。实际上是指“你们，比丘们，确实是聪明的马拉普托的其他部分的争议”等等（见《大部经》391）。在争议的争议中没有其他，因为不可能。因为密提耶布摩阇的四个争议中，没有任何其他部分的争议被产生，四个争议中没有部分的名义。因为只有对那些人说的部分才有名义，而不是对争议的争议。并且“聪明的马拉普托”这个名字在他作为其他部分争议的情况下，作为“聪明”的人，没有任何地方能使长老以破僧残的法则进行指责，因此在这里显现出“这是这样的”这样的说法，适用于种族等的任何部分。其他事情也会被称为，名义仅仅是为了使某种事物显现，适用于种族等的任何部分。关于词句（见《大部经》393），如果关于其他部分的争议有任何部分的名义，依靠破僧残的法则进行指责，因为它是依靠八种情况显现的，因此不分开那些“争议”的话语所涉及的四个争议，因为它们的其他部分和那部分的部分是不可见的，应该被维持的，应该被维持的。因此在结束时，关于其他部分的指责应当显现为“关于其他部分的争议是关于其他部分的争议或是关于争议的其他部分”等等，其他的判定讨论也如第八章所述。这是一个特别的地方——这是关于其他部分的争议的任何部分的名义，依靠破僧残的法则进行未被揭示的事情，在这里关于其他部分的指责也没有过失。在其他方面，关于其他部分的争议的任何部分的名义是更大的。
关于其他部分的戒条解释已完成。
关于分裂僧团的戒条解释
第十章中“和谐的僧团”是指团结的比丘僧团，心灵和身体都不分离的意思。因此在词句中（见《大部经》412）说“和谐的僧团是指共同生活的僧团，站在同一界限上”。共同生活的僧团因心灵的和谐而不分离，站在同一界限上因身体的和谐而不分离。为分裂而努力是“如何能分裂呢”的分裂的目的。分裂的原因是导致分裂的争议。这里提到“因欲而生的欲的原因、欲的争议”等等（见《中部经》）。

1.168, 178) viya kāraṇaṃ ‘‘adhikaraṇa’’nti adhippetaṃ. Taṃ bhedakaravatthuvasena aṭṭhārasavidhaṃ. Samādāyāti gahetvā. Paggayha tiṭṭheyyāti taṃ saṅghabhedassa atthāya saṃvattanikaṃ saṅghabhedanibbattisamatthaṃ kāraṇaṃ gahetvā dīpeyya ceva nappaṭinissajjeyya ca. Bhikkhūhi evamassa vacanīyoti ye taṃ paggayha tiṭṭhantaṃ sammukhā passanti, ye vā ‘‘asukasmiṃ nāma vihāre’’ti suṇanti, tehi sabbantimena paricchedena aḍḍhayojanamattaṃ gantvāpi yvāyaṃ anantare ‘‘māyasmā’’tiādivacanakkamo vutto, evamassa vacanīyo. Disvā vā sutvā vā avadantānaṃ dukkaṭaṃ. Ettha ca māiti padaṃ ‘‘parakkamī’’tipadena ‘‘aṭṭhāsī’’tipadena ca saddhiṃ ‘‘mā parakkami, mā aṭṭhāsī’’ti yojetabbaṃ. Sametāyasmā saṅghenāti āyasmā saṅghena saddhiṃ sametu samāgacchatu, ekaladdhiko hotūti attho. Kiṃ kāraṇā? Samaggo hi saṅgho…pe… viharatīti. Tattha sammodamānoti aññamaññasampattiyā suṭṭhu modamāno. Avivadamānoti ‘‘ayaṃ dhammo, nāyaṃ dhammo’’ti evaṃ na vivadamāno. Eko uddeso assāti ekuddeso, ekato pavattapātimokkhuddesoti attho. Phāsu viharatīti sukhaṃ viharati. Evaṃ visumpi saṅghamajjhepi tikkhattuṃ vuccamānassa appaṭinissajjato dukkaṭaṃ. Evañca sotiādimhi samanubhāsitabboti samanubhāsanakammaṃ kātabbaṃ. Iccetaṃ kusalanti iti etaṃ paṭinissajjanaṃ kusalaṃ khemaṃ sotthibhāvo tassa bhikkhuno. No cepaṭinissajjeyya, saṅghādisesoti ettha samanubhāsanakammapariyosāne appaṭinissajjantassa saṅghādiseso. Sesaṃ uttānapadatthameva.

Rājagahe devadattaṃ ārabbha saṅghabhedāya parakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, samanubhāsanakamme kariyamāne appaṭinissajjantassa ñattipariyosāne dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi dve thullaccayā, ‘‘yassa nakkhamati, so bhāseyyā’’ti evaṃ yya-kārapattāya tatiyakammavācāya tañca dukkaṭaṃ te ca thullaccayā paṭippassambhanti, saṅghādisesoyeva tiṭṭhati. Asamanubhāsiyamānassa ca paṭinissajjantassa ca ummattakādīnañca anāpatti. Sīlavipatti, bhedāya parakkamanaṃ, dhammakammena samanubhāsanaṃ, kammavācāpariyosānaṃ, appaṭinissajjananti imānettha cattāri aṅgāni. Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.

Saṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
1.168, 178) 的原因是“争议”的意思。它是以分裂的事情为基础的十八种。集聚是指抓住。抓住后应站立，抓住这个作为分裂的理由，应说明并不放弃。比丘们说“他应当如此”是指那些面对他而站立的人，或是听到“在某某寺院”的人，他们都应在所有的限制内，走到一段距离，甚至在“尊者”这样的言语中提到，因此应当说“他应当如此”。看到或听到而说的人犯过失。在这里，“不”这个词应与“勇敢”这个词和“站立”这个词结合起来，应理解为“不勇敢，不站立”。与尊者僧团相聚的意思是，与尊者僧团一起聚会，成为一个整体。为什么呢？因为和谐的僧团……等……生活在一起。因此，和谐的意思是彼此之间因相互的能力而非常愉快。没有争论的意思是“这是法，那个不是法”，因此没有争论。一个主题的意思是一个主题，是指一起进行的戒律的主题。快乐地生活的意思是幸福地生活。即使在僧团中被称为三次的情况下，由于不放弃，仍然犯过失。如此应当在“这样”等等的地方进行相应的说明。因为这是善的，因此放弃是善的、安全的、保全的，而对于那个比丘来说。若不放弃，则是僧残。因此在这里，放弃的结果是放弃的僧残。其余的仅为引述的目的。
在罗阇耆利（王舍城）以德瓦达塔为由，关于分裂僧团的努力的事情被规定，属于一般的规定，非特殊的，进行相应的说明时，不放弃的情况下，犯过失，两个行为的言辞是两个重大的，若“他不敢，那他应当说”，因此以“这样”的方式，第三个行为的言辞也是犯过失，这些重大行为仍然是僧残。未进行相应说明而不放弃的，包括疯癫等人没有过失。戒的缺陷，分裂的努力，法的行为的相应说明，行为的结果，不放弃的情况，这四个要素在这里。相应说明的起因，非行为，意识的解脱，心的状态，世俗的过失，身体的行为，语言的行为，恶的心，痛苦的感受。
关于分裂僧团的戒条解释已完成。

11. Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasame tasseva kho panāti yo saṅghabhedāya parakkamati, tasseva. Anuvattakāti tassa diṭṭhiṃ khantiṃ ruciṃ gahaṇena anupaṭipajjanakā. Vaggaṃ asāmaggipakkhiyavacanaṃ vadantīti vaggavādakā. Yasmā pana tiṇṇaṃ uddhaṃ kammārahā na honti. Na hi saṅgho saṅghassa kammaṃ karoti, tasmā ‘‘eko vā dve vā tayo vā’’ti vuttaṃ. Jānāti noti amhākaṃ chandādīni jānāti. Bhāsatīti ‘‘evaṃ karomā’’ti amhehi saddhiṃ bhāsati. Amhākampetaṃ khamatīti yaṃ so karoti, etaṃ amhākampi ruccati. Sametāyasmantānaṃ saṅghenāti āyasmantānaṃ cittaṃ saṅghena saddhiṃ sametu samāgacchatu, ekībhāvaṃ gacchatūti vuttaṃ hoti. Sesaṃ padatthato uttānameva. Vinicchayakathāpettha dasame vuttasadisāyeva.

Ayaṃ pana viseso – idaṃ rājagahe sambahule bhikkhū ārabbha devadattassa saṅghabhedāya parakkamantassa anuvattanavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha anuvattanaṃ daṭṭhabbanti.

Bhedānuvattakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā

Dvādasame dubbacajātikoti dubbacasabhāvo, vattuṃ asakkuṇeyyoti attho. Uddesapariyāpannesūti uddese pariyāpannesu antogadhesu, ‘‘yassa siyā āpatti, so āvikareyyā’’ti evaṃ saṅgahitattā anto pātimokkhassa vattamānesūti attho. Sahadhammikaṃ vuccamānoti sahadhammikena vuccamāno, kāraṇatthe cetaṃ upayogavacanaṃ. Pañcahi sahadhammikehi sikkhitabbattā, tesaṃ vā santakattā ‘‘sahadhammika’’nti laddhanāmena buddhapaññattena sikkhāpadena vuccamānoti attho. Viramathāyasmanto mama vacanāyāti yena vacanena maṃ vadatha, tato mama vacanato viramatha, mā maṃ taṃ vacanaṃ vadathāti vuttaṃ hoti. Vadatu saha dhammenāti sahadhammikena sikkhāpadena, sahadhammena vā aññenapi pāsādikabhāvasaṃvattanikena vacanena vadetu. Yadidanti vuddhikāraṇadassanatthe nipāto, tena yaṃ idaṃ aññamaññassa hitavacanaṃ, āpattito ca vuṭṭhāpanaṃ, tena aññamaññavacanena aññamaññavuṭṭhāpanena. Evaṃ saṃvaddhāhi tassa bhagavato parisāti evaṃ parisāya vuddhikāraṇaṃ dassitaṃ hoti. Sesaṃ uttānatthameva. Vinicchayakathāpi dasame vuttasadisāyeva.

Ayaṃ pana viseso – idaṃ kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha attānaṃ avacanīyakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha avacanīyakaraṇatā daṭṭhabbāti.

Dubbacasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
关于分裂后续的戒条解释
第十一章中，确实是他努力分裂僧团的事情，确实是他。后续的意思是通过抓住他的见解、耐心、喜好而不去反对。说到分组，分组的发言者是指那些。因为三者以上的行为是不可行的。因为僧团不为僧团做事情，因此说“一个或两个或三个”。知道而不是不知道我们的欲望等。说“我们这样做”，与我们一起说。那他所做的事情，对我们也喜欢。与尊者们的僧团一起的意思是，尊者们的心与僧团一起聚合，达到统一的意思。其余的在词义上仅为引述的目的。关于判定的讨论与第十章所述相同。
这是一个特别的地方——这是在罗阇耆利（王舍城）许多比丘以德瓦达塔为由，努力分裂僧团的后续事项，被规定在这里，关于在其他方面的努力，正如那里所说的那样，后续的事情应当被观察。
关于分裂后续的戒条解释已完成。
关于难以言说的戒条解释
第十二章中“难以言说的种类”是指难以言说的特性，意思是无法说出。关于“在引述的范围内”是指在引述的范围内，因其被包含而“若有过失，应当显露”。因此，因被集聚而在内的，正在进行的意思是指在内的戒律。被称为“与法同行”的意思是被称为与法同行的，这是在理由上是适用的说法。因有五个与法同行的，因此被称为“与法同行”的意思是由佛陀的智慧所说的戒条。因我的话而停止，意思是你们以我的话来说，因此应停止我的话，不要对我说那样的话。应当以与法同行的戒条，或以其他导致愉快的言辞来说。所指的意思是为了增长的原因而显露，因此这是为了彼此的利益，脱离过失，因此通过彼此的言辞而显露。如此，因这些集聚的缘故，显露了佛陀的弟子，因此显露了集聚的增长的原因。其余的仅为引述的目的。关于判定的讨论与第十章所述相同。
这是一个特别的地方——这是关于在柯萨比（Kosambi）以查南长老为由，关于不说话的事情被规定在这里，关于在其他方面的努力，正如那里所说的那样，未说话的性质应当被观察。
关于难以言说的戒条解释已完成。

13. Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā

Terasame gāmaṃ vā nigamaṃvāti ettha nagarampi gāme antogadhameva. Upanissāya viharatītitattha paṭibaddhacīvarādipaccayatāya taṃ nissāya vasati. Pupphadānādīhi manussānaṃ saddhaṃ vināsento kulāni dūsetīti kuladūsako. Mālāvaccharopanādayo pāpakā samācārā assāti pāpasamācāro. So bhikkhūti so kuladūsako bhikkhu. Āyasmā khokuladūsako…pe… alaṃ te idha vāsenāti imināssa pabbājanīyakammārahataṃ dasseti. Pabbājanīyakammakato panesa yasmiṃ gāme vā nigame vā kuladūsakakammaṃ kataṃ, yasmiñca vihāre vasati, neva tasmiṃ gāme vā nigame vā carituṃ labhati, na vihāre vasituṃ. Evañca so bhikkhūtiettha soti pabbājanīyakammakato adhippeto. Chandena gacchantīti chandagāmino, esa nayo sesesu. So bhikkhūti so ‘‘chandagāmino’’tiādīni vadamāno. Tassa vacanassa paṭinissaggāya evaṃ vacanīyo, na kuladūsananivāraṇatthāya. Kuladūsanakammena hi so āpajjitabbā āpattiyo pubbeva āpanno, evaṃ panassa visumpi saṅghamajjhepi vuccamānassa appaṭinissajjato aparaṃ dukkaṭaṃ. Evañca sotiādi ito pubbe vuttañca avuttañca sabbaṃ uttānatthameva. Vinicchayakathāpi dasame vuttasadisāyeva.

Ayaṃ pana viseso – idaṃ sāvatthiyaṃ assajipunabbasuke bhikkhū ārabbha chandagāmitādīhi pāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, aṅgesu ca yathā tattha parakkamanaṃ, evaṃ idha chandādīhi pāpanaṃ daṭṭhabbanti.

Kuladūsakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.


以下是巴利文的完整直译：
关于损害家族的戒条解释
第十三章中"村落或城镇"，在这里城市也包括在村落之内。依靠而住的意思是依靠那里的衣钵等资具而住。通过花朵的供养等破坏人们的信心而损害家族的意思是损害家族的人。有恶劣行为的意思是有恶劣的行为。那个比丘是指那个损害家族的比丘。"尊者啊，损害家族的人……等……你在这里住已经够了"，这表明他应受驱逐的行为。但是，对于受到驱逐的行为的人，无论在哪个村落或城镇中做了损害家族的行为，在哪个寺院住，都不能在那个村落或城镇中行走，也不能住在寺院。因此在这里"那个比丘"是指受到驱逐的行为的人。自愿前去的意思是自愿前往的人，其他的也是如此。"那个比丘"是指说"自愿前往"等等的人。为了放弃他的话应当这样说，而不是为了阻止损害家族。因为通过损害家族的行为，他已经犯了应犯的过失，因此即使在僧团中也被这样说时，由于不放弃而另外犯过失。"如此等"等等，前面已经说过的和未说过的都是引述的目的。关于判定的讨论也与第十章所述相同。
这是一个特别的地方——这是在沙瓦提（Savatthi）以阿萨吉和布那巴苏卡的比丘为由，关于自愿前往等恶劣行为的事情被规定在这里，关于在其他方面的努力，正如那里所说的那样，通过欲望等恶劣行为应当被观察。
关于损害家族的戒条解释已完成。


Nigamanavaṇṇanā

Uddiṭṭhākho…pe… evametaṃ dhārayāmītiettha paṭhamaṃ āpatti etesanti paṭhamāpattikā, paṭhamaṃ vītikkamanakkhaṇeyeva āpajjitabbāti attho. Itare pana yathā tatiye ca catutthe ca divase hotīti ettha ‘‘tatiyako, catutthako’’ti vuccati, evaṃ yāvatatiye samanubhāsanakamme hontīti yāvatatiyakāti veditabbā. Yāvatīhanti yattakāni ahāni. Jānaṃ paṭicchādetīti jānanto paṭicchādeti. Tatthāyaṃ paṭicchādanalakkhaṇassa mātikā – āpatti ca hoti, āpattisaññī ca, pakatatto ca hoti, pakatattasaññī ca, anantarāyiko ca hoti, anantarāyikasaññī ca, pahu ca hoti, pahusaññī ca, chādetukāmo ca hoti, chādeti cāti. Tattha āpatti ca hoti, āpattisaññī cāti yaṃ āpattiṃ āpanno, sā terasannaṃ aññatarā hoti, sopi ca tattha vatthuvasena vā ‘‘idaṃ bhikkhūnaṃ na vaṭṭatī’’ti nāmamattavasena vā ‘‘ayaṃ itthannāmā āpattī’’ti āpattisaññīyeva hutvā ‘‘na dāni naṃ kassaci ārocessāmī’’ti evaṃ chādetukāmova dhuraṃ nikkhipitvā aruṇaṃ uṭṭhāpeti, channā hoti āpatti. Sace panettha anāpattisaññī vā hoti, aññāpattikkhandhasaññī vā, vematiko vā, acchannāva hoti. Pakatattoti anukkhitto samānasaṃvāsako. So ce pakatattasaññī hutvā vuttanayeneva chādeti, channā hoti. Anantarāyikoti yassa dasasu rājacoraaggiudakamanussaamanussavāḷasarīsapajīvitabrahmacariyantarāyesu ekopi natthi, so ce anantarāyikasaññī chādeti, channā hoti. Pahūti yo sakkoti bhikkhuno santikaṃ gantuñceva ārocetuñca, so ce pahusaññī hutvā chādeti, channā hoti. Chādetukāmo ca hoti, chādeti cātiidaṃ uttānameva. Sacepi hi so sabhāgaṃ disvā ‘‘ayaṃ me upajjhāyo vā ācariyo vā’’ti lajjāya nāroceti, channāva hoti. Upajjhāyādibhāvo hi idha appamāṇaṃ, sabhāgamattameva pamāṇaṃ. Ayaṃ ‘‘jānaṃ paṭicchādetī’’tipadassa saṅkhepato atthavinicchayo.


以下是巴利文的完整直译：
城镇的解释
已经说过的……等……“我这样持戒”，在这里是指第一种过失，第一种违反戒律的时刻应当被犯过失。其他的，如第三天和第四天的情况，也是这样，直到第三种相应的行为存在时，应当被了解。多少天？多少天。知道而隐藏的意思是知道而隐藏。那里隐藏的特征是——有过失，有过失的念头，有自然的，有自然的念头，有不良的，有不良的念头，有障碍的，有障碍的念头，有隐藏的，有隐藏的念头。那里有过失，有过失的念头，如犯了过失的人，他们是十三种不同的，有些人在那里以事情为基础说“这些比丘们不遵守”，或以名称为基础说“这个叫什么名字的过失”，因此隐藏念头说“不再告诉任何人”，然后隐藏起来，等待早晨的太阳升起，过失隐藏起来。如果那里没有过失念头，或者没有其他过失的念头，或者没有障碍的念头，那么隐藏不起来。自然的意思是自然的同住者。如果他自然的念头说了隐藏的话，那么隐藏起来。障碍的意思是没有十种王法、盗贼、火、水、蛇、恶兽、恶人、恶魔、恶神、恶婆罗门等障碍的。如果他障碍的念头说了隐藏的话，那么隐藏起来。障碍的意思是谁能去比丘的住处说和问。如果他障碍的念头说了隐藏的话，那么隐藏起来。隐藏的念头和隐藏的行为，这都是引述的目的。如果他看到同伴说“我有上师或阿阇梨”，感到羞耻不说，那么隐藏不起来。上师等的存在是这里的无限量，同伴的存在是有限量的。这“知道而隐藏”的意思是简略的解释。


Tāvatīhanti tattakāni ahāni, paṭicchāditadivasato paṭṭhāya yāva ārocitadivaso, tāva divasapakkhamāsasaṃvaccharavasena yattako kālo atikkanto, tattakaṃ kālanti attho. Akāmā parivatthabbanti na kāmena na vasena, atha kho akāmena avasena parivāsaṃ samādāya vatthabbaṃ. Tattha paṭicchannaparivāso suddhantaparivāso samodhānaparivāso cāti tividho parivāso. Tattha paṭicchannaparivāso tāva yathāpaṭicchannāya āpattiyā dātabbo. Kassaci hi ekāhappaṭicchannā āpatti hoti, kassaci dvīhādippaṭicchannā. Kassaci ekā āpatti hoti, kassaci dve vā tisso vā taduttari vā. Tasmā paṭicchannaparivāsaṃ dentena paṭhamameva vuttanayena paṭicchannabhāvaṃ ñatvā tato paṭicchannadivase ca āpattiyo ca sallakkhetvā sace ekā ekāhappaṭicchannā hoti, ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ sañcetanikaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekāhappaṭicchanna’’nti evaṃ parivāsaṃ yācāpetvā khandhake (cūḷava. 98) āgatanayena kammavācaṃ vatvā parivāso dātabbo. Atha dvīhatīhādippaṭicchannā hoti , dvīhappaṭicchannaṃ tīhappaṭicchannaṃ catūhappaṭicchannaṃ pañcāhappaṭicchannaṃ…pe… cuddasāhappaṭicchannantievaṃ yāva cuddasadivasāni divasavasena yojanā kātabbā, pañcadasadivasappaṭicchannāyaṃ ‘‘pakkhappaṭicchanna’’nti yojanā kātabbā. Tato yāva ekūnatiṃsatimo divaso, tāva ‘‘atirekapakkhappaṭicchanna’’nti, tato māsappaṭicchannaṃ atirekamāsappaṭicchannaṃ dvemāsappaṭicchannaṃ atirekadvemāsappaṭicchannaṃ temāsappaṭicchannaṃ…pe… atirekaekādasamāsappaṭicchannanti evaṃ yojanā kātabbā. Saṃvacchare puṇṇe ‘‘ekasaṃvaccharappaṭicchanna’’nti, tato paraṃ atirekasaṃvaccharaṃ dvesaṃvaccharaṃ evaṃ yāva saṭṭhisaṃvaccharaatirekasaṭṭhisaṃvaccharappaṭicchannanti, tato vā bhiyyopi vatvā yojanā kātabbā.

Sace pana dve tisso taduttari vā āpattiyo honti, yathā ‘‘ekaṃ āpatti’’nti vuttaṃ, evaṃ ‘‘dve āpattiyo, tisso āpattiyo’’ti vattabbaṃ. Tato paraṃ pana sataṃ vā hotu, sahassaṃ vā, ‘‘sambahulā’’ti vattuṃ vaṭṭati. Nānāvatthukāsupi ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekaṃ sukkavissaṭṭhiṃ ekaṃ kāyasaṃsaggaṃ ekaṃ duṭṭhullavācaṃ ekaṃ attakāmaṃ ekaṃ sañcarittaṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ gaṇanavasena vā, ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ nānāvatthukāyo ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ vatthukittanavasena vā, ‘‘ahaṃ, bhante, sambahulā saṅghādisesā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ nāmamattavasena vā yojanā kātabbā. Tattha nāmaṃ duvidhaṃ sajātisādhāraṇaṃ sabbasādhāraṇañca, tattha saṅghādisesoti sajātisādhāraṇaṃ, āpattīti sabbasādhāraṇaṃ, tasmā ‘‘sambahulā āpattiyo āpajjiṃ ekāhappaṭicchannāyo’’ti evaṃ sabbasādhāraṇanāmavasenāpi vattuṃ vaṭṭati. Idañhi parivāsādivinayakammaṃ vatthuvasena gottavasena nāmavasena āpattivasena ca kātuṃ vaṭṭatiyeva. Tattha sukkavissaṭṭhīti vatthu ceva gottañca, saṅghādisesoti nāmañceva āpatti ca, tattha ‘‘sukkavissaṭṭhiṃ kāyasaṃsagga’’ntiādivacanenāpi ‘‘nānāvatthukāyo’’tivacanenāpi vatthu ceva gottañca gahitaṃ hoti, ‘‘saṅghādiseso’’tivacanenāpi ‘‘āpattiyo’’tivacanenāpi nāmañceva āpatti ca gahitā hoti, tasmā etesu yassa kassaci vasena kammavācā kātabbā.


以下是巴利文的完整直译：
关于时间的解释
“多少天”，是指从被隐藏的那一天开始，直到被告知的那一天，经过的时间是指以天、月、年为单位的时间。无欲的意思是无欲无求，然而无欲的情况下应当获得的。那里有三种隐藏：隐藏的隐藏、清净的隐藏、聚合的隐藏。在那里，隐藏的隐藏是指根据隐藏的过失所应给予的。因为有些人一日的隐藏是过失，有些人是两日的隐藏。有人是一个过失，有人是两个或三个甚至更多。因此，给予隐藏者应当首先知道隐藏的状态，然后在隐藏的那一天和过失中加以辨别，如果有一个一日的隐藏，则应当说：“我，尊者，犯了一个过失，一个意图的干扰，一个一日的隐藏”，然后请求隐藏，根据《小品戒律》第98条的规定，给予隐藏。如果有两个或三个以上的隐藏，两个隐藏、三个隐藏、四个隐藏、五个隐藏……等，直到十三天的隐藏，以天为单位进行计算，十五天的隐藏应当说成“半月隐藏”。然后直到三十天的那一天，称为“超出半月的隐藏”，然后是一个月的隐藏、超过一个月的隐藏、两个半月的隐藏、超过两个半月的隐藏、三个半月的隐藏……等，直到超过十一个月的隐藏，按照这个方式进行计算。在完整的年份中称为“一个完整年份的隐藏”，然后是超过完整年份的、两个完整年份的，直到六十个完整年份的超过六十个完整年份的隐藏，按照这个方式进行计算。
如果有两个、三个或更多的过失，如同“一个过失”所说的，那么应当说“两个过失、三个过失”。然后再说可能有一百个或一千个，应当说“许多”。在不同的情况下，应当说“我，尊者，许多的剩余过失，我犯了一个意图的干扰，一个身体的接触，一个恶言的说出，一个私欲的行为，一个行走的过失，都是一个一日的隐藏”，这样根据数量进行计算，或者说“我，尊者，许多的剩余过失，我犯了不同的情况的一个一日的隐藏”，或者说“我，尊者，许多的剩余过失，我犯了一个一日的隐藏”，这样根据名称进行计算。在那里名称有两种，种类的和一般的，因此“剩余的过失”是种类的，过失是一般的，因此“许多的过失我犯了一个一日的隐藏”，这样根据一般名称也可以说。这里确实是隐藏等的戒律行为，依据情况、种类、名称、过失等进行应当的行为。在这里意图的干扰是指事物和种类，剩余的则是名称和过失，因此在这里“意图的干扰”是指事物和种类，剩余的则是名称和过失，因此在这里“剩余的过失”是指事物和种类，过失是一般的，因此应当根据这些进行应当的行为。


Kammavācāpariyosāne ca sace appabhikkhuko āvāso hoti, sakkā ratticchedaṃ anāpajjantena vasituṃ, tattheva ‘‘parivāsaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti tikkhattuṃ vattaṃ samādātabbaṃ, samādiyitvā tattheva saṅghassa ārocetvā puna āgatāgatānaṃ bhikkhūnaṃ ārocentena vattabhedañca ratticchedañca akatvā parivasitabbaṃ. Sace na sakkā hoti parivāsaṃ sodhetuṃ, nikkhittavattena vasitukāmo hoti, tattheva saṅghamajjhe, ekapuggalassa vā santike ‘‘parivāsaṃ nikkhipāmi, vattaṃ nikkhipāmī’’ti parivāso nikkhipitabbo, ekapadenāpi cettha nikkhitto hoti parivāso, dvīhi pana sunikkhittoyeva, samādānepi eseva nayo. Nikkhittakālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati, athānena paccūsasamaye ekena bhikkhunā saddhiṃ parikkhittassa vihārassa parikkhepato, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānato dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggato okkamma gumbena vā vatiyā vā paṭicchannaṭṭhāne nisīditvā antoaruṇeyeva vattaṃ samādiyitvā ārocetabbaṃ. Yampi aññaṃ bhikkhuṃ passati, tassāpi ārocetabbameva. Aruṇe uṭṭhite tassa santike vattaṃ nikkhipitvā vihāraṃ gantabbaṃ. Sace so pure aruṇeyeva kenaci karaṇīyena gato, vihāraṃ gantvā yaṃ sabbapaṭhamaṃ bhikkhuṃ passati, tassa ārocetvā nikkhipitabbaṃ. Evaṃ sallakkhetvā yāva rattiyo pūrenti, tāva parivatthabbaṃ, ayaṃ saṅkhepato paṭicchannaparivāsavinicchayo, vitthāro pana samantapāsādikāya vinayasaṃvaṇṇanāya (cūḷava. aṭṭha. 97) vuttanayeneva veditabbo.

Itaresu pana dvīsu ‘‘āpattipariyantaṃ na jānāti, rattipariyantaṃ na jānātī’’ti (cūḷava. 157) imasmiṃ vatthusmiṃ khandhake anuññāto suddhantaparivāso nāma, so duvidho cūḷasuddhanto mahāsuddhantoti, duvidhopi cesa rattiparicchedaṃ sakalaṃ vā ekaccaṃ vā ajānantassa ca assarantassa ca tattha vematikassa ca dātabbo. Āpattipariyantaṃ pana ‘‘ettikā ahaṃ āpattiyo āpanno’’ti jānātu vā, mā vā, akāraṇametaṃ. Tassa dānavidhi khandhake āgato, vinicchayakathā pana vitthārato samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttā. Itaro pana samodhānaparivāso nāma, so tividho hoti odhānasamodhāno agghasamodhāno missakasamodhānoti. Tattha odhānasamodhāno nāma antarāpattiṃ āpajjitvā paṭicchādentassa parivutthadivase odhunitvā makkhetvā purimāya āpattiyā mūladivasaparicchede pacchā āpannaṃ āpattiṃ samodahitvā dātabbaparivāso vuccati. Agghasamodhāno nāma sambahulāsu āpattīsu yā ekā vā dve vā tisso vā sambahulā vā āpattiyo sabbacirappaṭicchannāyo, tāsaṃ agghena samodhāya tāsaṃ rattiparicchedavasena avasesānaṃ ūnatarappaṭicchannānaṃ āpattīnaṃ dātabbaparivāso vuccati. Missakasamodhāno nāma nānāvatthukāyo āpattiyo ekato katvā dātabbaparivāso vuccati, ayaṃ tividhepi samodhānaparivāse saṅkhepakathā, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vutto, idaṃ ‘‘parivatthabba’’nti padassa vinicchayakathāmukhaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
关于行为语言的结束
如果有少量的比丘居住，则可以在不犯过失的情况下居住在那里，在那里应当说：“我接受隐藏，接受行为”，应当三次接受行为，接受后在那儿向僧团报告，然后在来来往往的比丘中，不造成行为的分歧和夜间的过失而居住。如果不能清除隐藏，想要以抛弃的方式居住，则应当在僧团中，或在一个人的面前说：“我抛弃隐藏，抛弃行为”，隐藏应当被抛弃，单独的隐藏在这里也是抛弃的，两个则应当很好地抛弃，接受时也是如此。从抛弃的时间开始，站在自然的地方，如果在黎明时分与一个比丘一起，因被遮蔽的寺院而被遮蔽，因未被遮蔽的地方而被遮蔽，则应当越过两个障碍，进入大路，或在拱门或屋檐下，坐在遮蔽的地方，直到黎明时分，接受行为并报告。如果看到其他比丘，也应当报告。黎明升起时，抛弃他的行为，前往寺院。如果他早晨就因某种原因离开，前往寺院，见到的第一个比丘，应当报告并抛弃。如此观察，直到夜晚结束，应当保持隐藏，这就是关于隐藏的戒律的简要说明，详细的则应根据《广泛的戒律解释》中的说明。
其他的，有两个“不了解过失的范围，不了解夜间的范围”，在这个地方的《小品戒律》中被允许的清净隐藏，分为两种：小清净和大清净；如果他不知道夜间的全部或部分，则应当给予隐藏。关于过失的范围，应当知道“我犯了多少过失”，也不应当无故。这是关于给予的规定，关于判定的讨论在详细的《广泛的戒律解释》中已说明。另一个是聚合的隐藏，分为三种：清除的聚合、重要的聚合、混合的聚合。在那里，清除的聚合是指在犯了中间过失后，遮蔽的那一天，清除后，经过前面的过失的时间后，后来的过失被聚合，称为应给予的隐藏。重要的聚合是指在许多的过失中，有一个、两个、三个或许多的过失，全部被遮蔽的，因而根据其数量聚合，称为应给予的隐藏。混合的聚合是指不同的过失聚合在一起，称为应给予的隐藏，这就是关于聚合的隐藏的简要说明，详细的则应根据《广泛的戒律解释》中的说明，这就是“应保持”的判定讨论的开头。


Uttari chārattanti parivāsato uttari cha rattiyo. Bhikkhumānattāyāti bhikkhūnaṃ mānabhāvāya, ārādhanatthāyāti vuttaṃ hoti. Paṭipajjitabbanti vattitabbaṃ. Bhikkhumānattañca panetaṃ paṭicchannāpaṭicchannavasena duvidhaṃ. Tattha yassa appaṭicchannāpatti hoti, tassa parivāsaṃ adatvā mānattameva dātabbaṃ, idaṃ appaṭicchannamānattaṃ. Yassa paṭicchannā hoti, tassa parivāsapariyosāne dātabbaṃ mānattaṃ paṭicchannamānattanti vuccati, idaṃ idha adhippetaṃ. Ubhinnampi panetesaṃ dānavidhi vinicchayakathā ca samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 102) vuttanayena veditabbā, ayaṃ panettha saṅkhepo. Sace ayaṃ vattaṃ nikkhipitvā paccūsasamaye samādātuṃ gacchati, sabbantimena paricchedena catūhi bhikkhūhi saddhiṃ parivāse vuttappakāraṃ padesaṃ gantvā ‘‘mānattaṃ samādiyāmi, vattaṃ samādiyāmī’’ti samādiyitvā nesaṃ ārocetvā tato tesu gatesu vā agatesu vā purimanayena paṭipajjitabbaṃ. Yattha siyā vīsatigaṇoti ettha vīsatisaṅgho gaṇo assāti vīsatigaṇo. Tatrāti yatra sabbantimena paricchedena vīsatigaṇo bhikkhusaṅgho atthi, tattha. Abbhetabboti abhietabbo, sampaṭicchitabbo, abbhānakammavasena osāretabboti vuttaṃ hoti. Avhātabboti vā attho. Abbhānakammaṃ pana pāḷivasena khandhake (cūḷava. 100 ādayo) vinicchayavasena samantapāsādikāyaṃ vuttaṃ. Anabbhitoti na abbhito asampaṭicchito, akatabbhānakammoti vuttaṃ hoti. Anavhātoti vā attho. Te ca bhikkhū gārayhāti ye ūnabhāvaṃ ñatvā abbhenti, te bhikkhū ca garahitabbā, sātisārā sadosā dukkaṭaṃ āpajjantīti attho. Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā lokuttaradhammaṃ anugatā ovādānusāsanī sāmīci dhammatā. Sesamettha vuttanayamevāti.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Saṅghādisesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Aniyatakaṇḍo



以下是巴利文的完整直译：
关于隐藏的解释
“超过六夜”，是指在隐藏中超过六个夜晚。关于比丘的尊重，是为了比丘的尊严，故而说为“为了劝导”。应当遵循的意思是应当被执行的。关于比丘的尊重，这里是根据隐藏和不隐藏的情况分为两种。在那里，如果有少量的隐藏过失，则应当不给予隐藏，只给予尊重，这就是少量的隐藏尊重。如果有隐藏，则在隐藏的结束时应当给予尊重，这称为隐藏的尊重，这里所指的就是这个。对于这两者的给予规定和判定的讨论，应当根据《广泛的戒律解释》中的说明，这里是简要的说明。如果将此行为抛弃，黎明时分应当去执行，按照整体的限制，与四个比丘一起前往所说的地方，接受尊重，接受行为，向他们报告，然后在他们离开或未离开时，按照之前的方式去执行。在那里有二十个团体，意思是有二十个比丘的团体。在那里，意思是根据整体的限制，存在二十个比丘的团体。应当被抛弃的意思是被抛弃、被接受、根据不良的行为而被放弃。被抛弃的意思是指有意义的。关于不良的行为，在《小品戒律》中根据判定的讨论已被详细说明。没有被抛弃的意思是指没有被抛弃，没有被接受的意思。被抛弃的意思是有意义的。那些比丘是可被指责的，指的是那些知道不良行为而被指责的比丘，他们应当被指责，因为他们犯了不善的过失，犯了恶行。这里的意思是指在这里的应当性，即在这里的合乎法的、与世间法相应的、所遵循的教导的应当性。其他的则是根据所说的内容。
关于疑虑的消除，关于戒律的解释
关于僧团的余留的解释已完成。
不定的部分

1. Paṭhamāniyatasikkhāpadavaṇṇanā

Aniyatuddese ime kho panātiādi vuttanayameva. Mātugāmenāti tadahujātāyapi jīvamānakamanussitthiyā. Eko ekāyāti eko bhikkhu mātugāmasaṅkhātāya ekāya itthiyā saddhiṃ. Rahoti cakkhussa raho. Kiñcāpi pāḷiyaṃ (pārā. 445) sotassa raho āgato, cakkhusseva pana raho ‘‘raho’’ti idha adhippeto. Sacepi hi pihitakavāṭassa gabbhassa dvāre nisinno viññū puriso hoti, neva anāpattiṃ karoti. Yattha pana sakkā daṭṭhuṃ, tādise antodvādasahatthepi okāse nisinno sacakkhuko vikkhittacittopi niddāyantopi anāpattiṃ karoti, samīpe ṭhitopi andho na karoti, cakkhumāpi nipajjitvā niddāyantopi na karoti, itthīnaṃ pana satampi na karotiyeva, tena vuttaṃ ‘‘rahoti cakkhussa raho’’ti. Paṭicchanne āsaneti kuṭṭādīhi paṭicchannokāse. Alaṃkammaniyeti kammakkhamaṃ kammayogganti kammaniyaṃ, alaṃ pariyattaṃ kammaniyabhāvāyāti alaṃkammaniyaṃ, tasmiṃ alaṃkammaniye. Yattha ajjhācāraṃ karontā sakkonti taṃ kammaṃ kātuṃ, tādiseti attho. Nisajjaṃ kappeyyāti nisajjaṃ kareyya, nisīdeyyāti attho. Ettha ca sayanampi nisajjāya eva saṅgahitaṃ. Saddheyyavacasāti saddhātabbavacanā, ariyasāvikāti attho. Nisajjaṃ bhikkhu paṭijānamānoti kiñcāpi evarūpā upāsikā disvā vadati, atha kho bhikkhu nisajjaṃ paṭijānamānova tiṇṇaṃ dhammānaṃ aññatarena kāretabbo, na appaṭijānamānoti attho. Yena vā sāti nisajjādīsu ākāresu yena vā ākārena saddhiṃ methunādīni āropetvā sā upāsikā vadeyya, paṭijānamānova tena so bhikkhu kāretabbo, evarūpāyapi hi upāsikāya vacanamattena ākārena na kāretabboti attho. Kasmā? Yasmā diṭṭhaṃ nāma tathāpi hoti, aññathāpīti. Ayaṃ dhammo aniyatoti tiṇṇaṃ āpattīnaṃ yaṃ āpattiṃ vā vatthuṃ vā paṭijānāti, tassa vasena kāretabbatāya aniyato.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha mātugāmena saddhiṃ vuttappakāre āsane nisajjakappanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, methunadhammasannissitakilesasaṅkhātena rahassādena mātugāmassa santikaṃ gantukāmatāya akkhiañjanādito paṭṭhāya sabbapayogesu dukkaṭaṃ. Gantvā tasmiṃ vā nisinne itthī nisīdatu, tassā vā nisinnāya so nisīdatu, apacchā apurimaṃyeva ubho vā nisīdantu, ubhinnaṃ nisajjāya pācittiyaṃ. Sace pana kāyasaṃsaggaṃ vā methunaṃ vā samāpajjati, tesaṃ vasena kāretabbo. Nipajjanepi eseva nayo. Vuttappakāre purise nipajjitvā aniddāyante anandhe viññupurise upacāragate sati, ṭhitassa, arahopekkhassa, aññavihitassa ca nisajjanapaccayā anāpatti. Ummattakādīnaṃ pana tīhipi āpattīhi anāpatti. Siyā sīlavipatti, siyā ācāravipatti. Yaṃ pana āpattiṃ paṭijānāti, tassā vasena aṅgabhedo ñātabbo. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānevāti.

Paṭhamāniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
关于第一条不定的戒律的解释
关于不定的地方，这里所说的正是如此。关于母女，是指那些出生于此的女性。一个一个的，是指一个比丘与称为母女的一个女性在一起。隐秘的，是指眼睛的隐秘。虽然在巴利文中提到耳朵的隐秘，但这里所指的隐秘是“隐秘”。即使坐在封闭的门口，仍然是有智慧的人，也不会犯过失。在可以看见的地方，即使在这种情况下，坐在里面的十二个地方，即使眼睛明亮，心思散乱，或在沉睡中，也不会犯过失；即使在附近站着的盲人，也不会犯过失；即使眼睛闭上而在沉睡中也不会犯过失；而对于女性，即使是坐着也不会犯过失，因此说“隐秘是眼睛的隐秘”。关于被遮蔽的地方，是指被墙等遮蔽的地方。关于装饰的，是指适合做的工作，适合的工作是指适合的行为，适合的工作是指适合的行为的状态，是为了适合的工作。在那里，进行行为的人能够做这个工作，这就是意思。坐下的，是指应当坐下，坐下的意思是应当坐下。在这里，躺下也被视为坐下。关于信任的言语，是指值得信任的言语，指的是高贵的信徒。坐下的比丘在承认时，虽然看到这样的信徒，但比丘应当以某种方式承认其中一种法，而不是说是少量的承认。通过某种方式，在坐下等行为中，通过某种方式与性行为等结合在一起的信徒会这样说，承认的比丘应当以这种方式承认，因为即使是这样的信徒的言语，也不应当以这种方式承认。为什么呢？因为所见的确实是如此，不能以其他方式。这条法则是不定的，指的是三种过失所犯的过失或事项的承认，因此根据此应当被执行的不定性。
在舍卫城，关于乌达伊长老，与母女在一起的情况，所说的坐下的地方应当被承认，是不寻常的承认，不应当被排斥，因与性行为相关的污垢而被称为隐秘，因想要去母女的地方而从眼睛等方面开始，所有的行为都是过失。如果去到那里或坐在那里，女性可以坐在那里，或坐在她的旁边，或彼此坐着，双方都坐下则应当受到惩罚。如果身体接触或性行为发生，则应当根据这些进行承认。即使是躺下也是如此。按照所说的情况，若让一个人躺下而不睡觉，或让一个盲人坐在一位有智慧的人旁边，若站着而不看，若处于无欲的状态，若在他人的规定下坐下，则不会犯过失。对于有精神病等的人，三种过失都不会犯过失。可能会有戒律的损失，可能会有行为的损失。对于承认的过失，应当了解其分裂。关于起因等，类似于第一条大过失的情况。
关于第一条不定的戒律的解释已完成。

2. Dutiyāniyatasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye itthīpi purisopi yo koci viññū anandho abadhiro antodvādasahatthe okāse ṭhito vā nisinno vā vikkhittopi niddāyantopi anāpattiṃ karoti. Badhiro pana cakkhumāpi, andho vā abadhiropi na karoti. Pārājikāpattiñca parihāpetvā duṭṭhullavācāpatti vuttāti ayaṃ viseso. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Samuṭṭhānādīni panettha adinnādānasadisānevāti.

Dutiyāniyatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Uddiṭṭhā khotiādi sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Aniyatavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nissaggiyakaṇḍo

Ito paraṃ pana ime kho panātiādi sabbattha vuttanayeneva veditabbaṃ.

1. Cīvaravaggo



以下是巴利文的完整直译：
关于第二条不定的戒律的解释
在第二条中，无论是女性还是男性，只要是有智慧的、不是盲人、也不是聋子，在十二个地方站着或坐着，即使心思散乱或在沉睡中，也不会犯过失。但是聋子即使有眼睛也不会犯过失，盲人或聋子也不会犯过失。除了犯了大过失外，还说了恶言的过失，这是其中的差异。其他的应当按照前面的方式理解。关于起因等，这里应当与偷盗相似。
关于第二条不定的戒律的解释已完成。
"已说过的"等等，在任何地方都应当按照所说的方式理解。
关于疑虑的消除，关于戒律的解释
关于不定的解释已完成。
关于可舍弃的部分
从此开始，"这些"等等，在任何地方都应当按照所说的方式理解。
第一章 衣物品
provided by EasyChat

1. Kathinasikkhāpadavaṇṇanā

Nissaggiyesu pana cīvaravaggassa tāva paṭhamasikkhāpade niṭṭhitacīvarasminti sūcikammapariyosānena vā, ‘‘naṭṭhaṃ vā vinaṭṭhaṃ vā daḍḍhaṃ vā cīvarāsā vā upacchinnā’’ti (pārā. 463) imesu vā yena kenaci ākārena niṭṭhite cīvarasmiṃ, cīvarassa karaṇapalibodhe upacchinneti attho. Atthatakathinassa hi bhikkhuno yāva imehākārehi cīvarapalibodho na chijjati, tāva kathinānisaṃsaṃ labhati. Ubbhatasmiṃ kathineti yaṃ saṅghassa kathinaṃ atthataṃ, tasmiñca ubbhate. Tatrevaṃ saṅkhepato kathinatthāro ca ubbhāro ca veditabbo. Ayañhi kathinatthāro nāma bhagavatā purimavassaṃvuṭṭhānaṃ anuññāto, so sabbantimena paricchedena pañcannaṃ janānaṃ vaṭṭati, tasmā yattha cattāro vā tayo vā dve vā eko vā purimavassaṃ upagato, tattha pacchimavassūpagate gaṇapūrake katvā attharitabbaṃ, te ca gaṇapūrakāva honti, ānisaṃse na labhanti, tasmā sace purimavassaṃvuṭṭhānaṃ gahaṭṭhapabbajitesu yo koci dhammena samena cīvaraṃ deti ‘‘iminā kathinaṃ attharathā’’ti (mahāva. 306-309), taṃ khandhake vuttāya ñattidutiyakammavācāya kathinatthārārahassa bhikkhuno dātabbaṃ. Tena tadaheva pañca vā atirekāni vā khaṇḍāni chinditvā saṅghāṭi vā uttarāsaṅgo vā antaravāsako vā kātabbo, sesabhikkhūhipi tassa sahāyehi bhavitabbaṃ, sace katacīvarameva uppajjati, sundarameva. Acchinnāsibbitaṃ pana na vaṭṭati. Tena bhikkhunā sace saṅghāṭiyā attharitukāmo hoti, porāṇikaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharitvā navaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhahitvā ‘‘imāya saṅghāṭiyā kathinaṃ attharāmī’’ti attharitabbaṃ. Uttarāsaṅgaantaravāsakesupi eseva nayo. Tato tena purimavassaṃvuṭṭhe antosīmāgate bhikkhū upasaṅkamitvā ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathinaṃ, dhammiko kathinatthāro, anumodathā’’ti (pari. 413) vattabbaṃ, therānañca navānañca bahūnañca ekassa ca anurūpaṃ sallakkhetvā vattabbaṃ. Tehipi ‘‘atthataṃ, bhante, saṅghassa kathina’’nti vā ‘‘atthataṃ, āvuso, saṅghassa kathina’’nti vā vatvā ‘‘dhammiko kathinatthāro, anumodāmā’’ti vā ‘‘anumodāmī’’ti vā vattabbaṃ. Purimavassaṃvuṭṭhesupi ye anumodanti, tesaṃyeva atthataṃ hoti kathinaṃ. Te tato paṭṭhāya yāva kathinassubbhārā anāmantacāro, asamādānacāro, yāvadatthacīvaraṃ, gaṇabhojanaṃ, yo ca tattha cīvaruppādo, tasmiṃ āvāse saṅghassa uppannacīvarañcāti ime pañcānisaṃse labhanti, ayaṃ tāva kathinatthāro. Taṃ panetaṃ kathinaṃ ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā kathinassubbhārāya pakkamanantikā niṭṭhānantikā sanniṭṭhānantikā nāsanantikā savanantikā āsāvacchedikā sīmātikkamanantikā sahubbhārā’’ti (mahāva. 310) evaṃ vuttāsu aṭṭhasu mātikāsu aññataravasena uddharīyati, tattha vitthāravinicchayo samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 310) vuttanayena veditabbo. Iti ‘‘ubbhatasmiṃ kathine’’tiiminā sesapalibodhābhāvaṃ dasseti.


以下是巴利文的完整直译：
关于戒律的解释
在可舍弃的戒律中，关于衣物的部分，首先是指第一条戒律的完成衣物，或是指“失去、被丢弃、坚固、衣物的残余”这些（巴利文 463），这些是指以任何方式完成的衣物，衣物的处理上有被遮蔽的意思。对于有能力的比丘来说，只要在这些情况下，衣物的处理不会被切断，便能获得衣物的利益。在“被提升的衣物”中，所指的是僧团的衣物的意义，在这个意义上被提升。简而言之，衣物的意义和提升的意义应当被理解。实际上，这个衣物的意义是佛陀在前一年的升起时所允许的，因此在整体的限制下适用于五个人，因此无论是四个、三个、两个或一个人，若在前一年进入，在后一年进入时，应当以团体的方式进行处理，他们也应当成为团体的成员，无法获得利益。因此如果在前一年升起的比丘，谁以正当的方式给予衣物“以此衣物的意义”时（《大品戒律》306-309），应当根据《戒律》中所说的，给予这位比丘衣物的意义。因此在那一天，切断五个或更多的部分，或应当制作袈裟或上衣或中衣，其他比丘也应当与他一起。若仅仅是制作衣物，则是美好的。然而，若是未被切断的则不适用。因此若比丘希望以袈裟来处理，若恢复旧的袈裟并决定新的袈裟时，应当说“以此袈裟的意义来处理”。在上衣和中衣的情况下也是如此。然后在前一年升起的比丘，当他走近时，应当说“这是，尊者，僧团的衣物，正当的衣物的意义，请随喜”（《大品戒律》413），应当考虑长老和新来的许多人的适当性。对于他们也应当说“这是，尊者，僧团的衣物”或“这是，朋友，僧团的衣物”，然后应当说“正当的衣物的意义，我随喜”或“我随喜”。在前一年升起的比丘中，谁随喜，便是他们的衣物的意义。从此开始，直到衣物的升起、未被邀请的行为、不正当的行为、直到适当的衣物、团体的饮食，以及在那里的衣物的产生，便能获得这五个利益，这就是衣物的意义。关于这个衣物的意义，“这是，比丘们，关于衣物的意义，升起的、结束的、完成的、未被破坏的、超越的、被遮蔽的、超过的、适当的”（《大品戒律》310），应当根据这八个意义中的任何一个进行提升，关于那里，详细的判定应当根据《广泛的戒律解释》（《大品戒律》310）中的说明来理解。因此“在被提升的衣物中”，以此显示其余的遮蔽的缺失。


Dasāhaparamanti dasa ahāni paramo paricchedo assāti dasāhaparamo, taṃ dasāhaparamaṃ kālaṃ dhāretabbanti attho. Adhiṭṭhitavikappitesu apariyāpannattā atirekaṃ cīvaranti atirekacīvaraṃ, cīvaraṃ nāma khomaṃ kappāsikaṃ koseyyaṃ kambalaṃ sāṇaṃ bhaṅganti etesaṃ vā tadanulomānaṃ vā aññataraṃ ayamassa jāti, pamāṇato pana taṃ vikappanupagaṃ pacchimaṃ idha adhippetaṃ. Vuttañhetaṃ ‘‘anujānāmi, bhikkhave, āyāmato aṭṭhaṅgulaṃ sugataṅgulena caturaṅgulavitthataṃ pacchimaṃ cīvaraṃ vikappetu’’nti (mahāva. 358). Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘adhiṭṭhitavikappitesu apariyāpannattā’’ti, ettha ‘‘anujānāmi, bhikkhave, ticīvaraṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, vassikasāṭikaṃ vassānaṃ catumāsaṃ adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, nisīdanaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ paccattharaṇaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, kaṇḍuppaṭicchādiṃ yāva ābādhā adhiṭṭhātuṃ tato paraṃ vikappetuṃ, mukhapuñchanacoḷakaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetuṃ, parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātuṃ na vikappetu’’nti (mahāva. 358) iminā nayena adhiṭṭhātabbavikappetabbatā jānitabbā. Tattha ticīvaraṃ adhiṭṭhahantena rajitvā kappabinduṃ datvā pamāṇayuttameva adhiṭṭhātabbaṃ, tassa pamāṇaṃ ukkaṭṭhaparicchedena sugatacīvarato ūnakaṃ vaṭṭati, lāmakaparicchedena saṅghāṭiyā tāva uttarāsaṅgassa ca dīghato muṭṭhipañcakaṃ, tiriyaṃ muṭṭhittikaṃ, antaravāsako dīghato muṭṭhipañcako , tiriyaṃ dvihatthopi vaṭṭati. Vuttappamāṇato pana atirekañca ūnakañca ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbaṃ. Tattha yasmā ‘‘dve cīvarassa adhiṭṭhānāni kāyena vā adhiṭṭheti, vācāya vā adhiṭṭhetī’’ti vuttaṃ, tasmā purāṇasaṅghāṭiṃ ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā navaṃ hatthena gahetvā ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti cittena ābhogaṃ katvā kāyavikāraṃ karontena kāyena vā adhiṭṭhātabbā, vacībhedaṃ katvā vācāya vā adhiṭṭhātabbā. Tatra duvidhaṃ adhiṭṭhānaṃ – sace hatthapāse hoti, ‘‘imaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Atha antogabbhādīsu sāmantavihāre vā hoti, ṭhapitaṭṭhānaṃ sallakkhetvā ‘‘etaṃ saṅghāṭiṃ adhiṭṭhāmī’’ti vācā bhinditabbā. Esa nayo uttarāsaṅge ca antaravāsake ca. Nāmamattameva hi viseso. Tasmā sabbāni saṅghāṭiṃ uttarāsaṅgaṃ antaravāsakanti evaṃ attano attano nāmeneva adhiṭṭhātabbāni. Sace adhiṭṭhahitvā ṭhapitavatthehi saṅghāṭiādīni karoti, niṭṭhite rajane ca kappe ca ‘‘imaṃ paccuddharāmī’’ti paccuddharitvā puna adhiṭṭhātabbāni. Idañca pana ticīvaraṃ sukhaparibhogatthaṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātumpi vaṭṭati.


以下是巴利文的完整直译：
"超过十天"，意思是十天是最大的限度，应当保持这个十天的时间。因为未被包括在决定和指定中，所以是额外的衣物。衣物包括麻衣、棉衣、丝绸衣、毛毡、粗布，或者是这些的相似物，这就是它的种类，但是在这里所指的是最后的决定的范围。因为已经说过"我允许，比丘们，最后的衣物的长度为八指，宽四指"（《大品戒律》358）。关于所说的"因为未被包括在决定和指定中"，这里应当知道"我允许，比丘们，三衣不应当决定，雨衣应当在四个月内决定，之后可以指定，坐垫不应当决定，铺垫不应当决定，皮疹的遮蔽物应当在有疾病时决定，之后可以指定，手帕不应当决定，杂物布也不应当指定"（《大品戒律》358）。在那里，决定三衣时，应当染色并加上标记，应当决定合适的尺寸，其尺寸不应当超过佛陀的衣服，但也不应当太小，袈裟的长度应当是拳头的五个，宽应当是拳头的一个，中衣的长度应当是拳头的五个，宽应当是两手掌。但是超出或不足的"杂物布"应当决定。在这里，因为"以身体或言语决定两种衣物"（巴利文）所说，因此应当拿起旧的袈裟"我拿起这件袈裟"，然后拿起新的用手"我决定这件袈裟"，用心专注并做身体动作来决定，或者通过言语的区别来决定。在这里有两种决定：如果在手边，应当说"我决定这件袈裟"。如果在内室或附近的寺院中，应当观察放置的地方并说"我决定这件袈裟"。上衣和中衣也是如此。因为只有名称的差异。因此所有的袈裟、上衣、中衣都应当以自己的名称来决定。如果在决定后放置的衣物上制作，在染色和标记完成后，应当说"我拿起这个"，然后再次决定。这个三衣也可以决定杂物布，以便于使用。


Vassikasāṭikā anatirittapamāṇā nāmaṃ gahetvā vuttanayeneva cattāro vassike māse adhiṭṭhātabbā, tato paraṃ paccuddharitvā vikappetabbā, vaṇṇabhedamattarattāpi cesā vaṭṭati, dve pana na vaṭṭanti. Nisīdanaṃ vuttanayena adhiṭṭhātabbameva, tañca kho pamāṇayuttaṃ ekameva, dve na vaṭṭanti. Paccattharaṇampi adhiṭṭhātabbameva, taṃ pana mahantampi ekampi bahūnipi vaṭṭanti, nīlampi pītakampi sadasampi pupphadasampīti sabbappakārampi vaṭṭati. Kaṇḍuppaṭicchādi yāva ābādho atthi, tāva pamāṇikā adhiṭṭhātabbā, ābādhe vūpasante paccuddharitvā vikappetabbā, sā ekāva vaṭṭati. Mukhapuñchanacoḷaṃ adhiṭṭhātabbameva, taṃ pana ekampi bahūnipi mahantampi vaṭṭatiyeva. Parikkhāracoḷe gaṇanā natthi, yattakaṃ icchati, tattakaṃ adhiṭṭhātabbameva. Thavikāpi parissāvanampi vikappanupagaṃ pacchimapamāṇaṃ ‘‘parikkhāracoḷa’’nti adhiṭṭhātabbameva, bahūnipi ekato katvā ‘‘imāni cīvarāni parikkhāracoḷāni adhiṭṭhāmī’’tiādinā nayena adhiṭṭhātuṃ vaṭṭatiyeva. Mañcabhisi pīṭhabhisi bibbohanaṃ pāvāro kojavoti etesu pana senāsanaparikkhāratthāya dinnapaccattharaṇe ca adhiṭṭhānakiccaṃ natthiyeva. Sabbañca panetaṃ vuttappakārena adhiṭṭhitacīvaraṃ aññassa dānena, acchinditvā gahaṇena, vissāsaggāhena, hīnāyāvattanena, sikkhāpaccakkhānena, kālaṅkiriyāya, liṅgaparivattanena, paccuddharaṇenāti imehi aṭṭhahi kāraṇehi adhiṭṭhānaṃ vijahati. Ticīvaraṃ pana kaniṭṭhaṅgulinakhapiṭṭhippamāṇena chiddenāpi vijahati, tañca kho vinibbedheneva. Sace hi chiddassa abbhantare ekatantupi acchinno hoti, rakkhatiyeva. Tattha saṅghāṭiyā ca uttarāsaṅgassa ca dīghantato vidatthippamāṇassa tiriyantato aṭṭhaṅgulappamāṇassa padesassa orato chiddaṃ adhiṭṭhānaṃ bhindati, antaravāsakepi dīghantato etadeva pamāṇaṃ, tiriyantena pana caturaṅgulatā veditabbā. Tiṇṇannampi vuttokāsassa parato na bhindati, tasmā chidde jāte ticīvaraṃ atirekacīvaraṭṭhāne tiṭṭhati, sūcikammaṃ katvā puna adhiṭṭhātabbaṃ. Vassikasāṭikā vassānamāsātikkamenāpi, kaṇḍuppaṭicchādi ābādhavūpasamenāpi adhiṭṭhānaṃ vijahati. Tasmā sā tato paraṃ vikappetabbā. Vikappanalakkhaṇaṃ pana sabbacīvarānaṃ vikappanasikkhāpadeyeva vaṇṇayissāma. Kevalañhi imasmiṃ okāse yaṃ evaṃ anadhiṭṭhitaṃ avikappitañca, taṃ ‘‘atirekacīvara’’nti veditabbaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
雨衣的长度不得超过一定的尺寸，按照所说的，四个月内应当决定，之后应当提升，因颜色的不同而有差异，但不应超过两个。坐垫应当如所说决定，且应当只决定一个，不应超过两个。铺垫也应当如所说决定，但可以是一个或多个，蓝色、黄色、白色、花朵样式等各种都可以。对于遮蔽皮疹的物品，应当在有疾病时决定，疾病消失后应当提升，只有一个可以。手帕应当决定，且可以是一个或多个。杂物布的数量没有限制，想要多少就决定多少。对于坚固的物品，决定的范围应当是最后的长度，称为“杂物布”，可以决定多个，且应当以“我决定这些衣物是杂物布”的方式来决定。关于床垫和坐垫，在这些情况下，提供的铺垫没有决定的义务。所有的衣物应当如所说决定，若通过他人给予、被切断、被接受、被信任、被低估、被拒绝、被时间限制、被性别改变、被提升等八个原因而放弃决定。三衣的决定应当以小指的长度为标准，若被切断也应当放弃，且应当以此为依据。若在切断的内部有间隙，仍然应当保持。此处，袈裟和上衣的长度应当是八指，宽度应当是四指。中衣的长度应当是八指，宽度应当是两手掌。若在切断的地方，三衣应当保持在额外衣物的地方，经过标记后再决定。雨衣在超过月数后，或在疾病消失后，应当放弃决定。因此，之后应当提升。决定的特征应当在所有衣物的决定的戒律中说明。仅在此处，若未被决定且未被指定的，便应当被视为“额外衣物”。


Taṃ atikkāmayato nissaggiyaṃ pācittiyanti taṃ yathāvuttajātippamāṇaṃ cīvaraṃdasāhaparamaṃ kālaṃ atikkāmayato etthantare yathā atirekacīvaraṃ na hoti, tathā akrubbato nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, tañca cīvaraṃ nissaggiyaṃ hoti, pācittiyaṃ āpatti cassa hotīti attho. Atha vā nissajjanaṃ nissaggiyaṃ, pubbabhāge kattabbassa vinayakammassetaṃ nāmaṃ, nissaggiyamassa atthīti nissaggiyamicceva. Kiṃ taṃ? Pācittiyaṃ. Taṃ atikkāmayato saha nissaggiyena nissaggiyavinayakammaṃ pācittiyaṃ hotīti ayamettha attho. Tañca panetaṃ cīvaraṃ yaṃ divasaṃ uppannaṃ, tassa yo aruṇo, so uppannadivasanissito, tasmā cīvaruppādadivasena saddhiṃ ekādase aruṇuggamane dasāhātikkamitaṃ hoti, taṃ gahetvā saṅghassa vā gaṇassa vā puggalassa vā nissajjitabbaṃ, tatrāyaṃ nayo – saṅghassa tāva evaṃ nissajjitabbaṃ ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ dasahātikkantaṃ nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti nissajjitvā ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti evaṃ āpatti desetabbā. Sace dve honti, ‘‘dve’’ti vattabbaṃ, sace taduttari, ‘‘sambahulā’’ti vattabbaṃ. Nissajjanepi sace dve vā bahūni vā honti, ‘‘imāni me, bhante, cīvarāni dasāhātikkantāni nissaggiyāni, imānāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti vattabbaṃ, pāḷiṃ vattuṃ asakkontena aññathāpi vattabbaṃ. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṅgho ñāpetabbo ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti (cūḷava. 239), iminā lakkhaṇena āpattiṃ paṭiggaṇhitvā vattabbo ‘‘passasī’’ti, ‘‘āma passāmī’’ti, ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti, ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti. Dvīsu pana sambahulāsu vā purimanayeneva vacanabhedo kātabbo. Desitāya āpattiyā ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ , saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti (pārā. 464) evaṃ nissaṭṭhacīvaraṃ dātabbaṃ, dvīsu bahūsu vā vacanabhedo kātabbo.


以下是巴利文的完整直译：
超过那个时间的，是可舍弃的波逸提。意思是，超过如上所说的期限的衣物，在此期间内不成为额外衣物的情况下，不这样做则是可舍弃的波逸提，且那件衣物是可舍弃的，他会犯波逸提。或者，"舍弃"是可舍弃的，这是在先前应当进行的律仪行为的名称，它是可舍弃的。什么是它？波逸提。超过那个时间的，连同可舍弃的，成为可舍弃的律仪行为的波逸提，这就是这里的意思。而且这件衣物是在哪一天产生的，那天的黎明是产生日期的依据，因此与衣物产生的日期一起，在第十一天的黎明时超过了十天，应当将其舍弃给僧团或团体或个人。这里的方法是：对于僧团来说，应当这样舍弃"这件衣物是我的，尊者，超过了十天，是可舍弃的，我将它舍弃给僧团"，舍弃后应当说"我，尊者，犯了一个可舍弃的波逸提，我忏悔它"。如果有两件，应当说"两件"，如果更多，应当说"多件"。在舍弃时，如果有两件或更多，应当说"这些衣物是我的，尊者，超过了十天，是可舍弃的，我将它们舍弃给僧团"，若不能说巴利文，也可以用其他方式说。有智慧的比丘应当让僧团知道"请听我说，尊者僧团，这位名叫某某的比丘忆起、解释、表露、忏悔了过失，如果僧团已经准备好了，我将接受这位比丘的过失"，以这种方式接受过失后应当说"你看见了吗？"，"是的，我看见了"，"将来你应当谨慎"，"好的，我将谨慎小心"。对于两个或多个的情况，应当按照之前的方式进行语言上的区分。对于已经忏悔的过失，应当说"请听我说，尊者僧团，这件衣物是名叫某某的比丘的可舍弃的，已经舍弃给僧团了，如果僧团已经准备好了，僧团应当给予这位名叫某某的比丘"，如此给予舍弃的衣物，对于两个或多个的情况，应当进行语言上的区分。


Gaṇassa pana nissajjantena ‘‘imāha’’nti vā ‘‘imāni aha’’nti vā vatvā ‘‘āyasmantānaṃ nissajjāmī’’ti vattabbaṃ, āpattippaṭiggāhakenāpi ‘‘suṇantu me āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati…pe… deseti, yadāyasmantānaṃ pattakalla’’nti vattabbaṃ, cīvaradānepi ‘‘suṇantu me āyasmantā, idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ āyasmantānaṃ nissaṭṭhaṃ, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, āyasmantā imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyu’’nti (pārā. 466) vattabbaṃ, sesaṃ purimasadisameva. Puggalassa pana nissajjantena ‘‘imāha’’nti vā ‘‘imāni aha’’nti vā vatvā ‘‘āyasmato nissajjāmī’’ti vattabbaṃ, nissajjitvā ‘‘ahaṃ, bhante, ekaṃ nissaggiyaṃ pācittiyaṃ āpanno, taṃ paṭidesemī’’ti evaṃ āpatti desetabbā. Sace pana navakataro hoti, ‘‘āvuso’’ti vattabbaṃ, tenāpi ‘‘passasī’’ti vā ‘‘passathā’’ti vā vutte ‘‘āma, bhante’’ti vā ‘‘āma āvuso’’ti vā vatvā ‘‘passāmī’’ti vattabbaṃ, tato ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti vā ‘‘saṃvareyyāthā’’ti vā vutte ‘‘sādhu suṭṭhu saṃvarissāmī’’ti vattabbaṃ. Evaṃ desitāya āpattiyā ‘‘imaṃ cīvaraṃ āyasmato dammī’’ti dātabbaṃ, dvīsu tīsu vā pubbe vuttānusāreneva nayo veditabbo. Dvinnaṃ pana yathā gaṇassa, evaṃ nissajjitabbaṃ, tato āpattippaṭiggahaṇañca nissaṭṭhacīvaradānañca tesaṃ aññatarena yathā ekena puggalena, tathā kātabbaṃ, idaṃ pana sabbanissaggiyesu vidhānaṃ. Cīvaraṃ patto nisīdananti vatthumattameva hi nānaṃ, parammukhaṃ pana vatthu ‘‘eta’’nti nissajjitabbaṃ. Sace bahūni honti, ‘‘etānī’’ti vattabbaṃ. Nissaṭṭhadānepi eseva nayo. Nissaṭṭhavatthuṃ ‘‘dinnamidaṃ iminā mayha’’nti saññāya na paṭidentassa dukkaṭaṃ, tassa santakabhāvaṃ ñatvā lesena acchindanto sāmikassa dhuranikkhepena bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabboti.

Vesāliyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha atirekacīvaradhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘dasāhaparama’’nti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, anissajjitvā paribhuñjantassa dukkaṭaṃ, yathā ca idha, evaṃ sabbattha, tasmā naṃ parato na vakkhāma. Dasāhaṃ anatikkantepi atikkantasaññino vematikassa ca dukkaṭaṃ. Atikkante anatikkantasaññinopi vematikassapi nissaggiyaṃ pācittiyameva, tathā anadhiṭṭhitāvikappitaaassajjitaanaṭṭhāvinaṭṭhaadaḍḍhāviluttesu adhiṭṭhitādisaññino. Antodasāhaṃ adhiṭṭhite vikappite vissajjite naṭṭhe vinaṭṭhe daḍḍhe acchinne vissāsena gāhite ummattakādīnañca anāpatti. Ācāravipatti, yathā ca idaṃ, evaṃ ito parānipi, ubhatopātimokkhesupi hi pārājikāni ca saṅghādisesā ca sīlavipatti, sesāpattiyo ācāravipatti, ājīvavipatti vā diṭṭhivipatti vā kāci āpatti nāma natthi. Ājīvavipattipaccayā pana ṭhapetvā dubbhāsitaṃ cha āpattikkhandhā paññattā, diṭṭhivipattipaccayā pācittiyadukkaṭavasena dve āpattikkhandhā paññattāti, idamettha lakkhaṇaṃ, iti vipattikathā idheva niṭṭhitāti, na naṃ ito paraṃ vicārayissāma. Jātippamāṇasampannassa cīvarassa attano santakatā, gaṇanupagatā, chinnapalibodhabhāvo, atirekacīvaratā, dasāhātikkamoti imānettha pañca aṅgāni. Kathinasamuṭṭhānaṃ, akiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.


以下是巴利文的完整直译：
对于团体来说，在舍弃时应当说"这些是我的"或"这些是我的"，然后说"我将其舍弃给尊者们"。接受过失的人也应当说"请听我说，尊者们，这位名叫某某的比丘忆起、解释、表露、忏悔了过失，如果尊者们已经准备好了"。在给予衣物时也应当说"请听我说，尊者们，这件衣物是名叫某某的比丘的可舍弃的，已经舍弃给尊者们了，如果尊者们已经准备好了，尊者们应当给予这位名叫某某的比丘"，其他的应当与之前相同。对于个人来说，在舍弃时应当说"这些是我的"或"这些是我的"，然后说"我将其舍弃给尊者"，舍弃后应当说"我，尊者，犯了一个可舍弃的波逸提，我忏悔它"。如果是新来的，应当说"朋友"，他也应当在被说"你看见了吗"或"你们看见了吗"时说"是的，尊者"或"是的，朋友"，然后说"我看见了"，之后在被说"将来你应当谨慎"或"你们应当谨慎"时说"好的，我将谨慎小心"。如此忏悔过失后，应当说"我给予这件衣物给尊者"，对于两个或三个的情况，应当按照之前所说的方式进行。对于两个人，应当像对团体一样进行舍弃，之后接受过失和给予舍弃的衣物，应当像对一个个人一样进行。这是对于所有可舍弃的情况的规定。"衣物和钵"只是一个事项，但是对于其他的事项，应当说"这些"来舍弃。如果有多个，应当说"这些"。在给予舍弃的也是如此。不知道舍弃的事项被给予了的，是过失；了解其所有权后，以微小的方式切断，以所有者的放弃来处罚。
在毗舍离，关于六群比丘的额外衣物持有的事项中所制定的，"十天为最高限度"是这里的补充规定，是普遍的规定，不应当被排斥，不舍弃而使用是过失，如同这里一样，在其他地方也是如此，因此我们不会在此之后再说。即使在十天内也超过了，认为已超过的，有怀疑的也是过失。超过后，认为未超过的，有怀疑的也是可舍弃的波逸提，同样地，未决定、未指定、未舍弃、失去、被毁坏、被烧毁的情况下，认为已决定等的。在十天内决定、指定、舍弃、失去、被毁坏、被切断、被信任的，以及有精神病等的无过失。是行为的损失，如同这里一样，从此之后也是如此，因为在两部戒律中，大过失和僧残是戒律的损失，其他的过失是行为的损失，生活的损失或见解的损失也没有什么过失。但是由于生活的损失，除了恶语之外，制定了六种过失聚类，由于见解的损失，制定了两种过失聚类，是波逸提和突吉罗。这就是这里的特点，因此关于损失的论述在这里已经完成，我们不会在此之后再讨论。具备种类标准的衣物的自己的所有权、进入团体、遮蔽的缺失、是额外衣物、超过十天，这里有这五个要素。起因于戒律、无作为、无解脱知、无心、违犯规定、身业、语业、三种心、三种受。


Kathinasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Udositasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunātiettha purimasikkhāpade viya atthaṃ aggahetvā niṭṭhite cīvarasmiṃ bhikkhunoti evaṃ sāmivasena karaṇavacanassa attho veditabbo. Karaṇavasena hi bhikkhunā idaṃ nāma kammaṃ kātabbaṃ, taṃ natthi, sāmivasena pana bhikkhuno cīvarasmiṃ niṭṭhite kathine ca ubbhate evaṃ imehi cīvaraniṭṭhānakathinubbhārehi chinnapalibodho ekarattampi ce bhikkhu ticīvarena vippavaseyyāti evaṃ attho yujjati. Tattha ticīvarenāti ticīvarādhiṭṭhānanayena adhiṭṭhitesu saṅghāṭiādīsu yenakenaci. Vippavaseyyāti viyutto vaseyya, ‘‘gāmo ekūpacāro nānūpacāro’’tiādinā (pārā. 477) nayena pāḷiyaṃ vuttānaṃ gāmanigamananivesanaudositaaṭṭamāḷapāsādahammiyanāvāsatthakhettadhaññakaraṇaārāmavihārarukkhamūlaajjhokāsappabhedānaṃ pannarasānaṃ nikkhepaṭṭhānānaṃ yatthakatthaci nikkhipitvā tesaṃ gāmādīnaṃ bahi hatthapāsātikkamena aruṇaṃ uṭṭhāpeyyāti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.473-477-8) vutto. Aññatra bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho gilānassa bhikkhuno ticīvarena avippavāsasammutiṃ deti, taṃ ṭhapetvā aladdhasammutikassa bhikkhuno ekarattampi vippavāsato vuttanayeneva nissaggiyaṃ pācittiyanti veditabbaṃ, kevalaṃ idha ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ rattivippavutthaṃ aññatra bhikkhusammutiyā nissaggiya’’ntiādinā nayena vacanabhedo hoti, ayaṃ pana viseso.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ

Paññattaṃ, ‘‘aññatra bhikkhusammutiyā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, avippavutthe vippavutthasaññino ceva vematikassa ca dukkaṭaṃ. Vippavutthe vippavutthasaññinopi avippavutthasaññinopi vematikassāpi nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, tathā apaccuddhaṭaavissajjitādīsu ca paccuddhaṭavissajjitādisaññino. Antoaruṇe paccuddhaṭe pana paṭhamakathine vuttavissajjitādibhede ca anāpatti, tathā laddhasammutikassa vippavāse. Ābādhe pana vūpasante paccāgantabbaṃ, tattheva vā ṭhitena paccuddharitabbaṃ, athāpissa puna so vā añño vā ābādho kuppati, laddhakappiyameva. Adhiṭṭhitacīvaratā , anatthatakathinatā, aladdhasammutikatā, rattivippavāsoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathine vuttappakārāneva. Kevalañhi tattha anadhiṭṭhānaṃ avikappanañca akiriyā, idha appaccuddharaṇaṃ, ayaṃ visesoti.

Udositasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
坚固戒律的解释已完成。
日出戒律的解释
在第二条中，完成的衣物中，僧人应当如同前述戒律所说，理解其意义。因为依照行为，僧人应当做这个事情，这是没有的，而在衣物完成的情况下，坚固的和升起的，依靠这些衣物的完成，若有切断的障碍，即使是一天，僧人也应当被排除。因此，这里的意思是，"三衣"是指以三衣的决定方式所决定的，僧袍等任何一种。被排除的意思是被排除在外，"村庄是一个接近的，不是远离的"等在巴利文中所说的，村庄、城市、居住地、日出、房屋、田地、粮食、园林、寺庙、树根等，任何地方都可以放置，放置在这些村庄等的外面，黎明时分应当升起。这里的概述是，详细的说明在《广泛解释》中有提到。除了僧人的共识外，若僧团给予生病的比丘以三衣的非排除共识，除去这个，未获得共识的比丘即使被排除，也应当如所说的那样理解为可舍弃的波逸提，单单在这里，"这件衣物是我的，尊者，这件衣物在夜间被排除，非僧人的共识下是可舍弃的"等说法上有语言上的区别，这就是特别之处。
在舍卫城，许多比丘因着善行而开始进行城市游行的事项中，规定为"非僧人的共识"，这是这里的补充规定，是普遍的规定，不应当被排斥，未被排除的情况下，认为已排除的也有过失。被排除的情况下，认为已被排除的，未被排除的也有过失，同样地，未被决定、未指定、未舍弃等情况下，认为已决定等的。黎明时分被排除的情况下，第一条的说明中所说的，认为已排除等的情况下没有过失。若有疾病的情况，应当被带回，或在那处被提升，若他或其他人有疾病，则会有障碍，获得的应当是可接受的。衣物的决定、未获得共识的坚固性、未获得共识的情况、夜间的排除，这四个要素在这里。起因等应当依照第一条所说的情况。仅在此处，未决定和未指定的、未作为的、无行为的，在这里是少量的排除，这就是特别之处。
日出戒律的解释已完成。

3. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye niṭṭhitacīvarasmiṃ bhikkhunāti sāmivaseneva karaṇattho veditabbo. Akālacīvaraṃ nāma yvāyaṃ ‘‘anatthate kathine vassānassa pacchimo māso, atthate kathine pañcamāsā’’ti (pārā. 649) cīvarakālo vutto, taṃ ṭhapetvā aññadā uppannaṃ, yañca kālepi saṅghassa vā ‘‘idaṃ akālacīvara’’nti, puggalassa vā ‘‘idaṃ tuyhaṃ dammī’’tiādinā nayena dinnaṃ, etaṃ akālacīvaraṃ nāma. Uppajjeyyāti evarūpaṃ cīvaraṃ attano bhāgapaṭilābhavasena saṅghato vā suttantikādigaṇato vā ñātito vā mittato vā paṃsukūlaṃ vā attano vā dhanena (pārā. 500), atha vā pana ‘‘aṭṭhimā, bhikkhave, mātikā cīvarassa uppādāya sīmāya deti, katikāya deti, bhikkhāpaññattikāya deti, saṅghassa deti, ubhatosaṅghassa deti, vassaṃvuṭṭhasaṅghassa deti, ādissa deti, puggalassa detī’’ti (mahāva. 379) imāsaṃ aṭṭhannaṃ mātikānaṃ aññatarato uppajjeyya. Ettha ca ‘‘sīmāya dammī’’ti evaṃ sīmaṃ parāmasitvā dento sīmāya deti nāma, esa nayo sabbattha. Ettha ca sīmāti khaṇḍasīmā upacārasīmā samānasaṃvāsasīmā avippavāsasīmā lābhasīmā gāmasīmā nigamasīmā nagarasīmā abbhantarasīmā udakukkhepasīmā janapadasīmā raṭṭhasīmā rajjasīmā dīpasīmā cakkavāḷasīmāti pannarasavidhā. Tattha upacārasīmā nāma parikkhittassa vihārassa parikkhepena, aparikkhittassa parikkhepārahaṭṭhānena paricchinnā. Api ca bhikkhūnaṃ dhuvasannipātaṭṭhānato vā pariyante ṭhitabhojanasālato vā nibaddhavasanakaāvāsato vā thāmamajjhimassa purisassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto ‘‘upacārasīmā’’ti veditabbā. Sā pana āvāse vaḍḍhante vaḍḍhati, hāyante hāyati , yojanasatampi upacārasīmāva hoti. Tattha dinnalābho sabbesaṃ antosīmagatānaṃ pāpuṇāti, bhikkhunīnaṃ ārāmapavesanasenāsanāpucchanāni parivāsamānattārocanaṃ vassacchedanissayasenāsanaggāhādividhānanti idampi sabbaṃ imissāva sīmāya vasena veditabbaṃ. Lābhasīmāti yaṃ rājarājamahāmattādayo vihāraṃ kārāpetvā gāvutaṃ vā addhayojanaṃ vā yojanaṃ vā samantā paricchinditvā ‘‘ayaṃ amhākaṃ vihārassa lābhasīmā, yaṃ etthantare uppajjati, taṃ sabbaṃ amhākaṃ vihārassa demā’’ti ṭhapenti, ayaṃ lābhasīmā nāma. Kāsikosalādīnaṃ pana raṭṭhānaṃ anto bahū janapadā honti, tattha eko janapadaparicchedo janapadasīmā, kāsikosalādiraṭṭhaparicchedo raṭṭhasīmā, ekassa rañño āṇāpavattiṭṭhānaṃ rajjasīmā, samuddantena paricchinno mahādīpo vā antaradīpo vā dīpasīmā, ekacakkavāḷapabbataparikkhepabbhantaraṃ cakkavāḷasīmā, sesā nidānakathāyaṃ vuttanayā eva. Tattha ‘‘khaṇḍasīmāya demā’’ti dinnaṃ khaṇḍasīmaṭṭhānaṃyeva pāpuṇāti, tato bahisīmāya sīmantarikaṭṭhānampi na pāpuṇāti.

以下是巴利文的完整直译：
非时衣戒律的解释
在第三条中，关于完成的衣物中的比丘，应当理解是依所有权的意义。所谓的"非时衣"，就是"未坚固时的雨季最后一个月，坚固时五个月"（巴利文 649）中所说的衣物时间，除此之外任何时候产生的，无论是给予僧团"这是非时衣"还是给予个人"这个给予你"等方式给予的，这就是所谓的非时衣。产生的意思是，以这种方式的衣物，通过自己的份额获得，从僧团或从经师等团体、亲属或朋友、自己的布施品或自己的财物（巴利文 500）获得，或者"这是八种方式，比丘们，获得衣物：在界限内给予、在协议中给予、在乞讨中给予、给予僧团、给予双方僧团、给予已经住过雨季的僧团、给予指定的人、给予个人"（《大品戒律》379）中的这八种方式中的任何一种获得。在这里，"给予在界限内"是指触及界限而给予，这种方式应当遍及各处。在这里，界限有十五种：部分界限、附近界限、同住界限、不离界限、获得界限、村界限、城界限、内部界限、水洒界限、国界限、王国界限、岛屿界限、世界界限。其中，附近界限是指被围绕的寺院的周围，未被围绕的应当以可被围绕的地方为界限。此外，由于比丘经常聚集的地方、在边界处的饮食堂、固定的住所等，中等力量的人的两个投掷距离内都应当被视为附近界限。它随着住所的增长而增长，减少而减少，甚至可以达到一百由旬。在这里所得的，对于所有在界限内的人都适用，比丘尼进入园林、询问住所、受戒、安居、获得住所等一切都应当以这个界限为依据。获得界限是指国王或大臣等建造寺院后，围绕一由旬或半由旬或一由旬的范围内划定"这是我们寺院的获得界限，在这个范围内所产生的一切都归我们寺院所有"。但是在迦尸国、拘萨罗等国家内有许多地区，其中一个地区的范围是地区界限，迦尸国、拘萨罗等国家的范围是国界限，一个国王的管辖范围是王国界限，被海洋环绕的大岛屿或小岛屿是岛屿界限，一个世界山脉环绕的内部是世界界限，其他的应当按照因缘经中所说的方式。在这里，"给予在部分界限内"所给予的，只能达到部分界限的地方，不能达到界限以外的中间地带。

 ‘‘Upacārasīmāya demā’’ti dinnaṃ pana antoparicchede khaṇḍasīmāsīmantarikāsu ṭhitānampi pāpuṇāti, samānasaṃvāsasīmāya dinnaṃ khaṇḍasīmāsīmantarikaṭṭhānaṃ na pāpuṇāti, avippavāsasīmālābhasīmāsu dinnaṃ tāsaṃ antogadhānaṃyeva pāpuṇāti, gāmasīmādīsu dinnaṃ tāsaṃ sīmānaṃ abbhantare baddhasīmaṭṭhānampi pāpuṇāti, abbhantarasīmāudakukkhepasīmāsu dinnaṃ tattha antogadhānaṃyeva pāpuṇāti, janapadasīmādīsu dinnampi tāsaṃ abbhantare baddhasīmaṭṭhānampi pāpuṇāti, tasmā yaṃ jambudīpe ṭhatvā ‘‘tambapaṇṇidīpe saṅghassa demā’’ti dīyati, taṃ tambapaṇṇidīpato ekopi gantvā sabbesaṃ saṅgaṇhituṃ labhati. Sacepi tattheva eko sabhāgo bhikkhu sabhāgānaṃ bhāgaṃ gaṇhāti, na vāretabbo. Yo pana vihāraṃ pavisitvā ‘‘asukasīmāyā’’ti avatvāva kevalaṃ ‘‘sīmāya dammī’’ti vadati, so pucchitabbo ‘‘sīmā nāma bahuvidhā, kataraṃ sandhāya vadasī’’ti, sace vadati ‘‘ahametaṃ bhedaṃ na jānāmi, sīmaṭṭhakasaṅgho gaṇhatū’’ti, upacārasīmaṭṭhehi bhājetabbaṃ.

Katikāyātiettha katikā nāma samānalābhakatikā. Sā pana evaṃ kātabbā, ekasmiṃ vihāre sannipatitehi bhikkhūhi yaṃ vihāraṃ saṅgaṇhitukāmā samānalābhaṃ kātuṃ icchanti, tassa nāmaṃ gahetvā ‘‘asuko nāma vihāro porāṇako appalābho’’ti yaṃ kiñci kāraṇaṃ vatvā ‘‘taṃ vihāraṃ iminā vihārena saddhiṃ ekalābhaṃ kātuṃ saṅghassa ruccatī’’ti tikkhattuṃ sāvetabbaṃ, ettāvatā tasmiṃ vihāre nisinnopi idha nisinnova hoti, tasmiṃ vihārepi evameva kātabbaṃ, ettāvatā idha nisinnopi tasmiṃ nisinnova hoti. Ekasmiṃ vihāre lābhe bhājiyamāne itarasmiṃ ṭhitassa bhāgaṃ gahetuṃ vaṭṭati.

Bhikkhāpaññattiyāti ettha bhikkhāpaññatti nāma dāyakassa pariccāgapaññattiṭṭhānaṃ, tasmā ‘‘yattha mayhaṃ dhuvakārā karīyanti, tattha dammī’’ti vā ‘‘tattha dethā’’ti vā vutte yattha tassa pākavattaṃ vā vattati, yato vā bhikkhū niccaṃ bhojeti, yattha vā tena kiñci senāsanaṃ kataṃ, sabbattha dinnameva hoti. Sace pana ekasmiṃ dhuvakāraṭṭhāne thokatarā bhikkhū honti, ekameva vā vatthaṃ hoti, mātikaṃ āropetvā yathā so vadati, tathā gahetabbaṃ.

Saṅghassa detīti ettha vihāraṃ pavisitvā ‘‘saṅghassa dammī’’ti dinnaṃ upacārasīmāgatānañca tato bahiddhāpi tehi saddhiṃ ekābaddhānañca pāpuṇāti, tasmā tesaṃ gāhake sati asampattānampi bhāgo dātabbo. Yaṃ pana bahi upacārasīmāya bhikkhū disvā ‘‘saṅghassā’’ti dīyati, taṃ ekābaddhaparisāya pāpuṇāti. Ye pana dvādasahi hatthehi parisaṃ asampattā, tesaṃ na pāpuṇāti.


以下是巴利文的完整直译：
"给予在附近界限内"所给予的，可以达到部分界限和界限中间地带的人。"给予在同住界限内"所给予的，不能达到部分界限和界限中间地带。"给予在不离界限和获得界限内"所给予的，只能达到它们内部的人。"给予在村界限等"所给予的，可以达到它们内部被界定的地方。"给予在内部界限和水洒界限内"所给予的，只能达到其内部。"给予在国界限等"所给予的，也可以达到它们内部被界定的地方。因此，站在贾巴度罗洲上说"我给予它在锡兰岛的僧团"，从那里前往任何一个人都可以获得。即使在那里有一位同分的比丘获得自己的份额，也不应当阻止。但是，进入寺院后只说"在某个界限内"而不说明，应当被询问"界限有许多种类，你指的是哪一种"，如果回答说"我不知道这种区分，让寺院管理者来分配"，应当由附近界限的人来分配。
在协议中，这里的协议是指同等获得的协议。应当这样做：在一个寺院集合的比丘中，想要共同获得的寺院，说出该寺院的名称，并说出"某某寺院是古老的，获得较少"等任何理由，"希望这个寺院与这个寺院共同获得"三次宣布，这样在这里坐下的就是在那里坐下的，在那个寺院也应当这样做，这样在这里坐下的就是在那里坐下的。在一个寺院分配获得时，对于站在另一个寺院的人，可以获得自己的份额。
在乞讨中给予，这里的乞讨给予是指施主的布施所在的地方。因此，如果说"我给予在我经常有人供养的地方"或"你们给予在那里"，无论是供养的地方还是经常供养比丘的地方，或是他建造了什么住所的地方，都应当被视为给予。但是，如果在一个常设供养的地方只有少数比丘，或只有一件衣物，应当按照他所说的方式获取。
给予僧团，这里进入寺院说"我给予僧团"所给予的，可以达到附近界限内的人和与他们在一起的人，因此即使未到达的人也应当给予他们的份额。但是，在界限外看到比丘说"给予僧团"的，只能达到一起的团体。而那些未能到达十二手臂范围内的人，他们的份额不能达到。


Ubhatosaṅghassāti ettha pana yaṃ ubhatosaṅghassa dinnaṃ, tato upaḍḍhaṃ bhikkhūnaṃ, upaḍḍhaṃ bhikkhunīnaṃ dātabbaṃ. Sacepi eko bhikkhu hoti, ekā vā bhikkhunī, antamaso anupasampannassāpi upaḍḍhameva dātabbaṃ. ‘‘Ubhatosaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vutte pana sace dasa bhikkhū ca dasa bhikkhuniyo ca honti, ekavīsati paṭivīse katvā eko puggalassa dātabbo, dasa bhikkhusaṅghassa, dasa bhikkhunisaṅghassa ca, yena puggaliko laddho, so saṅghatopi attano vassaggena gahetuṃ labhati, kasmā? Ubhatosaṅghaggahaṇena gahitattā, ‘‘ubhatosaṅghassa ca cetiyassa cā’’ti vuttepi eseva nayo. Idha pana cetiyassa saṅghato pāpuṇakoṭṭhāso nāma natthi, ekapuggalassa pattakoṭṭhāsasamo eko koṭṭhāso hoti. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañcā’’ti vutte pana na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, bhikkhū ca bhikkhuniyo ca gaṇetvā dātabbaṃ. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca bhikkhunīnañca tuyhañcā’’ti vutte puggalo visuṃ na labhati, pāpuṇakoṭṭhāsato ekameva labhati . ‘‘Cetiyassa cā’’ti vutte pana cetiyassa eko puggalapaṭivīso labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca bhikkhunīnañcā’’ti vuttepi na majjhe bhinditvā dātabbaṃ, puggalagaṇanāya eva vibhajitabbaṃ, tehi saddhiṃ puggalacetiyaparāmasanaṃ anantaranayasadisameva, yathā ca bhikkhusaṅghaṃ ādiṃ katvā nayo nīto, evaṃ bhikkhunisaṅghaṃ ādiṃ katvāpi netabbo. ‘‘Bhikkhusaṅghassa ca tuyhañcā’’ti vuttepi puggalassa visuṃ na labbhati , cetiyassa pana labbhati. ‘‘Bhikkhūnañca tuyhañcā’’ti vuttepi visuṃ na labbhati, cetiyassa pana labbhatiyeva.

Vassaṃvuṭṭhasaṅghassāti ettha sace vihāraṃ pavisitvā ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassa dammī’’ti vadati, ye tattha vassacchedaṃ akatvā purimavassaṃvuṭṭhā, tesaṃ bahi sīmaṭṭhānampi pāpuṇāti, na aññesaṃ. Sace pana bahiupacārasīmāyaṃ ṭhito ‘‘vassaṃvuṭṭhasaṅghassā’’ti vadati, yatthakatthaci vuṭṭhavassānaṃ sabbesaṃ sampattānaṃ pāpuṇāti. Atha ‘‘asukavihāre vassaṃvuṭṭhassā’’ti vadati, tattha vassaṃvuṭṭhānaṃyeva yāva kathinassubbhārā pāpuṇāti. Gimhānaṃ paṭhamadivasato paṭṭhāya evaṃ vadati, tatra sammukhībhūtānaṃ sabbesaṃ pāpuṇāti, na aññesaṃ.

Ādissa detīti ādisitvā paricchinditvā deti, kathaṃ? Bhikkhū ajjatanāya vā svātanāya vā yāguyā nimantetvā te ghare yāguṃ pāyetvā ‘‘imāni cīvarāni yehi mayhaṃ yāgu pītā, tesaṃ dammī’’ti vadati, yehi nimantitehi yāgu pītā, tesaṃyeva pāpuṇāti, bhattakhajjakādīhi nimantitesupi eseva nayo.

Puggalassa detīti ‘‘idaṃ cīvaraṃ itthannāmassa dammī’’ti evaṃ parammukhā vā, pādamūle ṭhapetvā ‘‘idaṃ tumhāka’’nti evaṃ sammukhā vā detīti ayamettha saṅkhepakathā, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vutto. Iti imāsaṃ aṭṭhannaṃ mātikāpadānaṃ vasena yaṃ akālacīvaralakkhaṇena paṭiladdhaṃ, taṃ sandhāya ‘‘akālacīvaraṃ uppajjeyyā’’ti vuttaṃ.


以下是巴利文的完整直译：
对于双方僧团，这里所给予的双方僧团，应当一半给比丘僧团，一半给比丘尼僧团。即使只有一位比丘或一位比丘尼，至少一半也应当给予。如果说"给双方僧团和你"，如果有十位比丘和十位比丘尼，分成二十一份，一份给个人，十份给比丘僧团，十份给比丘尼僧团，那个个人所获得的，他也可以凭自己的安居期来获取僧团的。为什么？因为被包括在双方僧团中。如果说"给双方僧团和塔"，这里也是如此。但是在这里，塔的僧团的份额是没有的，只有一个人的份额一样的一份。如果说"给比丘僧团和比丘尼"，不应当在中间分开给，应当计算比丘和比丘尼一起给予。如果说"给比丘僧团、比丘尼和你"，个人不能单独获得，只能从可获得的份额中获得一份。如果说"和塔"，塔可以获得一个人的份额。如果说"给比丘和比丘尼"，也不应当在中间分开给，应当按照个人的计算来分配，与他们一起触及个人和塔，应当如同前述方式引导比丘僧团一样引导比丘尼僧团。如果说"给比丘僧团和你"，个人不能单独获得，但是塔可以获得。如果说"给比丘和你"，也不能单独获得，但是塔可以获得。
对于已经住过雨季的僧团，如果进入寺院说"我给予已经住过雨季的僧团"，那些未作安居期结束而先前已经住过雨季的人，他们在界限外的地方也可以获得，其他人不行。但是，如果站在界限外说"给已经住过雨季的僧团"，无论在哪里住过雨季的人都可以获得。又如果说"在某某寺院已经住过雨季的"，只有在那里住过雨季的人直到戒坛升起为止可以获得，从初夏的第一天开始说这话，只有在他面前的人可以获得，其他人不行。
指定给予，是指指定、限定而给予。怎么做呢？比丘们邀请今天或明天的粥，在家里给他们喝粥后说"这些衣物我给予给喝了我的粥的人"，被邀请喝粥的人才可以获得，用饭菜等邀请的也是如此。
给予个人，这里是指或者面对着给予"我给这件衣物给某某人"，或者放在脚边说"这是你的"这样当面给予。这就是概括的说法，详细的说明在《广泛解释》中有提到。因此，依照这八种方式的内容，所获得的符合"非时衣"特征的，就是指这个说的"非时衣可能产生"。


Ākaṅkhamānenāti icchamānena. Khippameva kāretabbanti sīghaṃ antodasāheyeva kāretabbaṃ. No cassa pāripūrīti no ce pāripūrī bhaveyya, yattakena kariyamānaṃ adhiṭṭhānacīvaraṃ pahoti, taṃ cīvaraṃ tattakaṃ na bhaveyya, ūnakaṃ bhaveyyāti attho. Satiyā paccāsāyāti ‘‘asukadivasaṃ nāma saṅgho cīvarāni labhissati, tato me cīvaraṃ uppajjissatī’’tiiminā nayena saṅghagaṇañātimittesu vā aññataraṭṭhānato, ‘‘paṃsukūlaṃ vā lacchāmī’’ti, ‘‘iminā vā kappiyabhaṇḍena cīvaraṃ gaṇhissāmī’’ti evaṃ vijjamānāya cīvarāsāya. Tato ce uttarīti māsaparamato ce uttari nikkhipeyya, nissaggiyanti attho. Yadi panassa mūlacīvaraṃ saṇhaṃ hoti, paccāsācīvaraṃ thūlaṃ hoti, na sakkā yojetuṃ, rattiyo ca sesā honti, na tāva māso pūrati, na akāmā cīvaraṃ kāretabbaṃ, aññaṃ paccāsācīvaraṃ labhitvā eva kālabbhantare kāretabbaṃ. Sace na labhati, paccāsācīvarampi parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhātabbaṃ. Atha mūlacīvaraṃ thūlaṃ hoti, paccāsācīvaraṃ saṇhaṃ, mūlacīvaraṃ parikkhāracoḷaṃ adhiṭṭhahitvā paccāsācīvarameva mūlacīvaraṃ katvā ṭhapetabbaṃ, taṃ puna māsaparihāraṃ labhati, etenupāyena yāva na lacchati, tāva aññaṃ mūlacīvaraṃ katvā ṭhapetuṃ labbhati. Imassa ‘‘idaṃ me, bhante, akālacīvaraṃ māsātikkantaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 500) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha akālacīvaraṃ paṭiggahetvā māsaṃ atikkamanavatthusmiṃ

Paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, ito paraṃ sabbaṃ paṭhamakathine vuttasadisameva. Kevalañhi tattha dasāhātikkamo, idha māsātikkamoti ayaṃ viseso. Sesaṃ tādisamevāti.

Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
想要的人。应当尽快制作。如果不能完成的话，正在制作的决定衣物的数量不足，意思是不足。有希望的意思是，"某某日僧团将获得衣物，从那里我的衣物将产生"，以这种方式从僧团、亲友或其他地方，"或者我将获得布施品"，"或者我将用这种可接受的物品获得衣物"，这样存在着获得衣物的希望。如果超过一个月的话，就是可舍弃的意思。如果他的基本衣物是细的，临时衣物是粗的，不能配合，还有剩余的夜晚，不到一个月就不能完成，不应当勉强制作衣物，应当获得其他临时衣物后在适当的时间制作。如果不能获得，临时衣物也应当决定为附属品。如果基本衣物是粗的，临时衣物是细的，应当决定基本衣物为附属品，将临时衣物作为基本衣物保留，这样可以获得一个月的使用。用这种方法直到获得为止，可以制作其他的基本衣物保留。这个人应当以"这件衣物是我的，尊者，超过一个月的非时衣是可舍弃的"这种方式进行舍弃。
在舍卫城，关于许多比丘获得非时衣后超过一个月的事项中
规定为，是普遍的规定，不应当被排斥，从此之后一切都与第一条所说的相同。只是在那里是超过十天，这里是超过一个月，这是不同之处。其余的都是相同的。
非时衣戒律的解释已完成。

4. Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe aññātikāyāti na ñātikāya, mātito vā pitito vā yāva sattamaṃ yugaṃ, tāva kenaci ākārena asambaddhāyāti attho. Bhikkhuniyāti sākiyāniyo viya suddhabhikkhusaṅghe vā ubhatosaṅghe vā upasampannāya. Purāṇacīvaranti rajitvā kappaṃ katvā ekavārampi nivatthaṃ vā pārutaṃ vā, yaṃ antamaso paribhogasīsena aṃse vā matthake vā katvā maggaṃ gato hoti, ussīsakaṃ vā katvā nipanno, etampi purāṇacīvarameva. Dhovāpeyya vāti sace ‘‘dhovā’’tivācāya vadati, kāyavikāraṃ vā karoti, hatthena vā hatthe deti, pādamūle vā ṭhapeti, antodvādasahatthe okāse ṭhatvā upari vā khipati, aññassa vā hatthe peseti, tāya dhotaṃ, dhovāpitameva hoti, rajāpanākoṭāpanesupi eseva nayo. Sikkhamānāya vā sāmaṇeriyā vā upāsikāya vā hatthe dhovanatthāya deti, sā sace upasampajjitvā dhovati, evampi nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Upāsakassa vā sāmaṇerassa vā hatthe dinnaṃ hoti, so ce liṅge parivatte upasampajjitvā dhovati, daharassa bhikkhussa vā dinnaṃ hoti, sopi liṅge parivatte dhovati, nissaggiyaṃ pācittiyameva, rajāpanākoṭāpanesupi eseva nayo. ‘‘Idaṃ me, bhante, purāṇacīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā dhovāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 505) iminā panettha nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha purāṇacīvaradhovāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ ‘‘dhovā’’tiādikāya āṇattiyā, evaṃ āṇattāya ca bhikkhuniyā uddhanasajjanādīsu sabbappayogesu bhikkhuno dukkaṭaṃ. Dhovitvā ukkhittamattaṃ pana rattamattaṃ ākoṭitamattañca nissaggiyaṃ hoti, dhovanādīni tīṇipi dve vā kārāpentassa ekena vatthunā nissaggiyaṃ, itarehi dukkaṭaṃ. Sace pana ‘‘dhovā’’ti vuttā sabbānipi karoti, dhovanapaccayāva āpatti. ‘‘Imasmiṃ cīvare yaṃ kattabbaṃ, taṃ karohī’’ti vadato pana ekavācāya pācittiyena saddhiṃ dve dukkaṭāni, bhikkhunisaṅghavasena ekatoupasampannāya dhovāpentassa anissajjitvā paribhuñjantassa, aññassa vā santakaṃ nisīdanapaccattharaṇaṃ vā dhovāpentassa, ñātikāya aññātikasaññino ceva, vematikassa ca dukkaṭaṃ, aññātikāya ñātikasaññinopi vematikassāpi nissaggiyaṃ pācittiyameva. Ito paraṃ pana evarūpesu ṭhānesu ‘‘tikapācittiya’’nti vakkhāma, sace ñātikāya sahāyā aññātikā ‘‘dhovā’’ti avuttā vā dhovati, aparibhuttaṃ vā aññaṃ vā parikkhāraṃ dhovati, sikkhamānasāmaṇeriyo vā dhovanti, anāpatti, ummattakādīnaṃ anāpattiyeva. Purāṇacīvaratā, upacāre ṭhatvā aññātikāya bhikkhuniyā āṇāpanaṃ, tassā dhovanādīni cāti imānettha tīṇi aṅgāni. Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Purāṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
旧衣戒律的解释
在第四条中，"非亲属的"，意思是不是亲属，从母系或父系算到第七代，都不相关。"比丘尼"，就像沙迦耶尼一样，在纯洁的比丘僧团或双方僧团中已受具足戒的。"旧衣"，就是染色后制作过，哪怕只穿戴或披挂过一次，甚至只是用它做背囊或头巾走路的，也算是旧衣。"让她洗"，如果说"请洗"这个话语，或做身体动作，或用手给她，或放在脚边，在十二手臂范围内站着或抛向上面，或送给别人的手中，用这种方式洗过的，就是让她洗了。在染色或打理时也是如此。给学习者、沙弥尼或居士手中洗，她受具足戒后洗也是可舍弃的波逸提。给居士或沙弥手中的，他受具足戒后洗，给年轻比丘手中的，他也受具足戒后洗，都是可舍弃的波逸提，在染色或打理时也是如此。在这里，应当以"这件旧衣物是我的，尊者，被非亲属的比丘尼洗过是可舍弃的"这种方式进行舍弃。
在舍卫城，关于长老乌陀夷让洗旧衣物的事项中规定，是特殊的规定，有命令"请洗"等命令，被这样命令的比丘尼在所有使用烘干、整理等的场合，比丘有过失。但是仅仅洗过、晾干、敲打的分量是可舍弃的，让她做这三种中的任何一种或两种的，以一个事项为可舍弃的，其他的是过失。但是如果说"请洗"而全部都做了，就是由于洗的原因而有过失。如果说"对于这件衣物应当做什么，请做"，一句话中有一个波逸提和两个过失。对于受具足戒的比丘尼团体中的一位，让她洗而未舍弃就使用，或让她洗他人的坐垫或铺盖物，对于亲属认为非亲属的和有疑虑的都有过失，对于非亲属认为亲属的和有疑虑的也是可舍弃的波逸提。从此之后，我们将说"三波逸提"，如果亲属的朋友是非亲属的，未说"请洗"而洗，或洗未使用的或其他用具，学习者或沙弥尼洗，都没有过失，对于有精神病等的也没有过失。旧衣物的特征、站在附近界限内命令非亲属的比丘尼、她的洗等，这里有这三个要素。起因于行为、有作为、无解脱知、无心、违犯规定、身业、语业、三种心、三种受。
旧衣戒律的解释已完成。

5. Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame aññātikāyātiidaṃ vuttanayameva, tasmā ito paraṃ katthaci na vicārayissāma. Cīvaranti channaṃ aññataraṃ vikappanupagaṃ, esa nayo sabbesu cīvarappaṭisaṃyuttasikkhāpadesu. Yattha pana viseso bhavissati, tattha vakkhāma. Paṭiggaṇheyyātiettha hatthena vā hatthe detu, pādamūle vā ṭhapetu, dhammakathaṃ kathentassa vatthesu khipiyamānesu upacāraṃ muñcitvāpi upari vā khipatu, sace sādiyati, paṭiggahitameva hoti. Yassa kassaci pana anupasampannassa hatthe pesitaṃ gaṇhituṃ vaṭṭati, ‘‘paṃsukūlaṃ gaṇhissatī’’ti saṅkārakūṭādīsu ṭhapitampi paṃsukūlaṃ adhiṭṭhahitvā gahetuṃ vaṭṭatiyeva. Aññatra pārivattakāti yaṃ ‘‘antamaso harīṭakakkhaṇḍampi datvā vā dassāmī’’ti ābhogaṃ katvā vā pārivattakaṃ gaṇhāti, taṃ ṭhapetvā aññaṃ antamaso vikappanupagaṃ paṭaparissāvanampi gaṇhantassa nissaggiyaṃ hoti. Tatra ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātikāya bhikkhuniyā hatthato paṭiggahitaṃ aññatra pārivattakā nissaggiya’’nti (pārā. 512) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Rājagahe udāyittheraṃ ārabbha cīvarappaṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra pārivattakā’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, gahaṇatthāya hatthappasāraṇādippayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti, nissajjitabbaṃ, tikapācittiyaṃ, ekatoupasampannāya ñātikāya ca aññātikasaññissa vematikassa vā dukkaṭaṃ. Vissāsaggāhe, tāvakālike, pattatthavikādimhi ca anadhiṭṭhātabbaparikkhāre, sikkhamānasāmaṇerīnaṃ hatthato gahaṇe, ummattakādīnañca anāpatti. Vikappanupagacīvaratā, pārivattakābhāvo, aññātikāya hatthato gahaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Sañcarittasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, sesaṃ catutthasadisamevāti.

Cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe gahapatinti bhikkhūsu apabbajitamanussaṃ. Gahapatāninti bhikkhunīsu apabbajititthiṃ, esa nayo sabbesu gahapatippaṭisaṃyuttesu sikkhāpadesu. Viññāpeyyāti yāceyya vā yācāpeyya vā. Aññatra samayāti yo acchinnacīvaro vā hoti naṭṭhacīvaro vā, tassa taṃ samayaṃ ṭhapetvā aññasmiṃ viññāpanappayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Tattha ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ aññatra samayā viññāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 524) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha cīvaraviññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. ‘‘Aññatra samayā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātake aññātakasaññino vematikassa ca dukkaṭaṃ. Samaye vā ñātakappavārite vā viññāpentassa, aññassa vā ñātakappavārite tassevatthāya viññāpentassa, attano dhanena gaṇhantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Vikappanupagacīvaratā, samayābhāvo, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni catutthasadisānevāti.

Aññātakaviññattisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
接受衣物戒律的解释
在第五条中，"非亲属的"，这就是前述的意思，因此从此之后我们不会再次解释。"衣物"，是指六种中的任何一种可以决定的，这种方式适用于所有与衣物相关的戒律。但是如果有特殊之处，我们将在那里说明。"接受"，在这里是用手给他，或放在脚边，正在讲法时投掷到衣物上，即使离开了附近界限也可以投掷到上面，如果他接受了，就是已经接受了。但是任何未受具足戒的人的手中所送的可以接受，"他将获得布施品"，即使放在垃圾堆等处的布施品，决定为布施品后也可以接受。"除了替换品"，就是"即使给予柠檬汁块等"而有意图替换的，除此之外任何可以决定的，甚至洗衣巾也接受的话，是可舍弃的。在这里，应当以"这件衣物是我的，尊者，从非亲属的比丘尼手中接受的，除了替换品是可舍弃的"这种方式进行舍弃。
在王舍城，关于长老乌陀夷接受衣物的事项中规定，"除了替换品"是这里的补充规定，是特殊的规定，不应当被排斥，为了接受而伸手等行为有过失，通过获得是可舍弃的，应当舍弃，三波逸提，对于亲属认为非亲属的和有疑虑的都有过失。在信任中获得、临时的、对于钵等未决定的用具、学习者和沙弥尼手中获得、有精神病等的都没有过失。可以决定的衣物的特征、没有替换品、从非亲属的手中获得，这里有这三个要素。起因于行为、有作为无作为，其余与第四条相同。
接受衣物戒律的解释已完成。
非亲属请求戒律的解释
在第六条中，"居士"，是指在比丘中未出家的人。"居士女"，是指在比丘尼中未出家的女人，这种方式适用于所有与居士相关的戒律。"请求"，是乞求或让他人乞求。"除了时机"，就是无论是衣物被剪断的或丧失的人，在那个时机之外的其他请求行为有过失，通过获得是可舍弃的。在这里，应当以"这件衣物是我的，尊者，被非亲属的居士除了时机外请求的是可舍弃的"这种方式进行舍弃。
在舍卫城，关于优波难陀的衣物请求事项中规定。"除了时机"是这里的补充规定，是普遍的规定，不应当被排斥，三波逸提，对于亲属认为非亲属的和有疑虑的都有过失。在时机或亲属许可的情况下请求，或为他人亲属许可的目的而请求，用自己的财物获得，有精神病等的都没有过失。可以决定的衣物的特征、没有时机、非亲属的请求、以及通过那个获得，这里有这四个要素。起因等与第四条相同。
非亲属请求戒律的解释已完成。

7. Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā

Sattame tañceti taṃ acchinnacīvaraṃ vā naṭṭhacīvaraṃ vā. Abhihaṭṭhunti abhīti upasaggo, haritunti attho, gaṇhitunti vuttaṃ hoti. Pavāreyyāti icchāpeyya, icchaṃ ruciṃ uppādeyya, ‘‘yāvattakaṃ icchasi, tāvattakaṃ gaṇhāhī’’ti evaṃ nimanteyyāti attho, yathā vā ‘‘nekkhammaṃ daṭṭhu khemato’’ti (su. ni. 426, 1104; cūḷani. jatukaṇṇīmāṇavapucchāniddesa 67) ettha disvāti attho, evamidhāpi ‘‘abhihaṭṭhuṃ pavāreyyā’’ti upanetvā purato ṭhapento kāyena vā, ‘‘amhākaṃ dussakoṭṭhāgārato yattakaṃ icchatha, tattakaṃ gaṇhathā’’ti vadanto vācāya vā abhiharitvā nimanteyyāti attho. Santaruttaraparamanti saantaraṃ uttaraṃ paramaṃ assa cīvarassāti santaruttaraparamaṃ, nivāsanena saddhiṃ pārupanaṃ ukkaṭṭhaparicchedo assāti vuttaṃ hoti. Tato cīvaraṃ sāditabbanti tato abhihaṭacīvarato ettakaṃ cīvaraṃ gahetabbaṃ, na tato paraṃ.

Tatrāyaṃ vinicchayo – yassa adhiṭṭhitacīvarassa tīṇi naṭṭhāni, tena dve sāditabbāni, ekaṃ nivāsetvā ekaṃ pārupitvā aññaṃ sabhāgaṭṭhānato pariyesitabbaṃ. Yassa dve naṭṭhāni, tena ekaṃ sāditabbaṃ. Sace pana pakatiyāva santaruttarena carati, dve sāditabbāni, evaṃ ekaṃ sādiyanteneva samo bhavissati. Yassa tīsu ekaṃ naṭṭhaṃ, kiñci na sāditabbaṃ. Yassa pana dvīsu ekaṃ naṭṭhaṃ, ekaṃ sāditabbaṃ. Yassa ekaṃyeva hoti, tañca naṭṭhaṃ, dve sāditabbāni. Bhikkhuniyā pana pañcasu naṭṭhesu dve sāditabbāni, catūsu naṭṭhesu ekaṃ sāditabbaṃ, tīsu naṭṭhesu na kiñci sāditabbaṃ, ko pana vādo dvīsu vā ekasmiṃ vā. Yena kenaci hi santaruttaraparamatāya ṭhātabbaṃ, tato uttari viññāpanappayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Tattha ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ tatuttari viññāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 524) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha bahucīvaraviññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātake aññātakasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Dve cīvarāni katvā ‘‘sesakaṃ āharissāmī’’ti vatvā gaṇhantassa, ‘‘sesakaṃ tuyhaṃyeva hotū’’ti vuttassa, na acchinnanaṭṭhakāraṇā dinnaṃ gaṇhantassa, vuttanayena ñātakappavārite viññāpentassa, attano dhanena gaṇhantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Tatuttaritā , acchinnādikāraṇatā , aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni catutthasadisānevāti.

Tatuttarisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
进一步戒律的解释
在第七条中，"这"，是指未剪断的衣物或丢失的衣物。"被打击"是指受到威胁，"绿色"的意思，"被接受"是指被接受了。"应当邀请"，就是希望他人，激发愿望，"你所希望的，就应当接受多少"的意思，或者"要以安全的方式观察出离"（《中部》426, 1104；《小品》贾图卡尼玛那问答67）在此处看到的意思，同样在这里"应当邀请他"的意思是，前面站着，用身体或用言语说，"从我们的破旧房子里，你所希望的就应当接受多少"。 "至于衣物的极限"，就是指衣物的极限是最好的，和住所一起的覆盖是最好的，意思是说。"因此衣物应当被接受"，就是从被打击的衣物中应当接受这些衣物，不能超过这个。
这里的判断是——对于已决定的衣物有三个丢失的地方，因此应当接受两个，一个是穿着，一个是覆盖，另一个应当从其他地方寻找。若有两个丢失的地方，则应当接受一个。如果他自然地通过极限而行，则应当接受两个，这样一个接受的情况下将是相同的。若在三个地方有一个丢失，则不应当接受任何。若在两个地方有一个丢失，则应当接受一个。若只有一个，则那个丢失的地方应当接受两个。对于比丘尼而言，在五个丢失的地方应当接受两个，在四个丢失的地方应当接受一个，在三个丢失的地方则不应当接受任何，若在两个或一个地方又如何。因为任何人都应当以极限的方式存在，因此对于更高的请求行为有过失，通过获得是可舍弃的。在这里，应当以"这件衣物是我的，尊者，被非亲属的居士所请求的，超过这个是可舍弃的"这种方式进行舍弃。
在舍卫城，关于六类比丘的许多衣物请求事项中规定，是普遍的规定，不应当被排斥，三波逸提，对于亲属认为非亲属的和有疑虑的都有过失。若说"我将带走其余的衣物"，并接受两个衣物，"其余的就属于你"的说法，若是由于未剪断的地方而接受的，则不应当接受，按照前述的，若在亲属的许可下请求，或以自己的财物获得，精神病等的都没有过失。进一步的，未剪断等原因，非亲属的请求，这里有这四个要素。起因等与第四条相同。
进一步戒律的解释已完成。

8. Upakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame bhikkhuṃ paneva uddissāti ‘‘itthannāmassa bhikkhuno dassāmī’’ti evaṃ apadisitvā. Cīvaracetāpannanti hiraññādikaṃ cīvaramūlaṃ. Upakkhaṭaṃ hotīti sajjitaṃ hoti, saṃharitvā ṭhapitaṃ. Cetāpetvāti parivattetvā, kāretvā vā kiṇitvā vāti attho. Cīvarena acchādessāmīti vohāravacanametaṃ, itthannāmassa bhikkhuno dassāmīti ayaṃ panettha attho. Tatra ce soti yatra so gahapati vā gahapatānī vā, tatra so bhikkhu pubbe appavārito upasaṅkamitvā cīvare vikappaṃ āpajjeyya ceti ayamettha padasambandho. Vikappaṃ āpajjeyyāti visiṭṭhakappaṃ adhikavidhānaṃ āpajjeyya. Yathā pana tamāpajjati, taṃ dassetuṃ sādhu vatātiādimāha. Tattha sādhūti āyācane nipāto. Vatāti parivitakke. Manti attānaṃ niddisati. Āyasmāti paraṃ ālapati. Evarūpaṃ vā evarūpaṃ vāti āyatādīsu aññataraṃ. Kalyāṇakamyataṃ upādāyāti sundarakāmataṃ visiṭṭhakāmataṃ cittena gahetvā, tassa ‘‘āpajjeyya ce’’tiiminā sambandho, sace pana evarūpaṃ āpajjantassa tassa vacanena yo paṭhamaṃ adhippetato mūlaṃ vaḍḍhetvā sundarataraṃ cetāpeti, tassa payoge bhikkhuno dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Tattha ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ pubbe appavāritaṃ aññātakaṃ gahapatikaṃ upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 529) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha cīvare vikappaṃ āpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātake aññātakasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Mahagghaṃ cetāpetukāmaṃ appagghaṃ vā, eteneva mūlena ‘‘aññaṃ evarūpaṃ vā dehī’’ti vadantassa, vuttanayena ñātakappavārite viññāpentassa, attano dhanena gaṇhantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Cīvare bhiyyokamyatā, aññātakaviññatti, tāya ca paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni catutthasadisānevāti.

Upakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

Navame imināva nayena attho veditabbo. Idañhi purimassa anupaññattisadisaṃ, kevalaṃ tattha ekassa pīḷā katā, idha dvinnaṃ, ayamettha viseso, sesaṃ sabbaṃ purimasadisameva. Yathā ca dvinnaṃ, evaṃ bahūnaṃ pīḷaṃ katvā gaṇhatopi āpatti veditabbā. Nissajjanavidhāne ca ‘‘idaṃ me, bhante , cīvaraṃ pubbe appavārite aññātake gahapatike upasaṅkamitvā vikappaṃ āpannaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 534) iminā nayena vacanabhedo ñātabboti.

Dutiyaupakkhaṭasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
预先安排戒律的解释
在第八条中，"比丘"，是指指定"要给某某比丘"。"衣物的购买"，是指用金银等购买衣物的价格。"被预先安排"，是指被准备好、收集起来保存。"购买"，是指交换、制作或购买。"我将以衣物遮盖他"，这是一种习惯用语，这里的意思是"要给某某比丘"。在这里，"如果他"，指的是那个居士或居士女，在那里，那位比丘先前未被邀请而前去，对衣物进行决定。"进行决定"，是指进行特殊的决定、更多的规定。为了说明他如何进行决定，说"善哉"等。在这里，"善哉"是表示祈求的词。"哇"是表示思考的。"我"指自己。"尊者"称呼对方。"这样或那样"是指其中的某一个。"出于善意"，是指以善意和特殊的欲望心去接受，与"如果他进行决定"有关。但是，如果在他进行这种决定时，有人以原先的意图增加价格而购买得更美好，那个比丘有过失，通过获得是可舍弃的。在这里，应当以"这件衣物是我的，尊者，先前未被邀请的非亲属的居士前来进行决定是可舍弃的"这种方式进行舍弃。
在舍卫城，关于优波难陀对衣物进行决定的事项中规定，是普遍的规定，不应当被排斥，三波逸提，对于亲属认为非亲属的和有疑虑的都有过失。无论是想购买昂贵的还是便宜的，用这个价格说"给我这样的或那样的"，按照前述的，若在亲属的许可下请求，或以自己的财物获得，有精神病等的都没有过失。对衣物的特别欲望、非亲属的请求、以及通过那个获得，这里有这三个要素。起因等与第四条相同。
预先安排戒律的解释已完成。
第二预先安排戒律的解释
在第九条中，应当以同样的方式理解其含义。这实际上与前一条的补充规定相同，只是在那里对一人施加压力，这里对两人，这是其中的差异，其余的全部都与前一条相同。如同对两人，对许多人施加压力而获得也应当理解为有过失。在舍弃的方式中，"这件衣物是我的，尊者，先前未被邀请的非亲属的居士前来进行决定是可舍弃的"，应当知道这种用语的差异。
第二预先安排戒律的解释已完成。

10. Rājasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame rājabhoggoti rājato bhoggaṃ bhuñjitabbaṃ assa atthīti rājabhoggo, ‘‘rājabhogo’’tipi pāṭho, rājato bhogo assa atthīti attho. Cīvaracetāpannanti hiraññādikaṃ akappiyaṃ. Pahiṇeyyāti peseyya. Iminātiādi āgamanasuddhiṃ dassetuṃ vuttaṃ. Sace hi ‘‘idaṃ itthannāmassa bhikkhuno dehī’’ti peseyya, āgamanassa asuddhattā akappiyavatthuṃ ārabbha bhikkhunā kappiyakārakopi niddisitabbo na bhaveyya. Ābhatanti ānītaṃ. Na kho mayantiādi idaṃ kappiyavasena ābhatampi cīvaramūlaṃ īdisena dūtavacanena akappiyaṃ hoti, tasmā taṃ paṭikkhipitabbanti dassetuṃ vuttaṃ. Suvaṇṇaṃ rajataṃ kahāpaṇo māsakoti imāni hi cattāri nissaggiyavatthūni, muttā maṇi veḷuriyo saṅkho silā pavāḷaṃ lohitaṅko masāragallaṃ satta dhaññāni dāsidāsakhettavatthupupphārāmaphalārāmādayoti imāni dukkaṭavatthūni ca attano vā cetiyasaṅghagaṇapuggalānaṃ vā atthāya sampaṭicchituṃ na vaṭṭanti, tasmā taṃ sādituṃ na vaṭṭatīti dassanatthaṃ ‘‘na kho maya’’ntiādi vuttaṃ.

Cīvarañca kho mayaṃ paṭiggaṇhāmāti idaṃ pana attānaṃ uddissa ābhatattā vattuṃ vaṭṭati, tasmā vuttaṃ. Kālenāti yuttapattakālena, yadā no attho hoti, tadā kappiyaṃ cīvaraṃ paṭiggaṇhāmāti attho. Veyyāvaccakaroti kappiyakārako. Niddisitabbotiidaṃ ‘‘atthi panāyasmato koci veyyāvaccakaro’’ti kappiyavacanena vuttattā anuññātaṃ. Sace pana dūto ‘‘ko imaṃ gaṇhātī’’ti vā ‘‘kassa demī’’ti vā vadati, na niddisitabbo. Ārāmiko vā upāsako vātiidaṃ sāruppatāya vuttaṃ, ṭhapetvā pana pañca sahadhammike yo koci kappiyakārako vaṭṭati. Eso kho, āvusotiidaṃ bhikkhussa kappiyavacanadassanatthaṃ vuttaṃ, evameva hi vattabbaṃ, ‘‘etassa dehī’’tiādi na vattabbaṃ. Saññatto so mayāti āṇatto so mayā, yathā tumhākaṃ cīvarena atthe sati cīvaraṃ dassati, evaṃ vuttoti attho. Dūtena hi evaṃ ārociteyeva taṃ codetuṃ vaṭṭati, neva tassa hatthe datvā gatamattakāraṇena. Sace pana ‘‘ayaṃ veyyāvaccakaro’’ti sammukhā niddiṭṭho hoti, dūto ca sammukhā eva tassa hatthe cetāpannaṃ datvā ‘‘therassa cīvaraṃ kiṇitvā dehī’’ti gacchati, evaṃ ‘‘saññatto so mayā’’ti avuttepi codetuṃ vaṭṭati. Sace pana dūto gacchantova ‘‘ahaṃ tassa hatthe dassāmi, tumhe cīvaraṃ gaṇheyyāthā’’ti bhikkhuno vatvā vā gacchati, aññaṃ vā pesetvā ārocāpeti, evaṃ sati itarampi codetuṃ vaṭṭatiyeva. Desanāmattameva cetaṃ ‘‘dūtenā’’ti. Yopi attanā āharitvā evaṃ paṭipajjati, tasmimpi idameva lakkhaṇaṃ. Attho me, āvuso, cīvarenāti codanālakkhaṇanidassanametaṃ. Sace hi vācāya codeti, idaṃ vā vacanaṃ yāya kāyaci bhāsāya etassa attho vā vattabbo, ‘‘dehi me, āhara me’’tiādinā nayena pana vattuṃ na vaṭṭati. Abhinipphādeyyāti evaṃ vacībhedaṃ katvā tikkhattuṃ codayamāno paṭilābhavasena sādheyya. Iccetaṃ kusalanti etaṃ sundaraṃ.


国王戒律的解释
在第十条中，"国王的享受"，是指应当享用来自国王的财物，即"国王的享受"也是如此，意指来自国王的享受。 "衣物的购买"，是指用金银等购买衣物的根源。 "应当派遣"，是指应当发送。 "因而"等是为说明到达的清净。若说"请将这件衣物给某某比丘"，因到达的不清净而因而与不适当的物品相关，故比丘的适当行为也不应被指责。 "被带来"，是指被带来的。 "这不是我们的"等是为说明适当的情况，即使被带来的衣物因这样的使者的言辞而不适当，因此应当拒绝。 "黄金、白银、钱币、珍珠、宝石、琉璃、石头、珊瑚、红色染料、麻、七种谷物、奴隶、仆人、田地、花卉、果实等"，这些是四种可舍弃的物品，因而不应当接受，故应当说明"这不是我们的"。
"我们接受衣物"，这是指自我反省被带来的，因此应当如此说明。 "适当的时间"，是指在合适的时间内，若没有适当的情况，则应当接受适当的衣物。 "适当的行为者"，是指适当的行为者。 "应当说明"，是指"是否有适当的行为者"的适当言辞。若使者说"谁来接受这个？"或"我将给谁？"，则不应被指责。 "园丁或信士"，是为说明相似之处，除了五个同伴外，任何适当的行为者都在此。 "这正是"，是为说明比丘的适当言辞，确实应当如此，不应说"给他"等。 "他是我们的"，是指他是我们的，正如你们的衣物在场时，衣物被给予，故如此说明。若使者如此告知，则应当被指责，而不是因他手中所持而被指责。若使者说"我将把它交给他，你们应当接受衣物"，或发送他人告知，则在这种情况下也应当被指责。 这仅是对教导的说明。任何人若自取而行，亦应当如此说明。 "我有意图，兄弟，衣物是我的"，是为说明指责的特征。若以言语指责，则应当以适当的言辞进行说明，"请给我，拿给我"等方式则不应当使用。 "应当完成"，就是将言辞分开，三次进行指责后应当以适当的方式接受。 这就是善良的。


Chakkhattuparamanti bhāvanapuṃsakavacanametaṃ. Chakkhattuparamañhi tena cīvaraṃ uddissa tuṇhībhūtena ṭhātabbaṃ, na nisīditabbaṃ, na āmisaṃ paṭiggahetabbaṃ, na dhammo bhāsitabbo. ‘‘Kiṃkāraṇā āgatosī’’ti vutte pana ‘‘jānāhi, āvuso’’ti ettakameva vattabbaṃ. Sace nisajjādīni karoti, ṭhānaṃ bhañjati, āgatakāraṇaṃ vināseti, idaṃ kāyena codanāya lakkhaṇadassanatthaṃ vuttaṃ. Ettha ca ukkaṭṭhaparicchedena tissannaṃ codanānaṃ channañca ṭhānānaṃ anuññātattā codanāya diguṇaṃ ṭhānaṃ anuññātaṃ hoti, tasmā sace codetiyeva, na tiṭṭhati, cha codanāyo labbhanti. Sace tiṭṭhatiyeva, na codeti, dvādasa ṭhānāni labbhanti. Sace ubhayaṃ karoti, ekāya codanāya dve ṭhānāni hāpetabbāni. Tattha yo ekadivasameva punappunaṃ gantvā chakkhattuṃ codeti, sakiṃyeva vā gantvā ‘‘attho me, āvuso, cīvarenā’’ti chakkhattuṃ vadati, tathā ekadivasameva punappunaṃ gantvā dvādasakkhattuṃ tiṭṭhati, sakiṃyeva vā gantvā tatra tatra ṭhāne tiṭṭhati, sopi sabbacodanāyo sabbaṭṭhānāni ca bhañjati, ko pana vādo nānādivasesu evaṃ karontassāti ayamettha vinicchayo. Ye pana kappiyakārake dāyako sayameva gantvā nisīdati te satakkhattumpi codetuṃ vaṭṭati. Yo pana ubhohi pi aniddiṭṭho mukhavevaṭikakappiyakārako ca parammukhakappiyakārako ca, so na kiñci vattabbo, evaṃ idha dasapi kappiyakārakā dassitā honti.

Tatoce uttarīti vuttacodanāṭhānaparimāṇato uttari. Nissaggiyanti uttari vāyāmamānassa sabbappayogesu dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, cīvaraṃ atirekatikkhattuṃ codanāya atirekachakkhattuṃ ṭhānena abhinipphāditaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 539) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ. Yatassa cīvaracetāpannaṃ ābhatanti yato rājato vā rājabhoggato vā assa bhikkhuno cīvaracetāpannaṃ ānītaṃ, ‘‘yatvassā’’tipi pāṭho, ayameva attho. Tatthāti tassa rañño vā rājabhoggassa vā santikaṃ, samīpatthe hi idaṃ bhummavacanaṃ. Na taṃ tassa bhikkhuno kiñci atthaṃ anubhotīti taṃ cetāpannaṃ tassa bhikkhuno appamattakampi kammaṃ na nipphādeti. Yuñjantāyasmanto sakanti āyasmanto attano santakaṃ dhanaṃ pāpuṇantu. Mā vo sakaṃvinassāti tumhākaṃ santakaṃ mā vinassatu. Ayaṃ tattha sāmīcīti ayaṃ tattha anudhammatā lokuttaradhammaṃ anugatā, vattadhammatāti attho, tasmā evaṃ akaronto vattabhede dukkaṭaṃ āpajjati.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha ‘‘ajjuṇho, bhante, āgamehī’’ti (pārā. 537) vuccamāno nāgamesi, tasmiṃ vatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakesu codanāṭhānesu atirekasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Acodanāya laddhe, sāmikehi codetvā dinne, ummattakādīnañca anāpatti. Kappiyakārakassa bhikkhuno niddiṭṭhabhāvo, dūtena appitatā, tatuttarivāyāmo, tena vāyāmena paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni catutthasadisānevāti.

Rājasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cīvaravaggo paṭhamo.

2. Eḷakalomavaggo



国王戒律的解释
在第十条中，"国王的享受"，是指应当享用来自国王的财物，即"国王的享受"也是如此，意指来自国王的享受。 "衣物的购买"，是指用金银等购买衣物的根源。 "应当派遣"，是指应当发送。 "因而"等是为说明到达的清净。若说"请将这件衣物给某某比丘"，因到达的不清净而因而与不适当的物品相关，故比丘的适当行为也不应被指责。 "被带来"，是指被带来的。 "这不是我们的"等是为说明适当的情况，即使被带来的衣物因这样的使者的言辞而不适当，因此应当拒绝。 "黄金、白银、钱币、珍珠、宝石、琉璃、石头、珊瑚、红色染料、麻、七种谷物、奴隶、仆人、田地、花卉、果实等"，这些是四种可舍弃的物品，因而不应当接受，故应当说明"这不是我们的"。
"我们接受衣物"，这是指自我反省被带来的，因此应当如此说明。 "适当的时间"，是指在合适的时间内，若没有适当的情况，则应当接受适当的衣物。 "适当的行为者"，是指适当的行为者。 "应当说明"，是指"是否有适当的行为者"的适当言辞。若使者说"谁来接受这个？"或"我将给谁？"，则不应被指责。 "园丁或信士"，是为说明相似之处，除了五个同伴外，任何适当的行为者都在此。 "这正是"，是为说明比丘的适当言辞，确实应当如此，不应说"给他"等。 "他是我们的"，是指他是我们的，正如你们的衣物在场时，衣物被给予，故如此说明。若使者如此告知，则应当被指责，而不是因他手中所持而被指责。若使者说"我将把它交给他，你们应当接受衣物"，或发送他人告知，则在这种情况下也应当被指责。 这仅是对教导的说明。任何人若自取而行，亦应当如此说明。 "我有意图，兄弟，衣物是我的"，是为说明指责的特征。若以言语指责，则应当以适当的言辞进行说明，"请给我，拿给我"等方式则不应当使用。 "应当完成"，就是将言辞分开，三次进行指责后应当以适当的方式接受。 这就是善良的。
国王戒律的解释已完成。
衣物章节第一部分。
细毛章节

1. Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā

Eḷakalomavaggassa paṭhame kosiyamissakanti ekenāpi kosiyaṃsunā antamaso tassa karaṇaṭṭhāne vātavegena nipātitenāpi missīkataṃ. Santhatanti same bhūmibhāge kosiyaṃsūni uparūpari santharitvā kañjiyādīhi siñcitvā kattabbatālakkhaṇaṃ. Kārāpeyya nissaggiyanti karaṇakārāpanappayogesu dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti. Ettha ca ‘‘idaṃ me, bhante, kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpitaṃ nissaggiya’’nti (pārā. 544) iminā nayena nissajjanavidhānaṃ veditabbaṃ, imasseva vacanassa anusārena ito paraṃ sabbasanthataṃ veditabbaṃ. Sakkā hi ettāvatā jānitunti na taṃ ito paraṃ dassayissāma.

Āḷaviyaṃ chabbaggiye ārabbha kosiyamissakaṃ santhataṃ kārāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, attano atthāya kārāpanavasena sāṇattikaṃ, attanā vippakatapaayosāpananayena catukkapācittiyaṃ, aññassatthāya karaṇakārāpanesu aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjane ca dukkaṭaṃ. Vitānādikaraṇe, ummattakādīnañca anāpatti. Kosiyamissakabhāvo, attano atthāya santhatassa karaṇakārāpanaṃ, paṭilābho cāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayenevāti.

Kosiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye suddhakāḷakānanti suddhānaṃ kāḷakānaṃ aññehi amissīkatānaṃ. Vesāliyaṃ chabbaggiye ārabbha tādisaṃ santhataṃ karaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ paṭhamasadisamevāti.

Suddhakāḷakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye dve bhāgāti dve koṭṭhāsā. Ādātabbāti gahetabbā. Gocariyānanti kapilavaṇṇānaṃ. Ayaṃ panettha vinicchayo – yattakehi kattukāmo hoti, tesu tulayitvā dve koṭṭhāsā kāḷakānaṃ gahetabbā, eko odātānaṃ, eko gocariyānaṃ. Ekassāpi kāḷakalomassa atirekabhāve nissaggiyaṃ hoti, ūnakaṃ vaṭṭati.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha tādisaṃ santhataṃ karaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, kiriyākiriyaṃ, sesaṃ paṭhamasadisamevāti. Imāni pana tīṇi nissajjitvā paṭiladdhānipi paribhuñjituṃ na vaṭṭanti.

Dvebhāgasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe orena ce channaṃ vassānanti channaṃ vassānaṃ orimabhāge, antoti attho. Aññatra bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho gilānassa bhikkhuno santhatasammutiṃ deti, taṃ ṭhapetvā aladdhasammutikassa chabbassabbhantare aññaṃ santhataṃ karontassa nissaggiyaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha anuvassaṃ santhataṃ kārāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra bhikkhusammutiyā’’ti ayamettha anupaññatti, sā yena laddhā hoti, tassa yāva rogo na vūpasammati, vūpasanto vā puna kuppati, tāva gatagataṭṭhāne anuvassampi kātuṃ vaṭṭati, aññassatthāya kāretuṃ, katañca paṭilabhitvā paribhuñjitumpi vaṭṭati, sesaṃ paṭhamasadisamevāti.

Chabbassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



细毛戒律的解释
在细毛章的第一条中，"与细毛混杂"，即使只有一根细毛，甚至被风吹落到制作的地方也被混杂。"铺设"，是将细毛铺平在同一地面上，用糨糊等浇灌并制作成特征。"应当让他制作，可舍弃的"，在制作或让他制作的过程中有过失，通过获得是可舍弃的。在这里，应当以"这件与细毛混杂的铺设物是我的，尊者，让他制作是可舍弃的"这种方式进行舍弃，根据这句话的意思，从此以后所有铺设物都应当理解。因为可以通过这个了解到足够了，所以我们不会再解释其他的。
在阿拉维（Āḷavī），关于六类比丘制作与细毛混杂的铺设物的事项中规定，是特殊的规定，为自己的利益制作有命令，自己制作完成后的放弃行为有四波逸提，为他人制作或获得他人制作的并使用有过失。在制作帐篷等时，有精神病等的都没有过失。与细毛混杂、为自己制作铺设物的制作、获得，这里有这三个要素。起因等与让他洗戒律中所说的方式相同。
细毛戒律的解释已完成。
纯黑色戒律的解释
在第二条中，"纯黑色"，是指纯黑色未与其他混杂的。在毗舍离（Vesālī），关于六类比丘制作这样的铺设物的事项中规定，其余与第一条相同。
纯黑色戒律的解释已完成。
二分之一戒律的解释
在第三条中，"两部分"，是指两个部分。"应当取"，是指应当拿取。"白色"，是指白色的。这里的判断是——无论他想制作多少，在其中衡量后，应当拿取两个部分的黑色，一个白色，一个白色的。即使只有一根黑色细毛过多，也是可舍弃的，不足的是可以的。
在舍卫城，关于六类比丘制作这样的铺设物的事项中规定，有作为无作为，其余与第一条相同。但是这三种舍弃后获得的也不应当使用。
二分之一戒律的解释已完成。
六年戒律的解释
在第四条中，"不到六年"，是指六年的前半段。"除非得到比丘的许可"，就是僧团给予生病比丘铺设物许可的，除此之外在六年内未获得许可而制作其他铺设物是可舍弃的。
在舍卫城，关于诸多比丘每年制作铺设物的事项中规定，"除非得到比丘的许可"是这里的补充规定，获得许可的人，直到疾病不痊愈或再次恶化为止，可以在去过的地方再次制作，为他人制作并获得使用也可以。其余与第一条相同。
六年戒律的解释已完成。

5. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame purāṇasanthataṃ nāma yattha sakimpi nisinno vā hoti nipanno vā. Samantāti ekapassato vaṭṭaṃ vā caturassaṃ vā chinditvā gahitaṭṭhānaṃ yathā vidatthimattaṃ hoti, evaṃ gahetabbaṃ. Santharantena pana ekadese vā santharitabbaṃ, vijaṭetvā vā missakaṃ katvā santharitabbaṃ, evaṃ thirataraṃ hoti. Anādā ceti sati purāṇasanthate aggahetvā. Asati pana aggahetvāpi vaṭṭati, aññassatthāya kāretuṃ, katañca paṭilabhitvā paribhuñjitumpi vaṭṭati.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha santhatavissajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ tatiyasadisamevāti.

Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe addhānamaggappaṭipannassāti addhānasaṅkhātaṃ dīghamaggaṃ paṭipannassa, sabbañcetaṃ vatthumattadīpanameva, yattha katthaci pana dhammena labhitvā gaṇhato doso natthi. Tiyojanaparamanti gahitaṭṭhānato tiyojanappamāṇaṃ desaṃ. Sahatthāti sahatthena, attanā haritabbānīti attho. Asante hāraketi asanteyeva aññasmimpi hārake. Sace pana atthi, taṃ gāhetuṃ vaṭṭati. Attanā pana antamaso vātābādhappaṭikāratthaṃ suttakena abandhitvā kaṇṇacchidde pakkhittānipi ādāya tiyojanaṃ ekaṃ pādaṃ atikkāmentassa dukkaṭaṃ, dutiyapādātikkame nissaggiyaṃ pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha tiyojanātikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakatiyojane atirekasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Tiyojanaṃ haraṇapaccāharaṇe, vāsādhippāyena gantvā tato paraṃ haraṇe, acchinnaṃ vā nissaṭṭhaṃ vā paṭilabhitvā haraṇe, aññaṃ harāpane, antamaso suttakenapi baddhakatabhaṇḍaharaṇe, ummattakādīnañca anāpatti. Eḷakalomānaṃ akatabhaṇḍatā, paṭhamappaṭilābho, attanā ādāya vā aññassa ajānantassa yāne pakkhipitvā vā tiyojanātikkamanaṃ, āharaṇapaccāharaṇaṃ, avāsādhippāyatāti imānettha pañca aṅgāni. Eḷakalomasamuṭṭhānaṃ , kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Eḷakalomasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame sakkesu chabbaggiye ārabbha eḷakalomadhovāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Tattha purāṇacīvaradhovāpane vuttanayeneva sabbopi vinicchayo veditabbo.

Eḷakalomadhovāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



坐下戒律的解释
在第五条中，“旧铺设”，是指无论是坐着还是躺着的情况。 “周围”，是指从一个方向或四个方向切断并抓取的地方，依照可见的程度而定，应当这样抓取。 但在铺设时，应当在一个地方铺设，或将其混合后再铺设，这样会更加牢固。 "不接受"，是指在旧铺设的情况下不接受。 若不存在，但即使不接受也可以，或为他人制作，或在完成后获得并使用也是可以的。
在舍卫城，关于许多比丘制作放弃铺设物的事项中规定，其余与第三条相同。
坐下戒律的解释已完成。
细毛戒律的解释
在第六条中，“已走的道路”，是指走在称为道路的长路上，这一切仅仅是指物品的范围，在任何地方，只要合法地获得并抓取，没有过失。 “三十游”，是指从抓取的地方到三十游的范围。 “用手”，是指用手来抓取，意指自己应当抓取。 “若不存在抓取”，是指若在其他地方也有抓取。 若存在，则可以抓取。 但自己至少因风的干扰而用绳子绑住耳朵的情况下，抓取一只脚超过三十游是有过失的，第二只脚超过则是可舍弃的波逸提。
在舍卫城，关于某个比丘的三十游超过的事项中规定，属于特殊的规定，且不适用，且有三波逸提，若超过三十游的范围则有过失。 抓取的行为、放弃的行为、若在外出后再抓取，或抓取未被抓住的，或放弃被绑住的，精神病等情况下没有过失。 细毛的未抓取、第一次抓取、自己抓取或他人未知道的情况下放入车辆的三十游超过，放弃的行为、外出意图等，这里有这五个要素。 细毛的起因、行为、无知解脱、非意图、放弃的行为、身体的行为、三种意识、三种感觉。
细毛戒律的解释已完成。
细毛洗戒律的解释
在第七条中，关于六类比丘的细毛洗戒律事项中规定。 在这里，关于旧衣物的洗涤的说法应当理解为所有的判断。
细毛洗戒律的解释已完成。

8. Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame jātarūparajatanti suvaṇṇañceva rūpiyañca, apica kahāpaṇo lohamāsakadārumāsakajatumāsakādayopi ye vohāraṃ gacchanti, sabbe te idha rajatantveva vuttā. Uggaṇheyya vāti attano atthāya diyyamānaṃ vā yatthakatthaci ṭhitaṃ vā nippariggahitaṃ disvā sayaṃ gaṇheyya vā. Uggaṇhāpeyya vāti tadeva aññena gāhāpeyya vā. Upanikkhittaṃ vā sādiyeyyāti ‘‘idaṃ ayyassa hotū’’ti evaṃ sammukhā vā, ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne mama hiraññasuvaṇṇaṃ, taṃ tuyhaṃ hotū’’ti evaṃ parammukhā ṭhitaṃ vā kevalaṃ vācāya vā hatthamuddāya vā ‘‘tuyha’’nti vatvā pariccattaṃ yo kāyavācāhi appaṭikkhipitvā cittena adhivāseyya, ayaṃ ‘‘sādiyeyyā’’ti vuccati. Sace pana cittena sādiyati, gaṇhitukāmo hoti, kāyena vā vācāya vā ‘‘nayidaṃ kappatī’’ti paṭikkhipati, kāyavācāhi appaṭikkhipitvā suddhacitto hutvā ‘‘nayidaṃ amhākaṃ kappatī’’ti na sādiyati, vaṭṭati. Nissaggiyanti uggahaṇādīsu yaṃkiñci karontassa aghanabaddhesu vatthūsu vatthugaṇanāya nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Taṃ nissajjantena ‘‘ahaṃ, bhante, rūpiyaṃ paṭiggahesiṃ, idaṃ me, bhante, nissaggiyaṃ, imāhaṃ saṅghassa nissajjāmī’’ti (pārā. 584) evaṃ saṅghamajjheyeva nissajjitabbaṃ. Sace tattha koci gahaṭṭho āgacchati , ‘‘idaṃ jānāhī’’ti vattabbo. ‘‘Iminā kiṃ āhariyyatū’’ti bhaṇante pana ‘‘idaṃ nāmā’’ti avatvā ‘‘sappiādīni bhikkhūnaṃ kappantī’’ti evaṃ kappiyaṃ ācikkhitabbaṃ. Sace so āharati, rūpiyappaṭiggāhakaṃ ṭhapetvā sabbehi bhājetvā paribhuñjitabbaṃ. Rūpiyappaṭiggāhakassa pana yaṃ tappaccayā uppannaṃ, taṃ aññena labhitvā diyyamānampi antamaso tato nibbattarukkhacchāyāpi paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Sace pana so kiñci āharituṃ na icchati, ‘‘imaṃ chaṭṭehī’’ti vattabbo. Sace yattha katthaci nikkhipati, gahetvā vā gacchati, na vāretabbo. No ce chaṭṭeti, pañcaṅgasamannāgato bhikkhu rūpiyachaṭṭako sammannitabbo. Tena animittaṃ katvāva gūthaṃ viya chaṭṭetabbaṃ. Sace nimittaṃ karoti, dukkaṭaṃ āpajjati.

Rājagahe upanandaṃ ārabbha rūpiyappaṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, arūpiye rūpiyasaññino vematikassa vā, saṅghacetiyādīnaṃ atthāya gaṇhantassa, muttāmaṇiādippaṭiggahaṇe ca dukkaṭaṃ. Ratanasikkhāpadanayena nikkhipantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Jātarūparajatabhāvo, attuddesikatā, gahaṇādīsu aññatarabhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīsu siyā kiriyaṃ gahaṇena āpajjanato, siyā akiriyaṃ paṭikkhepassa akaraṇato, sesaṃ sañcaritte vuttanayamevāti.

Jātarūpasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



黄铜戒律的解释
在第八条中，“黄铜与银”，是指黄金和白银，此外还有铁、铜、木材、竹子等所有用于交易的物品，这里都被称为银。 “应当抓取”，是指为自己的利益而给出的，无论在哪里放置的未被抓取的物品，看到后应当自己抓取。 “应当让他抓取”，是指让他用其他方式抓取。 “应当交给”，是指“这应当属于尊者”，这样直接说，或“在某个地方我的黄金，愿它属于你”，这样放置在前面，或者仅仅通过言语或举手说“这是你的”而划定的，若用身体或言语不加拒绝而心中认同，这称为“应当交给”。 若心中认同，则想要抓取，身体或言语拒绝说“这不是我们的”，身体或言语不加拒绝而内心清净，若说“这不是我们的”，则不应认同，适用。 “可舍弃的”，是指在抓取等方面所做的任何事情在未被接受的物品中是可舍弃的波逸提。 这应当通过“我，尊者，接受了银器，这对我来说是可舍弃的，我将舍弃给僧团”这样的方式在僧团中舍弃。 若有任何家长来到那里，应当说“请知道这个”。 若说“这个怎么可以拿”而不说“这是我的”，则应当说“这是给比丘的”。 若他抓取了，除了银器的接受者外，所有人都应当分享并使用。 然而银器接受者所产生的任何情况，若通过他人获得的，即使是被给予的，也不应当在此享用。 若他不想抓取任何东西，应当说“这是第六件”。 若在任何地方放置，抓取或离开时不应被阻止。 若不放弃，身具五根的比丘应当被认可为银器的接受者。 因此，应当像无标志的粘稠物一样放弃。 若标志显现，则会有过失。
在王舍城（Rājagaha），关于接受银器的事项中规定，属于一般的规定，且适用，有三波逸提，若在无形的银器中有过失。 若涉及到僧团的圣物等方面的抓取，则在精神病等情况下没有过失。 黄铜的性质、特定的指示、在抓取等方面的某种状态，这里有这三个要素。 起因等方面可能是通过抓取而产生的过失，可能是通过拒绝而不作为的过失，其余与所述的内容相同。
黄铜戒律的解释已完成。

9. Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā

Navame nānappakārakanti katādivasena anekavidhaṃ. Rūpiyasaṃvohāranti jātarūparajataparivattanaṃ. Purimasikkhāpadena hi nissaggiyavatthudukkaṭavatthūnaṃ paṭiggahaṇaṃ vāritaṃ, iminā parivattanaṃ. Tasmā dukkaṭavatthunā dukkaṭavatthukappiyavatthūni, kappiyavatthunā ca dukkaṭavatthuṃ parivattentassa dukkaṭaṃ. Nissaggiyavatthunā pana nissaggiyavatthuṃ vā dukkaṭavatthuṃ vā kappiyavatthuṃ vā, dukkaṭavatthukappiyavatthūhi ca nissaggiyavatthuṃ parivattentassa nissaggiyaṃ hoti, taṃ purimanayānusāreneva saṅghamajjhe nissajjitabbaṃ, nissaṭṭhavatthusmiñca tattha vuttanayeneva paṭipajjitabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha rūpiyasaṃvohāravatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, yaṃ attano dhanena parivatteti, tassa vā dhanassa vā rūpiyabhāvo ceva, parivattanañcāti imānettha dve aṅgāni. Kiriyaṃ, sesaṃ anantarasikkhāpade vuttanayamevāti.

Rūpiyasaṃvohārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame nānappakārakanti cīvarādīnaṃ kappiyabhaṇḍānaṃ vasena anekavidhaṃ. Kayavikkayanti kayañceva vikkayañca. ‘‘Iminā imaṃ dehi, imaṃ āhara, parivattehi, cetāpehī’’ti iminā hi nayena parassa kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhanto kayaṃ samāpajjati, attano kappiyabhaṇḍaṃ dento vikkayaṃ samāpajjati. Tasmā ṭhapetvā pañca sahadhammike yaṃ evaṃ attano kappiyabhaṇḍaṃ datvā mātu santakampi kappiyabhaṇḍaṃ gaṇhāti, taṃ nissaggiyaṃ hoti. Vuttalakkhaṇavasena saṅghagaṇapuggalesu yassa kassaci nissajjitabbaṃ, ‘‘imaṃ bhuñjitvā vā gahetvā vā idaṃ nāma āhara vā karohi vā’’ti rajanādiṃ āharāpetvā vā dhamakaraṇādiparikkhāraṃ bhūmisodhanādiñca navakammaṃ kāretvā vā santaṃ vatthu nissajjitabbaṃ, asante pācittiyaṃ desetabbameva.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha kayavikkayavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘idaṃ kiṃ agghatī’’ti evaṃ agghaṃ pucchantassa, yassa hatthato bhaṇḍaṃ gaṇhitukāmo hoti, taṃ ṭhapetvā aññaṃ antamaso tasseva puttabhātukampi kappiyakārakaṃ katvā ‘‘iminā idaṃ nāma gahetvā dehī’’ti ācikkhantassa, ‘‘idaṃ amhākaṃ atthi, amhākañca iminā ca iminā ca attho’’ti evaṃ vatvā attano dhanena laddhaṃ gaṇhantassa, sahadhammikehi saddhiṃ kayavikkayaṃ karontassa, ummattakādīnañca anāpatti. Yaṃ attano dhanena parivatteti, yena ca parivatteti, tesaṃ kappiyavatthutā, asahadhammikatā, kayavikkayāpajjanañcāti imānettha tīṇi aṅgāni. Sesaṃ rūpiyasaṃvohāre vuttanayamevāti.

Kayavikkayasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Eḷakalomavaggo dutiyo.

3. Pattavaggo



货币交易戒律的解释
在第九条中，"各种方式"，是指以各种方式。 "货币交易"，是指黄金和白银的交换。 因为前一个戒律禁止接受可舍弃和有过失的物品，这个禁止交换。 因此，以有过失的物品交换可舍弃或有过失的物品，或以可舍弃的物品交换有过失的物品，都有过失。 但以可舍弃的物品交换可舍弃、有过失或可舍弃的物品，或以有过失的可舍弃物品交换，都是可舍弃的，应当按照前述的方式在僧团中舍弃，对于被舍弃的物品也应当按照那里所说的方式处理。
在舍卫城（Sāvatthī），关于六类比丘的货币交易事项中规定，属于一般的规定，不应当被排斥，以自己的财物交换的情况下，其中的可舍弃性和交换，这里有这两个要素。 行为，其余与前一个戒律中所说的相同。
货币交易戒律的解释已完成。
买卖戒律的解释
在第十条中，"各种方式"，是指依据可适当使用的物品的各种方式。 "买卖"，是指买和卖。 通过"用这个给那个，拿这个来，交换，购买"等方式，接受他人的可适当使用的物品就是买，给予自己的可适当使用的物品就是卖。 因此，除了五个同伴外，任何人以自己的可适当使用的物品给予母亲所有的可适当使用的物品，都是可舍弃的。 根据所述的特征，应当在僧团、团体或个人面前舍弃，"用这个吃或拿或拿来做这个"，让染色等或制作工具、清洁地面等新工作后舍弃，若不存在则应当忏悔波逸提。
在舍卫城（Sāvatthī），关于优波难陀的买卖事项中规定，"这个值多少"这样询问价格的情况下，除了想从他手中获得物品的人外，即使让自己的儿子或兄弟成为可适当使用的人说"用这个拿这个"，说"我们有这个和这个需要"而用自己的财物获得的，与同伴进行买卖的，有精神病等情况下没有过失。 以自己的财物交换的可适当性、与非同伴的关系、进行买卖，这里有这三个要素。 其余与货币交易中所说的相同。
买卖戒律的解释已完成。
细毛章第二部分。
钵章

1. Pattasikkhāpadavaṇṇanā

Pattavaggassa paṭhame atirekapattoti anadhiṭṭhito ca avikappito ca, so ca kho ukkaṭṭhamajjhimomakānaṃ aññataro pamāṇayuttova, tassa pamāṇaṃ ‘‘aḍḍhāḷhakodanaṃ gaṇhātī’’tiādinā (pārā 602) nayena pāḷiyaṃ vuttaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – anupahatapurāṇasālitaṇḍulānaṃ sukoṭṭitaparisuddhānaṃ dve magadhanāḷiyo gahetvā tehi taṇḍulehi anuttaṇḍulamakilinnamapiṇḍikaṃ suvisadaṃ kundamakuḷarāsisadisaṃ avassāvitodanaṃ pacitvā niravasesaṃ patte pakkhipitvā tassa odanassa catutthabhāgappamāṇo nātighano nātitanuko hatthahāriyo sabbasambhārasaṅkhato muggasūpo pakkhipitabbo, tato ālopassa anurūpaṃ yāvacarimālopappahonakaṃ macchamaṃsādibyañjanaṃ pakkhipitabbaṃ, sappitelatakkarasakañjiyādīni pana gaṇanūpagāni na honti. Tāni hi odanagatikāneva, neva hāpetuṃ, na vaḍḍhetuṃ sakkonti, evametaṃ sabbampi pakkhittaṃ sace pattassa mukhavaṭṭiyā heṭṭhimarājisamaṃ tiṭṭhati, suttena vā hīrena vā chindantassa suttassa vā hīrassa vā heṭṭhimantaṃ phusati, ayaṃ ukkaṭṭho nāma patto. Sace taṃ rājiṃ atikkamma thūpīkataṃ tiṭṭhati, ayaṃ ukkaṭṭhomako nāma patto. Sace taṃ rājiṃ na sampāpuṇāti, antogadhameva hoti, ayaṃ ukkaṭṭhukkaṭṭho nāma patto. Ukkaṭṭhato upaḍḍhappamāṇo majjhimo. Majjhimapattato upaḍḍhappamāṇo omako. Tesampi vuttanayeneva bhedo veditabbo. Iccetesu navasu ukkaṭṭhukkaṭṭho ca omakomako cāti dve apattā, sesā satta pattā pamāṇayuttā nāma, ayametthasaṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pārā. aṭṭha. 2.598 ādayo) vutto, tasmā evaṃ pamāṇayuttaṃ samaṇasāruppena pakkaṃ ayopattaṃ vā mattikāpattaṃ vā labhitvā purāṇapattaṃ paccuddharitvā antodasāhe adhiṭṭhātabbo. Sace panassa mūlato kākaṇikamattampi dātabbaṃ avasiṭṭhaṃ hoti, adhiṭṭhānupago na hoti, appaccuddharantena vikappetabbo. Tattha paccuddharaṇādhiṭṭhānalakkhaṇaṃ cīvaravagge vuttanayeneva veditabbaṃ, vikappanalakkhaṇaṃ parato vakkhāma. Sace pana koci apattako bhikkhu dasa patte labhitvā sabbe attanāva paribhuñjitukāmo hoti, ekaṃ pattaṃ adhiṭṭhāya puna divase taṃ paccuddharitvā añño adhiṭṭhātabbo, etenupāyena vassasatampi pariharituṃ sakkā. Yo panassa patto mukhavaṭṭito heṭṭhā dvaṅgulamattokāsato paṭṭhāya yatthakatthaci kaṅgusitthanikkhamanamattena chiddena chiddo hoti, so adhiṭṭhānupago na hoti. Puna chidde pākatike kate adhiṭṭhātabbo, sesaṃ adhiṭṭhānavijahanaṃ ticīvare vuttanayameva.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha atirekapattadhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, sesavaṇṇanākkamo cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabboti.

Pattasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



钵戒律的解释
在钵章的第一条中，"过大的钵"，是指未被指定和未被放弃的，而且是大、中、小三种尺寸中的任何一种适当的尺寸，其尺寸在经文中以"拿两个马加陀那利量的米"等方式说明。 这里的判断是——取两个马加陀那利量未受损的纯洁的大米，用这些米煮成不粘连、清澈、如白莲花簇一样的饭，将其全部装入钵中，其饭量应该是钵容量的四分之一，既不太稠也不太稀，可以用手拿起来，包括所有配料。 但是像酥油、油、酪乳、醋等不能计算在内，因为它们只是饭的配料，既不能减少也不能增加。 如果将这些全部装入后，若钵的边缘与最下层平齐，或用线或带子切割时触及最下层，这就是"过大的钵"。 若超过了这个层次而隆起，这就是"过大的小钵"。 若未达到这个层次，仍在内部，这就是"过大的过大钵"。 "过大的"的一半是"中等的"。 "中等的钵"的一半是"小的"。 它们的区分也应当按照上述方式理解。 总之，在这九种中，"过大的过大"和"小的小"是两种不适当的，其余七种都是适当的尺寸，这是概括,详细说明在《普贤注释》中有。 因此,获得适当尺寸的陶制或铁制钵后,应当取出旧钵在十天内指定。 若其中剩余哪怕一粒米也未清理干净,则不适合指定,应当放弃后再指定。 关于取出和指定的特征,应当如衣物章中所说的理解,关于放弃的特征我们将在后面说明。 若有一位无钵的比丘获得十个钵后,全部自己使用,应当指定一个,次日再取出另一个指定,如此可以一直使用到一百年。 若其钵从边缘起算向下两指宽处有任何大小的孔洞,则不适合指定,应当修补后再指定,其他放弃指定的方式如三衣中所说的一样。
在舍卫城,关于六类比丘持有过大钵的事项中规定,属于特殊的规定,其余的说明顺序应当如衣物章第一戒中所说的理解。
钵戒律的解释已完

2. Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye ūnāni pañca bandhanāni assāti ūnapañcabandhano, nāssa pañca bandhanāni pūrentīti attho, tena ūnapañcabandhanena, itthambhūtassa lakkhaṇe karaṇavacanaṃ. Tattha yasmā abandhanassāpi pañca bandhanāni na pūrenti sabbaso natthitāya, tenassa padabhājane ‘‘ūnapañcabandhano nāma patto abandhano vā ekabandhano vā’’tiādi (pārā. 613) vuttaṃ. ‘‘Ūnapañcabandhanenā’’ti ca vuttattā yassa pañcabandhano patto hoti pañcabandhanokāso vā, tassa so apatto, tasmā aññaṃ viññāpetuṃ vaṭṭati. Yasmiṃ pana patte mukhavaṭṭito heṭṭhā bhaṭṭhā dvaṅgulappamāṇā ekāpi rāji hoti, taṃ tassā rājiyā heṭṭhimapariyante pattavedhakena vijjhitvā pacitvā suttarajjukamakacirajjukādīhi vā tipusuttakena vā bandhitvā taṃ bandhanaṃ āmisassa alagganatthaṃ tipupaṭṭakena vā kenaci baddhasilesādinā vā paṭicchādetabbaṃ, so ca patto adhiṭṭhahitvā paribhuñjitabbo, sukhumaṃ vā chiddaṃ katvā bandhitabbo, phāṇitaṃ jhāpetvā pāsāṇacuṇṇena bandhitumpi vaṭṭati. Yassa pana dve rājiyo vā ekāyeva vā caturaṅgulā, tassa dve bandhanāni dātabbāni. Yassa tisso vā ekāyeva vā chaḷaṅgulā, tassa tīṇi. Yassa catasso vā ekāyeva vā aṭṭhaṅgulā, tassa cattāri. Yassa pañca vā ekāyeva vā dasaṅgulā, so baddhopi abaddhopi apattoyeva, añño viññāpetabbo, esa tāva mattikāpatte vinicchayo.

Ayopatte pana sacepi pañca vā atirekāni vā chiddāni honti, tāni ce ayacuṇṇena vā āṇiyā vā lohamaṇḍalena vā baddhāni maṭṭhāni honti, sveva paribhuñjitabbo, añño na viññāpetabbo. Atha pana ekampi chiddaṃ mahantaṃ hoti, lohamaṇḍalena baddhampi maṭṭhaṃ na hoti, patte āmisaṃ laggati, akappiyo hoti ayaṃ patto, añño viññāpetabbo. Yo pana evaṃ pattasaṅkhepagate vā ayopatte, ūnapañcabandhane vā mattikāpatte sati aññaṃ viññāpeti, payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyo hoti, nissajjitabbo. Nissajjantena saṅghamajjhe eva nissajjitabbo, tena vuttaṃ ‘‘bhikkhuparisāya nissajjitabbo’’ti. Yo ca tassā bhikkhuparisāyātiettha tehi bhikkhūhi pakatiyā eva attano attano adhiṭṭhitaṃ pattaṃ gahetvā sannipatitabbaṃ, tato sammatena pattaggāhāpakena pattassa vijjamānaguṇaṃ vatvā ‘‘bhante, imaṃ gaṇhathā’’ti thero vattabbo. Sace therassa so patto na ruccati, appicchatāya vā na gaṇhāti, vaṭṭati. Tasmiṃ pana anukampāya agaṇhantassa dukkaṭaṃ. Sace pana gaṇhāti, therassa pattaṃ dutiyattheraṃ gāhāpetvā eteneva upāyena yāva saṅghanavakā gāhāpetabbo, tena pariccattapatto pana pattapariyanto nāma, so tassa bhikkhuno padātabbo. Tenāpi so yathā viññāpetvā gahitapatto, evameva sakkaccaṃ paribhuñjitabbo. Sace pana taṃ jigucchanto adese vā nikkhipati, aparibhogena vā paribhuñjati, vissajjeti vā, dukkaṭaṃ āpajjati.


不足五绑的戒律解释
在第二条中，“不足五绑”，是指不足五个绑，意为钵没有填满五个绑，因此以不足五绑为特征的钵的定义。 在这里，因为即使是不绑的钵也不填满五个绑，完全没有，所以在其分开时说“不足五绑的钵是指不绑的或单一绑的钵”等等。 由于提到“以不足五绑的”，因此若钵有五个绑，或是有五个绑的地方，这个钵应该被指定，因此需要另外说明。 如果钵的边缘以下有两指宽的任何一个绑，则应当用钵的边缘以下的部分将其打破，煮熟后用缠绕的绳子或其他绑住，以防止食物的流失，这个钵应当被指定并使用，若有细小的破损也应当被绑住，甚至可以用石粉绑住。 若有两个绑或一个绑宽四指，则应当给予两个绑。 若有三个绑或一个绑宽六指，则应当给予三个。 若有四个绑或一个绑宽八指，则应当给予四个。 若有五个绑或一个绑宽十指，则无论是绑或不绑的钵都应当被指定，其他则应当被说明，这就是关于陶制钵的判断。
在铁制钵中，即使有五个或多个破损，也应当用铁粉或其他铁圈捆住，第二天还应当使用，其他则不应当被指定。 若有一个大的破损，虽然用铁圈捆住，也不适合指定，这个钵应当被认为是不合适的，其他则应当被说明。 若在这样的钵中，若有不足五绑的钵，或在陶制钵中，若有其他的说明，则会有过失，若重新获得则应当被放弃。 被放弃的钵应当在僧团中被放弃，因此说“应当在比丘的群体中被放弃”。 若在比丘的群体中，若有比丘持有自己的钵，应当聚集在一起，经过一致同意后，长老应当说“请拿这个”。 若长老不喜欢这个钵，因少欲而不接受，则应当被放弃。 若接受，则应当让长老的钵与第二长老的钵相互交替，直到僧团的数量达到一定的程度。 因此，所放弃的钵应当被认为是属于那个比丘的。 所以，若以适当的方式被说明并获得的钵，应当被认真使用。 若对此感到厌恶而不愿接受，或因未使用而放弃，则会有过失。


Sakkesu chabbaggiye ārabbha bahū patte viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ , abandhanena abandhanaṃ, ekabandhanaṃ, dubandhanaṃ, tibandhanaṃ, catubbandhanaṃ, abandhanokāsaṃ, ekadviticatubbandhanokāsaṃ cetāpeti, evaṃ ekekena pattena dasadhā dasavidhaṃ pattaṃ. Cetāpanavasena pana ekaṃ nissaggiyapācittiyasataṃ hoti. Naṭṭhapattassa, bhinnapattassa, attano ñātakappavārite, aññassa ca ñātakappavārite, tassevatthāya viññāpentassa, attano dhanena gaṇhato, ummattakādīnañca anāpatti. Adhiṭṭhānupagapattassa ūnapañcabandhanatā, attuddesikatā, akataviññatti , tāya ca paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayānevāti.

Ūnapañcabandhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



在萨迦耶（Sakka），关于六类比丘说明许多钵的事项中规定，属于一般的规定，不应被排斥，可以说明无绑、单绑、双绑、三绑、四绑、无绑的地方、单双三四绑的地方等，如此一个一个钵有十种不同的钵。 通过说明的方式，就有一百个可舍弃的波逸提。 对于破损的钵、自己亲属的钵、他人亲属的钵，以及为自己的利益说明的情况下，以及自己的财物获得的情况下，有精神病等情况下都没有过失。 适合指定的钵的不足五绑、特定的指示、未说明，以及通过此获得，这里有这四个要素。 起因等应当如让他洗戒律中所说的一样。
不足五绑戒律的解释已完成。
provided by EasyChat

3. Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye paṭisāyanīyānīti paṭisāyitabbāni, paribhuñjitabbānīti attho. Etena sayaṃ uggahetvā nikkhittānaṃ sattāhātikkamepi anāpattiṃ dasseti, tāni hi paṭisāyituṃ na vaṭṭanti. Bhesajjānīti bhesajjakiccaṃ karontu vā, mā vā, evaṃ laddhavohārāni. Sappi nāma gavādīnaṃ sappi, yesaṃ maṃsaṃ kappati, tesaṃ sappi. Tathā navanītaṃ. Telaṃ nāma tilasāsapamadhūkaeraṇḍakavasādīhi nibbattitaṃ. Madhu nāma makkhikāmadhumeva. Phāṇitaṃ nāma ucchurasaṃ upādāya pana apakkā vā avatthukapakkā vā sabbāpi ucchuvikati ‘‘phāṇita’’nti veditabbaṃ. Tāni paṭiggahetvāti tāni bhesajjāni paṭiggahetvā, na tesaṃ vatthūni. Etena ṭhapetvā vasātelaṃ yānettha yāvakālikavatthukāni, tesaṃ vatthūni paṭiggahetvā katāni sappiādīni sattāhaṃ atikkāmayatopi anāpattiṃ dasseti. Vasātelaṃ pana kāle paṭiggahitaṃ kāle nipakkaṃ kāle saṃsaṭṭhaṃ telaparibhogena paribhuñjituṃ anuññātaṃ, tasmā ṭhapetvā manussavasaṃ aññaṃ yaṃkañci vasaṃ purebhattaṃ paṭiggahetvā sāmaṃ pacitvā nibbattitatelampi sattāhaṃ nirāmisaparibhogena vaṭṭati. Anupasampannena pacitvā dinnaṃ pana tadahupurebhattaṃ sāmisampi vaṭṭati, aññesaṃ yāvakālikavatthūnaṃ vatthuṃ pacituṃ na vaṭṭatiyeva. Nibbattitasappi vā navanītaṃ vā pacituṃ vaṭṭati, taṃ pana tadahupurebhattampi sāmisaṃ paribhuñjituṃ na vaṭṭati. Purebhattaṃ paṭiggahitakhīrādito anupasampannena pacitvā katasappiādīni pana tadahupurebhattaṃ sāmisānipi vaṭṭanti, pacchābhattato paṭṭhāya anajjhoharaṇīyāni, sattāhātikkamepi anāpatti. Sannidhikārakaṃ paribhuñjitabbānīti sannidhiṃ katvā nidahitvā purebhattaṃ paṭiggahitāni tadahupurebhattaṃ sāmisaparibhogenāpi vaṭṭanti, pacchābhattato paṭṭhāya pana tāni ca, pacchābhattaṃ paṭiggahitāni ca sattāhaṃ nirāmisaparibhogena paribhuñjitabbānīti attho. ‘‘Paribhuñjitabbānī’’ti ca vacanato antosattāhe abbhañjanādīnaṃ atthāya adhiṭṭhahitvā ṭhapitesu anāpatti, yāvajīvikāni sāsapamadhūkaeraṇḍakaaṭṭhīni telakaraṇatthaṃ paṭiggahetvā tadaheva katatelaṃ sattāhakālikaṃ, dutiyadivase kataṃ chāhaṃ vaṭṭati, tatiyadivase kataṃ pañcāhaṃ, catutthapañcamachaṭṭhasattamadivase kataṃ tadaheva vaṭṭati. Sace yāva aruṇassa uggamanā tiṭṭhati, nissaggiyaṃ hoti, aṭṭhamadivase kataṃ anajjhoharaṇīyaṃ, anissaggiyattā pana bāhiraparibhogena vaṭṭati. Sacepi na karoti, telatthāya paṭiggahitasāsapādīnaṃ pana pāḷiyaṃ anāgatasappiādīnañca sattāhātikkame dukkaṭaṃ āpajjati. Sītudakena katamadhūkapupphaphāṇitaṃ pana phāṇitagatikameva, ambaphāṇitādīni yāvakālikāni. Yaṃ panettha sattāhakālikaṃ, taṃ nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi aruādīni vā makkhetuṃ, ajjhoharituṃ vā na vaṭṭati. Padīpe kāḷavaṇṇe vā upanetabbaṃ, aññassa bhikkhuno kāyikaparibhogaṃ vaṭṭati. Yaṃ pana nirapekkho pariccajitvā puna labhati, taṃ ajjhoharitumpi vaṭṭati. Visuṃ ṭhapitasappiādīsu, ekabhājane vā amissitesu vatthugaṇanāya āpattiyo.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha sattāhaṃ atikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



药品戒律的解释
在第三条中，"应当保存"，意为应当保存和使用。 这表明即使超过七天自己储存的也没有过失,因为不应当保存它们。 "药品"，意为可以做药品的工作,或不做,这样获得的称呼。 "酥油"指牛等的酥油,可以食用的肉的酥油。 同样地,"黄油"。 "油"指从芝麻、芥子、麻油树、蓖麻等产生的。 "蜂蜜"指蜜蜂的蜜。 "糖浆"指从甘蔗汁中提取的,但未煮熟或未经处理的所有甘蔗渣都可称为"糖浆"。 "接受了这些"，是指接受这些药品,而不是它们的原料。 这表明除了人类脂肪和其他任何可长期保存的原料制成的酥油等外,接受后制成的酥油等在七天内也没有过失。 但是人类脂肪在适当的时候接受,适当的时候煮熟,适当的时候与油混合后可以使用,因此除了人类脂肪外,接受任何其他脂肪并自己煮熟后在七天内无需贡品使用也可以。 未受戒者煮熟后给予的也可以在当天用于饭前,但不可以用于其他可长期保存的原料。 自己煮熟的酥油或黄油可以使用,但不可以在当天用于饭前。 未受戒者在饭前接受牛奶等制成的酥油等可以在当天用于饭前,但从饭后开始就不可食用,即使超过七天也没有过失。 "应当保存使用"，是指事先储存并保存,在饭前接受后当天可以用于有肉的食用,但从饭后开始,这些以及饭后接受的都应当在七天内无需贡品使用。 从"应当使用"的说法中,为了涂抹等目的而储存的在七天内没有过失,为生活而接受的芝麻、麻油树、蓖麻等果实在当天制成的油可以七天,第二天制成的可以六天,第三天制成的可以五天,第四、五、六、七天制成的当天就可以。 若到日出时还没有使用,则是可舍弃的,第八天制成的不可食用,但由于不需要舍弃,可以用于外部使用。 若不制作,但为制油而接受的芝麻等,以及经文中未提及的酥油等在七天后有过失。 用冷水制成的麻油花糖浆与糖浆相同,芒果糖浆等可长期保存。 但在这里,七天内的若被舍弃后重新获得,不可以涂抹或食用。 可以放入灯中使其变黑,可以给其他比丘使用。 若自己放弃后再获得,也可以食用。 对于单独放置的酥油等,或在一个容器中未混合的,根据物品的数量会有过失。
在舍卫城,关于许多比丘超过七天的事项中规定,其余应当如衣物章第一戒中所说的理解。
药品戒律的解释已

4. Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe māso seso gimhānanti catunnaṃ gimhamāsānaṃ eko pacchimamāso seso. Pariyesitabbanti gimhānaṃ pacchimamāsassa paṭhamadivasato paṭṭhāya yāva kattikamāsassa pacchimadivaso, tāva ‘‘kālo vassikasāṭikāyā’’tiādinā satuppādakaraṇena, saṅghassa pavāritaṭṭhānato, attano ñātakappavāritaṭṭhānato pana ‘‘detha me vassikasāṭikacīvara’’ntiādikāya viññattiyāpi pariyesitabbaṃ. Aññātakaappavāritaṭṭhāne satuppādaṃ karontassa vattabhede dukkaṭaṃ, yathā vā tathā vā ‘‘detha me’’tiādivacanena viññāpentassa aññātakaviññattisikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Katvā nivāsetabbanti gimhānaṃ pacchimaddhamāsassa paṭhamadivasato paṭṭhāya yāva kattikamāsassa pacchimadivaso, tāva sūcikammaniṭṭhānena sakimpi vaṇṇabhedamattarajanena kappabindukaraṇena ca katvā paridahitabbā. Ettāvatā gimhānaṃ pacchimo māso pariyesanakkhettaṃ , pacchimo addhamāso karaṇanivāsanakkhettampi, vassānassa catūsu māsesu sabbampi taṃ vaṭṭatīti ayamattho dassito hoti. Yo cāyaṃ gimhānaṃ pacchimo māso anuññāto, ettha katapariyesitampi vassikasāṭikaṃ adhiṭṭhātuṃ na vaṭṭati. Sace tasmiṃ māse atikkante vassaṃ ukkaḍḍhiyati, puna māsaparihāraṃ labhati, dhovitvā pana nikkhipitvā vassūpanāyikadivase adhiṭṭhātabbā. Sace satisammosena vā appahonakabhāvena vā akatā hoti. Te ca dve māse vassānassa catumāsanti cha māse parihāraṃ labhati. Sace pana kattikamāse kathinaṃ atthariyati, aparepi cattāro māse labhati, evaṃ dasa māsā honti. Tato parampi satiyā paccāsāya taṃ mūlacīvaraṃ katvā ṭhapentassa ekamāsanti evaṃ ekādasa māse parihāraṃ labhati, ito paraṃ ekāhampi na labhati.

Orena ce māsoseso gimhānanti gimhānaṃ pacchimamāsassa orimabhāge yāva hemantassa paṭhamadivaso, tāvāti attho. Pariyeseyyāti etesu sattasu piṭṭhisamayamāsesu aññātakaappavāritaṭṭhānato satuppādakaraṇena pariyesantassa nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, viññāpentassa aññātakaviññattisikkhāpadena nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, ñātakappavārite viññāpentassa tena sikkhāpadena anāpatti, satuppādaṃ karontassa iminā sikkhāpadena āpatti. Orenaddhamāso seso gimhānanti gimhānassa pacchimaddhamāsato orimabhāge ekasmiṃ addhamāse. Katvā nivāseyyāti etthantare dhammena uppannampi katvā nivāsentassa nissaggiyaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha vassikasāṭikapariyesanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakamāsaddhamāsesu atirekasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ, tathā satiyā vassikasāṭikāya naggassa kāyaṃ ovassāpayato. Pokkharaṇiyādīsu pana nhāyantassa vā acchinnacīvarassa vā naṭṭhacīvarassa vā ‘‘anivatthaṃ corā harantī’’ti evaṃ āpadāsu vā nivāsayato ummattakādīnañca anāpatti. Ettha ca vassikasāṭikāya attuddesikatā, asamaye pariyesanatā, tāya ca paṭilābhoti imāni tāva pariyesanāpattiyā tīṇi aṅgāni . Sacīvaratā, āpadābhāvo, vassikasāṭikāya sakabhāvo, asamaye nivāsananti imāni nivāsanāpattiyā cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayānevāti.

Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



雨季袍戒律的解释
在第四条中，"剩余的夏季"，是指四个夏季月中的最后一个月。 "应当寻求"，是指从夏季最后一个月的第一天开始,直到卡提卡月的最后一天,通过"是雨季袍的时候"等方式自发地寻求,或者从僧团被邀请的地方,或者自己亲属被邀请的地方说"请给我雨季袍"等方式寻求。 在未被邀请的地方自发地寻求,会有过失,或者以"请给我"等方式说明,会有未被邀请说明的波逸提。 "应当穿着"，是指从夏季中间月的第一天开始,直到卡提卡月的最后一天,通过缝制完成,偶尔也可以用颜色的微小染色,或者打点缀而穿着。 到此为止,夏季的最后一个月是寻求的范围,最后半个月是制作和穿着的范围,在雨季的四个月中全部都合适。 但是这个被允许的夏季最后一个月中,即使寻求到的雨季袍也不应当指定。 若在这个月过后才开始雨季,则可以再获得一个月的延长期,但应当洗净后在雨季开始时指定。 若由于健忘或不足而未制作,这两个月也算作雨季的四个月,因此可以获得六个月的延长期。 若在卡提卡月布萨仪式被举行,则还可以获得另外四个月,总共有十个月。 此后,若有意识和期望,制作作为根本衣的,可以获得一个月,因此共有十一个月的延长期,此后就不能再获得。
"剩余的夏季"的一半，是指从夏季最后一个月的前半部分开始,直到冬季的第一天。 "应当寻求"，是指在这七个月的中间时期,从未被邀请的地方自发地寻求,会有波逸提,以"请给我"等方式说明,会有未被邀请说明的波逸提,但在被邀请的地方说明则没有过失,自发地寻求会有过失。 "剩余的夏季的一半"，是指夏季最后半个月的前半部分。 "应当穿着"，在这期间,即使是依法产生的,也应当穿着,会有可舍弃的。
在舍卫城,关于六类比丘寻求雨季袍的事项中规定,属于特殊的规定,不应被排斥,有三波逸提,在不足一个月或半个月的情况下有过失,同样在有意识的情况下,雨季袍未穿而让身体被雨淋的。 但在池塘等沐浴,或衣服被撕破或丢失的困境中穿着,或有精神病等情况下没有过失。 在这里,雨季袍的特定的指示、不适当的寻求时间、通过此获得,这是关于寻求过失的三个要素。 衣服的性质、困境的缺乏、雨季袍的自己的性质、不适当的穿着,这是关于穿着过失的四个要素。 起因等应当如让他洗戒律中所说的一样。
雨季袍戒律的解释已完成。

5. Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame sāmaṃ cīvaraṃ datvāti veyyāvaccādīni paccāsisamāno sayameva datvā. Acchindeyyāti veyyāvaccādīni akarontaṃ disvā sakasaññāya acchindantassa vatthugaṇanāya āpattiyo. Acchindāpeyyātiettha pana ‘‘acchindā’’ti āṇattiyā dukkaṭaṃ, acchindesu yattakāni āṇattāni, tesaṃ gaṇanāya āpattiyo.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha cīvaraacchindanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ. Anupasampanne upasampannasaññino, vematikassa, anupasampannasaññino vā, upasampannassāpi vikappanupagapacchimacīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ, anupasampannassa ca yaṃkiñci acchindato vā dukkaṭaṃ. Tena tuṭṭhena vā kupitena vā dinnaṃ pana tassa vissāsaṃ vā gaṇhantassa ummattakādīnañca anāpatti. Vikappanupagapacchimacīvaratā, sāmaṃ dinnatā, sakasaññitā, upasampannatā, kodhavasena acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni aññatra vedanāya. Vedanā pana idha dukkhavedanāyevāti.

Cīvaraacchindanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe suttanti chabbidhaṃ khomasuttādiṃ vā tesaṃ anulomaṃ vā. Viññāpetvāti cīvaratthāya yācitvā. Vāyāpeyyāti ‘‘cīvaraṃ me, āvuso, vāyathā’’ti akappiyāya viññattiyā vāyāpeyya. Nissaggiyanti evaṃ vāyāpentassa yo tantavāyo cīvaravāyanatthaṃ turivemasajjanādike payoge karoti, tassa sabbappayogesu dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.

Rājagahe chabbaggiye bhikkhū ārabbha cīvaravāyāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, viññāpitasuttaṃ viññāpitatantavāyena vāyāpentassa dīghato vidatthimatte tiriyañca hatthamatte vīte nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Iti yāva cīvaraṃ vaḍḍhati, tāva iminā pamāṇena āpattiyo vaḍḍhanti. Teneva pana aviññattiyā laddhasuttaṃ vāyāpentassa yathā pubbe nissaggiyaṃ , evaṃ idha dukkaṭaṃ. Teneva viññattañca aviññattañca vāyāpentassa sace vuttappamāṇena kedārabaddhaṃ viya cīvaraṃ hoti, akappiyasuttamaye paricchede pācittiyaṃ, itarasmiṃ tatheva dukkaṭaṃ. Tato ce ūnatarā paricchedā, sabbaparicchedesu dukkaṭāneva. Atha ekantarikena vā suttena dīghato vā kappiyaṃ tiriyaṃ akappiyaṃ katvā vītaṃ hoti, pubbe vuttappamāṇagaṇanāya dukkaṭāni. Eteneva upāyena kappiyatantavāyena akappiyasutte, kappiyākappiyehi tantavāyehi suttepi kappiye akappiye kappiyākappiye ca āpattibhedo veditabbo. Tikapācittiyaṃ, avāyāpite vāyāpitasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Cīvarasibbanaāyogakāyabandhanaaṃsabaddhakapattatthavikaparissāvanānaṃ atthāya suttaṃ viññāpentassa, ñātakappavāritehi kappiyasuttaṃ vāyāpentassa, aññassatthāya, attano dhanena, ummattakādīnañca anāpatti, cīvaratthāya viññāpitasuttaṃ, attuddesikatā, akappiyatantavāyena akappiyaviññattiyā vāyāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayānevāti.

Suttaviññattisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



剪割衣服戒律的解释
在第五条中,"自己给予"，是指预见到需要服务时自己给予。 "应当剪割"，是指看到不做服务的人,以自己的认知剪割的会有过失。 "应当命令剪割"，在这里"应当剪割"是通过命令而有过失,被命令剪割的数量会有相应的过失。
在舍卫城,关于优波难陀的剪割衣服的事项中规定,属于一般的规定,应当被命令,有三波逸提。 对于未受戒者视为受戒者,对于有疑虑的,或对未受戒者视为受戒者,除了可放弃的最后一件衣服外的其他用具,对未受戒者剪割任何物品都有过失。 被满意或愤怒的人给予,或信任的人,以及有精神病等情况下没有过失。 可放弃的最后一件衣服的性质、自己给予、自己的认知、受戒、因愤怒而剪割或命令剪割,这里有这五个要素。 起因等与偷盗相同,除了感受。 这里的感受只是苦受。
剪割衣服戒律的解释已完成。
要求线线的戒律的解释
在第六条中,"线"，指六种亚麻线等或它们的替代品。 "要求"，是为了衣服而请求。 "应当命令织造"，是指以不适当的要求命令织造"请为我织衣服"。 "可舍弃的"，即以这种方式命令织造的,无论是织工为了织造衣服而迅速制作等动作,在所有动作中都有过失,获得后应当舍弃。
在王舍城,关于六类比丘要求织造衣服的事项中规定,属于一般的规定,不应被命令,要求的线被要求的织工织造,若长度超过一臂,宽度超过一手,就有可舍弃的波逸提。 因此,衣服越大,相应的过失也越多。 但是未经要求而获得的线织造,如前所述应当舍弃,在这里有过失。 既经过要求又未经要求而织造的,若如前所述的尺寸,在不适当的线制作范围内有波逸提,在其他范围内同样有过失。 若范围更小,在所有范围内都只有过失。 或者用单一的线,长度适当,宽度不适当,或反之,都按照前述的尺寸计算会有过失。 以此方式,适当的织工用不适当的线,适当的不适当的和两者兼有的线,都应当根据过失的差异理解。 有三波逸提,未命令而视为被命令,对于有疑虑的有过失。 为缝制衣服、缝合、系身体、系肩膀、为钵等目的而要求线,为亲属要求适当的线,为他人或自己的财物目的,以及有精神病等情况下没有过失。 为衣服而要求的线,特定的指示,以不适当的织工以不适当的要求而织造,这里有这三个要素。 起因等应当如让他洗戒律中所说的一样。
要求线线戒律的解释已完成。



7. Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame tatra ce so bhikkhūti yatra gāme vā nigame vā tantavāyā, tatra. Pubbe appavāritoti cīvarasāmikehi appavārito hutvā . Vikappaṃ āpajjeyyāti visiṭṭhakappaṃ adhikavidhānaṃ āpajjeyya. Idāni yenākārena vikappaṃ āpanno hoti, taṃ dassetuṃ idaṃ kho, āvusotiādi vuttaṃ. Tattha āyatanti dīghaṃ. Vitthatanti puthulaṃ. Appitanti ghanaṃ. Suvītanti suṭṭhu vītaṃ, sabbaṭṭhānesu samaṃ katvā vītaṃ. Suppavāyitanti suṭṭhu pavāyitaṃ, sabbaṭṭhānesu samaṃ katvā tante pasāritaṃ. Suvilekhitanti lekhaniyā suṭṭhu vilekhitaṃ. Suvitacchitanti kocchena suṭṭhu vitacchitaṃ, suṭṭhu niddhotanti attho. Piṇḍapātamattampīti ettha ca na bhikkhuno piṇḍapātadānamattena taṃ nissaggiyaṃ hoti, sace pana te tassa vacanena cīvarasāmikānaṃ hatthato suttaṃ gahetvā īsakampi āyataṃ vā vitthataṃ vā appitaṃ vā karonti, atha tesaṃ payoge bhikkhuno dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha cīvare vikappaṃ āpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātake aññātakasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Ñātakappavāritānaṃ tantavāyehi, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena, mahagghaṃ vāyāpetukāmaṃ appagghaṃ vāyāpentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Aññātakaappavāritānaṃ tantavāye upasaṅkamitvā vikappamāpajjanatā, cīvarassa attuddesikatā, tassa vacanena suttavaḍḍhanaṃ, cīvarappaṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni dhovāpanasikkhāpade vuttanayānevāti.

Mahāpesakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame dasāhānāgatanti dasa ahāni dasāhaṃ, tena dasāhena anāgatā dasāhānāgatā, dasāhena asampattāti attho, taṃ dasāhānāgataṃ, accantasaṃyogavasena bhummatthe upayogavacanaṃ. Kattikatemāsikapuṇṇamanti paṭhamakattikapuṇṇamaṃ, idhāpi paṭhamapadassa anupayogatā purimanayeneva bhummatthe upayogavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yato paṭṭhāya paṭhamappavāraṇā ‘‘dasāhānāgatā’’ti vuccati, sacepi tāni divasāni accantameva bhikkhuno accekacīvaraṃ uppajjeyya, ‘‘accekaṃ ida’’nti jānamānena bhikkhunā sabbampi paṭiggahetabbanti. Tena pavāraṇāmāsassa juṇhapakkhapañcamito paṭṭhāya uppannassa cīvarassa nidhānakālo dassito hoti. Kāmañcesa ‘‘dasāhaparamaṃ atirekacīvaraṃ dhāretabba’’ntiimināva siddho, aṭṭhuppattivasena pana apubbaṃ viya atthaṃ dassetvā sikkhāpadaṃ ṭhapitaṃ. Accekacīvaranti gamikagilānagabbhiniabhinavuppannasaddhānaṃ puggalānaṃ aññatarena ‘‘vassāvāsikaṃ dassāmī’’ti evaṃ ārocetvā dinnaṃ. Sace taṃ pure pavāraṇāya vibhajitaṃ, yena gahitaṃ, tena vassacchedo na kātabbo, karoti ce, taṃ cīvaraṃ saṅghikaṃ hoti. Yāva cīvarakālasamayanti anatthate kathine yāva vassānassa pacchimo māso, atthate kathine yāva pañca māsā, tāva nikkhipitabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha accekacīvarassa cīvarakālasamayaṃ atikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha cīvaravaggassa paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Accekacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



大布匠学处解说
在这里，"如果有比丘"是指在某个村落或城镇中有织布匠。在之前未被邀请过的情况下。 "可能会选择"是指可能会选择特殊的选择或更多的规定。现在为了说明他是如何选择的，说了这句"朋友啊"等话。其中"长"是指长度。"宽"是指宽度。"厚"是指厚度。"良好缝制"是指在各个地方都缝制得很均匀。"良好张开"是指在各个地方都张开得很均匀。"良好刻划"是指用刻划工具刻划得很好。"良好梳理"是指用梳子梳理得很好,也就是说非常干净。即使只是"一份托钵食物"也不行,因为比丘单凭托钵食物的布施并不会使它成为应舍弃的。但是,如果他们按照那些人的话从织布匠那里取了稍微长一些或宽一些或厚一些的线,那么在他们这样做的时候,比丘就犯了恶作。通过取得就成为应舍弃的了。
在舍卫城中,关于优波难陀比丘在布料选择上的事件,制定了一般规定,是无犯罪的,是三波逸提,对亲属视为非亲属或对于疑惑的人是恶作。对于被亲属邀请过的织布匠,为了他人或为自己的财物,想要制作昂贵的,制作便宜的,以及对于发狂等人是无犯罪的。对于未被邀请的亲属的织布匠,去请求选择,占有布料,凭他们的话增加线量,取得布料,这里有这四个因素。其余的起源等,应该按照洗衣学处中所说的方法理解。
大布匠学处解说完毕。
特别布施学处解说
在第八条中,"十日未到"是指十天未到,也就是说没有到达那十天,用处所格表示绝对关系。"在初次自恣月圆日"是指在初次自恣的月圆日,这里也是用处所格表示绝对关系。这句话的意思是:从什么时候开始,初次自恣被称为"十日未到"之后,即使比丘突然获得了特别的布施,他也应该全部接受,知道"这是特别的"。这就指出了从自恣月圆日开始,获得的布施可以储存的期限。虽然这已经通过"最多可持十日"这一规定而得到解决,但是为了说明突发事件的意义,才制定了这个学处。"特别布施"是指有人告知比丘"我将给予您一件夏安居衣"而给予的。如果那件衣物是在自恣之前分配的,则不应该破夏,如果破夏,那件衣物就成为僧团所有。直到布施期限结束,即在未结夏前的最后一个月,或在已结夏前的五个月内,都应该存放。
在舍卫城中,关于许多比丘超过布施期限的事件,制定了这个学处,其余的应该按照布衣品第一学处中所说的方法理解。
特别布施学处解说完毕。

9. Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā

Navame upavassaṃ kho panāti ettha upavassanti upavassa, upavasitvāti vuttaṃ hoti, upasampajjantiādīsu (vibha. 570) viya hettha anunāsiko daṭṭhabbo, vassaṃ upagantvā vasitvā cāti attho. Imassa ca padassa ‘‘tathārūpesu bhikkhu senāsanesu viharanto’’tiiminā sambandho, idaṃ vuttaṃ hoti – vassaṃ upagantvā vasitvā ca tato paraṃ pacchimakattikapuṇṇamapariyosānakālaṃ yāni kho pana tāni āraññakāni…pe… antaraghare nikkhipeyyāti. Tattha āraññakānīti sabbapacchimāni āropitena ācariyadhanunā gāmassa indakhīlato paṭṭhāya pañcadhanusatappamāṇe padese katasenāsanāni. Sace pana aparikkhitto gāmo hoti, parikkhepārahaṭṭhānato paṭṭhāya minetabbaṃ. Sace vihārassa parikkhepo vā aparikkhittassa yaṃ gāmato sabbapaṭhamaṃ senāsanaṃ vā cetiyaṃ vā bodhi vā dhuvasannipātaṭṭhānaṃ vā yāva , taṃ tāva pakatimaggena minetabbaṃ, aññaṃ maggaṃ kātuṃ, amaggena vā minetuṃ na vaṭṭati. Sāsaṅkasammatānīti corādīnaṃ niviṭṭhokāsādidassanena ‘‘sāsaṅkānī’’ti sammatāni, evaṃ saññātānīti attho. Saha paṭibhayena sappaṭibhayāni, corehi manussānaṃ hataviluttākoṭitabhāvadassanato sannihitabalavabhayānīti attho.

Antaraghare nikkhipeyyāti āraññakassa senāsanassa samantā sabbadisābhāgesu attanā abhirucite gocaragāme nikkhipeyya. Tañca kho satiyā aṅgasampattiyā, tatrāyaṃ aṅgasampatti – purimikāya upagantvā mahāpavāraṇāya pavārito hoti, idamekaṃ aṅgaṃ. Kattikamāsoyeva hoti, idaṃ dutiyaṃ aṅgaṃ. Pañcadhanusatikapacchimappamāṇayuttaṃ senāsanaṃ hoti, idaṃ tatiyaṃ aṅgaṃ. Ūnappamāṇe vā gāvutato atirekappamāṇe vā na labhati, yatra hi piṇḍāya caritvā bhuttavelāyameva puna vihāraṃ sakkā āgantuṃ, tadeva idhādhippetaṃ. Sāsaṅkasappaṭibhayameva hoti, idaṃ catutthaṃ aṅgaṃ hotīti. Kocideva paccayoti kiñcideva kāraṇaṃ. Tena cīvarenāti tena antaraghare nikkhittacīvarena. Vippavāsāyāti viyogavāsāya. Tato ce uttari vippavaseyyāti chārattato uttari tasmiṃ senāsane sattamaṃ aruṇaṃ uṭṭhāpeyyāti attho, tathā asakkontena pana gāmasīmaṃ okkamitvā sabhāyaṃ vā yattha katthaci vā vasitvā cīvarappavattiṃ ñatvā pakkamituṃ vaṭṭati. Aññatra bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho gilānassa bhikkhuno cīvarena vippavāsasammutiṃ deti, taṃ ṭhapetvā aladdhasammutikassa atirekachārattaṃ vippavasato nissaggiyaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha cīvaravippavāsavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha cīvaravaggassa dutiyasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Sāsaṅkasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



关于恐惧的学处解说
在第九条中，“恐惧”是指在这里的恐惧，意为“在恐惧中居住”。“在恐惧中居住”是指在恐惧中生活。“如果有比丘在营地中居住”是指比丘在营地中居住的情况。这里的意思是：在进入营地后居住，之后直到最后的十月满月，若有任何那些在森林中的……等，应该被放置在房屋内。在这里的“森林中的”是指所有的最后的营地，按照师父的教导，从村庄的空中到达五个地方的营地。若是村庄没有被包围，则应从包围的边缘开始考虑。若在营地的包围或未包围的地方，任何地方的第一个营地、圣地、菩提树、或是安稳的聚集地都应当从原来的方向开始考虑，其他的道路是不可行的。
“恐惧是被认同的”是指通过盗贼等的发生，所引起的恐惧被认同，因此是被称为“恐惧”。“与恐惧相伴”是指因盗贼等的发生而引起的恐惧，意味着人们的生命受到威胁。
“放置在房屋内”是指在森林的营地周围，按照自己所喜欢的地方放置在村庄中。并且在此情况下，应该是有条件的，条件是：在进入之前，经过大布施的布施者，这是一种条件。只有在十月的情况下，这成为第二个条件。与五个方向相连的营地，是第三个条件。若是少于或超过这些条件，则不应当得到，若在托钵时，只有在吃饭的时间才可以返回，这正是这里的意思。恐惧的伴随是第四个条件。任何原因都是条件。因此，关于布施的衣物，是指在房屋内放置的衣物。关于放逐，是指隔离的住所。若再进一步被放逐，则意味着在那营地中，应该升起第七个晨曦。即使无法做到，也应当在村庄的边界内，或在任何地方居住，知道衣物的流动而离开。除非是比丘的共识，即僧团给予生病的比丘的衣物放逐的共识，除此之外，未获得共识的情况下，放逐将成为应舍弃的。
在舍卫城中，关于许多比丘的衣物放逐的事件，制定了这个学处，其余的应当按照衣物品第二学处中所说的方法理解。
关于恐惧的学处解说完毕。

10. Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame saṅghikanti saṅghassa santakaṃ. So hi saṅghassa pariṇatattā hatthe anāruḷhopi ekena pariyāyena saṅghasantako hoti. Lābhanti labhitabbaṃ cīvarādivatthuṃ. Pariṇatanti ‘‘dassāma karissāmā’’ti vacībhedena vā hatthamuddāya vā saṅghassa ninnaṃ hutvā ṭhitaṃ. Attano pariṇāmeyyāti ‘‘idaṃ mayhaṃ dethā’’tiādīni vadanto attaninnaṃ kareyya. Sace pana saṅghassa dinnaṃ hoti, taṃ gahetuṃ na vaṭṭati, saṅghasseva dātabbaṃ. Pariṇataṃ pana sahadhammikānaṃ vā gihīnaṃ vā antamaso mātusantakampi attano pariṇāmentassa payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha pariṇāmanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, pariṇate vematikassa, apariṇate pariṇatasaññino ceva vematikassa ca, saṅghacetiyapuggalesu yassa kassaci pariṇataṃ aññasaṅghādīnaṃ pariṇāmentassa ca dukkaṭaṃ. Apariṇatasaññino, ‘‘kattha demā’’ti pucchite ‘‘yattha tumhākaṃ cittaṃ pasīdati, tattha detha, tumhākaṃ deyyadhammo paribhogaṃ vā labheyyā’’tiādīni vadantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Saṅghe pariṇatabhāvo, taṃ ñatvā attano pariṇāmanaṃ, paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.

Pariṇatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pattavaggo tatiyo.

Iti kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Nissaggiyapācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pācittiyakaṇḍo

1. Musāvādavaggo

1. Musāvādasikkhāpadavaṇṇanā

Pācittiyesu musāvādavaggassa paṭhame sampajānamusāvādeti pubbepi jānitvā vacanakkhaṇepi jānantasseva musāvādabhaṇane. Bhaṇanañca nāma idha abhūtassa vā bhūtataṃ, bhūtassa vā abhūtataṃ katvā kāyena vā vācāya vā viññāpanappayogo, nimittatthe cetaṃ bhummavacanaṃ. Tasmā yo sampajānamusāvādaṃ vadati, tassa taṃnimittaṃ taṃhetu tappaccayā pācittiyaṃ hotīti evamettha aññesu ca īdisesu attho veditabbo.

Sāvatthiyaṃ hatthakaṃ sakyaputtaṃ ārabbha avajānitvā paṭijānanādivatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, uttarimanussadhammārocanatthaṃ musā bhaṇantassa pārājikaṃ, amūlakena pārājikena anuddhaṃsanatthaṃ saṅghādiseso, saṅghādisesena anuddhaṃsanatthaṃ pācittiyaṃ, ācāravipattiyā anuddhaṃsanatthaṃ dukkaṭaṃ, ‘‘yo te vihāre vasī’’tiādinā (pārā. 220) pariyāyena uttarimanussadhammārocanatthaṃ paṭivijānantassa musā bhaṇite thullaccayaṃ, appaṭivijānantassa dukkaṭaṃ, kevalaṃ musā bhaṇantassa idha pācittiyaṃ. Anupadhāretvā sahasā bhaṇantassa, ‘‘aññaṃ bhaṇissāmī’’ti aññaṃ bhaṇantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Visaṃvādanapurekkhāratā, visaṃvādanacittena yamatthaṃ vattukāmo, tassa puggalassa viññāpanapayogo cāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.

Musāvādasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



关于转赠的学处解说
在第十条中，"僧团的"是指属于僧团的。因为它已经转赠给僧团,即使没有在手中,从某种意义上来说,它也属于僧团。"获得"是指可获得的布施等物品。"已转赠"是指通过言语或手势表示"我们将给予、我们将做"而倾向于僧团。"他应该转赠给自己"是指说"请给我这个"等,使之倾向于自己。但是,如果它已经给予僧团,就不应该拿取,而应该给予僧团。但是,即使是转赠给合法的在家人或母亲的,在他转赠的行为中也有恶作,通过取得就成为应舍弃的。
在舍卫城中,关于六群比丘的转赠事件,制定了一般规定,是无犯罪的,对于已转赠的存有疑惑,对于未转赠而认为已转赠的以及存有疑惑的,对于僧团、圣地、个人,转赠给其他僧团等的都有恶作。对于认为未转赠的,当被问及"应该给谁"时,回答"随你们的心愿给,你们的布施物应该被使用"等的,以及对于发狂等人是无犯罪的。僧团的转赠状态,了解后的自己的转赠,取得,这里有这三个因素。起源等应该与偷盗相同。
关于转赠的学处解说完毕。
第三品结束。
如是完成了对波罗提木叉的注解。
对于应舍弃的波逸提的解说已经完成。
波逸提品
关于妄语的品
关于妄语的学处解说
在波逸提中,关于妄语品的第一条是"明知妄语"。这里的"明知"是指之前就知道,在说话的时候也知道在说妄语。"说"就是在这里,把不存在的说成存在的,或把存在的说成不存在,用身体或语言来表达。因此,任何明知说妄语的人,由于这个原因、这个因缘,就应该受波逸提。其他类似的情况也应该这样理解。
在舍卫城中,关于哈达迦沙迦子的未知而承认的事件,制定了一般规定,是无犯罪的。为了宣称超人法,说妄语的是波罗夷,为了以无根的波罗夷来侮辱的是僧残,为了以僧残来侮辱的是波逸提,为了行为失坏而侮辱的是恶作。"住在那个精舍的"等,以间接的方式宣称超人法而说妄语的是重提,未知而说的是恶作,单纯说妄语的在这里是波逸提。未经考虑而急于说的,说"我将说别的"而说别的,以及对于发狂等人是无犯罪的。有意欺骗的心态,想要表达的对象,以及表达的行为,这里有这两个因素。起源等应该与偷盗相同。
关于妄语的学处解说完毕。

2. Omasavādasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye omasavādeti ovijjhanavacane, jātināmagottakammasippaābādhaliṅgakilesaāpattiakkosesu bhūtena vā abhūtena vā yena kenaci pārājikaṃ āpannaṃ vā anāpannaṃ vā yaṃkiñci bhikkhuṃ yāya kāyaci vācāya vā hatthamuddāya vā anaññāpadesena akkosanavacane pācittiyanti attho.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha omasanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tehiyeva dasahi akkosavatthūhi ‘‘santi idhekacce caṇḍālā’’tiādinā (pāci. 26) nayena aññāpadesaṃ katvā akkosantassa, ‘‘corosi gaṇṭhibhedakosī’’tiādīhi pāḷimuttakapadehi akkosantassa, yathā tathā vā anupasampannaṃ akkosantassa ca dukkaṭaṃ. Idha bhikkhunīpi anupasampannasaṅkhyaṃ gacchati. Anakkositukāmassa kevalaṃ davakamyatāya vadato sabbattha dubbhāsitaṃ. Atthadhammaanusāsanipurekkhārānaṃ, ummattakādīnañca anāpatti. Yaṃ akkosati, tassa upasampannatā, anaññāpadesena jātiādīhi akkosanaṃ, ‘‘maṃ akkosatī’’ti jānanā, atthapurekkhāratādīnaṃ abhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, vedanā pana idha dukkhāti.

Omasavādasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Pesuññasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye bhikkhupesuññeti bhikkhussa pesuññe, jātiādīhi akkosavatthūhi bhikkhū akkosantassa bhikkhuno sutvā vacanaṃ bhikkhuno piyakamyatāya vā bhedādhippāyena vā yo akkuddho, tassa bhikkhussa kāyena vā vācāya vā upasaṃhaṭe tasmiṃ pesuññakaraṇavacane pācittiyanti attho.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha pesuññaupasaṃharaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, vuttanayeneva aññāpadesena akkosantassa vacanūpasaṃhāre vā pāḷimuttakaakkosūpasaṃhāre vā anupasampannassa ca upasaṃhāre dukkaṭaṃ. Idhāpi bhikkhunī anupasampannaṭṭhāne ṭhitā. Na piyakamyatāya, na bhedādhippāyena kevalaṃ pāpagarahitāya vadantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Jātiādīhi anaññāpadesena akkosantassa bhikkhuno sutvā vacanaṃ bhikkhussa upasaṃharaṇaṃ, piyakamyatābhedādhippāyesu aññataratā , tassa vijānanāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānevāti.

Pesuññasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



关于侮辱语的学处解说
在第二条中的"侮辱语"是指伤害性的言语。对于因种姓、名字、职业、技艺、疾病、特征、过犯而成为波罗夷的或未成为波罗夷的任何比丘,用任何身体或语言或手势的方式无根据地骂辱,这就是波逸提的意思。
在舍卫城中,关于六群比丘的侮辱事件,制定了一般规定,是无犯罪的。通过那十种骂辱的事由,用"这里有些人是贱民"等方式无根据地骂辱,或用"你是盗贼,破坏结集者"等脱离经文的词语骂辱,或骂辱未受具足戒的人,都是恶作。在这里,比丘尼也算在未受具足戒的范畴。对于不想被骂的人,单纯出于恶意说话,都是恶语。对于关心义理和教诫的人,以及对于发狂等人是无犯罪的。他骂的对象的具足戒资格,无根据地用种姓等骂辱,知道"他在骂我",没有出于目的等,这里有这四个因素。起源等应该与偷盗相同,但是这里的感受是苦。
关于侮辱语的学处解说完毕。
关于传播谣言的学处解说
在第三条中的"比丘的传播谣言"是指比丘的传播谣言。因种姓等骂辱的事由,听到比丘被骂,出于喜欢或破坏的目的,无愤怒地,用身体或语言向那个比丘传播谣言,这就是波逸提的意思。
在舍卫城中,关于六群比丘传播谣言的事件,制定了一般规定,是无犯罪的。如前所说,用无根据的方式骂辱,或传播脱离经文的骂语,或传播未受具足戒的人的话,都是恶作。在这里,比丘尼也站在未受具足戒的地位。不是出于喜欢或破坏的目的,单纯出于责骂的目的说话,以及对于发狂等人是无犯罪的。听到因种姓等无根据地骂辱的比丘的话,向那比丘传播,是出于喜欢或破坏目的中的任何一种,知道那一点,这里有这三个因素。起源等应该与偷盗相同。
关于传播谣言的学处解说完毕。

4. Padasodhammasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe padaso dhammaṃ vāceyyāti saṅgītittayaṃ anāruḷhampi rājovādatikkhindriyacatuparivattananandopanandakulumpasuttamaggakathādidhammañca saṅgītittayamāruḷhaṃ tipiṭakadhammañca padaṃ padaṃ vāceyya, padānupadaanvakkharaanubyañjanesu ekekaṃ koṭṭhāsanti attho. Pācittiyanti etesu padādīsu bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā yaṃkañci koṭṭhāsaṃ avasesapuggalehi saddhiṃ ekato bhaṇantassa padādigaṇanāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha padaso dhammavācanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ. Upasampanne anupasampannasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Anupasampannena saddhiṃ ekato uddesaggahaṇe, sajjhāyakaraṇe, tassa santike uddesaggahaṇe, yebhuyyena paguṇaganthaṃ bhaṇantassa, osārentassa ca khalitaṭṭhāne ‘‘evaṃ bhaṇāhī’’ti vacane ca ekato bhaṇantassāpi, ummattakādīnañca anāpatti. Anupasampannatā, vuttalakkhaṇaṃ dhammaṃ padaso vācanatā, ekato osāpanañcāti imānettha tīṇi aṅgāni. Padasodhammasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Padasodhammasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Paṭhamasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame anupasampannenāti bhikkhuṃ ṭhapetvā antamaso pārājikavatthubhūtena tiracchānagatenāpi. Uttaridirattatirattanti dvinnaṃ vā tiṇṇaṃ vā rattīnaṃ upari. Sahaseyyanti sabbacchannaparicchanne yebhuyyena channaparicchanne vā senāsane pubbāpariyena vā ekakkhaṇena vā ekato nipajjanaṃ. Kappeyyāti vidaheyya sampādeyya. Tattha chadanaṃ anāhacca diyaḍḍhahatthubbedhena pākārādinā paricchinnampi sabbaparicchannamicceva veditabbaṃ, tasmā iminā lakkhaṇena samannāgato sacepi sattabhūmiko pāsādo ekūpacāro hoti, satagabbhaṃ vā catusālaṃ, yo tattha vā aññattha vā tādise tena vā aññena vā anupasampannena saha tisso rattiyo sayitvā catutthadivase atthaṅgate sūriye anupasampanne nipanne gabbhadvāraṃ pidhāya vā apidhāya vā nipajjati, paṭhamanipanno vā tasmiṃ nipajjante na vuṭṭhāti, tassa ubhinnaṃ uṭṭhahitvā nipajjanappayogagaṇanāya anupasampannagaṇanāya ca pācittiyaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 51) sabbappakārato vutto.

Āḷaviyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha anupasampannena sahaseyyavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘uttaridirattatiratta’’nti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, upasampanne anupasampannasaññino vematikassa vā upaddhacchannaparicchannādīsu ca dukkaṭaṃ. Ūnakadirattatirattaṃ vasantassa, tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasantassa, sabbacchannasabbāparicchannādīsu vasantassa, itarasmiṃ nisinne nipajjantassa, nipanne vā nisīdantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Pācittiyavatthukasenāsanaṃ, tattha anupasampannena saha nipajjanaṃ, catutthadivase sūriyatthaṅgamananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.

Paṭhamasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



关于宣说法的学处解说
在第四条中的"宣说法"是指在三藏中宣说法,包括律藏、经藏、毗昙藏等,宣说每一句、每一段、每一个词语,这是波逸提的意思。在这里,比丘和比丘尼都一样,如果在宣说法时,与其他人一起宣说,或者与未受具足戒的人一起宣说,都是恶作。
在舍卫城中,关于六群比丘宣说法的事件,制定了一般规定,是无犯罪的。如果与未受具足戒的人一起宣说,或者与未受具足戒的人一起宣说,都是恶作。在这里,如果与未受具足戒的人一起宣说,或者与未受具足戒的人一起宣说,或者在宣说法时,用不同的方式宣说,都是恶作。知道宣说法的特征,宣说法的方式,与未受具足戒的人一起宣说,这里有这三个因素。宣说法的起源、行为、无知解脱、无心、无业、语言行为、思想、感受等。
关于宣说法的学处解说完毕。
关于与未受具足

6. Dutiyasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe mātugāmenāti antamaso tadahujātāyapi manussitthiyā. Dissamānarūpā pana yakkhipetiyo paṇḍako methunavatthubhūtā ca tiracchānitthiyo idha dukkaṭavatthukā honti.

Sāvatthiyaṃ āyasmantaṃ anuruddhattheraṃ ārabbha mātugāmena sahaseyyavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ anantarasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ aññatra rattiparicchedā, tatra hi catutthadivase āpatti, idha pana paṭhamadivasepīti.

Dutiyasahaseyyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Dhammadesanāsikkhāpadavaṇṇanā

Sattame uttarichappañcavācāhītiettha eko gāthāpādo ekā vācāti evaṃ sabbattha vācāpamāṇaṃ veditabbaṃ. Dhammaṃ deseyyāti padasodhammasikkhāpade vuttalakkhaṇaṃ dhammaṃ vā aṭṭhakathādhammaṃ vā bhāseyya. Aññatra viññunā purisaviggahenāti vinā viññunā purisena. Manussaviggahaṃ gahetvā ṭhitena pana yakkhena vā petena vā tiracchānena vā saddhiṃ ṭhitāyapi dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Pācittiyanti dutiyāniyate vuttalakkhaṇena manussena vinā viññumanussitthiyā channaṃ vācānaṃ upari padādivasena dhammaṃ desentassa padādigaṇanāya, bahūnaṃ desayato mātugāmagaṇanāya ca pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha mātugāmassa dhammadesanāvatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra viññunā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, amātugāme mātugāmasaññino vematikassa vā yakkhipetipaṇḍakamanussaviggahatiracchānitthīnaṃ desentassa ca dukkaṭaṃ. Chahi vācāhi, tato vā oraṃ desentassa, vuttalakkhaṇe vā purise sati, sayaṃ vā uṭṭhāya, puna nisīditvā mātugāmassa vā uṭṭhahitvā puna nisinnassa, aññassa vā mātugāmassa desayato, ‘‘dīghanikāyo nāma bhante kimatthiyo’’ti evaṃ pana puṭṭhe sabbampi dīghanikāyaṃ desentassa, aññassatthāya vuccamānaṃ mātugāme suṇante, ummattakādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇassa dhammassa channaṃ vācānaṃ upari desanā, vuttalakkhaṇo mātugāmo, iriyāpathaparivattābhāvo, kappiyakārakassābhāvo, apañhāvissajjanāti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisāneva, kevalaṃ idha kiriyākiriyaṃ hotīti.

Dhammadesanāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



关于与女性同卧的学处解说
在第六条中的"与女性同卧"是指至少是人类女性。虽然可见的形态是鬼神、孤魂、畜生等,但在这里被视为恶作。
在舍卫城中,关于尊者阿努律达的与女性同卧的事件,其他的应依次条款的说明理解,除了夜间限制,因为在第四天有过犯,而在这里是指第一天。
关于与女性同卧的学处解说完毕。
关于宣讲法的学处解说
在第七条中的"宣讲法"是指有五种可言语的方式,在这里有一段诗句和一个言语,因此在任何情况下都应理解为言语的标准。应宣讲法是指在关于宣说法的学处中所述的法或注释法的言语。除了没有智慧的人以外,不应与智慧的人一起宣讲。即使是与鬼神、孤魂或畜生一起,也不应宣讲法。波逸提的意思是指在第二条中所述的,没有智慧的人在六种言语之上宣讲法的情况下,关于众多的宣讲法的情况。
在舍卫城中,关于尊者乌达的与女性的宣讲法事件,应理解为"除非没有智慧的人",这是无犯罪的。一般规定,是无犯罪的,是三条波逸提的情况。对于未受具足戒的女性或未受具足戒的鬼神、孤魂、畜生等宣讲法的情况下,都是恶作。用六种言语,或者在说法时,在有智慧的人在场时,自己站起来再坐下,或者站起来再坐下后再继续宣讲的情况下,对于其他人宣讲时,在被问及"长经的内容是什么"时,如果说出所有的长经内容,在其他的情况下被称为女性的听众,对于发狂等人是无犯罪的。关于所述法的六种言语之上宣讲,所述法是女性,行为的转变,可行的因素,不回答问题等,这里有这五个因素。起源等应与宣说法的情况相同,仅在这里是行为与非行为的情况。
关于宣讲法的学处解说完毕。

8. Bhūtārocanasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame uttarimanussadhammanti catutthapārājike vuttalakkhaṇaṃ uttarimanussānaṃ jhāyīnañceva ariyānañca dhammaṃ. Bhūtasmiṃ pācittiyanti attani jhānādidhamme sati taṃ bhikkhuñca bhikkhuniñca ṭhapetvā aññassa ārocayato pācittiyaṃ.

Vesāliyaṃ vaggumudātīriye bhikkhū ārabbha tesaṃ bhūtārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti , anāṇattikaṃ, nippariyāyena attani vijjamānaṃ jhānādidhammaṃ ārocentassa sace yassa āroceti, so anantarameva ‘‘ayaṃ jhānalābhī’’ti vā ‘‘ariyo’’ti vā yena kenaci ākārena tamatthaṃ jānāti, pācittiyaṃ. No ce jānāti, dukkaṭaṃ. Pariyāyena ārocitaṃ pana jānātu vā, mā vā, dukkaṭameva. Tathārūpe kāraṇe sati upasampannassa ārocayato, ādikammikassa ca anāpatti. Yasmā pana ariyānaṃ ummattakādibhāvo natthi, jhānalābhino pana tasmiṃ sati jhānā parihāyanti, tasmā te idha na gahitā. Uttarimanussadhammassa bhūtatā, anupasampannassa ārocanaṃ, taṅkhaṇavijānanā, anaññāpadesoti imānettha cattāri aṅgāni. Bhūtārocanasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, kusalābyākatacittehi dvicittaṃ, sukhamajjhattavedanāhi dvivedananti.

Bhūtārocanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame bhikkhussāti pārājikaṃ anajjhāpannassa. Duṭṭhullanti kiñcāpi dvinnaṃ āpattikkhandhānametaṃ adhivacanaṃ, idha pana saṅghādisesameva adhippetaṃ. Aññatra bhikkhusammutiyāti yaṃ saṅgho abhiṇhāpattikassa bhikkhuno āyatiṃ saṃvaratthāya āpattīnañca kulānañca pariyantaṃ katvā vā akatvā vā tikkhattuṃ apaloketvā katikaṃ karoti, taṃ ṭhapetvā, ayathākatikāya ‘‘ayaṃ asuciṃ mocetvā saṅghādisesaṃ āpanno’’tiādinā nayena vatthunā saddhiṃ āpattiṃ ghaṭetvā ārocentassa pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha duṭṭhullāpattiārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ , aduṭṭhullāya duṭṭhullasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ, avasese cha āpattikkhandhe, anupasampannassa purimapañcasikkhāpadavītikkamasaṅkhātaṃ duṭṭhullaṃ vā itaraṃ aduṭṭhullaṃ vā ajjhācāraṃ ārocentassāpi dukkaṭameva. Vatthumattaṃ vā āpattimattaṃ vā ārocentassa, bhikkhusammutiparicchedaṃ anatikkamitvā ārocentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇassa bhikkhuno savatthuko saṅghādiseso, anupasampannassa ārocanaṃ, bhikkhusammutiyā abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, vedanā pana idha dukkhāyevāti.

Duṭṭhullārocanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



关于真实宣说的学处解说
在第八条中的"真实宣说"是指第四波罗夷中所述的真实法,包括修行者和圣者的法。在真实的情况下,如果比丘或比丘尼向他人宣说,则属于波逸提。
在毗舍离（现代比哈尔邦）关于尊者乌达提的真实宣说事件中,制定了一般规定,是无犯罪的。一般规定是无犯罪的,如果在自己身上存在的修行法被宣说,并且知道那个人宣说的内容是"他是修行者"或"他是圣者",那就属于波逸提。如果不知道,则为恶作。如果是以相同的方式宣说,则需要知道或不需要知道,都是恶作。因为在这种情况下,如果是具足戒的宣说,则是无犯罪的。由于圣者没有发狂等的状态,而修行者在这种情况下失去修行,因此他们在这里不被视为。真实法的存在性、未受具足戒的宣说、当时的认识、无其他称谓等,这四个因素在这里都存在。真实宣说的起源、行为、无知解脱、无心、无业、身体行为、语言行为、善心的两种心态、快乐的中等感受等。
关于真实宣说的学处解说完毕。
关于恶污宣说的学处解说
在第九条中的"比丘的恶污"是指未受具足戒的。恶污是指对于两种过失的总称,在这里主要是指僧团的余过失。除了比丘的共识外,如果僧团为了比丘的持续约束而进行的三次观察,包括过失的家庭和范围,或不包括,在观察之后,得出结论说"他是污秽的,因此陷入了僧团的余过失",那就属于波逸提。
在舍卫城中,关于六群比丘的恶污宣说事件,制定了一般规定,是无犯罪的。一般规定是无犯罪的,对于未恶污的恶污者,或者在其他六种过失的情况下,对于未受具足戒的比丘的前五条学处的违反,无论是恶污还是非恶污的行为,都是恶作。无论是仅仅宣说物品还是仅宣说过失,在宣说时不应超越比丘的共识,对于发狂等人是无犯罪的。关于所述法的比丘的存在,未受具足戒的宣说,以及比丘共识的缺失,这三种因素在这里都存在。起源等应与偷盗相同,但是这里的感受是苦。
关于恶污宣说的学处解说完毕。

10. Pathavīkhaṇanasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame pathavinti duvidhā pathavī jātapathavī ajātapathavīti. Tattha jātapathavī suddhamissapuñjavasena tividhā, tattha suddhapathavī nāma pakatiyā suddhapaṃsu vā suddhamattikā vā. Missapathavī nāma yattha paṃsuto vā mattikāto vā pāsāṇasakkharakathalamarumbavālukāsu aññatarassa tatiyabhāgo hoti. Puñjapathavī nāma ‘‘atirekacātumāsaṃ ovaṭṭho paṃsupuñjo vā mattikāpuñjo vā’’ti (pāci. 86) vuttaṃ, vuttalakkhaṇena pana missakapuñjopi piṭṭhipāsāṇe ṭhitasukhumarajampi ca deve phusāyante sakiṃ tintaṃ catumāsaccayena tintokāso puñjapathavisaṅkhameva gacchati. Tividhāpi cesā pathavī uddhanapattapacanādivasena vā yathā tathā vā adaḍḍhā ‘jātapathavī’ti vuccati, daḍḍhā pana vuttappamāṇato adhikatarapāsāṇādimissā vā ajātapathavī nāma hoti, ko pana vādo suddhapāsāṇādibhedāya. Tattha yā ‘jātapathavī’ti vuttā, ayaṃ akappiyapathavī. Yo bhikkhu taṃ evarūpaṃ pathaviṃ sayaṃ khaṇati, khaṇanabhedanavilekhanapacanādīhi vikopeti, tassa payogagaṇanāya pācittiyaṃ. Yo pana khaṇāpeti, vuttanayeneva vikopāpeti, tassa ‘‘imaṃ padesa’’nti vā ‘‘imaṃ pathavi’’nti vā evaṃ niyametvā ‘‘khaṇa, bhindā’’tiādinā nayena āṇāpentassa āṇattiyā dukkaṭaṃ, sakiṃ āṇatte divasampi khaṇante āṇāpakassa ekameva pācittiyaṃ, sace itaro punappunaṃ āṇāpeti, vācāya vācāya pācittiyaṃ.

Āḷaviyaṃ āḷavake bhikkhū ārabbha pathavikhaṇanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, pathaviyā vematikassa, apathaviyā pathavisaññino ceva vematikassa ca dukkaṭaṃ. Okāsaṃ aniyametvā ‘‘pokkharaṇiṃ khaṇa, āvāṭaṃ khaṇa, kandaṃ khaṇā’’tiādīni bhaṇantassa, ātapena sussitvā phalitakaddamaṃ vā gokaṇṭakaṃ vā heṭṭhā pathaviyā asambaddhaṃ bhijjitvā patitanaditaṭaṃ vā mahantampi naṅgalacchinnamattikāpiṇḍantievamādīni sabbañca ajātapathaviṃ vikopentassa, ‘‘imassa thambhassa āvāṭaṃ jāna , mattikaṃ dehi, mattikaṃ āhara, paṃsunā me attho, mattikaṃ kappiyaṃ karohī’’ti bhaṇantassa, asañcicca rukkhādipavaṭṭanena bhindantassa, asatiyā pādaṅguṭṭhakādīhi vilekhantassa, jātapathavibhāvaṃ vā, ‘‘khaṇāmi vā aha’’nti ajānantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Jātapathavī, pathavisaññitā, khaṇanakhaṇāpanānaṃ aññataranti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Pathavīkhaṇanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Musāvādavaggo paṭhamo.

2. Bhūtagāmavaggo



关于挖掘土地的学处解说
在第十条中的"土地"有两种类型：出生的土地和未出生的土地。这里，出生的土地是指以纯净的土壤为基础的三种类型，其中纯净的土地是指自然的纯净土或纯净的黏土。混合的土地是指在土壤或黏土中有三分之一的其他成分。纯粹的土壤是指"多于四个月的土壤块"（见《律藏》第86页），根据所述的特征，混合的土壤也可以是放置在底石上的细土，或是天神触碰到的细土，若以三个月的时间为界限，则归类为纯粹的土壤。三种类型的土地也可以根据挖掘的方式来分类，因此称为"出生的土地"；而未出生的土地则是指根据所描述的标准，包含更多的底石等成分。那么，关于纯净的底石等的分类是什么呢？在这里所说的"出生的土地"是指不可接受的土地。若比丘自己挖掘这样的土地，或通过挖掘、破坏、清除等方式使其动摇，则属于波逸提。如果是让他人挖掘，按照所述的方式使其动摇，则在限制条件下，若以"挖掘这个地方"或"挖掘这块土地"等方式命令他人，则属于恶作；若他人不断地被命令，则每次命令都属于波逸提。
在阿拉维（现代阿拉哈巴德）关于阿拉维比丘的挖掘土地事件中，制定了一般规定，属于无犯罪的。一般规定是无犯罪的，对于未受具足戒的土地的认知，或对于土地的认知都是恶作。若不限制场合而说"挖掘池塘、挖掘水沟、挖掘根部"等，若在阳光下干燥后，破坏土壤块或草刺，或在土地上破坏未结合的地方，若破坏大面积的土壤或小块的土壤，或者说"知道这个柱子的水沟，给我土，取土，土对我有用，做适合的土"，若不考虑树木等的生长而破坏，若以脚趾等进行标记，若不知道出生的土壤的特征，发狂等人是无犯罪的。出生的土地、被认知为土地、挖掘和破坏的其中一种，这里有这三个因素。起源等应与偷盗相同，但这里的感受是苦。
关于挖掘土地的学处解说完毕。
虚妄言语的章节第一。
关于灵魂的章节。

1. Bhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanā

Bhūtagāmavaggassa paṭhame bhūtagāmapātabyatāyāti ettha bhavanti ahesuñcāti bhūtā, jāyanti vaḍḍhanti jātā vaḍḍhitā cāti attho. Gāmoti rāsi, bhūtānaṃ gāmo, bhūtā eva vā gāmoti bhūtagāmo, patiṭṭhitaharitatiṇarukkhādīnametaṃ adhivacanaṃ. Pātabyassa bhāvo pātabyatā, chedanabhedanādīhi yathāruci paribhuñjitabbatāti attho, tassaṃ bhūtagāmapātabyatāya, nimittatthe cetaṃ bhummavacanaṃ, bhūtagāmapātabyatāhetu bhūtagāmassa chedanādipaccayā pācittiyanti attho. Tasmā yo bhikkhu pathaviudakapākārādīsu yatthakatthaci jātaṃ asukkhaṃ antamaso atisukhumatiṇampi sāsapabījakasevālampi uddharaṇacchedanavijjhanādīhi vikopeti vā pathavikhaṇane vuttanayena vikopāpeti vā pācittiyaṃ āpajjati.

Āḷaviyaṃ āḷavake bhikkhū ārabbha rukkhachindanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, bhūtagāmato viyojitamūlabījakhandhabījaphalubījaaggabījabījabījānaṃ aññataraṃ bhājanagataṃ vā rāsikataṃ vā bhūmiyaṃ ropitampi nikkhantamūlamattaṃ vā nikkhantaaṅkuramattaṃ vā sacepissa vidatthimattā pattavaṭṭi niggacchati, anikkhante vā mūle nikkhante vā mūle yāva aṅkuro harito na hoti, tāva taṃ vikopentassa dukkaṭaṃ, tathā bhūtagāmabījagāme vematikassa, abhūtagāmabījagāme bhūtagāmabījagāmasaññino ceva vematikassa ca. Ubhayattha pana atathāsaññissa, ummattakādīnañca anāpatti, asañcicca asatiyā ajānitvā vā vikopentassa, ‘imaṃ rukkha’nti evaṃ aniyametvā ‘‘rukkhaṃ chinda, valliṃ chindā’’tiādīni bhaṇantassa, ‘‘imaṃ pupphaṃ vā phalaṃ vā jāna, imaṃ dehi, imaṃ āhara, iminā me attho, imaṃ kappiyaṃ karohī’’ti bhaṇantassa ca anāpatti. Evaṃ kappiyavacanena bhūtagāmato viyojitaṃ pana bījajātaṃ puna pi ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti kāretvāva paribhuñjitabbaṃ. Evañhissa bījagāmaparimocanampi kataṃ hoti.


关于生命体的学处解说
在关于生命体的章节的第一条中,"生命体的伤害"是指"它们存在,它们曾经存在"的意思。"群落"是指集合,生命体的集合,或者说生命体本身就是群落,指的是已经生长的草木等。"伤害"的状态是"伤害性",指可以随意切割、破坏等。因此,"生命体的群落的伤害性"是指由于伤害生命体的群落,通过切割、破坏等方式,而受到波逸提。因此,任何比丘在地上、水中、墙壁等任何地方,伤害任何生长的、即使是极细小的芝麻、青苔等,通过拔除、切割、刺穿等方式,或者让他人通过上述方式伤害,都会受到波逸提。
在阿拉维（现代阿拉哈巴德）关于阿拉维比丘的砍伐树木事件,制定了一般规定,属于无犯罪的。一般规定是无犯罪的,如果从容器或堆积的地方取出根、茎、种子、果实、芽等生命体的任何一种,如果长度达到手掌的宽度,或者已经发芽但还没有长绿,伤害这些都是恶作。同样对于有疑惑的生命体群落,或认为是非生命体群落的生命体群落,都是恶作。但是对于认为不是这样的,以及发狂等人是无犯罪的。如果是无意、无知或不知情而伤害的,或者没有特定地说"砍这棵树,切这藤蔓"等,或者说"知道这朵花或这个果实,给我,拿来,我需要它,使它适合"等,都是无犯罪的。这样,通过恰当的言语,从生命体群落中分离出来的生命体,再次要求"使它适合"才能使用。这样,也算是解放了生命体群落。


Kappiyaṃ karontena pana agginā vā nakhena vā satthena vā kattabbaṃ, agginā karontena ca yena kenaci agginā ekadese phusantena ‘kappiya’nti vatvāva kātabbaṃ. Satthena karontena yassa kassaci tikhiṇasatthassa antamaso sūcinakhacchedanādīnampi tuṇḍena vā dhārāya vā vedhaṃ vā chedaṃ vā dassentena tatheva kātabbaṃ. Nakhena karontena ṭhapetvā gomahiṃsādīnaṃ khure yena kenaci apūtinā manussānaṃ vā tiracchānānaṃ vā nakhena antamaso chinditvā āhaṭenāpi satthe vuttanayeneva kātabbaṃ. Tattha sacepi bījānaṃ pabbatamatto rāsi, rukkhasahassaṃ vā chinditvā ekābaddhaṃ, ucchūnaṃ vā mahābhāro bandhitvā ṭhapito hoti, ekasmiṃ bīje vā rukkhasākhāya vā ucchumhi vā kappiye kate sabbaṃ kataṃ hoti. Ucchuṃ ‘‘kappiyaṃ karissāmī’’ti tehi saddhiṃ baddhaṃ dārukaṃ vijjhati, vaṭṭatiyeva. Sace pana yāya valliyā bhāro baddho, taṃ vijjhati, na vaṭṭati. Maricapakkādīhi missetvā bhattaṃ āharanti, ‘‘kappiyaṃ karohī’’ti vutte sacepi bhattasitthe vijjhati, vaṭṭatiyeva, tilataṇḍulesupi eseva nayo. Yāguyā pakkhittāni pana ekābaddhāni hutvā na santiṭṭhanti, tattha ekekaṃ vijjhitvāva kātabbaṃ. Kapiṭṭhaphalādīnaṃ anto miñjaṃ kaṭāhaṃ muñcitvā sañcarati, bhindāpetvā kappiyaṃ kāretabbaṃ. Ekābaddhā ce, kaṭāhepi kātuṃ vaṭṭati. Yaṃ pana phalaṃ taruṇaṃ hoti abījaṃ yañca nibbattabījaṃ bījaṃ apanetvā paribhuñjitabbaṃ, tattha kappiyakaraṇakiccaṃ natthi. Bhūtagāmo, bhūtagāmasaññitā, vikopanaṃ vā vikopāpanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni pathavikhaṇanasadisānevāti.

Bhūtagāmasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Aññavādakasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye yamatthaṃ saṅghamajjhe vinayadharo pucchati, tato aññaṃ vadatīti aññavādako, aññenaññaṃ paṭicaraṇassetaṃ nāmaṃ. Vihesatīti vihesako, tuṇhībhāvassetaṃ nāmaṃ, tasmiṃ aññavādake vihesake. Pācittiyanti vatthudvaye pācittiyadvayaṃ vuttaṃ. Tasmā yo bhikkhu sāvasesaṃ āpattiṃ āpanno saṅghamajjhe anuyuñjiyamāno taṃ na kathetukāmo aññena vacanena aññaṃ chādento tathā tathā vikkhipati, yo ca tuṇhībhāvena viheseti, tesaṃ yaṃ bhagavatā aññavādakakammañceva vihesakakammañca anuññātaṃ, tasmiṃ saṅghena kate puna tathā karontānaṃ pācittiyaṃ.

Kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha aññenaññaṃ paṭicaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, dhammakamme tikapācittiyaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ, anāropite pana aññavādake vā vihesake vā tathā karontassa dukkaṭameva. Āpattiṃ āpannabhāvaṃ vā ajānantassa ‘‘kiṃ tumhe bhaṇathā’’ti pucchato, gelaññena vā, ‘‘saṅghassa bhaṇḍanādīni vā bhavissanti, adhammena vā vaggena vā nakammārahassa vā kammaṃ karissantī’’ti iminā adhippāyena na kathentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Dhammakammena āropitatā, āpattiyā vā vatthunā vā anuyuñjiyamānatā, chādetukāmatāya aññenaññaṃ paṭicaraṇaṃ vā tuṇhībhāvo vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana siyā kiriyaṃ, siyā akiriyaṃ, dukkhavedanañca hotīti.

Aññavādakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



这些是用于语言学术用途，请将巴利文完整直译成简体中文，巴利文不要对照输出，不要意译缩略省略，如果文件中有重复的部分也照译不要省略，请在章节编号数字后加反斜杠，遇到原文是对仗诗歌体时译文也请尽量对仗; 其中的古代地名如有把握注解成现代地名的，请在（括号里）标注现代地名。
关于生命体的学处解说
但是通过适当的方式,可以用火、指甲或刀具来处理。用火处理时,只要用任何火的一部分接触并说"适当"就可以了。用刀具处理时,除了牛、水牛等动物的爪子外,用任何锋利的刀具,即使只是用尖端或刃口划一下,也要说"适当"。用指甲处理时,除了牛、水牛等动物的爪子外,用任何人或动物的干净指甲,即使切下后再用,也要说"适当"。
即使有一堆如山般大的种子,或砍倒成捆的树木,只要对其中的一粒种子或一根树枝说"适当",就算全部处理完毕。如果用绳子捆扎甘蔗,可以刺穿绳子,这是允许的。但如果刺穿捆绑它的藤蔓,就不允许。他们拿香料等混合食物,如果说"使它适当",即使刺穿剩余的食物,也是允许的,芝麻和米饭也是如此。如果是团块状的粥,需要逐个刺穿。如果椰子等果实的内部有丝状物,需要打碎后使其适当。如果是团块状的,也可以在容器中处理。但是如果是幼嫩的无种子的果实,只需去除种子后食用,无需处理。生命体、认为是生命体、伤害或让他人伤害,这里有这三个因素。起源等应与挖掘土地相同。
关于生命体的学处解说完毕。
关于回避问题的学处解说
在第二条中,"回避问题的人"是指在僧团中,当持律者提出问题时,却说些与之无关的话。"扰乱"是指沉默,就是对这个"回避问题的人"和"扰乱者"而言。在这两种情况下都有波逸提。因此,任何比丘,已犯有余过失,在僧团中受到质问时,不愿意承认,用其他话语掩盖,或者沉默不答,这些都是经由世尊允许的"回避问题"和"扰乱",但如果再次这样做,则受到波逸提。
在拘萨罗（现代乌塔尔邦）关于六尊者的回避问题的事件,制定了一般规定,是无犯罪的。一般规定是无犯罪的,如果在法事中有三波逸提,在非法事中有三恶作,但如果没有指责"回避问题"或"扰乱",而这样做,则只是恶作。不知自己犯过失或情况的,被问"你们说什么?"时,由于身体不适或认为"僧团可能会有争论或非法或不应该的事情",而不回答,以及发狂等人是无犯罪的。被指责为合法行为,在被质问过失或事由时,出于掩盖的目的回避或沉默,这里有这三个因素。起源等应与偷盗相同,但这里可能是行为,也可能是非行为,并有苦的感受。
关于回避问题的学处解说完毕。

3. Ujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye yena vacanena ujjhāpenti ‘‘chandāya itthannāmo idaṃ nāma karotī’’tiādīni vadantā upasampannaṃ saṅghena sammataṃ senāsanapaññāpakādibhedaṃ tassa ayasakāmā hutvā bhikkhūhi avajānāpenti, avaññāya olokāpenti, lāmakato vā cintāpenti, taṃ vacanaṃ ujjhāpanakaṃ. Yena ca tatheva vadantā khiyyanti, sabbattha tassa avaṇṇaṃ pakāsenti, taṃ khiyyanakaṃ, tasmiṃ ujjhāpanake khiyyanake. Pācittiyanti vatthudvaye pācittiyadvayaṃ vuttaṃ. Tasmā yo sammatassa bhikkhuno ayasakāmatāya upasampannassa vadanto ujjhāpeti vā khiyyati vā, tassa pācittiyaṃ hoti.

Rājagahe mettiyabhūmajake bhikkhū ārabbha ujjhāpanakhiyyanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, yaṃ tassa upasampannassa sammutikammaṃ kataṃ, tasmiṃ dhammakamme tikapācittiyaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ, anupasampannassa pana santike tathā bhaṇantassa, asammatassa ca avaṇṇaṃ yassa kassaci santike bhaṇantassa, anupasampannassa pana sammatassa vā asammatassa vā avaṇṇaṃ yassa kassacideva santike bhaṇantassa ca dukkaṭameva. Pakatiyāva chandādivasena karontaṃ ujjhāpentassa vā khiyyantassa vā, ummattakādīnañca anāpatti. Dhammakammena sammatatā, upasampannatā, agatigamanābhāvo, tassa avaṇṇakāmatā, yassa santike vadati, tassa upasampannatā, ujjhāpanaṃ vā khiyyanaṃ vāti imānettha cha aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedanamevāti.

Ujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.


以下是巴利文的完整直译：
第3. 诽谤学处的解释
以这种言语诽谤，说"为了私心，某某人做了这这那那"等，对于被僧团认可的具有安排住处等不同方面的具足戒者，出于损害其名誉的意图，使比丘们轻视他，藐视他，认为他低劣，这种言语就是诽谤。并且以同样的方式说而使他羞愧，在各处散布他的坏话，这就是使人羞愧。在这两种情况下，判定为波逸提。因此，任何人出于损害已被认可的比丘的名誉，对具足戒者说诽谤或使其羞愧，就要判定为波逸提。
在王舍城（现代印度比哈尔邦的王舍城），以梅蒂耶布玛杰比丘为缘起，制定了关于诽谤和使人羞愧的事例，这是一个普遍的规定，非特定针对。对于已经完成认可仪式的比丘，在正确的法事中判定三次波逸提，在非正确的法事中判定三次恶作。对于未具足戒者在其面前这样说，或对未被认可者在任何人面前说坏话，或未具足戒者对已认可或未认可的比丘在任何人面前说坏话，都只判定为恶作。如果出于私心等原因诽谤或使人羞愧，或对于精神错乱等人则无罪。具备以下六个要素：通过法事被认可，具足戒，不存在偏见，意图损害其名誉，在其面前说，对方是具足戒者，诽谤或使人羞愧。其生起等情况类似于不与取，但这仅仅是痛苦的体验。
诽谤学处的解释到此结束。

4. Paṭhamasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe saṅghikanti saṅghassa santakaṃ. Mañcādīsu yokoci mañcasaṅkhepena kato sabbopi mañcoyeva, pīṭhepi eseva nayo. Yena kenaci pana coḷena vā kappiyacammena vā chaviṃ katvā ṭhapetvā manussalomaṃ tālīsapattañca yehi kehici lomapaṇṇatiṇavākacoḷehi pūretvā katasenāsanaṃ bhisīti vuccati. Tattha nisīditumpi nipajjitumpi vaṭṭati, pamāṇaparicchedopi cettha natthi. Kocchaṃ pana vākausīramuñjapabbajādīnaṃ aññataramayaṃ anto saṃvellitvā baddhaṃ heṭṭhā ca upari ca vitthataṃ paṇavasaṇṭhānaṃ majjhe sīhacammādiparikkhittaṃ hoti, akappiyacammaṃ nāmettha natthi. Senāsanañhi sovaṇṇamayampi vaṭṭati. Ajjhokāseti ettha ye avassikasaṅketā vassānamāsāti evaṃ asaññitā aṭṭha māsā, te ṭhapetvā itaresu catūsu māsesu sacepi devo na vassati. Tathāpi pakatiajjhokāse ca ovassakamaṇḍape ca santharituṃ na vaṭṭati. Yattha pana hemante vassati, tattha aparepi cattāro māse na vaṭṭati. Gimhe pana sabbattha vigatavalāhakaṃ visuddhaṃ nabhaṃ hoti, tasmā tadā kenacideva karaṇīyena gacchati, vaṭṭati. Kākādīnaṃ nibaddhavāsarukkhamūle pana kadācipi na vaṭṭati. Iti yattha ca yadā ca santharituṃ na vaṭṭati, taṃ sabbamidha ajjhokāsasaṅkhameva gatanti veditabbaṃ.

Santharitvāti tathārūpe ṭhāne attano vā parassa vā atthāya santharitvā. Aññassatthāya santhatampi hi yāva so tattha na nisīdati, ‘gaccha tva’nti vā na bhaṇati, tāva santhārakasseva bhāro. Santharāpetvāti anupasampannena santharāpetvā. Etadeva hi tassa palibodho hoti, upasampannena santhataṃ santhārakasseva bhāro, tañca kho yāva āṇāpako tattha na nisīdati, ‘gaccha tva’nti vā na bhaṇati. Yasmiñhi attanā santharāpite vā pakatisanthate vā upasampanno nisīdati, sabbaṃ taṃ nisinnasseva bhāro, tasmā santharāpitantveva saṅkhaṃ gacchati. Taṃ pakkamanto neva uddhareyya, na uddharāpeyyāti attanā vā uddharitvā patirūpe ṭhāne na ṭhapeyya, parena vā tathā na kārāpeyya. Anāpucchaṃ vā gaccheyyāti yo bhikkhu vā sāmaṇero vā ārāmiko vā lajjī hoti, attano palibodhaṃ viya maññati, tathārūpaṃ anāpucchitvā taṃ senāsanaṃ tassa aniyyātetvā nirapekkho gacchati, thāmamajjhimassa purisassa leḍḍupātaṃ atikkameyya, tassa ekena pādena leḍḍupātātikkame dukkaṭaṃ, dutiyapādātikkame pācittiyaṃ. Bhojanasālāya ṭhito pana ‘‘asukasmiṃ nāma divāvihāraṭṭhāne paññapetvā gacchāhī’’ti pesetvā tato nikkhamitvā aññattha gacchanto pāduddhārena kāretabbo.


以下是巴利文的完整直译:
第4. 第一座处学处的解释
在第四[学处]中,"僧团的"是指属于僧团的。在床等中,无论用什么方式制作的床都称为"床"。对于座椅也是同样的道理。但是,用任何布料或合适的皮革覆盖,除了人的毛发和椰子叶之外,用其他任何毛发或叶子填充而制成的坐具称为"坐垫"。在这里,可以坐也可以躺。这里没有尺寸的限制。但是,用藤蔓、芦苇、芒草等编织的,内部缠绕、下面和上面都很宽阔、呈圆形状、被狮子皮等围绕的,这里称为"不合适的皮革"。因为座处甚至是用黄金制成的也是允许的。
"露天"是指除了雨季的八个月之外,其他四个月即使雨水不下也不允许在露天或雨季帐篷上铺设。但在本来就露天的地方和雨季帐篷上铺设是不允许的。在冬季下雨的地方,另外四个月也是不允许的。但在夏季,天空通常是晴朗无云的,因此出于任何需要都可以前往,是允许的。但在乌鸦等常住的树下,任何时候都不允许。因此,凡是不允许铺设的地方,都应该理解为"露天"。
"铺设"是指为自己或他人铺设在这样的地方。即使为他人铺设,只要他还没有坐在上面,或者没有说"你去吧",它仍然是铺设者的责任。"使他人铺设"是指由未具足戒者铺设。这确实是他的负担,即使具足戒者铺设,只要铺设者还没有坐在上面或说"你去吧",它仍然是他的责任。因为如果具足戒者坐在自己或他人铺设的地方,全都是坐者的责任。因此,即使是他人铺设的,也应该视为自己铺设的。离开时,既不应自己拆除,也不应让他人拆除。"未经许可而去"是指任何比丘、沙弥或寺院工人,如果是害羞的,认为这就像是自己的负担,未经许可而离开那座处,无所顾忌地去,就会越过一个中等力量男子的投掷距离,其中一脚越过就是恶作,第二脚越过就是波逸提。但在食堂中站着说"请在某某处白天休息的地方铺设并去吧"后出去到别处去,应该以脚步声引导他。
第一座处学处的解释到此结束。


Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha santhataṃ anuddharitvā anāpucchaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, puggalike tikadukkaṭaṃ, cimilikaṃ vā uttarattharaṇaṃ vā bhūmattharaṇaṃ vā taṭṭikaṃ vā cammakkhaṇḍaṃ vā pādapuñchanaṃ vā phalakapīṭhaṃ vā yaṃ vā panaññaṃ kañci dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍaṃ antamaso pattādhārakampi vuttalakkhaṇe ajjhokāse ṭhapetvā gacchantassa dukkaṭameva. Āraññakena pana asati anovassake sabbaṃ rukkhe laggetvāpi yathā vā upacikāhi na khajjati, evaṃ katvāpi gantuṃ vaṭṭati. Abbhokāsikena pana cīvarakuṭikaṃ katvāpi rakkhitabbaṃ. Attano santake, vissāsikapuggalike, uddharaṇādīni katvā gamane, otāpentassa, ‘‘āgantvā uddharissāmī’’ti gacchato, vuḍḍhatarā uṭṭhāpenti, amanusso tattha nisīdati, koci issaro gaṇhāti, sīhādayo taṃ ṭhānaṃ āgantvā tiṭṭhanti, evaṃ senāsanaṃ palibuddhaṃ hoti, tathā palibuddhe vā senāsane, jīvitabrahmacariyantarāyakarāsu āpadāsu vā gacchantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Mañcādīnaṃ saṅghikatā, vuttalakkhaṇe dese santharaṇaṃ vā santharāpanaṃ vā, apalibuddhatā, āpadāya abhāvo, nirapekkhatā, leḍḍupātātikkamoti imānettha cha aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Paṭhamasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
在舍卫城（现代印度的萨瓦特），许多比丘因而在不提问的情况下离开铺设的地方，制定了普遍的规定，这是非特定的，判定为三次恶作，个人的三次恶作。在这方面，无论是任何木材、泥土、至少是承载物品的器具，都是被允许的，只要不违反规定，离开时都是恶作。对于没有雨的地方，所有的树木即使被覆盖也不会被破坏，这样做是允许的。对于露天的地方，即使搭建了袈裟小屋，也应当保护。对于自己所在的地方，信任的个人，进行搬运等，离开时，如果说"我会回来搬运"，如果有人在那儿坐着，没有人会抓住他，狮子等会到那儿停留，这样座处就被包围了。因此，在被包围的座处，或在包围的座处，面对生命的修行障碍或灾难时，精神错乱等人则无罪。
床等的共同性，按照规定的特征进行铺设或设置，未被包围的情况，面对灾难的缺失，无所依赖，越过投掷距离，这六个要素都在这里。生起等情况与第一类相似，但这确实是行为与非行为。
第一座处学处的解释到此结束。

5. Dutiyasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame vihāreti gabbhe vā aññatarasmiṃ vā sabbaparicchanne vuttasenāsane. Seyyanti seyyā nāma bhisī cimilikā uttarattharaṇaṃ bhūmattharaṇaṃ taṭṭikā cammakkhaṇḍo nisīdanaṃ paccattharaṇaṃ tiṇasanthāro paṇṇasanthāroti vuttaṃ. Tattha cimilikā nāma parikammakatāya bhūmiyā vaṇṇānurakkhaṇatthaṃ katā. Uttarattharaṇaṃ nāma mañcapīṭhādīnaṃ upari attharitabbayuttakaṃ paccattharaṇaṃ. Bhūmattharaṇaṃ nāma cimilikāya sati tassā upari, asati suddhabhūmiyaṃ attharitabbā kaṭasārakādi vikati. Taṭṭikā nāma tālapaṇṇādīhi katataṭṭikā. Cammakkhaṇḍo nāma yaṃkiñci cammaṃ, sīhacammādīnañhi pariharaṇeyeva parikkhepo, senāsanaparibhoge pana akappiyacammaṃ nāma natthi. Paccattharaṇaṃ nāma pāvāro kojavoti ettakameva, sesaṃ pākaṭameva. Iti imāsu dasasu seyyāsu ekampi seyyaṃ attano vassaggena gahetvā vuttalakkhaṇe vihāre santharitvā vā santharāpetvā vā yo bhikkhu disaṃgamiko yathā ṭhapitaṃ upacikāhi na khajjati, tathā ṭhapanavasena neva uddhareyya, na uddharāpeyya, purimasikkhāpade vuttanayena anāpucchaṃ vā gaccheyya, tassa parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantassa paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyaṃ. Yattha pana upacikāsaṅkā natthi, tato anāpucchāpi gantuṃ vaṭṭati, āpucchanaṃ pana vattaṃ.

Sāvatthiyaṃ sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha saṅghike vihāre seyyaṃ santharitvā anuddharitvā anāpucchā pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, puggalike tikadukkaṭaṃ, vuttalakkhaṇassa pana vihārassa upacāre bahi āsanne upaṭṭhānasālāya vā aparicchannamaṇḍape vā paricchanne vāpi bahūnaṃ sannipātabhūte rukkhamūle vā santharitvā vā santharāpetvā vā, mañcapīṭhañca vihāre vā vuttappakāre vihārūpacāre vā santharitvā vā santharāpetvā vā uddharaṇādīni akatvā gacchantassa dukkaṭameva. Attano santake, vissāsikapuggalike, uddharaṇādīni katvā, purimanayeneva palibuddhaṃ chaḍḍetvā gamane, yo ca ‘‘ajjeva āgantvā paṭijaggissāmī’’ti evaṃ sāpekkho nadipāraṃ vā gāmantaraṃ vā gantvā yatthassa gamanacittaṃ uppannaṃ, tattheva ṭhito kañci pesetvā vā āpucchati, nadipūrarājacorādīsu vā kenaci palibuddho na sakkoti paccāgantuṃ, tassa ca, āpadāsu ca, ummattakādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇaseyyā , tassā saṅghikatā, vuttalakkhaṇe vihāre santharaṇaṃ vā santharāpanaṃ vā, apalibuddhatā, āpadāya abhāvo, anapekkhassa disāpakkamanaṃ , upacārasīmātikkamoti imānettha satta aṅgāni. Samuṭṭhānādīni anantarasikkhāpade vuttanayānevāti.

Dutiyasenāsanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
第5. 第二座处学处的解释
在第五[学处]中,"住处"是指在密闭的房间或其他任何完全隔离的地方所使用的座处。"坐具"是指坐垫、席子、上衣、地垫、席子、皮革、坐垫、毡毯、草席等。其中,"席子"是为了保护地面的颜色而制作的。"上衣"是指应该铺在床、椅子等之上的坐垫。"地垫"是指在有席子的情况下铺在其上,没有的情况下铺在纯净的地面上的芦苇等。"席子"是用椰子叶等制作的。"皮革"是指任何皮革,因为狮子皮等也只是用作装饰,但在使用座处时不算是不合适的皮革。"坐垫"只是指毡毯和毯子,其余的都很明确了。
在这十种坐具中,任何一种都可以用自己的衣服领取,铺设在上述描述的住处,或让他人铺设,然后无论是否有蚂蚁,都不应该拆除或让他人拆除,也不应该像前一个学处所说的那样无故离开。对于有围墙的寺院,越过围墙,对于没有围墙的,越过院界,第一脚为恶作,第二脚为波逸提。但在没有蚂蚁的疑虑的地方,也可以无故离开,不过应该请求许可。
在舍卫城，以十七众比丘为缘起,在僧团的住处铺设坐具后无故离开的事例,制定了普遍的规定,这是非特定的,判定为三次波逸提,个人的三次恶作。但是,对于按照上述描述的住处的院界外,靠近的接待所或不完全隔离的凉亭,或在许多人集会的树下铺设或让他人铺设,但不进行搬运等,离开时都是恶作。对于自己的地方,信任的个人,进行搬运等,像前一种情况一样被包围后离开,或者说"今天我会回来照顾"那样有所期待,去到河对岸或村落边缘,在那里生起离开的意图,或派人请求许可,或被洪水、国王、盗贼等什么阻碍而无法返回,对于这种情况和灾难,以及精神错乱等人,都无罪。
所描述的坐具的共同性,在所描述的住处进行铺设或让他人铺设,未被包围的情况,灾难的缺失,无所顾忌地离开,越过院界,这七个要素。生起等情况与前一个学处所说的方式相同。
第二座处学处的解释到此结束。

6. Anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe jānanti ‘‘anuṭṭhāpanīyo aya’’nti jānanto, tenevassa padabhājane ‘‘vuḍḍho’ti jānāti, ‘gilāno’ti jānāti, ‘saṅghena dinno’ti jānātī’’ti (pāci. 121) vuttaṃ. Vuḍḍho hi attano vuḍḍhatāya anuṭṭhāpanīyo, gilāno gilānatāya, saṅgho pana bhaṇḍāgārikassa vā dhammakathikavinayadharagaṇavācakācariyānaṃ vā bahūpakārataṃ guṇavisiṭṭhatañca sallakkhetvā dhuvavāsatthāya vihāraṃ sallakkhetvā sammannitvā deti, tasmā yassa saṅghena dinno, sopi anuṭṭhāpanīyo. Pubbupagatanti pubbaṃ upagataṃ. Anupakhajjāti mañcapīṭhānaṃ vā tassa vā bhikkhuno pavisantassa vā nikkhamantassa vā upacāraṃ anupavisitvā. Tattha mañcapīṭhānaṃ tāva mahallake vihāre samantā diyaḍḍho hattho upacāro, khuddake yato pahoti, tato diyaḍḍho hattho , tassa pana pavisantassa pādadhovanapāsāṇato yāva mañcapīṭhaṃ, nikkhamantassa mañcapīṭhato yāva passāvaṭṭhānaṃ, tāva upacāro. Seyyaṃ kappeyyāti tassa sambādhaṃ kattukāmatāya tasmiṃ upacāre dasasu seyyāsu ekampi santharantassa vā santharāpentassa vā dukkaṭaṃ, tattha nisīdantassa vā nipajjantassa vā pācittiyaṃ, dvepi karontassa dve pācittiyāni, punappunaṃ karontassa payogagaṇanāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha anupakhajja seyyakappanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, puggalike tikadukkaṭaṃ, vuttūpacārato vā bahi, upaṭṭhānasālādike vā, vihārassa upacāre vā, santharaṇasantharāpanesupi nisajjasayanesupi dukkaṭameva. Attano vā, vissāsikassa vā santake pana vihāre santharantassa, yo ca gilāno vā sītuṇhapīḷito vā pavisati, tassa ca, āpadāsu ca, ummattakādīnañca anāpatti. Saṅghikavihāratā, anuṭṭhāpanīyabhāvajānanaṃ, sambādhetukāmatā, upacāre nisīdanaṃ vā nipajjanaṃ vāti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāneva, idaṃ pana dukkhavedanamevāti.

Anupakhajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译：
第6. 不应坐学处的解释
在第六[学处]中,"知道"是指知道"这个人应该被扶持"。在其词义中说"老年人"是知道他的老年,知道"生病的"是知道他的生病,知道"被僧团给予"是知道他被赐予。因为老年人由于自己的老年而应该被扶持,生病的由于自己的生病而应该被扶持,但是僧团考虑到库房管理员或法师、律师、集会主持人等的许多功德和卓越品德,认为他们应该长期居住,因此赐予他们住处,所以被僧团赐予的人也应该被扶持。"先前到达的"是指先前到达的。"不应坐"是指不应坐在大殿的走廊或那个比丘进出的走廊。在那里,大殿的走廊,在大殿周围约一丈半的范围是走廊,在小殿则尽可能远,一丈半的范围。对于进入的人,从洗脚石到床椅,对于出去的人,从床椅到小便处,都是走廊。
"应该铺设坐具"是指出于使他感到拥挤的意图,在那个走廊里,铺设或让他人铺设这十种坐具中的任何一种,都是恶作,在那里坐或躺,都是波逸提,做两种都是两次波逸提,反复做就按照行为的次数判定为一次波逸提。
在舍卫城,以六众比丘为缘起,制定了关于不应坐而铺设坐具的事例,这是普遍的规定,非特定针对。在描述的走廊外、接待所等、或住处的走廊内,无论是铺设还是让他人铺设,坐或躺都是恶作。但在自己或信任的人的住处内铺设,如果有生病或受寒热折磨的人进入,对于他们和灾难以及精神错乱等人,都无罪。
共同的住处、知道应该被扶持、出于使他感到拥挤的意图、在走廊内坐或躺,这四个要素。生起等情况与第一波罗夷相似,但这只是痛苦的体验。
不应坐学处的解释到此结束。

7. Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame kupitoti kuddho. Anattamanoti atuṭṭhacitto. Nikkaḍḍheyya vā nikkaḍḍhāpeyya vā pācittiyanti ettha ye anekabhūmakā pāsādā, anekakoṭṭhakāni vā catussālāni, tādisesu senāsanesu gahetvā antarā aṭṭhapetvā ekeneva payogena atikkāmentassa ekaṃ pācittiyaṃ, ṭhapetvā ṭhapetvā nānāpayogehi atikkāmentassa dvāragaṇanāya pācittiyāni, hatthena anāmasitvā ‘nikkhamā’ti vatvā vācāya nikkaḍḍhantassāpi eseva nayo. Nikkaḍḍhāpentassa pana ‘nikkaḍḍhā’ti āṇattamatte dukkaṭaṃ, sakiṃ āṇatte pana tasmiṃ bahukepi dvāre nikkhamante itarassa ekameva pācittiyaṃ. Sace pana ‘‘ettakāni dvārāni nikkaḍḍhāhī’’ti vā, ‘‘yāva mahādvāraṃ, tāva nikkaḍḍhāhī’’ti vā evaṃ niyametvā āṇatto hoti, dvāragaṇanāya pācittiyāni.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha bhikkhuṃ saṅghikā vihārā nikkaḍḍhanavatthusmiṃ

Paññattaṃ , sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, puggalike tikadukkaṭaṃ, tassa parikkhāranikkaḍḍhane, upaṭṭhānasālādikā vihārūpacārā tassa vā tassa parikkhārassa vā nikkaḍḍhane, anupasampannassa pana anupasampannaparikkhārassa vā vihārā vā vihārūpacārā vā nikkaḍḍhane nikkaḍḍhāpane ca dukkaṭameva. Tañca kho asambaddhesu parikkhāresu parikkhāragaṇanāya veditabbaṃ. Attano vā, vissāsikassa vā santakā vihārā nikkaḍḍhane, sakalasaṅghārāmatopi bhaṇḍanakārakassa vā tassa parikkhārassa vā nikkaḍḍhane nikkaḍḍhāpane vā, attano vasanaṭṭhānato alajjissa, ummattakassa, na sammāvattantānaṃ antevāsikasaavihārikānaṃ, tesaṃ parikkhārassa vā nikkaḍḍhane ca, sayaṃ ummattakādīnañca anāpatti. Saṅghikavihāro , upasampannassa bhaṇḍanakārakabhāvādivinimuttatā, kopena nikkaḍḍhanaṃ vā nikkaḍḍhāpanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第7. 驱逐学处的解释
在第七[学处]中，“愤怒”是指愤怒。“不满”是指心不满足。驱逐或让他人驱逐是指在此情况下，若是有多层的楼阁，或多个门厅，若在这样的座处中，若将其放置在中间，单独以一种方式离开的，算作一次波逸提；若反复放置、放置多种方式离开的，算作多次波逸提，若用手推开并说“我离开了”，则说到这里的方式也是一样。若驱逐他人，则说“驱逐”是指轻微的恶作，而在他人驱逐时，若在多个门口离开，则算作一次波逸提。如果说“这些门口是驱逐的”或“直到大门口都是驱逐的”，如此限定后则算作多次波逸提。
在舍卫城，以六众比丘为缘起，关于比丘在僧团的住处驱逐的事例，制定了普遍的规定，这是非特定的，判定为三次波逸提，个人的三次恶作。在描述的驱逐中，接待所等的住处，或住处的走廊，或他的物品的驱逐，若是没有被授予的物品或没有被授予的接待所或住处的驱逐，都是恶作。对此应当注意的是，若是无关的物品，需考虑物品的数量。在自己的地方，或信任的人的地方，若在住处驱逐，若完全是僧团的庇护下，或是物品的保管者，若因愤怒而驱逐或让他人驱逐，这三种要素都在这里。生起等情况与不贪取相似，但这确实是痛苦的体验。
驱逐学处的解释到此结束。

8. Vehāsakuṭisikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame uparivehāsakuṭiyāti upari acchannatalāya dvibhūmikakuṭiyā vā tibhūmikakuṭiyā vā, padabhājane pana idha adhippetaṃ kuṭiṃ dassetuṃ ‘‘majjhimassa purisassa asīsaghaṭṭā’’ti (pāci. 131) vuttaṃ. Āhaccapādakanti aṅge vijjhitvā pavesitapādakaṃ. Abhinisīdeyyāti abhibhavitvā ajjhottharitvā nisīdeyya, bhummatthe vā etaṃ upayogavacanaṃ, mañce vā pīṭhe vā nisīdeyya vā nipajjeyya vāti attho. Abhīti idaṃ pana padasobhaṇatthe upasaggamattameva, tasmā yo bhikkhu vuttalakkhaṇāya vehāsakuṭiyā sabbantimena paricchedena yāva pamāṇamajjhimassa purisassa sabbaso heṭṭhimāhi tulāhi sīsaṃ na ghaṭṭeti, ettakaṃ uccāya tulānaṃ upari ṭhapite āhaccapādake mañce vā pīṭhe vā nisīdati vā nipajjati vā, tassa anupakhajjasikkhāpade vuttanayena payogagaṇanāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha uparivehāsakuṭiyā āhaccapādakaṃ mañcaṃ pīṭhaṃ sahasā abhinisīdanaabhinipajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, puggalike tikadukkaṭaṃ, attano vā, vissāsikassa vā santake vihāre, avehāsakuṭiyā, sīsaghaṭṭāya, yassa vā heṭṭhā dabbasambhārādīnaṃ nikkhittattā aparibhogaṃ hoti, uparitalaṃ vā padarasañcitaṃ sudhādiparikammakataṃ vā, tattha āhaccapādake nisīdantassa, yo ce tasmiṃ vehāsaṭṭhepi āhaccapādake ṭhito kiñci gaṇhāti vā laggati vā, yassa ca paṭāṇī dinnā hoti, pādasīsānaṃ upari āṇī pavesitā, tattha nisīdantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Saṅghiko vihāro, asīsaghaṭṭā vehāsakuṭi, heṭṭhā saparibhogaṃ , apaṭāṇidinne āhaccapādake nisīdanaṃ vā nipajjanaṃ vāti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Vehāsakuṭisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
第8. 高阁小屋学处的解释
在第八[学处]中,"在高阁小屋上"是指在有覆盖的顶层或二层或三层小屋上。但在词义中,为了说明这里所指的小屋,"直到中等力量男子的头顶"这样说。"有可拆卸的脚"是指通过在肢体上开洞而插入脚的。"坐在上面"是指压倒、覆盖而坐,或者这是处格的用法,意思是坐或躺在床或椅子上。"压倒"这个词只是用于修饰,因此凡是比丘在上述描述的高阁小屋上,在一个中等力量男子的头顶以下的全部高度内,不触及头顶,在这样的可拆卸脚的床或椅子上坐或躺,对他来说,按照前述"不应坐"学处的方式,要按照行为的次数判定为波逸提。
在舍卫城,以某位比丘为缘起,制定了关于在高阁小屋上突然坐或躺在有可拆卸脚的床或椅子上的事例,这是普遍的规定,非特定针对。在自己或信任的人的住处,非高阁小屋,不触及头顶,或者下面放有物品而不可使用的,或者上面积满灰尘、涂有灰泥等,在那里的可拆卸脚上坐,如果在那个高处也站着拿取或挂住什么,或者有人给予垫子,在那里的脚下插入垫子,对于精神错乱等人,都无罪。
共同的住处,不触及头顶的高阁小屋,下面有可使用的物品,未给予垫子的可拆卸脚上坐或躺,这四个要素。生起等情况类似于绵羊毛。
高阁小屋学处的解释到此结束。

9. Mahallakavihārasikkhāpadavaṇṇanā

Navame mahallakanti sassāmikaṃ. Vihāranti ullittāvallittaṃ. Yāva dvārakosātiettha dvārakoso nāma ukkaṭṭhaparicchedena piṭṭhasaṅghāṭassa sāmantā aḍḍhateyyahattho padeso. Aggaḷaṭṭhapanāyāti sakavāṭakassa dvārabandhassa niccalabhāvatthāya. Kavāṭañhi lahuparivattakaṃ vivaraṇakāle bhittiṃ āhanati, pidahanakāle dvārabandhaṃ. Tena āhanena bhitti kampati, tato mattikā calati, calitvā sithilā vā hoti patati vā, tenāha bhagavā ‘‘yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāyā’’ti. Tattha kiñcāpi ‘‘idaṃ nāma kattabba’’nti neva mātikāyaṃ, na padabhājane vuttaṃ, aṭṭhuppattiyaṃ pana ‘‘punappunaṃ chādāpesi, punappunaṃ lepāpesī’’ti (pāci. 134) adhikārato yāva dvārakosā aggaḷaṭṭhapanāya punappunaṃ limpitabbo vā lepāpetabbo vāti evamattho daṭṭhabbo. Ālokasandhiparikammāyātiettha ālokasandhīti vātapānakavāṭakā vuccanti. Te vivaraṇakāle vidatthimattampi atirekampi bhittippadesaṃ paharanti, upacāro panettha sabbadisāsu labbhati, tasmā sabbadisāsu kavāṭavitthārappamāṇo okāso ālokasandhiparikammatthāya limpitabbo vā lepāpetabbo vāti ayamettha adhippāyo.

Evaṃ lepakamme yaṃ kattabbaṃ, taṃ dassetvā idāni chadane kattabbaṃ dassetuṃ dvatticchadanassātiādimāha. Tattha dvatticchadanassa pariyāyanti chadanassa dvattipariyāyaṃ, pariyāyaṃ vuccati parikkhepo, parikkhepadvayaṃ vā parikkhepattayaṃ vā adhiṭṭhātabbanti attho. Appaharite ṭhitenāti aharite ṭhitena. Haritanti cettha sattadhaññādibhedaṃ pubbaṇṇaṃ, muggamāsatilakulatthaalābukumbhaṇḍādibhedañca aparaṇṇaṃ adhippetaṃ. Yaṃ tasmiṃ khette vuttaṃ na tāva sampajjati, vasse pana patite sampajjissati, tampi haritasaṅkhameva gacchati. Tasmā tasmiṃ ṭhatvā adhiṭṭhahanto dukkaṭaṃ āpajjati. Appaharite ṭhatvā adhiṭṭhahantassāpi ayaṃ paricchedo, piṭṭhivaṃsassa vā kūṭāgārathūpikāya vā passe nisinno puriso chadanamukhavaṭṭiantena olokento yasmiṃ bhūmibhāge ṭhitaṃ bhikkhuṃ passati, yasmiñca ṭhito taṃ upari nisinnakaṃ tatheva ullokento passati, tasmiṃ ṭhātabbaṃ, tassa anto aharitepi ṭhātuṃ na labhati. Tato ce uttarīti maggena chādiyamāne tiṇṇaṃ maggānaṃ, pariyāyena chādiyamāne tiṇṇaṃ pariyāyānaṃ upari iṭṭhakasilāsudhāhi chādiyamāne iṭṭhakasilāsudhāpiṇḍagaṇanāya, tiṇapaṇṇehi chādiyamāne paṇṇagaṇanāya ceva tiṇamuṭṭhigaṇanāya ca pācittiyaṃ.

Kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha punappunaṃ chādāpanalepāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnadvattipariyāye atirekasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Setavaṇṇādikaraṇe, dvattipariyāye vā ūnakadvattipariyāye vā, leṇaguhātiṇakuṭikādīsu, aññassatthāya, attano dhanena kārentassa, vāsāgāraṃ ṭhapetvā sesāni adhiṭṭhahantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Mahallakavihāratā, attano vāsāgāratā, uttari adhiṭṭhānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcaritte vuttanayānevāti.

Mahallakavihārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



以下是巴利文的完整直译:
第9. 大型住处学处的解释
在第九[学处]中,"大型"是指有主人的。"住处"是指已经粉刷和涂抹过的。"直到门框"这里的"门框"是指以最大范围来计算,门框周围约一丈半的区域。"为了安装门闩"是为了使门闩固定不动。因为门闩在打开时撞击墙壁,在关闭时固定门扇,这种撞击会使墙壁摇晃,于是墙灰也会掉落,变得松散或者掉落,所以佛陀说"直到门框为了安装门闩"。
虽然在戒条和词义中都没有说"这个应该做"的,但在发生情况时,说"他再三让人粉刷,再三让人涂抹"就可以理解为,直到门框范围内,应该再三涂抹或让人涂抹。
"为了修理窗户"这里的"窗户"指的是窗户的扇子。在打开时,即使只有一指宽,也会撞击到墙壁的一部分,但这里的范围是周围各方向,所以应该在窗户扇子宽度范围内,周围各方向涂抹或让人涂抹。
说明了应该做的涂抹工作后,现在说明应该做的遮盖工作,开始说"二重遮盖"等。其中"二重遮盖"的"遮盖"是指遮盖的两重或三重。"站在无绿色的地方"是指站在无绿色的地方。这里的"绿色"指的是谷物等的绿色,以及豆类、芝麻、扁豆、葫芦等的其他颜色。在那块地上所说的还没有实现,但在雨季到来时就会实现,也算是绿色。因此,站在那里决定也是恶作。即使站在无绿色的地方决定,范围也是这样:坐在屋顶柱子或塔顶的一侧的人,通过门口的圆孔向外观望,看到站在哪块地面上的比丘,以及他所坐的上方,都应该站在那里,即使在非绿色地区内也不能站。
如果越过了,在遮盖三条道路时,按照遮盖的方式计算,在遮盖三种方式时,在砖石灰泥的遮盖中,按照砖石灰泥的数量计算,在草叶遮盖中,按照草叶的数量计算以及草束的数量计算,都是波逸提。
在拘睒弥，以长老禅那为缘起,制定了关于再三让人遮盖和涂抹的事例,这是普遍的规定,非特定针对。在不足二重遮盖而认为超出,或有疑虑的,是恶作。在制作白色等装饰,在二重遮盖或不足二重遮盖中,在石窟、茅屋等,为他人的目的,用自己的财物做的,精神错乱等人无罪。
大型住处、自己的居所、超出决定,这三个要素。生起等情况如同在行为中所说的方式。
大型住处学处的解释到此结束。

10. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame jānaṃ sappāṇakanti ‘‘sappāṇakaṃ eta’’nti disvā vā sutvā vā yena kenaci ākārena jānanto. Siñceyya vā siñcāpeyya vāti tena udakena sayaṃ vā siñceyya, aññaṃ vā āṇāpetvā siñcāpeyya. Tattha dhāraṃ avicchinditvā siñcantassa ekasmiṃ ghaṭe ekāva āpatti, vicchindantassa payogagaṇanāya āpattiyo. Mātikaṃ pamukhaṃ karoti, divasampi sandatu, ekāva āpatti. Tattha tattha bandhitvā aññato nentassa payogagaṇanāya āpattiyo. Bahukampi tiṇapaṇṇasākhādiṃ ekappayogena udake pakkhipantassa ekāva āpatti, ekekaṃ pakkhipantassa payogagaṇanāya āpattiyo. Idañca yaṃ evaṃ pakkhipiyamāne pariyādānaṃ gacchati, āvilaṃ vā hoti, yathā pāṇakā maranti, tādisaṃ sandhāya vuttaṃ, na mahāudakaṃ. Siñcāpane āṇattiyā dukkaṭaṃ, ekāṇattiyā bahukampi siñcatu, āṇāpakassa ekameva pācittiyaṃ.

Āḷaviyaṃ āḷavake bhikkhū ārabbha siñcanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ , appāṇake sappāṇakasaññino, ubhosu vematikassa dukkaṭaṃ. Appāṇakasaññino, asañcicca assatiyā vā siñcantassa, ajānantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Udakassa sappāṇakatā, ‘‘siñcanena pāṇakā marissantī’’ti jānanaṃ, tañca udakaṃ tādisameva, vinā vadhakacetanāya yena kenaci karaṇīyena tiṇādīnaṃ siñcananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

3. Ovādavaggo



10. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame jānaṃ sappāṇakanti ‘‘sappāṇakaṃ eta’’nti disvā vā sutvā vā yena kenaci ākārena jānanto. Siñceyya vā siñcāpeyya vāti tena udakena sayaṃ vā siñceyya, aññaṃ vā āṇāpetvā siñcāpeyya. Tattha dhāraṃ avicchinditvā siñcantassa ekasmiṃ ghaṭe ekāva āpatti, vicchindantassa payogagaṇanāya āpattiyo. Mātikaṃ pamukhaṃ karoti, divasampi sandatu, ekāva āpatti. Tattha tattha bandhitvā aññato nentassa payogagaṇanāya āpattiyo. Bahukampi tiṇapaṇṇasākhādiṃ ekappayogena udake pakkhipantassa ekāva āpatti, ekekaṃ pakkhipantassa payogagaṇanāya āpattiyo. Idañca yaṃ evaṃ pakkhipiyamāne pariyādānaṃ gacchati, āvilaṃ vā hoti, yathā pāṇakā maranti, tādisaṃ sandhāya vuttaṃ, na mahāudakaṃ. Siñcāpane āṇattiyā dukkaṭaṃ, ekāṇattiyā bahukampi siñcatu, āṇāpakassa ekameva pācittiyaṃ.

Āḷaviyaṃ āḷavake bhikkhū ārabbha siñcanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ , appāṇake sappāṇakasaññino, ubhosu vematikassa dukkaṭaṃ. Appāṇakasaññino, asañcicca assatiyā vā siñcantassa, ajānantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Udakassa sappāṇakatā, ‘‘siñcanena pāṇakā marissantī’’ti jānanaṃ, tañca udakaṃ tādisameva, vinā vadhakacetanāya yena kenaci karaṇīyena tiṇādīnaṃ siñcananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhūtagāmavaggo dutiyo.

3. Ovādavaggo


关于"含有生命体"学处的解说
第十, 知道"含有生命体"的人, 即看见或听说"这里有生命体"而以任何方式知道的人。或自己浇灌, 或命令他人浇灌。在这里, 如果不间断地浇灌, 在一个水罐中只犯一次罪; 如果间断浇灌, 则根据动作的次数计算罪数。即使在白天持续浇灌, 也只犯一次罪。把它绑在各处后从别处带走, 则根据动作的次数计算罪数。即使一次性将许多草木枝叶等投入水中, 也只犯一次罪; 如果一一投入, 则根据动作的次数计算罪数。这里所说的是, 当这样投入时, 会导致浑浊, 以致生命体死亡的那种情况, 而不是大量的水。命令他人浇灌是恶作, 即使一次命令浇灌许多, 对命令者也只有一次波逸提。
在阿拉维, 针对阿拉维的比丘们制定了浇灌的事项, 这是一般的制定, 需要告知, 对无生命体误认为有生命体的, 以及对二者存疑的, 都是恶作。对无生命体的认知, 无故或无知而浇灌, 以及发狂等人的无罪。水的含有生命体性质, 知道"浇灌会导致生命体死亡", 以及以任何方式浇灌草木等, 这里有四个要素。起因等与盗窃相同, 但这是违犯制定的, 有三种心、三种受。
"含有生命体"学处的解说完毕。
第二, 有关"生物群"品。
第三, 劝告品。

1. Ovādasikkhāpadavaṇṇanā

Ovādavaggassa paṭhame asammatoti yā aṭṭhaṅgasamannāgatassa bhikkhuno bhagavatā ñatticatutthena kammena (pāci. 146) bhikkhunovādakasammuti anuññātā, tāya asammato. Ovadeyyāti bhikkhunisaṅghaṃ vā sambahulā vā ekaṃ bhikkhuniṃ vā ‘‘vassasatūpasampannāya bhikkhuniyā tadahupasampannassa bhikkhuno abhivādanaṃ paccuṭṭhānaṃ añjalikammaṃ sāmīcikammaṃ kātabba’’nti ādike (cūḷava. 403) aṭṭha garudhamme ovādavasena osārento ovadeyya. Pācittiyanti ovādapariyosāne pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha ovadanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, aññena vā dhammena bhikkhunīsu upasampannamattaṃ vā ovadato dukkaṭaṃ. Sammatassāpi tañce sammutikammaṃ adhammakammaṃ hoti, tasmiṃ adhammakamme adhammakammasaññino vagge bhikkhunisaṅghe ovadato tikapācittiyaṃ, tathā vematikassa dhammakammasaññino cāti nava pācittiyāni, samaggepi bhikkhunisaṅghena vāti adhammakammavasena aṭṭhārasa. Sace pana taṃ dhammakammaṃ hoti, ‘‘dhammakamme dhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunisaṅghaṃ samaggasaññī ovadatī’’ti (pāci. 151) idaṃ avasānapadaṃ ṭhapetvā teneva nayena sattarasa dukkaṭāni, ‘‘samaggamhāyyā’’ti ca vutte aññaṃ dhammaṃ, ‘‘vaggamhāyyā’’ti ca vutte aṭṭha garudhamme bhaṇantassa, ovādañca aniyyātetvā aññaṃ dhammaṃ bhaṇantassa dukkaṭameva. Yo pana dhammakamme dhammakammasaññī samaggaṃ bhikkhunisaṅghaṃ samaggasaññī ovadati, garudhammapāḷiṃ uddesaṃ deti, paripucchaṃ deti, ‘‘osārehi ayyā’’ti vuccamāno osāreti, pañhaṃ puṭṭho katheti, bhikkhunīnaṃ suṇamānānaṃ aññassatthāya bhaṇati, sikkhamānāya vā sāmaṇeriyā vā bhaṇati, tassa, ummattakādīnañca anāpatti. Asammatatā, bhikkhuniyā paripuṇṇūpasampannatā, ovādavasena aṭṭhagarudhammabhaṇananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisānevāti.

Ovādasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Atthaṅgatasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye ovadeyyāti aṭṭhagarudhammehi vā aññena vā dhammena ovadantassa sammatassāpi pācittiyameva.

Sāvatthiyaṃ āyasmantaṃ cūḷapanthakaṃ ārabbha atthaṅgate sūriye ovadanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, sūriye atthaṅgate atthaṅgatasaññino vematikassa vā, ekatoupasampannaṃ ovadantassa ca dukkaṭaṃ. Purimasikkhāpade viya uddesādinayena anāpatti. Atthaṅgatasūriyatā, paripuṇṇūpasampannatā, ovadananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisānevāti.

Atthaṅgatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



劝告学处的解说
第一, 不经许可的。即比丘尊者具有八支资格, 被世尊以四羯磨许可为劝告比丘尼的, 他未经许可。劝告, 即以劝告的方式, 劝告比丘尼众或多位比丘尼或一位比丘尼, 如"对于一百年受具足戒的比丘尼, 应当行礼、起迎、合掌、恭敬"等八重戒。在劝告结束时, 是波逸提。
在舍卫城, 针对六群比丘们制定了劝告的事项, 这是特殊的制定, 不需告知, 仅凭其他法而劝告受具足戒的比丘尼, 是恶作。即使是经许可的, 如果其许可行为违法, 在违法行为中认为违法的, 在破裂的比丘尼众中劝告, 则有三波逸提; 对其认为合法行为的, 也有九波逸提; 即使是全体比丘尼众的合法行为, 也有十八个恶作。但如果那是合法行为, 除去"在合法行为中认为合法, 对全体比丘尼众认为合一而劝告"这一结尾语, 其余以同样的方式有十七个恶作。如果说"大德们合一", 则说另一法; 如果说"大德们破裂", 则说八重戒, 未经劝告而说其他法, 都是恶作。但是, 在合法行为中认为合法, 对全体比丘尼众认为合一而劝告, 诵读波罗提木叉, 回答问题, 被要求"请大德劝告"而劝告, 被问问题而回答, 为别人的利益而对比丘尼们说法, 或对学女或沙弥女说法, 他们以及发狂等人无罪。不经许可、比丘尼具足受具足戒、以劝告的方式说八重戒, 这里有三个要素。起因等与文义相似。
劝告学处的解说完毕。
日落学处的解说
第二, 劝告。即使是经许可的, 以八重戒或其他法劝告, 也只有波逸提。
在舍卫城, 针对尊者小般特迦的日落时劝告的事项制定, 这是特殊的制定, 不需告知, 有三波逸提, 在日落时认为日落、对二者存疑, 或对一位受具足戒者劝告, 都是恶作。如前学处所说的诵读等方式无罪。日落、具足受具足戒、劝告, 这里有三个要素。起因等与文义相似。
日落学处的解说完毕。

3. Bhikkhunupassayasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye bhikkhunupassayanti bhikkhuniyā ekarattaṃ vasanaṭṭhānampi. Ovadeyyāti idha garudhammehi ovadantasseva pācittiyaṃ. Sace pana asammato hoti, dve pācittiyāni. Sace pana sūriyepi atthaṅgate ovadati, tīṇi honti. Sammatassa pana rattiṃ ovadantassapi dve eva honti. Sammatattā hi bhikkhussa garudhammovādamūlakaṃ pācittiyaṃ natthi. Gilānāti na sakkoti ovādāya vā saṃvāsāya vā gantuṃ.

Sakkesu chabbaggiye bhikkhū ārabbha bhikkhunupassayaṃ upasaṅkamitvā ovadanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra samayā’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya upasampannasaññino vematikassa vā, ekatoupasampannaṃ yena kenaci, itaraṃ aññena dhammena ovadantassa ca dukkaṭaṃ. Samaye, anupasampannāya, purimasikkhāpade viya uddesādinayena ca anāpatti. Upassayūpagamanaṃ, paripuṇṇūpasampannatā, samayābhāvo, garudhammehi ovadananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyaṃ hotīti.

Bhikkhunupassayasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Āmisasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe āmisahetūti cīvarādīnaṃ aññatarahetu. Bhikkhūti sammatā bhikkhū idhādhippetā. Pācittiyanti evarūpe bhikkhū avaṇṇakāmatāya evaṃ bhaṇantassa pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha ‘‘āmisahetu ovadantī’’ti bhaṇanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, dhammakamme tikapācittiyaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ, asammataṃ upasampannañca, anupasampannañca sammataṃ vā asammataṃ vā evaṃ bhaṇantassa dukkaṭameva. Tattha yo bhikkhu kāle sammutiṃ labhitvā sāmaṇerabhūmiyaṃ saṇṭhito, ayaṃ sammato nāma anupasampanno. Pakatiyā cīvarādihetu ovadantaṃ pana evaṃ bhaṇantassa , ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannatā, dhammena laddhasammutitā, anāmisantaratā, avaṇṇakāmatāya evaṃ bhaṇananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedanamevāti.

Āmisasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha cīvaradānavatthusmiṃ paññattaṃ, sesakathāmaggo panettha cīvarappaṭiggahaṇasikkhāpade vuttanayeneva veditabbo. Tatra hi bhikkhu paṭiggāhako, idha bhikkhunī, ayaṃ viseso, sesaṃ tādisamevāti.

Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



比丘尼住处学处的解说
第三, 比丘尼住处, 即比丘尼一宿的居住处。劝告, 在此只有以重戒劝告才是波逸提。如果未经许可, 则有二波逸提。如果在日落时也劝告, 则有三个。但对经许可的, 夜间劝告也只有二个。因为经许可, 比丘的重戒劝告的波逸提没有。生病的, 不能去劝告或共住。
在萨迦, 针对六群比丘们, 进入比丘尼住处劝告的事项制定, "除了适当时候"这里是补充制定, 这是特殊的制定, 不需告知, 有三波逸提, 对未受具足戒的误认为受具足戒的, 或对二者存疑, 以任何方式劝告一位受具足戒者, 或以其他法劝告另一人, 都是恶作。在适当时候, 对未受具足戒的, 如前学处所说的诵读等方式无罪。进入住处、具足受具足戒、无适当时候、以重戒劝告, 这里有四个要素。起因等与第一安居布萨相似, 但这是行为。
比丘尼住处学处的解说完毕。
利养学处的解说
第四, 为了利养。此处所指的比丘, 是经许可的比丘。波逸提, 即如此说话, 出于贬低欲望。
在舍卫城, 针对六群比丘们"为了利养劝告"的说话的事项制定, 这是特殊的制定, 不需告知, 在合法行为中有三波逸提, 在违法行为中有三恶作, 对未经许可的受具足戒者或未受具足戒者, 无论是经许可还是未经许可, 如此说话都是恶作。其中, 比丘在适当时得到许可,而处于沙弥位的, 这个称为经许可的未受具足戒者。但出于本性的衣服等原因而劝告的, 以及发狂等人无罪。受具足戒、以法得到的许可、无利养的内心、出于贬低欲望而说, 这里有四个要素。起因等与盗窃相似, 但这只是苦受。
利养学处的解说完毕。
衣物布施学处的解说
第五, 在舍卫城, 针对某位比丘的衣物布施的事项制定。其余的论述路径, 应当按照在衣物受用学处中所说的方式理解。在那里, 比丘是受者, 而在这里是比丘尼, 这是不同之处, 其余都是相同的。
衣物布施学处的解说完毕。

6. Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe cīvaranti nivāsanapārupanupagaṃ. Sibbeyya vā sibbāpeyyā vāti ettha sayaṃ sibbantassa sūciṃ pavesetvā pavesetvā nīharaṇe pācittiyaṃ, satakkhattumpi vijjhitvā sakiṃ nīharantassa ekameva pācittiyaṃ. ‘Sibbā’ti vutto pana sacepi sabbaṃ sūcikammaṃ niṭṭhāpeti, āṇāpakassa ekameva pācittiyaṃ. Atha ‘‘yaṃ ettha cīvare kattabbaṃ, sabbaṃ taṃ tava bhāro’’ti vutto niṭṭhāpeti, tassa ārāpathe ārāpathe pācittiyaṃ. Āṇāpakassa ekavācāya sambahulānipi, punappunaṃ āṇattiyaṃ pana vattabbameva natthi.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha cīvarasibbanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ñātikāya aññātikasaññino vā vematikassa vā, ekatoupasampannāya sibbantassa ca dukkaṭaṃ. Aññaṃ thavikādiparikkhāraṃ sibbantassa, ñātikāya, sikkhamānasāmaṇerīnañca cīvarampi sibbantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Aññātikāya bhikkhuniyā santakatā , nivāsanapārupanupagatā, vuttalakkhaṇaṃ sibbanaṃ vā sibbāpanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānevāti.

Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame saṃvidhāyāti saṃvidahitvā, gamanakāle saṅketaṃ katvāti attho. Ekaddhānamagganti ekaṃ addhānasaṅkhātaṃ maggaṃ, ekato vā addhānamaggaṃ. Satthagamanīyoti satthena saddhiṃ gantabbo, sesaṃ uttānapadatthameva. Ayaṃ panettha vinicchayo – akappiyabhūmiyaṃ saṃvidahantassa saṃvidahanapaccayā tāva dukkaṭaṃ. Tattha ṭhapetvā bhikkhunupassayaṃ antarārāmaṃ āsanasālaṃ titthiyaseyyañca sesā akappiyabhūmi, tattha ṭhatvā saṃvidahantassāti attho. Saṃvidahitvā pana ‘‘ajja vā sve vā’’ti niyamitaṃ kālaṃ visaṅketaṃ akatvā, dvāravisaṅketaṃ pana maggavisaṅketaṃ vā katvāpi bhikkhuniyā saddhiṃ gacchantassa yāva āsannassāpi aññassa gāmassa ‘‘ayaṃ imassa upacāro’’ti manussehi ṭhapitaṃ upacāraṃ na okkamati, tāva anāpatti. Taṃ okkamantassa pana paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyaṃ, iti gāmūpacārokkamanagaṇanāya pācittiyāni. Addhayojanātikkame pana gāme asati addhayojanagaṇanāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha ekaddhānamaggappaṭipajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra samayā’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, asaṃvidahite saṃvidahitasaññino vematikassa vā, yo ca bhikkhuniyā asaṃvidahantiyā kevalaṃ attanāva saṃvidahati, tassa dukkaṭaṃ. Samaye saṃvidahitvāpi gacchantassa, attanā asaṃvidahantassa, visaṅketena vā, āpadāsu gacchantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Dvinnampi saṃvidahitvā maggappaṭipatti, avisaṅketatā, samayābhāvo, anāpadā, gāmantarokkamanaṃ vā addhayojanātikkamo vāti imānettha pañca aṅgāni. Ekatoupasampannādīhi pana saddhiṃ mātugāmasikkhāpadena āpatti, addhānasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



缝制衣服学处的解说
第六, 衣服, 即内衣和外衣。或自己缝制, 或命令他人缝制。在这里, 自己缝制时, 每次插针都是波逸提, 即使多次刺穿后一次拔出, 也只有一个波逸提。被告知"缝"后, 即使完成全部针工, 对命令者也只有一个波逸提。如果被告说"衣服中要做的事全都由你负责"而完成, 则在每一个步骤都有波逸提。对命令者, 一次命令多件也只有一个, 但再次命令就必须说了。
在舍卫城, 针对尊者优陀夷的缝制衣服的事项制定, 这是特殊的制定, 需告知, 有三波逸提, 对亲属误认为非亲属的或对二者存疑, 或对一位受具足戒者缝制, 都是恶作。缝制其他包袋等用具, 对亲属, 或对学女沙弥尼也缝制衣服, 以及发狂等人无罪。非亲属比丘尼所有, 属于内衣外衣, 或自己缝制或命令他人缝制如上所说的, 这里有三个要素。起因等与行为相似。
缝制衣服学处的解说完毕。
约定学处的解说
第七, 约定, 即事先商议, 在行走时作出约定的意思。一段路程, 即一个路程的概念, 或一起走的路程。有随行武器的, 其余都是明白的意思。这里的判断是: 在不适当的场所约定, 仅由于约定就有恶作。其中, 除了比丘尼住处、寺院内、座位处、外道的住处外, 其余都是不适当的场所, 在那里约定的意思。但是, 约定后不确定"今天或明天"的时间, 只是约定门或路程, 只要未进入他人认为是村庄附近的区域, 都无罪。一旦进入, 第一步有恶作, 第二步有波逸提, 即按进入村庄附近区域的次数计算波逸提。如果超过半由旬, 而无村落, 则按超过半由旬计算一个波逸提。
在舍卫城, 针对六群比丘们的一段路程行走的事项制定, "除了适当时候"这里是补充制定, 这是特殊的制定, 不需告知, 有三波逸提, 未约定而认为约定的, 或对二者存疑, 或仅自己约定而不与比丘尼共同约定的, 都是恶作。在适当时候约定而行走的, 自己未约定的, 或以不确定的方式, 或在危难中行走的, 以及发狂等人无罪。两人共同约定的行走, 未确定时间, 无适当时候, 无危难, 进入村庄附近区域或超过半由旬, 这里有五个要素。但与一位受具足戒者同行, 则有比丘尼学处的罪, 起因、行为、无解脱知、无意识、违犯制定、身业、语业、三种心、三种受。
约定学处的解说完毕。

8. Nāvābhiruhanasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame saṃvidhāyāti kīḷāpurekkhāro saṃvidahitvā, abhiruhanakāle saṅketaṃ katvāti attho. Uddhaṃgāmininti kīḷāvasena uddhaṃ nadiyā paṭisotaṃ gacchantiṃ. Adhogāmininti tatheva adho anusotaṃ gacchantiṃ. Yaṃ pana titthappaṭipādanatthaṃ uddhaṃ vā adho vā haranti, ettha anāpatti. Aññatra tiriyaṃ taraṇāyāti upayogatthe nissakkavacanaṃ, yā tiriyaṃ taraṇā, taṃ ṭhapetvāti attho. Pācittiyanti sagāmakatīrapassena gamanakāle gāmantaragaṇanāya, agāmakatīrapassena vā yojanavitthatāya nadiyā majjhena vā gamanakāle addhayojanagaṇanāya pācittiyaṃ, samudde pana yathāsukhaṃ gantuṃ vaṭṭati.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha nāvābhiruhanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra tiriyaṃ taraṇāyā’’ti ayamettha anupaññatti, sesaṃ anantarasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Nāvābhiruhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Paripācitasikkhāpadavaṇṇanā

Navame bhikkhuniparipācitanti bhikkhuniyā paripācitaṃ, neva tassa nāttano ñātakappavāritānaṃ gihīnaṃ santike bhikkhussa guṇaṃ pakāsetvā ‘‘detha ayyassa, karotha ayyassā’’ti evaṃ nipphāditaṃ laddhabbaṃ katanti attho. Pubbe gihisamārambhāti ettha samārambhoti samāraddhaṃ, paṭiyāditassetaṃ nāmaṃ. Gihīnaṃ samārambho gihisamārambho, bhikkhuniyā paripācanato pubbe paṭhamataraṃyeva yaṃ bhikkhūnaṃ atthāya gihīnaṃ paṭiyāditabhattaṃ, ñātakappavāritānaṃ vā santakaṃ, taṃ ṭhapetvā aññaṃ jānaṃ bhuñjantassa pācittiyanti attho. Tañca kho ajjhoharaṇagaṇanāya, paṭiggahaṇe panassa dukkaṭaṃ.

Rājagahe devadattaṃ ārabbha bhikkhuniparipācitapiṇḍapātabhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra pubbe gihisamārambhā’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, ekatoupasampannāya paripācitaṃ bhuñjantassa , aparipācite paripācitasaññino, ubhayattha vematikassa ca dukkaṭaṃ. Ubhayattha aparipācitasaññino, gihisamārambhe, sikkhamānasāmaṇerādīhi paripācite, pañca bhojanāni ṭhapetvā avasese, ummattakādīnañca anāpatti. Bhikkhuniyā paripācitatā, paripācitabhāvajānanaṃ, gihisamārambhābhāvo, odanādīnaṃ aññataratā, tassa ajjhoharaṇanti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasaasāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Paripācitasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Rahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame sabbopi kathāmaggo dutiyaaniyate vuttanayeneva veditabbo. Idañhi sikkhāpadaṃ dutiyaaniyatena ca upari upanandassa catutthasikkhāpadena ca ekaparicchedaṃ, aṭṭhuppattivasena pana visuṃ paññattanti.

Rahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ovādavaggo tatiyo.

4. Bhojanavaggo



乘船学处的解说
第八, 约定, 即以玩耍为目的事先商议, 在登船时作出约定的意思。向上流, 即以玩耍为目的向河的上游行驶。向下流, 即以同样的方式向下游行驶。但是, 为了渡河的目的而向上或向下行驶, 在这里无罪。除了横渡的, 这是表达使用的意思, 即除了横渡之外。波逸提, 即沿着村庄岸边行驶时, 按经过村落的次数计算, 或沿着无村落的岸边行驶时, 根据河宽一由旬计算波逸提, 但在海上可以随意行驶。
在舍卫城, 针对六群比丘们的乘船的事项制定, "除了横渡的"这里是补充制定, 其余应当按照前一学处所说的方式理解。
乘船学处的解说完毕。
比丘尼准备学处的解说
第九, 比丘尼准备的, 即比丘尼准备的, 既不是为了自己的亲属在家人那里请求给予比丘的功德, 也不是为了自己的亲属在家人那里准备的, 而是知道后食用的。前者家人准备的, 即先前为了比丘们而由家人准备的食物, 或亲属所有的, 除此之外的其他的, 知道后食用的波逸提。但这是按进食次数计算, 在受用时只是恶作。
在王舍城, 针对提婆达多的比丘尼准备的托钵食用的事项制定, "除了前者家人准备的"这里是补充制定, 这是特殊的制定, 不需告知, 对一位受具足戒者准备的食用, 对未准备的误认为准备的, 或对二者存疑的, 两种情况都是恶作。对两种情况都认为未准备的, 在家人准备的, 或学女、沙弥等准备的, 除五种食物外的其余, 以及发狂等人无罪。比丘尼准备、知道已准备、无家人准备、是米饭等中的某一种、进食它, 这里有五个要素。起因等与第一波罗夷相似, 但这是违犯制定, 有三种心、三种受。
比丘尼准备学处的解说完毕。
独坐学处的解说
第十, 整个论述路径应当按照第二不定学处所说的方式理解。这个学处与第二不定学处和上面的第四学处同一章节, 但根据事由而单独制定。
独坐学处的解说完毕。
第三, 劝告品。
第四, 食品。

1. Āvasathasikkhāpadavaṇṇanā

Bhojanavaggassa paṭhame agilānenāti addhayojanampi gantuṃ samatthena. Ekoti ekadivasiko. Āvasathapiṇḍoti ‘‘imesaṃ vā ettakānaṃ vā’’ti ekaṃ pāsaṇḍaṃ vā, ‘‘ettakamevā’’ti evaṃ bhattaṃ vā anodissa sālādīsu yattha katthaci puññakāmehi paññattaṃ bhojanaṃ. Bhuñjitabboti ekakulena vā nānākulehi vā ekato hutvā ekasmiṃ vā ṭhāne, nānāṭhānesu vā ‘‘ajja ekasmiṃ, sve ekasmi’’nti evaṃ aniyataṭṭhāne vā paññatto ekasmiṃ ṭhāne ekadivasameva bhuñjitabbo. Tato ce uttarīti dutiyadivasato paṭṭhāya tasmiṃ vā ṭhāne aññasmiṃ vā ṭhāne tesaṃ santakassa paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha anuvasitvā āvasathapiṇḍabhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilānenā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, gilānassa agilānasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Gilānassa gilānasaññino, yo ca sakiṃ bhuñjati, gacchanto vā antarāmagge ekadivasaṃ , gataṭṭhāne ekadivasaṃ, paccāgantopi antarāmagge ekadivasaṃ, āgataṭṭhāne ekadivasaṃ, gamissāmī’ti ca bhuñjitvā nikkhanto kenaci upaddavena nivattitvā khemabhāvaṃ ñatvā gacchanto puna ekadivasaṃ bhuñjati, yassa vā sāmikā nimantetvā denti, yo vā bhikkhūnaṃyeva uddissa paññattaṃ, na yāvadatthaṃ paññattaṃ, ṭhapetvā vā pañca bhojanāni aññaṃ bhuñjati, tassa ca, ummattakādīnañca anāpatti. Āvasathapiṇḍatā, agilānatā, anuvasitvā paribhojananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasikkhāpadasadisānīti.

Āvasathasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



住宿学处的解说
在食品品中的第一, 无疾者, 指的是能够走一段路。一个, 指的是一个日的食物。住宿食物, 指的是“这些或这些”的一个食物, 或“仅此而已”的食物, 无论是在任何地方，由善人所准备的食物。应当食用, 无论是与一个家族, 还是与多家族一同, 在一个地方, 或在多个地方, “今天在一个地方, 明天在一个地方”这样不确定的地方, 只应在一个地方食用一个日的食物。从此若继续, 从第二天起在该处或他处接受他们的食物则是恶作, 在接受时是波逸提。
在舍卫城, 针对六群比丘们的住宿食物的事项制定, “无疾者”这里是补充制定, 这是一般的制定, 不需告知, 有三波逸提, 对生病者误认为非生病者的或对二者存疑, 都是恶作。生病者的生病者, 若自己食用, 在行走或在中间的地方一个日, 在去处的地方一个日, 返回时在中间的地方一个日, 在来的地方一个日, 说“我将去食用”而离开, 被任何障碍阻止而返回, 知道安全后又在一个日食用, 或者邀请他人给与, 或者为比丘们所准备的, 但不论是到达的地方所准备的, 除五种食物外的其他食物, 对此, 以及发狂等人无罪。住宿食物的存在, 无疾的状态, 以及在此后食用, 这里有三个要素。起因等与剃发学处相似。
住宿学处的解说完毕。

2. Gaṇabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye gaṇabhojaneti gaṇassa bhojane. Idha ca gaṇoti cattāro vā tatuttari vā bhikkhū , tesaṃ nimantanato vā viññattito vā laddhe odanādīnaṃ pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarabhojaneti attho. Tatthāyaṃ vinicchayo – sace hi koci cattāro bhikkhū upasaṅkamitvā yena kenaci vevacanena vā bhāsantarena vā pañcannaṃ bhojanānaṃ nāmaṃ gahetvā ‘‘odanena nimantemi, odanaṃ me gaṇhathā’’tiādinā nayena nimanteti, te ce evaṃ ekato vā nānāto vā nimantitā ekato vā nānāto vā gantvā ekato gaṇhanti, pacchā ekato vā nānāto vā bhuñjanti, gaṇabhojanaṃ hoti. Paṭiggahaṇameva hettha pamāṇaṃ. Sace odanādīnaṃ nāmaṃ gahetvā ekato vā nānāto vā viññāpetvā ca gantvā ca ekato gaṇhanti, evampi gaṇabhojanameva. Tassa duvidhassāpi evaṃ paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ. Gilānasamayādīsu yadā pādānampi phalitattā na sakkā piṇḍāya carituṃ, ayaṃ gilānasamayo. Atthatakathinānaṃ pañca māsā, itaresaṃ kattikamāsoti ayaṃ cīvaradānasamayo. Yadā yo cīvare kariyamāne kiñcideva cīvare kattabbaṃ kammaṃ karoti, ayaṃ cīvarakārasamayo. Yadā addhayojanampi gantukāmo vā hoti gacchati vā gato vā, ayaṃ addhānagamanasamayo. Nāvābhiruhanasamayepi eseva nayo. Yadā gocaragāme cattāro bhikkhū piṇḍāya caritvā na yāpenti, ayaṃ mahāsamayo. Yadā yokoci pabbajito bhattena nimanteti, ayaṃ samaṇabhattasamayo, etesu samayesu bhuñjituṃ vaṭṭati.

Rājagahe devadattaṃ ārabbha viññāpetvā bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra samayā’’ti ayamettha sattavidhā anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, nagaṇabhojane gaṇabhojanasaññissa vematikassa vā dukkaṭaṃ. Nagaṇabhojanasaññissa pana, ye ca dve tayo ekato gaṇhanti, bahūnaṃ piṇḍāya caritvā ekato bhuñjantānaṃ, niccabhattikādīsu, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha, ummattakādīnañca anāpatti. Gaṇabhojanatā, samayābhāvo, ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.

Gaṇabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



群体用餐学处的解说
第二, 群体用餐, 指的是群体的用餐。在这里, 群体是指四位或更多的比丘, 由于他们的邀请或通知而获得的五种食物中的任何一种。这里的判断是: 如果有任何四位比丘接近, 以任何言辞或口头邀请的方式, 把五种食物的名称说出, 例如“我邀请你们用米饭, 请接受米饭”, 如果他们确实被邀请, 不论是一起还是分开, 他们去的时候一起接受, 之后无论是一起还是分开用餐, 这就是群体用餐。接受本身是这里的标准。如果在接受五种食物的名称后, 不论是一起还是分开, 他们知道后去, 然后一起接受, 这也是群体用餐。对于这两种情况, 在接受时都是恶作, 在接受时是波逸提。当生病的时期等, 脚无法行走, 不能去乞食, 这是生病的时期。对于那些有困难的, 五个月, 其他的为十月, 这是施舍衣物的时期。当某个衣物正在制作时, 任何事情都在衣物上进行, 这是制作衣物的时期。当有意愿去半由旬的地方, 去或者已经去, 这是行走的时期。在乘船的时期也是如此。当在食物村中, 四位比丘乞食而不返回时, 这是大困难的时期。当任何出家人用食物邀请时, 这是出家人的食物时期, 在这些时期应当用餐。
在王舍城, 针对提婆达多的邀请用餐的事项制定, “除了适当的时候”这里是七种补充制定, 这是一般的制定, 不需告知, 有三波逸提, 对群体用餐的误认为非群体用餐的或对二者存疑, 都是恶作。对群体用餐的误认为, 若两三位一起接受, 许多人乞食而一起用餐, 在常规饮食等情况下, 除五种食物外的其他食物, 以及发狂等人无罪。群体用餐的存在, 时机的缺失, 以及接受, 这里有三个要素。起因等与剃发学处相似。
群体用餐学处的解说完毕。

3. Paramparabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye paramparabhojaneti gaṇabhojane vuttanayeneva pañcahi bhojanehi nimantitassa yena yena paṭhamaṃ nimantito, tassa tassa bhojanato uppaṭipāṭiyā vā avikappetvā vā parassa parassa bhojane. Tasmā yo bhikkhu pañcasu sahadhammikesu aññatarassa ‘‘mayhaṃ bhattapaccāsaṃ tuyhaṃ dammī’’ti vā ‘‘vikappemī’’ti vā evaṃ sammukhā vā ‘‘itthannāmassa dammī’’ti (pāci. 226) vā ‘‘vikappemī’’ti vā evaṃ parammukhāvā paṭhamanimantanaṃ avikappetvā pacchā nimantitakule laddhabhikkhato ekasitthampi ajjhoharati, pācittiyaṃ. Samayā vuttanayā eva.

Vesāliyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha aññatra nimantitabhojanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra samayā’’ti ayamettha tividhā anupaññatti, parivāre pana vikappanampi gahetvā ‘‘catasso anupaññattiyo’’ti (pari. 86) vuttaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, naparamparabhojane paramparabhojanasaññino vematikassa vā dukkaṭaṃ. Naparamparabhojanasaññissa pana, yo ca samaye vā vikappetvā vā ekasaṃsaṭṭhāni vā dve tīṇi nimantanāni ekato vā katvā bhuñjati, nimantanappaṭipāṭiyā bhuñjati, sakalena gāmena vā pūgena vā nimantito tesu yatthakatthaci bhuñjati, nimantiyamāno vā ‘‘bhikkhaṃ gahessāmī’’ti vadati, tassa, niccabhattikādīsu, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha, ummattakādīnañca anāpatti. Paramparabhojanatā, samayābhāvo, ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Paramparabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



连续用餐学处的解说
第三, 连续用餐, 就像在群体用餐中所说的, 被五种食物邀请的, 无论是以什么顺序被第一次邀请的, 都不得在其他人的食物中接受。因此, 任何比丘在五位同修中的任何一位, 不论是当面说"我给你我的剩余食物"或"我转让"的, 或是以第三人称说"我给某某"或"我转让"的, 不转让第一次的邀请, 而后在被邀请的家中接受任何一点, 都是波逸提。时期如前所说。
在毗舍离, 针对多位比丘的除被邀请用餐外的事项制定, "除了适当时候"这里是三种补充制定, 但在附录中说"有四种补充制定", 这是特殊的制定, 不需告知, 有三波逸提, 对非连续用餐误认为连续用餐的或对二者存疑, 都是恶作。对非连续用餐的, 在适当时候或转让后, 或将两三个邀请合并后用餐, 按顺序用餐, 被全村或团体邀请后在其中任何地方用餐, 被邀请时说"我将接受托钵"的, 在常规饮食等情况下, 除五种食物外的其他食物, 以及发狂等人无罪。连续用餐的存在, 时机的缺失, 以及接受, 这里有三个要素。起因等与第一安居布萨相似, 但这是行为与不行为。
连续用餐学处的解说完毕。

4. Kāṇamātāsikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe pūvehīti paheṇakatthāya paṭiyattehi atirasakamodakasakkhalikādīhi yehi kehici khajjakehi. Manthehīti pātheyyatthāya paṭiyattehi yehi kehici sattutilataṇḍulādīhi. Dvattipattapūrāti mukhavaṭṭiyā heṭṭhimalekhaṃ anatikkantā dve vā tayo vā pattapūrā. Tato ce uttarīti sacepi tatiyaṃ pattaṃ thūpīkataṃ gaṇhāti, mukhavaṭṭiyā heṭṭhimalekhato upariṭṭhitapūvagaṇanāya pācittiyaṃ. Dvattipattapūre paṭiggahetvāti ettha yena dve gahitā honti, tena bahi bhikkhuṃ disvā ‘‘ettha mayā dve pattapūrā gahitā, tvaṃ ekaṃ gaṇheyyāsī’’ti vattabbaṃ, tenāpi aññaṃ passitvā ‘‘paṭhamaṃ āgatena dve pattapūrā gahitā, mayā eko gahito, tvaṃ mā gaṇhī’’ti vattabbaṃ. Yena paṭhamaṃ eko gahito , tassāpi paramparārocane eseva nayo. Yena pana sayameva tayo gahitā, tena aññaṃ disvā ‘‘mā kho tvaṃ ettha paṭiggaṇhīti vattabbaṃ, avadantassa dukkaṭaṃ, taṃ sutvā gaṇhantassāpi dukkaṭameva. Tato nīharitvā bhikkhūhi saddhiṃ saṃvibhajitabbanti laddhaṭṭhānato sabbāsannaṃ āsanasālaṃ vā vihāraṃ vā yattha vā pana nibaddhaṃ paṭikkamati, tattha gantvā ekaṃ pattapūraṃ attano ṭhapetvā sesaṃ bhikkhusaṅghassa dātabbaṃ. Yathāmittaṃ pana dātuṃ na labbhati. Yena eko gahito, na tena kiñci akāmā dātabbaṃ, yathāruci kātabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha na mattaṃ jānitvā paṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakadvattipattapūre atirekasaññissa vematikassa vā dukkaṭaṃ. Ūnakasaññissa pana, na paheṇakatthāya na pātheyyatthāya vā paṭiyattaṃ, tadatthāya paṭiyattasesakaṃ vā, gamane vā paṭippassaddhe, ñātakappavāritānaṃ vā dentānaṃ, attano dhanena gaṇhantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇapūvamanthatā, asesakatā, appaṭippassaddhagamanatā, anaññātakāditā, atirekappaṭiggahaṇanti imānettha pañca aṅgāni, samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānevāti.

Kāṇamātāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



瞎眼母亲学处的解说
第四, 瞎眼母亲, 指的是为提供给他人而准备的食物, 例如用来喂养的食物等。提到的, 是为了食物的准备而准备的, 例如用来喂养的食物等。两满的食物, 指的是不超过口边的两满碗或三满碗。如果在此之后, 若第三个碗是装满的, 则是从口边的下方到上方的满碗数量的波逸提。两满的食物被接受, 在这里被接受的, 当看到外面的比丘时, 应当说“我有两满的食物被接受, 你应当接受一个”, 也应当说“第一位来的人接受了两满的食物, 我接受了一个, 你不要接受”。若第一位接受了一个, 其后也应遵循这种方式。若自己有三满的食物, 则看到其他人时, 应当说“你不要在这里接受”, 否则是恶作, 听到的人接受也是恶作。然后应与比丘一起分配, 从接受的地方, 所有接近的座位, 无论是寺院还是住处, 在那里去, 自己留下一个满碗, 其余的应当给比丘。若不能给朋友, 则不应当给任何人, 应该按意愿准备。
在舍卫城, 针对多位比丘的未分配食物的事项制定, 这是一般的制定, 不需告知, 有三波逸提, 对少于两满食物的误认为非少于两满食物的或对二者存疑, 都是恶作。对于少于两满食物的, 无论是为喂养或准备, 这些是为准备的, 在行走或安静的情况下, 对于亲属的拒绝者, 以及用自己的财物接受的, 以及发狂等人无罪。所说的特征包括: 完整性, 无遗漏性, 少量安静行走性, 不与他人相交等, 以及多于两满的接受, 这里有五个要素。起因等与行走的特征相似。
瞎眼母亲学处的解说完毕。

5. Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame bhuttāvīti bhuttavā, yena pañcannaṃ bhojanānaṃ sāsapamattampi ajjhoharitaṃ, so evaṃ vuccati. Pavāritoti ‘‘asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyatī’’ti (pāci. 239) evaṃ pāḷiyaṃ vuttapañcaṅgavasena katappavāraṇo, katappaṭikkhepoti attho. Tattha yasmā ‘‘asanaṃ paññāyatī’’ti iminā vippakatabhojano ‘pavārito’ti vutto. Yo ca vippakatabhojano, tena kiñci bhuttaṃ, kiñci abhuttaṃ, yañca bhuttaṃ, taṃ sandhāya ‘bhuttāvī’tipi saṅkhaṃ gacchati. Tasmā ‘bhuttāvī’tivacanena visuṃ kiñci atthasiddhiṃ na passāma, ‘‘dirattatiratta’’ntiādīsu (pāci. 52) pana dirattādivacanaṃ viya pavāritapadassa parivārabhāvena byañjanasiliṭṭhatāya cetaṃ vuttanti veditabbaṃ.

Pavāraṇaṅgesu pana asanaṃ paññāyatīti vippakatabhojanaṃ dissati, taṃ bhuñjamāno cesa puggalo hotīti attho. Bhojanaṃ paññāyatīti pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ dissati, odanādīnaṃ ce aññataraṃ paṭikkhipitabbaṃ bhojanaṃ hotīti attho. Hatthapāse ṭhitoti pavāraṇappahonakaṃ ce bhojanaṃ gaṇhitvā dāyako aḍḍhateyyahatthappamāṇe okāse ṭhito hotīti attho . Abhiharatīti so ce dāyako tassa taṃ bhojanaṃ kāyena abhisaṃharatīti attho. Paṭikkhepo paññāyatīti paṭikkhepo dissati, taṃ ce abhihaṭaṃ so bhikkhu kāyena vā vācāya vā paṭikkhipatīti attho. Evaṃ pañcannaṃ aṅgānaṃ vasena pavārito hoti.


第一次布萨学处的解说
第五, 已食用的, 指的是已经食用的, 即使只有一点芥末那么多的五种食物被进食的人, 就称为这样。已布萨, 即根据经文中所说的五个要素"食物显现、食物显现、在手边时给予、拒绝显现"而作布萨的人, 即已作拒绝。其中, 因为"食物显现"这一点, 已经用过的食物被称为"已布萨"。已经用过的食物, 无论有用过的还是未用过的, 以及用过的, 都称为"已食用"。因此,用"已食用"这个词语并没有单独的意义实现, 但就像在"一晚上、三晚上"等中, 这个词语是由于作为布萨词语的附属而有语义润色的。
在布萨的要素中, "食物显现"指的是已经用过的食物显现, 正在食用的这个人就是这样。"食物显现"指的是足够布萨的食物显现, 如果要拒绝米饭等任何一种食物, 那就是食物。"在手边时给予"指的是如果布萨的食物被拿起, 给予者站在半臂长的范围内。"给予"指的是如果给予者用身体给予那个食物。"拒绝显现"指的是拒绝显现, 如果被给予的那个比丘用身体或语言拒绝。这样就具备了五个要素而成为已布萨。


Tatrāyaṃ vinicchayo – ‘asana’ntiādīsu tāva yañca asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipati, taṃ odano kummāso sattu maccho maṃsanti imesaṃ aññatarameva veditabbaṃ. Tattha odano nāma sāli vīhi yavo godhumo kaṅgu varako kudrūsakoti imesaṃ sattannaṃ dhaññānaṃ taṇḍule gahetvā ‘‘bhattaṃ pacāmā’’ti vā ‘‘yāguṃ pacāmā’’ti vā yaṃkiñci sandhāya pacantu, sace uṇhaṃ vā sītalaṃ vā bhuñjantānaṃ bhojanakāle gahitagahitaṭṭhāne odhi paññāyati, odano hoti, pavāraṇaṃ janeti. Yo pana pāyāso vā ambilayāgu vā uddhanato otāritamattā abbhuṇhā sakkā hoti āvijjhitvā pivituṃ, sā yassa hatthena gahitokāsepi odhi na paññāyati, pavāraṇaṃ na janeti. Sace pana usumāya vigatāya ghanabhāvaṃ gacchati, odhiṃ dasseti, puna pavāraṇaṃ janeti, pubbe tanukabhāvo na rakkhati. Sacepi bahū paṇṇaphalakaḷīre pakkhipitvā muṭṭhimattāpi taṇḍulā pakkhittā honti, bhojanakāle ce odhi paññāyati, pavāraṇaṃ janeti. Ayāguke nimantane ‘‘yāguṃ dassāmā’’ti bhatte udakakañjikakhīrādīni ākiritvā ‘‘yāguṃ gaṇhathā’’ti denti, kiñcāpi tanukā hoti, pavāraṇaṃ janetiyeva. Sace pana pakkuthitesu udakādīsu pakkhipitvā pacitvā denti, yāgusaṅgahameva gacchati. Sace yāguyāpi sāsapamattampi macchamaṃsakkhaṇḍaṃ vā nhāru vā pakkhittaṃ hoti, pavāraṇaṃ janeti. Ṭhapetvā sānulomānaṃ vuttadhaññānaṃ taṇḍule aññehi veḷutaṇḍulādīhi vā kandamūlaphalehi vā yehi kehici katabhattaṃ pavāraṇaṃ na janeti. Kummāso nāma yavehi kato. Aññehi pana muggādīhi katakummāso pavāraṇaṃ na janeti. Sattu nāma satta dhaññāni bhajjitvā kato. Antamaso kharapākabhajjitānaṃ vīhīnaṃ taṇḍule koṭṭetvā katacuṇṇampi kuṇḍakampi sattusaṅgahameva gacchati. Samapākabhajjitānaṃ pana ātapasukkhānaṃ kuṇḍakaṃ vā, ye keci taṇḍulā vā lājā vā, lājehi katabhattasattuādīni vā na pavārenti. Macchamaṃsesu sace yāguṃ pivantassa yāgusitthamattāneva dve macchakkhaṇḍāni vā maṃsakkhaṇḍāni vā ekabhājane vā nānābhājane vā denti, tāni ce akhādanto aññaṃ pavāraṇappahonakaṃ yaṃkiñci paṭikkhipati, na pavāreti. Tato ekaṃ khāditaṃ, ekaṃ hatthe vā patte vā hoti, sace aññaṃ paṭikkhipati pavāreti. Dvepi khāditāni honti, mukhe sāsapamattampi avasiṭṭhaṃ natthi, sacepi aññaṃ paṭikkhipati, na pavāreti. Yo pana akappiyamaṃsaṃ kuladūsanavejjakammauttarimanussadhammārocanasāditarūpiyādīhi nibbattaṃ akappiyabhojanañca aññaṃ kappiyaṃ vā akappiyaṃ vā khādanto paṭikkhipati, na pavāreti.


在这里有这样的解释——“座位”等等，所有的座位和食物，手边的食物被给予、拒绝的，米饭、粥、豆、鱼、肉等其中任何一种都应当被理解。在这里，米饭是指大米、谷物、青稞、小麦、粳米等这七种谷物中的任何一种，若说“我们煮饭”或“我们煮粥”，无论任何一种都可以煮，若在温热或凉爽的情况下进食，所取的地方显现为米饭，成为布萨。若是粥或米饭从上方落下的，只要稍微被覆盖就可以饮用，若在手边的米饭未显现，则不成为布萨。若温度下降至没有浓密的状态，显现出米饭，再次成为布萨，之前的轻微状态不被保护。若在许多叶子或果实上放置而仅仅被遮盖的谷物，在进食时若显现为米饭，则成为布萨。在邀请粥时，若以“我们将给你粥”为名，放置米饭、汤、奶等，虽然数量少，但仍然成为布萨。若放置在水等中煮熟后给予，则仅仅是粥的集合。若粥中有一点芥末或鱼肉块或肉块的部分，则成为布萨。除去与所说的谷物相符的种类外，其他的谷物或根茎类果实等，若是已经食用的米饭则不成为布萨。粥是由谷物制成的。其他的如豆类等制成的粥则不成为布萨。豆是指七种谷物被打碎。至少是用粗糙的米粒或谷物的粉末制成的粥，若是将其混合后则成为粥。对于成熟的米粒或谷物，若有任何一种不成为布萨。若在鱼肉中，若饮用粥时，仅仅是粥的底部，若有两块鱼肉或肉块放在一个碗中或不同碗中，若不吃其他的，任何拒绝的食物都不成为布萨。之后一个被吃掉，一个在手中或碗中，若拒绝其他的则成为布萨。若两个都被吃掉，嘴里没有一点点剩余，若拒绝其他的则不成为布萨。若拒绝不合适的肉或不合适的食物，若拒绝的食物是其他合适或不合适的食物，则不成为布萨。


Evaṃ yañca asnāti, yañca bhojanaṃ hatthapāse ṭhitena abhihaṭaṃ paṭikkhipanto pavāraṇaṃ janeti, taṃ ñatvā idāni yathā āpajjati, tassa jānanatthaṃ ayaṃ vinicchayo veditabbo – ‘‘asanaṃ bhojana’’nti ettha tāva yena ekasitthampi ajjhohaṭaṃ hoti, so sace pattamukhahatthesu yatthakatthaci bhojane sati sāpekkhova aññaṃ vuttalakkhaṇaṃ bhojanaṃ paṭikkhipati, pavāreti. Sace pana nirapekkho hoti, yaṃ pattādīsu avasiṭṭhaṃ, taṃ na ca ajjhoharitukāmo, aññassa vā dātukāmo, aññatra vā gantvā bhuñjitukāmo, so paṭikkhipantopi na pavāreti. ‘‘Hatthapāse ṭhito’’ti ettha pana sace bhikkhu nisinno hoti, ānisadassa pacchimantato paṭṭhāya, sace ṭhito, paṇhīnaṃ antato paṭṭhāya, sace nipanno, yena passena nipanno, tassa pārimantato paṭṭhāya dāyakassa nisinnassa vā ṭhitassa vā nipannassa vā ṭhapetvā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena paricchinditvā aḍḍhateyyahattho ‘hatthapāso’ti veditabbo. Tasmiṃ ṭhatvā abhihaṭaṃ paṭikkhipantasseva pavāraṇā hoti, na tato paraṃ. ‘Abhiharatī’ti hatthapāsabbhantare ṭhito gahaṇatthaṃ upanāmeti. Sace pana anantaranisinnopi bhikkhu hatthe vā ādhārake vā ṭhitaṃ pattaṃ anabhiharitvāva ‘‘bhattaṃ gaṇhathā’’ti vadati, taṃ paṭikkhipato pavāraṇā natthi. Bhattapacchiṃ ānetvā purato bhūmiyaṃ ṭhapetvā evaṃ vuttepi eseva nayo. Īsakaṃ pana uddharitvā vā apanāmetvā vā ‘gaṇhathā’ti vutte taṃ paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Bhattapacchiṃ gahetvā parivisantassa añño ‘‘ahaṃ dhāressāmī’’ti gahitamattameva karoti, parivesakoyeva pana taṃ dhāreti, tasmā sā abhihaṭāva hoti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā hoti. Sace pana parivesakena phuṭṭhamattāva hoti, itarova naṃ dhāreti, tato dātukāmatāya gaṇhantaṃ paṭikkhipantassa pavāraṇā na hoti. Kaṭacchunā uddhaṭe pana hoti, dvinnaṃ samabhārepi paṭikkhipanto pavāretiyeva. Anantarassa diyyamāne itaro pattaṃ pidahati, aññassa abhihaṭaṃ nāma paṭikkhittaṃ hoti, tasmā pavāraṇā natthi. ‘Paṭikkhepo’ti ettha vācāya abhihaṭe paṭikkhepo na ruhati, kāyena abhihaṭaṃ pana aṅgulicalanādinā kāyavikārena vā ‘‘alaṃ, mā dehī’’tiādinā vacīvikārena vā paṭikkhipato pavāraṇā hoti.

Eko samaṃsakaṃ rasaṃ abhiharati, ‘‘rasaṃ paṭiggaṇhathā’’ti vadati, taṃ sutvā paṭikkhipato pavāraṇā natthi. ‘Maṃsarasa’nti vutte pana paṭikkhipato pavāraṇā hoti. ‘‘Imaṃ gaṇhathā’’ti vuttepi hotiyeva. Maṃsaṃ visuṃ katvā ‘maṃsarasa’nti vuttepi sace sāsapamattampi khaṇḍaṃ atthi, paṭikkhipato pavāraṇā hoti. Sace natthi, vaṭṭati. Kaḷīrapanasādīhi missetvā macchamaṃsaṃ pacanti, taṃ gahetvā ‘‘kaḷīrasūpaṃ gaṇhatha, panasabyañjanaṃ gaṇhathā’’ti vadati, evampi na pavāreti. Kasmā? Apavāraṇārahassa nāmena vuttattā. ‘‘Macchamaṃsaṃ byañjana’’nti vā ‘‘imaṃ gaṇhathā’’ti vā vutte pana pavāreti, ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vutto. Gamanādīsu pana yasmiṃ iriyāpathe pavāreti, taṃ avikopenteneva bhuñjitabbaṃ.


因此，所有的座位和食物，手边的食物被给予、拒绝的，若知晓其情况，现在如何适用，关于这一点应当理解为——“座位的食物”，在这里，若有任何一点被取用，即使在碗边，若在食物存在的地方，仍然要拒绝其他所说的食物，成为布萨。若不依赖于此，若在碗等中剩余的，不想取用，也不想给他人，或不想离开去进食，那么即使拒绝也不成为布萨。“在手边”是指若比丘坐着，从后方开始，若站着，从问题的前方开始，若是坐着，依赖于坐着的地方，若在坐着的地方，手伸出至最近的身体部分，手掌的长度应被理解为“在手边”。在此处拒绝食物的情况下，成为布萨，不再有其他情况。“给予”是指在手边的食物被给予的情况。若紧接着坐着的比丘手中或支撑着的碗未被取用而说“请接受食物”，那么拒绝的情况下不成为布萨。将食物放在地上后，即使如此说法，仍然是同样的道理。若将食物提升或放下后说“请接受”，则在拒绝的情况下成为布萨。若拿起食物并围绕着的其他人说“我将承担”，仅仅是拿起而已，其他人将其承担，因此这仍然是被给予的，因此在希望给予的情况下拒绝食物的也成为布萨。若仅仅被触碰，其他人不承担，那么在希望给予的情况下拒绝食物的则不成为布萨。若在两者被提升的情况下，拒绝的情况下也成为布萨。紧接着给予的其他碗被遮住，其他的被拒绝的食物则成为拒绝，因此不成为布萨。“拒绝”是指在语言上拒绝的情况下，身体上被拒绝的食物则不被拒绝，若身体上被拒绝则通过手指的移动或其他身体的动作说“够了，不要给我”这样的语言拒绝的情况下，拒绝的食物则成为布萨。
一个人拿起调味料，若说“请接受调味料”，听到后拒绝的情况下不成为布萨。若说“肉的调味料”，那么拒绝的情况下则成为布萨。若说“请接受这个”，也同样如此。若将肉分开后说“肉的调味料”，若有任何一点的肉块存在，拒绝的情况下则成为布萨。若没有，则无妨。将黑米汤等混合后煮熟的鱼肉，若拿起后说“请接受黑米汤，调味品”，这样也不成为布萨。为什么？因为这被称为不适合的拒绝。“鱼肉调味品”或“请接受这个”被说出后，仍然成为布萨，这里是概括，详细的则在《周全的食物》中被说明。至于在行走等情况下，所说的食物应当在不被干扰的情况下被食用。


Anatirittanti na atirittaṃ, na adhikanti attho. Taṃ pana kappiyakatādīhi sattahi vinayakammākārehi akataṃ vā gilānassa anadhikaṃ vā hoti. Tasmā padabhājane (pāci. 239) ‘akappiyakata’ntiādi vuttaṃ, tattha yaṃ phalaṃ vā kandamūlādi vā pañcahi samaṇakappiyehi kappiyaṃ akataṃ, yañca akappiyamaṃsaṃ vā akappiyabhojanaṃ vā, etaṃ akappiyaṃ nāma, taṃ akappiyaṃ ‘‘alametaṃ sabba’’nti evaṃ atirittaṃ kataṃ akappiyakatanti veditabbaṃ. Appaṭiggahitakatanti bhikkhunā appaṭiggahitaṃyeva purimanayena atirittaṃ kataṃ. Anuccāritakatanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatena bhikkhunā īsakampi anukkhittaṃ vā anapanāmitaṃ vā kataṃ. Ahatthapāse katanti kappiyaṃ kāretuṃ āgatassa hatthapāsato bahi ṭhitena kataṃ. Abhuttāvinā katanti yo atirittaṃ karoti, tena pavāraṇappahonakaṃ bhojanaṃ abhuttena kataṃ. Bhuttāvinā pavāritena āsanā vuṭṭhitena katanti idaṃ uttānameva. ‘‘Alametaṃ sabba’’nti avuttanti vacībhedaṃ katvā evaṃ avuttaṃ hoti. Iti imehi sattahi vinayakammākārehi yaṃ atirittaṃ kappiyaṃ akataṃ, yañca pana na gilānātirittaṃ, tadubhayampi anatirittaṃ. Atirittaṃ pana tasseva paṭipakkhanayena veditabbaṃ.

Apicettha bhuttāvinā kataṃ hotīti (pāci. 239) antamaso anantaranisinnassa pattato ekampi sitthaṃ vā maṃsahīraṃ vā khāditvā katampi bhuttāvinā kataṃ hoti, yo pātova evaṃ bhuttāvī pavārito nisīdatiyeva, so upakaṭṭhepi kāle abhihaṭaṃ piṇḍaṃ bhikkhunā upanītaṃ kappiyaṃ kātuṃ labhati. Sace pana tasmiṃ kappiye kate bhuñjantassa aññaṃ āmisaṃ ākiranti, taṃ so puna kātuṃ na labhati. Yañhi akataṃ, taṃ kātabbaṃ. Yena ca akataṃ, tena ca kātabbanti (pāci. aṭṭha. 238-9) vuttaṃ, tasmā tasmiṃ bhājane kariyamāne paṭhamakatena saddhiṃ kataṃ hotīti taṃ kātuṃ na vaṭṭati. Aññasmiṃ pana bhājane tena vā aññena vā kātuṃ vaṭṭati. Evaṃ kataṃ paṭhamakatena missetvāpi bhuñjituṃ vaṭṭati, na kevalañca tassa yena pana kataṃ, taṃ ṭhapetvā aññesaṃ pavāritānampi bhuñjituṃ vaṭṭati. Yathā pana akatena missaṃ na hoti, evaṃ mukhañca hatthañca suddhaṃ katvā bhuñjitabbaṃ. Gilānātirittaṃ pana na kevalaṃ gilānassa bhuttāvasesameva, atha kho yaṃkiñci gilānaṃ uddissa ‘‘ajja vā sve vā yadā vā icchati, tadā khādissatī’’ti āhaṭaṃ, taṃ sabbaṃ ‘gilānātiritta’nti veditabbaṃ. Khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vāti yaṃkiñci yāvakālikaṃ. Khādeyya vā bhuñjeyya vā pācittiyanti ettha vuttanayena pavāritassa anatirittaṃ yaṃkiñci āmisaṃ ajjhoharaṇatthāya paṭiggaṇhato gahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha aññatra bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘anatiritta’’nti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, yāmakālikādīni āhāratthāya gaṇhato, nirāmisāni ajjhoharato ca dukkaṭaṃ, tathā atiritte anatirittasaññino ceva vematikassa ca. Atirittasaññino pana, ‘‘atirittaṃ kārāpetvā bhuñjissāmī’’ti gaṇhantassa, aññassatthāya gaṇhantassa, yāmakālikādīni tesaṃ anuññātaparibhogavasena nirāmisāni paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Pavāritabhāvo, āmisassa anatirittatā, kālena ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.


不过，未超越的意思是不超越，也不超出。关于此，若因适合性等七种戒律行为未做，或病人未超出。因此，关于“未适合”的说法，若是果实或根茎等五种适合的食物未做，或不适合的肉或不适合的食物，称为不适合，这不适合的“够了，这一切”便是超出所做的不适合。少量未取的，指的是比丘未取的，依旧是未超出所做的。未被提及的，指的是前来做适合的比丘，未提及的或未被接受的。手边的食物指的是为了做适合而前来的，站在手边的外面。未食用的指的是做超出的人，未食用的食物被称为未食用。食用后未提及的座位被称为未食用的。这是未被提及的说法。由此可知，这七种戒律行为中，未超出的适合未做，且病人未超出，这两者都是未超出。超出的则应当理解为它的相反。
此外，这里说到未食用的情况，至少是与紧接着坐着的碗的一个冷食或肉片一起食用的情况，若早上即已食用，便是未食用的情况，若在此时坐着，未食用的食物被给予适合的食物。若在此适合的食物中进食，若再给予其他食物，则不再能够给予。若未做的，应当做。正因为未做的，应当做。因此，若在此碗中做的，第一项与之相关的便是适合的，若在其他碗中则可以做。因此，即使混合后也可以食用，然而仅仅是此处所做的，除去其他的也可以食用。就如未做的混合不应存在，嘴与手应当清洁地食用。病人未超出的并非仅仅是病人未食用的剩余，而是任何病人都应当理解为“今天、明天或何时想吃时便可食用”的所有食物，皆应被视为“病人未超出”。可食用的或饮食的，即任何时限内的。若可食用或饮用，依照此处的说法，若未超出，任何食物被取用的情况下，若取用则为不适合，若取用则为不适合。
在舍卫城（现代的萨瓦提）中，许多比丘围绕着食物的情况下，称为“不超出”，这是未被特别说明的，非一般性说明，无限制的，细小的戒律，时间限制等为取用的情况下，非有味的食物被取用时也为不适合，同样超出者与不超出者的认知。超出者的认知，若说“我将超出食用”，若为他人所取用，时间限制等，若为非有味的食物则可食用，若为精神失常的则不受处罚。被给予的状态，食物的未超出，时间的取用，这三者在这里是要点。关于起因等，第一项的情况是相似的，这里则是行为与不行为。


Paṭhamapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Dutiyapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe abhihaṭṭhuṃ pavāreyyāti abhiharitvā ‘‘handa, bhikkhu khāda vā bhuñja vā’’ti evaṃ pavāreyya. Jānanti sutvā vā disvā vā tassa pavāritabhāvaṃ jānanto. Āsādanāpekkhoti āsādanaṃ codanaṃ maṅkukaraṇabhāvaṃ apekkhamāno. Bhuttasmiṃ pācittiyanti ettha abhihāre tāva dukkaṭaṃ, sace so taṃ gaṇhāti, puna abhihārakassa dukkaṭaṃ, tasmiṃ pana bhuñjante abhihārakassa tassa ajjhohāre ajjhohāre dukkaṭaṃ, bhojanapariyosāne pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha anatirittena bhojanena abhihaṭṭhuṃ pavāraṇāvatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, pavārite pavāritasaññino pācittiyaṃ. Vematikassa, yāmakālikādīni āhāratthāya abhiharantassa, tesañca paṭiggahaṇaajjhohāresu, appavārite ca pavāritasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Appavāritasaññissa pana, yo ca atirittaṃ kārāpetvā deti, ‘‘kārāpetvā vā bhuñjāhī’’ti deti, yo vā ‘‘aññassatthāya haranto gacchāhī’’ti deti, yo ca yāmakālikādīni ‘‘sati paccaye paribhuñjāhī’’ti deti, tassa, ummattakādīnañca anāpatti. Pavāritatā, pavāritasaññitā, āsādanāpekkhatā, anatirittena abhihaṭṭhuṃ pavāraṇatā, bhojanapariyosānanti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Dutiyapavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Vikālabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame vikāleti vigate kāle, majjhanhikātikkamanato yāva aruṇuggamanāti adhippāyo. Tasmā yo bhikkhu etasmiṃ antare yaṃkiñci vanamūlaphalaṃ upādāya āmaṃ vā pakkaṃ vā āmisasaṅkhepagataṃ khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā ajjhoharaṇatthāya paṭiggaṇhāti, tassa paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.

Rājagahe sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha vikāle bhojanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, yāmakālikādīni āhāratthāya paṭiggahaṇaajjhohāresu, kāle vikālasaññissa, vematikassa ca dukkaṭaṃ, kāle kālasaññissa yāmakālikādīni sati paccaye paribhuñjantassa ummattakādīnañca anāpatti. ‘‘Anujānāmi, bhikkhave, romaṭṭhakassa romaṭṭhaṃ, na ca bhikkhave bahimukhadvārā nīharitvā ajjhoharitabba’’nti (cūḷava. 273) anuññātanayena romaṭṭhakassāpi anāpatti. Vikālatā, yāvakālikatā, ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Vikālabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第一次布萨学处的解说完毕。
第二次布萨学处的解说
第六, 向给予者布萨, 即将食物给予并说"好吧,比丘,请食用或进食"。知道或听到或看到他被布萨的状态。期望被接受。在食用时为不适合。在给予时为不适合, 若他拿取, 再次给予者为不适合, 在他食用时, 给予者每次食用为不适合, 到食用结束为不适合。
在舍卫城, 针对某位比丘, 在未超出的食物中向给予布萨的情况下制定, 这是特殊的制定, 无限制的, 对被布萨者误认为被布萨的为不适合, 对存疑者, 时间限制等为取用的情况下, 以及对未被布萨误认为被布萨的和存疑者为不适合。对未被布萨的认知, 若说"我让他超出食用"或给予, 若说"拿走给他人"而给予, 若说"在有资具时请食用"而给予时间限制等, 对于发狂等人无罪。被布萨的状态, 被布萨的认知, 期望被接受, 未超出的向给予布萨, 到食用结束, 这里有五个要素。起因等与偷盗相似, 但这是痛苦的感受。
第二次布萨学处的解说完毕。
非时食学处的解说
第七, 非时, 即从中午过后到日出为止。因此, 任何比丘在这期间接受任何森林果实、生的或熟的、属于食物范畴的可食用或饮食的, 在接受时为不适合, 每次食用为不适合。
在王舍城, 针对十七众比丘, 在非时食的情况下制定, 这是一般的制定, 无限制的, 有三波逸提, 在时间限制等为取用的情况下, 对非时误认为时的和存疑者为不适合, 对时误认为时的, 在有资具时食用的, 对发狂等人无罪。"我允许,比丘们,食用蒜头,但不可从外门取出食用"。依此允许的方式, 蒜头也无罪。非时性, 时限性, 食用, 这里有三个要素。起因等与羊毛相似。
非时食学处的解说完毕。

8. Sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame sannidhikārakanti kāro karaṇaṃ kiriyāti atthato ekaṃ, sannidhi kāro assāti sannidhikāraṃ , sannidhikārameva sannidhikārakaṃ, paṭiggahetvā ekarattiṃ vītināmitassetaṃ nāmaṃ. Tasmā evaṃ sannidhikataṃ yaṃkiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā ‘ajjhoharissāmī’ti gaṇhantassa paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ. Sacepi patto duddhoto hoti, yaṃ aṅguliyā ghaṃsantassa lekhā paññāyati, gaṇṭhikapattassa vā gaṇṭhikantare sneho paviṭṭho hoti, yo uṇhe otāpentassa paggharati, uṇhayāguyā vā gahitāya sandissati, tādise pattepi punadivase bhuñjantassa pācittiyaṃ. Yaṃ pana bhikkhu nirapekkho sāmaṇerānaṃ pariccajitvā tehi nihitaṃ labhitvā bhuñjati, taṃ vaṭṭati . Sayaṃ paṭiggahetvā apariccattameva hi dutiyadivase kappiyabhojanaṃ bhuñjantassa pācittiyaṃ. Akappiyesu pana manussamaṃse thullaccayena saddhiṃ pācittiyaṃ, sesesu pana dukkaṭena saddhiṃ. Yāmakālikaṃ sati paccaye ajjhoharato pācittiyaṃ, āhāratthāya ajjhoharato dukkaṭena saddhiṃ. Yo pana pavārito hutvā anatirittakataṃ ajjhoharati, tassa sabbavikappesu aparampi pācittiyaṃ vaḍḍhati. Sace vikāle ajjhoharati, anatirittapaccayā sabbavikappesu anāpatti, sati paccaye vikālapaccayā yāmakālikādīsu ca anāpatti. Avasesesu vikālapaccayā pācittiyaṃ vaḍḍhatiyeva. Bhikkhussa pana sannidhi bhikkhuniyā vaṭṭati, bhikkhuniyā ca sannidhi bhikkhussa vaṭṭati, bhikkhunikkhandhake (cūḷava. 421-422) anuññātattā vaṭṭatīti.

Sāvatthiyaṃ āyasmantaṃ belaṭṭhasīsaṃ ārabbha sannidhikārakabhojanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ , sattāhakālika yāvajīvikānaṃ pana āhāratthāya paṭiggahaṇe ajjhohāre ca dukkaṭaṃ. Yathā cetāni āhāratthāya na kappanti, evaṃ yāvakālikādīhi saṃsaṭṭhānipi, vuttañhetaṃ ‘‘yāvakālikena, bhikkhave, yāmakālikaṃ tadahupaṭiggahitaṃ kāle kappati, vikāle na kappatī’’tiādi (mahāva. 305). Tasmā sacepi taṃ taṃ tena tena saddhiṃ saṃsaṭṭhaṃ labhati, sace asambhinnarasaṃ vā hoti sudhotaṃ vā, yathā itarena saṃsaggo na paññāyati, attano kālānurūpena paribhuñjituṃ vaṭṭati.


储存食物学处的解说
第八, 储存食物, 从语义上来说, "kāra"是行为,所以"sannidhikāra"是储存的行为,即储存。这是指接受后超过一夜的食物。因此,任何被储存的时限性或时间限制性食物,若想食用,在接受时为不适合,每次食用为不适合。即使碗被擦洗干净,若有手指摩擦的痕迹可见,或粗糙碗的缝隙中有油脂渗入,或在热粥中沸腾后流出,或拿起热粥时可见,这样的碗,即使在第二天食用也为不适合。但是,比丘无所依恃地从沙弥那里获得并食用,这是允许的。自己接受而未放弃的,第二天食用适合的食物也为不适合。但在不适合的人肉上为重罪,其他的则为不适合。时间限制的,在有资具时食用为不适合,为了食用而食用为不适合。若已被布萨而食用未超出的,在所有情况下另外也增加一个不适合。若在非时食用,因未超出而在所有情况下无罪,在有资具时,因非时而在时间限制等无罪。在其他情况下,因非时而不适合会增加。但是,比丘的储存对比丘尼是允许的,比丘尼的储存对比丘也是允许的,因为在比丘尼戒中被允许。
在舍卫城,关于尊者贝拉特萨,在储存食物的情况下制定,这是一般的制定,无限制的,有三波逸提,七天或终生食用的情况下,在接受和食用时为不适合。正如这些不适合于食用,同样混合了时间限制等的也不适合,因为说过"比丘们,时间限制的与时间限制的混合在时间内是适合的,在非时不适合"等。因此,即使获得了任何与之混合的,若没有混合味道或已擦洗干净,如同单独的一样,应当依照自己的时间适当食用。


Sace pana sambhinnarasaṃ vā hoti duddhotaṃ vā, na vaṭṭati. Yāvakālikañhi attanā saddhiṃ sambhinnarasāni tīṇipi yāmakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti, yāmakālikaṃ dvepi sattāhakālikādīni attano sabhāvaṃ upaneti, sattāhakālikaṃ yāvajīvikameva attano sabhāvaṃ upaneti. Tasmā tena tadahupaṭiggahitena saddhiṃ tadahupaṭiggahitaṃ vā pure paṭiggahitaṃ vā yāvajīvikaṃ sattāhaṃ kappati, dvīhappaṭiggahitena chāhaṃ, tīhappaṭiggahitena pañcāhaṃ…pe… sattāhappaṭiggahitena tadaheva kappatīti veditabbaṃ. Tasmāyeva hi ‘‘sattāhakālikena, bhikkhave , yāvajīvikaṃ tadahupaṭiggahita’’nti avatvā ‘‘paṭiggahitaṃ sattāhaṃ kappatī’’ti vuttaṃ. Kālayāmasattāhātikkamesu cettha vikālabhojana sannidhibhesajjasikkhāpadānaṃ vasena āpattiyo veditabbā, imesu pana catūsu kālikesu yāvakālikaṃ yāmakālikanti imameva dvayaṃ antovuṭṭhañceva sannidhikārakañca, sattāhakālikaṃ yāvajīvikañca akappiyakuṭiyaṃ nikkhipitumpi vaṭṭati, sannidhimpi na janeti. Akappiyakuṭiyaṃ antovuṭṭhena pana tena saddhiṃ itaradvayaṃ tadahupaṭiggahitampi na vaṭṭati, mukhasannidhi nāma hoti, mahāpaccariyaṃ pana antovuṭṭhaṃ hotīti vuttaṃ. Tattha nāmamattameva nānākaraṇaṃ, āpatti pana dukkaṭameva. Tattha akappiyakuṭi nāma saṅghassa vā upasampannapuggalassa vā santakaṃ vasanatthāya katagehaṃ, tattha sahaseyyappahonake padese vuṭṭhaṃ yāvakālikañca yāmakālikañca saṅghikaṃ vā upasampannapuggalassa vā santakaṃ antovuṭṭhaṃ nāma hoti, tattha pakkaṃ antopakkaṃ nāma, yattha katthaci pana sayaṃ pakkaṃ sāmaṃ pakkaṃ nāma, taṃ sabbaṃ anajjhoharaṇīyaṃ. Tena tena saddhiṃ saṃsaṭṭhampi taṃgatikameva, sabbaṃ ajjhoharantassa dukkaṭaṃ. Tasmā antovuṭṭhaantopakkamocanatthaṃ bhagavatā catasso kappiyabhūmiyo (mahāva. 295) anuññātā, tāsaṃ vinicchayo samantapāsādikāyaṃ (mahāva. aṭṭha. 295) vutto. Yattha panetā na santi, tattha anupasampannassa santakaṃ katvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Sāmaṃ pākampi punapākaṃ vaṭṭati, asannidhikārake sannidhikārakasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Asannidhikārakasaññino, yāvakālikādīni tīṇi nidahitvā sakaṃ sakaṃ kālaṃ anatikkamitvā, yāvajīvikaṃ sadāpi sati paccaye paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Āmisaṃ, sannidhibhāvo, tassa ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.

Sannidhikārakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



但是,如果味道混合或已擦洗不干净,则不允许。因为时间限制的与自己混合的三种时间限制等都带有自己的性质,时间限制的与两种七天限制等带有自己的性质,七天限制的直到终生都带有自己的性质。因此,与当天接受的或之前接受的与当天接受的一起,七天内是允许的,与两天接受的六天内是允许的,与三天接受的五天内是允许的……乃至与七天接受的当天就是允许的,应当这样理解。因此,没有说"七天限制的与终生一起接受",而是说"接受后七天内是允许的"。在超过时间、夜间、七天的情况下,应当依照非时食、储存药物的学处而理解犯罪。但在这四种时间中,时间限制的与时间限制的,这两者在内部存在,以及储存也不会产生,可以放在不适合的房间。但是,与内部存在的一起,其他两种当天接受的也不允许,这称为口内储存,但在大集释中被说成是内部存在。在那里,只是名称不同,但罪过都是不适合。所谓不适合的房间,是指僧团或受戒者所有的为居住而建造的房屋,在可以同睡的地方存放时间限制的和时间限制的僧团或受戒者的所有物,称为内部存在,其中煮熟的称为内部煮熟,但无论何处自己煮熟的都是不可食用的。与之混合也同样不可食用,全部食用都为不适合。因此,为了取出内部存在和内部煮熟,世尊允许了四种适合的地方,其判断在《周全的食物》中说明。若那些地方不存在,则可以将未受戒者的所有物用于食用。自己煮熟的再煮也是允许的,对于非储存认为储存,对于存疑者为不适合。对于非储存认为,将三种时间限制的储存而不超过自己的时间,终生只要有资具就一直食用,对于发狂等人无罪。食物、储存状态、食用它,这里有三个要素。起因等也与羊毛相似。
储存食物学处的解说完毕。

9. Paṇītabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame paṇītabhojanānīti paṇītasaṃsaṭṭhāni sattadhaññanibbattāni bhojanāni. Yathā hi ājaññayutto ratho ‘ājaññaratho’ti vuccati, evamidhāpi paṇītasaṃsaṭṭhāni bhojanāni paṇītabhojanānīti. Yehi pana paṇītehi saṃsaṭṭhāni, tāni ‘paṇītabhojanānī’ti vuccanti, tesaṃ pabhedadassanatthaṃ seyyathidaṃ sappi navanītantiādimāha, tattha sappiādīni bhesajjasikkhāpade (kaṅkhā. aṭṭha. bhesajjasikkhāpadavaṇṇanā) vuttalakkhaṇeneva veditabbāni. Macchādīsu pana sabbopi ‘odako’ti (pāci. 260) vuttalakkhaṇo maccho macchoyeva. Yesaṃ pana maṃsaṃ kappati, tesaṃ maṃsañca khīradadhīni ca idhādhippetāni. Evarūpāni paṇītabhojanānīti yāni etehi sappiādīhi saṃsaṭṭhattā ‘paṇītabhojanānī’ti vuccanti, tathārūpāni paṇītabhojanāni. Agilānoti yassa tehi vināpi phāsu hoti. Attano atthāya viññāpetvāti ettha pana yo agilāno suddhāni sappiādīni bhesajjatthāya viññāpeti, so mahānāmasikkhāpadena (pāci. 303) kāretabbo, macchādīni cattāri viññāpento sūpodanaviññattiyā (pāci. 612-613) kāretabbo, sappiādīhi saṃsaṭṭhabhojanāni viññāpento iminā kāretabbo. Tatrāyaṃ vinicchayo – ‘‘sappinā bhattaṃ dehi, sappiṃ ākiritvā dehi, sappimissakaṃ katvā dehi, saha sappinā dehi, sappiñca bhattañca dehī’’ti evaṃ viññāpentassa tāva viññattiyā dukkaṭaṃ, paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhoharaṇe ajjhoharaṇe pācittiyaṃ. ‘‘Sappibhattaṃ dehī’’ti vutte pana yasmā sālibhattaṃ viya sappibhattaṃ nāma natthi, tasmā sūpodanaviññattiyā dukkaṭameva hoti. Sace pana ‘‘sappinā bhattaṃ dehī’’ti vutte bhattaṃ datvā ‘‘sappiṃ katvā bhuñjāhī’’ti navanītakhīrādīni vā kappiyabhaṇḍaṃ vā deti ‘‘iminā sappiṃ gahetvā bhuñjāhī’’ti, yathāvatthukameva. ‘‘Gosappinā bhattaṃ dehī’’ti vutte pana gosappiṃ vā detu, tasmiṃ asati purimanayena navanītādīni vā, gāviṃyeva vā detu ‘‘ito sappinā bhuñjāhī’’ti, yathāvatthukameva. Sace pana ‘‘gosappinā dehī’’ti yācito ajikāsappiādīhi deti, visaṅketaṃ. Evañhi sati aññaṃ yācitena aññaṃ dinnaṃ nāma hoti, tasmā anāpatti, esa nayo ‘‘ajikāsappinā dehī’’tiādīsupi. ‘‘Kappiyasappinā dehī’’ti vutte akappiyasappinā deti, visaṅketameva. ‘‘Akappiyasappinā dehī’’ti vutte akappiyasappināva deti, paṭiggahaṇepi paribhogepi dukkaṭameva. Iminā nayena sabbapadesu vinicchayo veditabbo. Sace pana sabbehipi sappiādīhi ekaṭṭhāne vā nānāṭṭhāne vā viññāpetvā paṭiladdhaṃ ekato sambhinnarasaṃ katvā tato kusaggena ekabindumpi ajjhoharati, nava pācittiyāni.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha paṇītabhojanaviññattivatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilāno’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, gilānassa agilānasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Gilānasaññissa, gilānakāle viññāpetvā agilānassa bhuñjato, gilānassa sesake, ñātakappavāritaṭṭhānato, aññassatthāya viññatte, attano dhanena gahite, ummattakādīnañca anāpatti. Paṇītabhojanatā, agilānatā, kataviññattiyā paṭilābho, ajjhoharaṇanti imānettha cattāri aṅgāni. Addhānasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ , nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Paṇītabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



上等食物学处的解说
第九, 上等食物, 即与上等食物混合的七种谷物所产生的食物。就像有马的战车被称为"有马的战车",同样在这里,与上等食物混合的食物被称为"上等食物"。用来说明它们的种类,如黄油、生酥油等。在那里,黄油等应当依照药物学处中所说的特征来理解。在鱼类等中,所有被称为"水生的"的鱼都是鱼。但是,对于可食用的肉类,在这里指的是肉类和乳制品。这样的上等食物,即与这些黄油等混合而被称为"上等食物"的食物。无病的,即对于无病的人也容易消化。为了自己的需求而请求,在这里,若无病的人为了药物而请求纯净的黄油等,应当依照大名学处而要求,请求鱼类等四种应当依照汤和饭的请求而要求,请求与黄油等混合的食物应当依照这个而要求。在这里的判断是——请求"请给我有黄油的饭"、"请撒上黄油给我"、"请混合黄油给我"、"请连同黄油给我"、"请给我黄油和饭"等,在这种请求时,请求有不适合,接受有不适合,每次食用有不适合。但是,若说"请给我黄油饭",因为像米饭一样没有"黄油饭"这种名称,因此只有在汤和饭的请求中有不适合。但是,若说"请用黄油给我饭"后,给予饭后说"请用这个黄油食用"而给予生酥油、奶油等适合的物品,或说"用这个黄油食用",这就是恰当的。若说"请用牛黄油给我饭",则可以给予牛黄油,若没有,可以依照前述的方式给予生酥油等,或给予牛,说"用这个黄油食用"。但是,若被要求"请用牛黄油"而给予山羊黄油等,这是欺骗。因为这样的话,被要求的与给予的就不同了,因此无罪,这个道理也适用于"请用山羊黄油"等。若说"请用适合的黄油",而给予不适合的黄油,这也是欺骗。若说"请用不适合的黄油",则给予不适合的黄油,在接受和食用时都为不适合。应当依此道理理解所有的词语。但是,若全部的黄油等在一处或不同处请求而得到,混合后用芦苇尖取一滴食用,这就有九个不适合。
在舍卫城,针对六众比丘,在请求上等食物的情况下制定,这里的"无病"是补充性的规定,特殊的规定,无限制的,有三波逸提,对于有病误认为无病和存疑者为不适合。对于认为有病的,在有病时请求而无病的食用,对于有病的剩余,从亲属或被邀请的地方,为他人请求,用自己的钱取得,对于发狂等人无罪。上等食物性质、无病性、请求后获得、食用,这里有四个要素。远因、行为、无认知解脱、无心性、违犯规定、身业、语业、三种心、三种受。
上等食物学处的解说完毕。

10. Dantaponasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame adinnanti kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā gaṇhantassa hatthapāse ṭhatvā kāyakāyappaṭibaddhanissaggiyānaṃ aññatarena na dinnaṃ, appaṭiggahitakassetaṃ nāmaṃ. Appaṭiggahitakañhi bhikkhuno attano santakampi ajjhoharituṃ na vaṭṭati. Paṭiggahitaṃ antamaso vissāsikasantakampi vaṭṭati, tassa lakkhaṇaṃ vuttavipallāsena veditabbaṃ. Sace hi yo koci anupasampanno antamaso tiracchānopi bhikkhussa vā bhikkhuniyā vā hatthapāse ṭhito kāyādīnaṃ aññatarena deti, tañce bhikkhunā yena kenaci sarīrāvayavena vā, tappaṭibaddhena vā, saṃhārimena ca antamaso mañcenāpi, dhāretuṃ samatthena ca antamaso atatthajātakarukkhapaṇṇenāpi, sūciyā parāmaṭṭhamattenāpi paṭiggahitaṃ, paṭiggahitameva hoti. Paṭibaddhappaṭibaddhaṃ nāma idha natthi, yampi natthukaraṇiyā diyyamānaṃ nāsikāya, akallako vā mukhena paṭiggaṇhāti, sabbaṃ vaṭṭati, ābhogamattameva hettha pamāṇaṃ. Pubbābhoge ca sati pacchā niddāyantassa patte dinnampi hatthapāse sati paṭiggahitameva hoti. Yampi ‘‘pattena paṭiggaṇhissāmī’’ti nisinnasseva hatthe patati, taṃ vaṭṭatiyeva. Abhihaṭabhājanato patitarajampi vaṭṭati, tattha ṭhitanisinnanipannānaṃ pavāraṇāsikkhāpade vuttanayeneva hatthapāso veditabbo.


牙签学处的解说
第十, 未给予的,指的是用身体或身体所连接的,站在手边时,身体或身体所连接的任何未给予的可舍弃物,这就是未被接受的名称。因为未被接受的比丘,连自己的所有物也不应该取用。已被接受的,即使是亲密的所有物,也是允许的,应当依照相反的特征来理解。因为如果任何未受戒者,即使是动物,站在比丘或比丘尼的手边,用身体的任何部分或与之相连的,能够携带的,即使是用床也可以,或用能够触碰的树叶,仅用针尖触碰也算是被接受。这里没有"与之相连的相连"的说法,即使是在擦鼻子时给予的,或用口接受,都是允许的,这里只有接受的意图作为标准。即使在之前有接受的意图,之后睡着时,在手边给予的碗也算是被接受。即使落在坐着的人手中,也是允许的。从被给予的容器落下的尘埃也是允许的,在那里,应当依照布萨学处中所说的方式理解手边。


Sace pana dāyakappaṭiggāhakesu eko ākāse hoti, eko bhūmiyaṃ, bhūmaṭṭhassa sīsena ākāsaṭṭhassa ca ṭhapetvā dātuṃ vā gahetuṃ vā pasāritahatthaṃ yaṃ āsannataraṃ aṅgaṃ, tassa orimantena hatthapāsappamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. Sacepi eko kūpe hoti, eko kūpataṭe, eko vā rukkhe, eko pathaviyaṃ, vuttanayeneva hatthapāsappamāṇaṃ paricchinditabbaṃ. Tasmiṃ ṭhatvā sacepi dve tayo vā sāmaṇerā yaṃ majjhimo puriso ukkhipituṃ sakkoti, evarūpaṃ bhāraṃ pavaṭṭentā bhikkhuno bhūmiyaṃ ṭhapitahatthaṃ āropenti, ukkhipitvā vā bhikkhuno pasāritahatthe ekadesenāpi ṭhapenti, taṃ paṭiggahitameva hoti. Yaṃ pana piṇḍāya carantassa patte rajaṃ patati, taṃ appaṭiggahitameva hoti, tasmā paṭiggahetvāva bhikkhā gaṇhitabbā. Appaṭiggahetvā gaṇhantassa vinayadukkaṭaṃ, taṃ pana puna paṭiggahetvā bhuñjantassa anāpatti. Sace ‘‘paṭiggahetvā dethā’’ti vutte vacanaṃ assutvā vā anādiyitvā vā bhikkhaṃ dentiyeva, vinayadukkaṭā muccati, puna paṭiggahetvā aññā bhikkhā paṭiggahetabbā. Sace mahāvāto tato tato rajaṃ pāteti, na sakkā hoti bhikkhaṃ gahetuṃ, ‘‘anupasampannassa dassāmī’’ti suddhacittena ābhogaṃ katvā gaṇhituṃ vaṭṭati. Taṃ anupasampannassa datvā puna tena dinnaṃ vā tassa vissāsena vā paṭiggahetvā bhuñjituṃ vaṭṭati. Assukheḷasiṅghāṇikādīsu yaṃ ṭhānato cavitvā hatthe vā patte vā patati, taṃ paṭiggahetabbaṃ, aṅgalaggaṃ paṭiggahitameva. Patantampi vocchinnañce antarā na gahetabbaṃ, uggahitakaṃ nāma hoti, taṃ pacchā paṭiggahitampi na vaṭṭati. Yaṃ pana bhesajjaṃ vā mūlaphalaṃ vā mātādīnaṃ atthāya gahetvā chāyatthāya vā phalinisākhaṃ ukkhipitvā gacchati, tato yaṃ icchati, taṃ puna paṭiggahetvā paribhuñjituṃ vaṭṭati. Yo pana tattha jātakaphalinisākhāya vā valliyā vā gahetvā cāleti. Tassa tato laddhaṃ phalaṃ na vaṭṭati, durupaciṇṇadukkaṭañca āpajjati, aññassa taṃ vaṭṭati, phalirukkhaṃ pana apassayituṃ vā ālambituṃ vā vaṭṭati, paṭiggahetvā ṭhapite yaṃ aññaṃ aṅkurādi uppajjati, paṭiggahitameva taṃ. Yāva hi hatthato mutte nirapekkho na hoti, nirapekkhatāya vā hatthato na muccati, tāva na paṭiggahaṇaṃ vijahati, ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ vutto.


若在施与者和接受者中,一个在空中,一个在地上,应当以地上者的头部和空中者伸手可及的最近的部位来界定手边的范围。若一个在井中,一个在井边,一个在树上,一个在地上,也应当依照前述的方式界定手边的范围。站在那里,即使有两三个沙弥,中等大小的人能够提起的重量,他们推动着放在地上的比丘的手,或提起放在伸出的手上的一部分,这都算是被接受。但是,在托钵时,落在碗中的尘埃是未被接受的,因此应当先接受后取钵。未接受而取的,有戒律的不适合,但再次接受后食用无罪。若被说"请给予后取"而没有听从或不接受而给予,则免除戒律的不适合,再次接受后应当取其他的钵。若大风从各处吹来尘埃,无法取钵,以清净的心愿望接受,可以取给未受戒者。给予未受戒者后,再次接受其给予的或凭借其信任接受后食用是允许的。在唾液、鼻涕等落在手或碗中的,应当接受,即使粘在手上也算是接受。但是,若中途掉落未拾取,称为"已取",即使之后接受也不允许。但是,若拿取药物或果实为母亲等的目的或为遮阴而折下枝叶,再次接受后食用是允许的。但是,若从那里取下结果的枝叶或藤蔓,从中得到的果实不允许,也会犯难以弥补的不适合,给予他人则是允许的,但是依靠或攀附果树是允许的,在已接受放置的地方生出的芽等,也算是已接受的。只要没有无所依靠地从手中放下,或因无所依靠而没有从手中放下,就不会失去接受。这是概括,详细说明在《周全的食物》中有述。


Mukhadvāranti galanāḷikaṃ. Mukhena vā hi paviṭṭhaṃ hotu, nāsikāya vā, galena ajjhoharaṇīyatāya sabbampi taṃ mukhadvāraṃ pavesitameva hoti. Āhāranti yaṃkiñci yāvakālikaṃ vā yāmakālikaṃ vā sattāhakālikaṃ vā yāvajīvikaṃ vā. Sabbañhetaṃ ajjhoharaṇīyattā ‘āhāro’ti vuccati, tattha sabbampi dhaññaṃ vā dhaññānulomaṃ vā tālanāḷikerapanasalabujaalābukumbhaṇḍapussaphalatipusaphalaeḷālukasaṅkhātaṃ navavidhaṃ mahāphalañceva aparaṇṇañca, yañcaññaṃ vanamūlapattapupphaphalādi āhāratthaṃ pharati, taṃ sabbaṃ yāva majjhanhikakālo, tāva paribhuñjitabbato yāvakālikaṃ nāma. Ambapānaṃ jambupānaṃ cocapānaṃ mocapānaṃ madhukapānaṃ muddikapānaṃ sālūkapānaṃ phārusakapānanti imāni aṭṭha pānāni, yāni ca tesaṃ anulomāni vettatintiṇikamātuluṅgakapiṭṭhakosambakaramandādikhuddakaphalapānāni, etāni sabbāni anupasampannehi sītodakena madditvā katāni ādiccapākāni vā yāva rattiyā pacchimayāmaṃ nidahitvā paribhuñjitabbato yāmakālikāni nāma. Avasesesu anuññātaphalapattapuppharasesupi eseva nayo. Sappiādīni pañca bhesajjāni sattāhaṃ nidahitvā paribhuñjitabbato sattāhakālikāni nāma. Idaṃ pana yāvakālikādittayaṃ kālavimuttañca udakaṃ ṭhapetvā avasesamūlaphalāphalādi yaṃ neva khādanīyatthaṃ na bhojanīyatthaṃ pharati , taṃ yāvajīvaṃ nidahitvā sati paccaye paribhuñjitabbato yāvajīvikaṃ nāma. Āhareyyāti paveseyya. Aññatra udakadantaponāti idaṃ anāhārepi udake āhārasaññāya, dantapone ca ‘‘mukhadvāraṃ āhaṭaṃ ida’’nti saññāya kukkuccāyantānaṃ kukkuccavinodanatthaṃ vuttaṃ. Udakañhi yathāsukhaṃ pātuṃ, dantakaṭṭhañca dantaponaparibhogena paribhuñjituṃ vaṭṭati. Ṭhapetvā pana idaṃ dvayaṃ avasesaṃ ajjhoharaṇatthāya gaṇhato gahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ, sacepi dantakaṭṭharaso ajānantassa anto pavisati, pācittiyameva.

Vesāliyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha adinnaṃ āhāraṃ āharaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra udakadantaponā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti , anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, paṭiggahitake appaṭiggahitasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Paṭiggahitasaññissa, udakadantapone, cattāri mahāvikaṭāni sati paccaye asati kappiyakārake sāmaṃ gahetvā paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Ettha dubbacopi asamatthopi kappiyakārako asantapakkheyeva tiṭṭhati, chārikāya asati sukkhadāruṃ jhāpetvā, tasmiñca asati alladāruṃ rukkhato chinditvāpi kātuṃ, mattikatthāya ca pathaviṃ khaṇitumpi vaṭṭati, idaṃ pana catubbidhampi mahāvikaṭaṃ kālodissaṃ nāma sappadaṭṭhakkhaṇeyeva sāmaṃ gahetuṃ vaṭṭati, aññadā paṭiggāhāpetvā paribhuñjitabbaṃ. Appaṭiggahitakatā, ananuññātatā, dhūmādiabbohārikābhāvo, ajjhoharaṇanti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Dantaponasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Bhojanavaggo catuttho.

5. Acelakavaggo



牙签学处的解说
口门,即咽喉。无论是从口进入的,还是从鼻子进入的,因为都可以食用,所以全部都算是口门。
食物,即任何时限性的、时间限制的、七天限制的或终生的。因为都可以食用,所以都称为"食物"。其中,所有谷类或谷类衍生物,如椰子、芒果、无花果、葫芦、南瓜、芝麻果、芝麻果、芋头等九种大果实,以及其他的野果、叶、花、果实等可食用的,直到中午为止都可以食用,因此称为时限性。八种饮料,如芒果汁、无花果汁、椰子汁、芝麻果汁、蜂蜜汁、芝麻汁、芝麻果汁,以及它们的衍生物,如藤蔓、芦苇、柠檬等小果实饮料,全部由未受戒者用冷水搅拌制成或经日晒,可以在夜晚的最后一夜时分储存后食用,因此称为时间限制性。其余被允许的果实、叶、花、汁液等,同样如此。五种药物,可以储存七天后食用,因此称为七天限制性。但是,这三种时限性和不受时间限制的水,除此之外的根、果实、果实等既不适合作为食物,也不适合作为饮食,可以永久储存在有资具时食用,因此称为终生性。
"应食用",即应该摄取。除了水和牙签之外,这是为了消除对于没有食用水和使用牙签的人的疑虑而说的。因为适当饮水和使用牙签是允许的。但是,除了这两者之外,为了食用而拿取的,在拿取时为不适合,每次食用为不适合,即使不知道牙签汁进入口中,也为不适合。
在毗舍离,针对某位比丘,在拿取未给予的食物的情况下制定,这里的"除了水和牙签"是补充性规定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于已被接受误认为未被接受和存疑者为不适合。对于认为已被接受的,在水和牙签上,有四种大便利物品在有资具时或无合适的人时自己取用,对于发狂等人无罪。这里,即使是难管教的或无能力的,只要没有合适的人,就可以自己取用灰烬、干柴烧制、若无干柴就从树上折下湿木,为了泥土也可以挖地,但是这四种大便利物品,只有在需要时刻就可以自己取用,其他时候应当让别人取用后食用。未被接受、未被允许、不能消除烟等,食用,这里有四个要素。起因等与羊毛相似。
牙签学处的解说完毕。
第四品完毕。
第五品 裸形外道品

1. Acelakasikkhāpadavaṇṇanā

Acelakavaggassa paṭhame etesaṃ acelakādīnaṃ aññatitthiyānaṃ yaṃkiñci āmisaṃ ekappayogena dentassa ekaṃ pācittiyaṃ, avacchinditvā avacchinditvā dentassa payoge payoge pācittiyaṃ.

Vesāliyaṃ āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha paribbājikāya dve pūve dānavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, udakadantaponaṃ dentassa, atitthiye titthiyasaññissa, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Atitthiye atitthiyasaññissa, anupasampannena dāpentassa, tesaṃ santike bhājanaṃ nikkhipitvā ‘‘idaṃ gaṇhathā’’ti bhaṇantassa, tesaṃ vā nikkhittabhājane dentassa, bāhiralepaṃ dentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Aññatitthiyatā, ananuññātatā, ajjhoharaṇīyaṃ ajjhoharaṇatthāya sahatthā anikkhittabhājane dānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Acelakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Uyyojanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye dāpetvā vā adāpetvā vāti yaṃkiñci āmisaṃ dāpetvā vā na dāpetvā vā. Uyyojeyyāti mātugāmena saddhiṃ hasanakīḷanarahonisajjādīni kattukāmo ‘gacchā’tiādīni vatvā uyyojeyya. Etadevāti etaṃ anācārameva paccayaṃ karitvā, na aññaṃ patirūpaṃ kāraṇaṃ. Pācittiyanti uyyojanamatte tāva dukkaṭaṃ, yadā panassa so dassanūpacāraṃ vā savanūpacāraṃ vā ekena pādena vijahati, aparaṃ dukkaṭaṃ, dutiyena vijahite pācittiyaṃ. Ettha ca dassanūpacārassa ajjhokāse ṭhatvā dvādasahatthappamāṇaṃ, tathā savanūpacārassa. Sace pana antarā kuṭṭadvārapākārādayo honti, tehi antaritabhāvoyeva upacārātikkamo.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha uyyojanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, uyyojanāṇattikāya sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, ubhinnampi kalisāsanāropane dukkaṭameva, ‘‘ubho ekato na yāpessāmā’’ti evamādīhi patirūpakāraṇehi uyyojentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Anācāraṃ ācaritukāmatā, tadatthameva upasampannassa uyyojanaṃ, evaṃ uyyojitassa upacārātikkamoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.

Uyyojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



裸形外道学处的解说
在裸形外道品的第一,对于这些裸形外道等其他外道,无论给予什么食物,一次就有一个不适合,分开给予的每次给予都有一个不适合。
在毗舍离,针对尊者阿难,关于给予两个饼干给外道女的情况下制定,特殊规定,无限制的,有三波逸提,给予水和牙签给外道,误认为外道和存疑者为不适合。对于认为外道的,由未受戒者给予,在他们面前放下容器说"请拿取这个",或在他们放下的容器中给予,给予外表涂抹,对于发狂等人无罪。外道性质、未被允许、为了食用而亲手给予未放下容器,这里有三个要素。起因等与羊毛相似。
裸形外道学处的解说完毕。
驱逐学处的解说
第二,给予或不给予,即无论给予或不给予任何食物。驱逐,即想要与女众进行笑谈、戏耍、隐居等,说"去吧"等而驱逐。仅此,即仅以这种不正当的缘由,而非其他适当的理由。不适合,即在驱逐时就有不适合,当他以一只脚离开视线范围或听力范围时,另一个不适合,以第二只脚离开时不适合。在这里,视线范围是站在室外时十二肘,听力范围也是如此。但是,如果中间有墙壁、门等,即使离开了这些范围也算是离开了。
在舍卫城,针对乌波难陀,在驱逐的情况下制定,一般规定,驱逐的命令有一个不适合,对于未受戒者有三个不适合,对于双方都造谤的有不适合,以"我们两个不应该在一起"等适当理由驱逐,对于发狂等人无罪。想要实践不正当行为,为此目的驱逐受戒者,如此被驱逐后离开了范围,这里有三个要素。起因等与取未给予的相似。
驱逐学处的解说完毕。

3. Sabhojanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye saha ubhohi janehīti sabhojanaṃ, tasmiṃ sabhojane. Atha vā sabhojaneti sabhoge, rāgapariyuṭṭhitapurisassa hi itthī bhogo, itthiyā ca puriso, tenevassa padabhājane ‘‘itthī ceva hoti, puriso cā’’tiādi (pāci. 281) vuttaṃ. Anupakhajja nisajjaṃ kappeyyāti anupavisitvā nisīdeyya, yaṃ tasmiṃ kule sayanigharaṃ, tassa mahācatussālādīsu katassa mahallakassa piṭṭhasaṅghāṭato hatthapāsaṃ vijahitvā antosayanassa āsanne ṭhāne, khuddakassa vā vemajjhaṃ atikkamitvā nisīdeyyāti attho, evaṃ nisinnassa pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha anupakhajja nisajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, asayanighare sayanigharasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Nasayanigharasaññissa, vuttalakkhaṇaṃ padesaṃ anatikkamitvā nisinnassa, bhikkhusmiṃ dutiyake sati, ubhosu nikkhantesu vā, vītarāgesu vā nisīdantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Avītarāgajāyampatikānaṃ sannihitatā, sayanigharatā, dutiyassa bhikkhuno abhāvo, anupakhajja nisīdananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānīti.

Sabhojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4-5. Rahopaṭicchanna-rahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthapañcamāni sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha paṭicchannāsane ca, raho ca nisajjanavatthusmiṃ paññattāni, sādhāraṇapaññattiyo, etesampi samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāneva. Seso kathānayo aniyatadvaye vuttanayeneva veditabbo.

Rahopaṭicchanna-rahonisajjasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



同食学处的解说
第三,与双方一起食用,即在同食中。或者,同食,即同享,因为对于被欲望所缠绕的男人来说,女人是享受,对于女人来说,男人也是。因此在语义分析中说"既是女人,也是男人"等。未进入而坐,即未进入而坐,在那个家中的卧室,离开大厅等主要建筑物的手边范围,靠近小卧室的地方,或越过小卧室的中间坐下,如此坐下就有不适合。
在舍卫城,针对乌波难陀,在未进入而坐的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,误认为不是卧室而是卧室,对于存疑者为不适合。对于不认为是卧室的,不越过所述的范围而坐,有第二位比丘在场,或双方都出去或离欲而坐,对于发狂等人无罪。未离欲的夫妻在一起,卧室性质,没有第二位比丘,未进入而坐,这里有四个要素。起因等与第一波罗夷相似。
同食学处的解说完毕。
4-5. 隐藏处坐、隐居坐学处的解说
第四和第五,在舍卫城,针对乌波难陀,制定了隐藏处坐和隐居坐的情况,都是一般规定,这些的起因等也与第一波罗夷相似。其余的论述方式应当依照不定学处中所说的方式理解。
隐藏处坐、隐居坐学处的解说完毕。

6. Cārittasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe nimantitoti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena nimantito. Sabhatto samānoti teneva nimantanabhattena sabhatto samāno. Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchāti antoupacārasīmāya dassanūpacāre bhikkhuṃ disvā yaṃ sakkā hoti pakativacanena āpucchituṃ, tādisaṃ ‘‘ahaṃ itthannāmassa gharaṃ gacchāmī’’ti vā ‘‘cārittaṃ āpajjāmī’’ti vā īdisena vacanena anāpucchitvā. Purebhattaṃ vā pacchābhattaṃ vāti yena bhattena nimantito, tasmiṃ bhutte vā abhutte vā. Kulesu cārittaṃ āpajjeyyāti yasmiṃ kule nimantito, tato aññāni kulāni paviseyya. Aññatra samayā pācittiyanti sace so bhikkhu vuttalakkhaṇaṃ duvidhampi samayaṃ ṭhapetvā avītivatte majjhanhike aññaṃ kulaṃ pavisati, athassa gharūpacārokkamane dukkaṭaṃ, paṭhamapādena ummāraṃ atikkamantassa aparampi dukkaṭaṃ, dutiyapādena atikkame pācittiyaṃ.

Rājagahe upanandaṃ ārabbha cārittāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘santaṃ bhikkhuṃ, anāpucchā, purebhattaṃ pacchābhattaṃ, aññatra samayā’’ti ayamettha catubbidhā anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, animantite nimantitasaññissa, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Tasmiṃ animantitasaññissa, samaye santaṃ bhikkhuṃ āpucchitvā, asantaṃ bhikkhuṃ anāpucchitvā pavisato, aññassa gharena vā gharūpacārena vā maggo hoti, tena gacchato, antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyapaṭikkamanabhattiyagharāni gacchato, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti. Pañcannaṃ bhojanānaṃ aññatarena nimantanasādiyanaṃ, santaṃ bhikkhuṃ anāpucchanā, bhattiyagharato aññagharappavisanaṃ, majjhanhikānatikkamo, samayassa vā āpadānaṃ vā abhāvoti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Cārittasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



行为学处的解说
第六,被邀请,即被邀请五种食物中的任何一种。与那个邀请的食物同食,即与那个邀请的食物同食。未经询问在场的比丘,即在视线范围内看到可以用普通语言询问的比丘,却不以"我要去某人的家"或"我要行为"等这样的话询问。在饭前或饭后,即被邀请的那个饭,无论是吃过还是没有吃。在家中行为,即进入被邀请的那个家以外的其他家。除了时机之外的不适合,即如果这位比丘在不超越所述的两种时机的情况下进入其他家,在离开家的庭院时有不适合,第一只脚超越门槛时另一个不适合,第二只脚超越时不适合。
在王舍城,针对乌波难陀,在行为发生的情况下制定,"未经询问在场的比丘,在饭前或饭后,除了时机之外",这里有四种补充性规定,一般规定,无限制的,有三波逸提,误认为未被邀请而实际被邀请,对于存疑者为不适合。对于认为未被邀请的,在有时机的情况下询问在场的比丘,未经询问进入无在场的比丘,有其他人的家或家庭庭院的道路,走在那条路上,进入中间的寺院、外道的住处、厕所、食堂,在困难情况下,对于发狂等人无罪。被邀请五种食物中的任何一种而接受,未经询问在场的比丘,从食堂以外的家进入,超越中午,没有时机或困难情况,这里有五个要素。起因等与第一安居布萨相似,但这是行为与不行为。
行为学处的

7. Mahānāmasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame catumāsappaccayapavāraṇāti cattāro māse gilānappaccayapavāraṇā, sabbañcetaṃ vatthuvasena vuttaṃ. Ayaṃ panettha attho – catumāsapavāraṇā vā hotu, punapavāraṇā vā, niccapavāraṇā vā, sabbāpi sāditabbā, ‘‘idāni mama rogo natthī’’ti na paṭikkhipitabbā, ‘‘roge pana sati viññāpessāmī’’ti adhivāsetabbāti. Tato ce uttari sādiyeyyāti ettha sace tattha rattīhi vā bhesajjehi vā paricchedo kato hoti ‘‘ettakāyeva rattiyo, ettakāni vā bhesajjāni viññāpetabbānī’’ti, atha tato rattipariyantato vā bhesajjapariyantato vā uttari, na bhesajjakaraṇīyena vā bhesajjaṃ, aññabhesajjakaraṇīyena vā aññaṃ bhesajjaṃ viññāpentassa pācittiyaṃ.

Sakkesu chabbaggiye ārabbha bhesajjaviññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, natatuttari tatuttarisaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Natatuttari natatuttarisaññissa, yehi bhesajjehi pavārito, tato aññehi vā adhikatarehi vā atthe sati, yāsu ca rattīsu pavārito, tā atikkamitvāpi atthe sati yathābhūtaṃ ācikkhitvā viññāpentassa, ye ca ñātake vā puggalikappavāraṇāya pavārite vā apariyantapavāraṇāya vā pavārite, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena viññāpenti, tesaṃ, ummattakādīnañca anāpatti. Saṅghapavāraṇatā, tato bhesajjaviññatti, agilānatā, pariyantātikkamoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.

Mahānāmasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Uyyuttasenāsikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame uyyuttanti katauyyogaṃ, gāmato nikkhantanti attho. Senanti caturaṅginiṃ. Aññatra tathārūpappaccayāti tathārūpe kāraṇe asati kevalaṃ senaṃ dassanatthāya gacchato pade pade dukkaṭaṃ, dassanūpacāre ṭhatvā passato pācittiyaṃ. Dassanūpacāro nāma yattha ṭhito passati, taṃ pana vijahitvā punappunaṃ passato payoge payoge pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha senādassanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra tathārūpappaccayā’’ti ayamettha anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, hatthiādīsu ekamekaṃ dassanāya gamane vuttanayeneva dukkaṭaṃ, tathā anuyyutte uyyuttasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Anuyyuttasaññino pana, ārāme ṭhatvā attano ṭhitokāsaṃ āgataṃ, paṭipathaṃ āgacchantañca passato, tathārūpappaccaye, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti. Uyyuttasenaṃ dassanatthāya gamanaṃ, anuññātokāsato aññatra dassanaṃ, tathārūpappaccayassa āpadāya vā abhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisāni, idaṃ pana lokavajjaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.

Uyyuttasenāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



摩诃男学处的解说
第七,四个月的资具供养,即四个月的病资具供养,全部都是以事由说明的。这里的意思是:四个月的供养,或再次供养,或常年供养,全部都应该接受,不应该拒绝说"现在我没有病",而应该说"如果有病,我会告知"。如果再多接受,即在这里,如果已经确定了夜数或药物"只有这么多夜数,或只有这么多药物可以告知",然后超过了这个夜数或药物的限度,不是为了制药而告知药物,而是为了其他药物的目的告知其他药物,就有不适合。
在萨迦,针对六群比丘,在告知药物的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于认为没有超过的误认为超过,对于存疑者为不适合。对于认为没有超过的,用那些他被邀请的药物,或用更多的药物,在他被邀请的夜数内,即使超过了,如实说明后告知,或为亲属或个人的供养,或为无限供养而告知他人或自己的财物,对于这些人和发狂等人无罪。僧团供养性质、从中告知药物、无病、超过限度,这里有四个要素。起因等与行为相似。
摩诃男学处的解说完毕。
出发军队学处的解说
第八,出发,即已经遣送,意思是从村庄出发。军队,即四部军队。除了这种因缘之外,即在没有这种原因的情况下,仅为了观看军队而去,每一步都有不适合,站在视线范围内观看时有不适合。视线范围,即站在哪里就能看到,但是离开那里再次观看就每次有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在观看军队的情况下制定,"除了这种因缘之外",这里是补充性规定,一般规定,无限制的,有三波逸提,在观看象等每一个时都有不适合,同样对于认为已经遣送的误认为已经遣送,对于存疑者也有不适合。但是对于认为未遣送的,站在寺院中看到来到自己所在之处的,或看到来往的人,有这种因缘,在困难情况下,对于发狂等人无罪。为了观看出发的军队而去,超出了允许的范围观看,有这种因缘或没有困难情况,这里有四个要素。起因等与羊毛相似,但这是世俗过错、不善心、三种感受。
出发军队学处的解说完毕。

9. Senāvāsasikkhāpadavaṇṇanā

Navame tato ce uttarīti tirattato uttari catutthadivase atthaṅgate sūriye senāya tiṭṭhatu vā nisīdatu vā sayatu vā, sacepi ākāse iddhiyā kañci iriyāpathaṃ kappeti, pācittiyameva.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha atirekatirattaṃ senāya vasanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakatiratte atirekasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Ūnakasaññissa, tatiyāya rattiyā purāruṇā nikkhamitvā puna vasato, gilānassa vā gilānakaraṇīyena vā vasato, paṭisenāruddhāya senāya, kenaci palibuddhassa, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti. Tirattātikkamo, senāya sūriyassa atthaṅgamo, gilānatādīnaṃ abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.

Senāvāsasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Uyyodhikasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame uggantvā uggantvā ettha yujjhantīti uyyodhikaṃ, sampahāraṭṭhānassetaṃ nāmaṃ. Balassa aggaṃ jānanti etthāti balaggaṃ, balagaṇanaṭṭhānanti attho. Senāya viyūhaṃ senābyūhaṃ, senānivesassetaṃ nāmaṃ. Anīkassa dassanaṃ anīkadassanaṃ. Anīkaṃ nāma ‘‘dvādasapuriso hatthī, tipuriso asso, catuppuriso ratho’’tiiminā (pāci. 314) lakkhaṇena tayo hatthī pacchimakaṃ hatthānīkaṃ, assānīkarathānīkesupi eseva nayo. Cattāro pana āvudhahatthā purisā pacchimakaṃ pattānīkaṃ. Etesu yaṃkiñci dassanāya gacchato pade pade dukkaṭaṃ, dassanūpacāre ṭhatvā passato pācittiyaṃ, upacāraṃ pana vijahitvā punappunaṃ passato payoge payoge pācittiyaṃ. Sesaṃ uyyuttasenāsikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ, āpattibhedo panettha natthevāti.

Uyyodhikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Acelakavaggo pañcamo.

6. Surāpānavaggo

1. Surāpānasikkhāpadavaṇṇanā

Surāpānavaggassa paṭhame surāmerayapāneti ettha piṭṭhādīhi kataṃ majjaṃ surā, pupphādīhi kato āsavo merayaṃ, tadubhayampi bījato paṭṭhāya kusaggenāpi pivato payoge payoge pācittiyaṃ.

Kosambiyaṃ sāgatattheraṃ ārabbha majjapivanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, amajje majjasaññissa, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Amajjasaññissa, amajjaṃ majjavaṇṇagandharasaṃ loṇasovīrakaṃ vā suttaṃ vā pivato, vāsaggāhāpanatthaṃ īsakaṃ majjaṃ pakkhipitvā sūpādīni pacanti, tesu sūpasampākādīsu , āmalakarasādīhi amajjaṃ majjasadisaṃ ariṭṭhaṃ karonti, taṃ pivato, ummattakādīnañca anāpatti. Majjabhāvo, tassa pānañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisāni, idaṃ pana lokavajjaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.

Surāpānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



驻军学处的解说
第九,从那里再多,即从第三夜起,日落后,无论军队是站着、坐着还是睡着,即使用神通力在空中保持某种姿势,也都有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在驻扎军队超过三夜的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于认为少于三夜而实际超过三夜的,对于存疑者为不适合。对于认为少于三夜的,在第三夜黎明时出发,再次驻扎,或生病而驻扎,或被军队包围而驻扎,或被某人拘留,在困难情况下,对于发狂等人无罪。超过三夜,日落后军队驻扎,没有生病等情况,这里有三个要素。起因等与羊毛相似。
驻军学处的解说完毕。
战斗学处的解说
第十,出发后出发后在此处战斗,这是战斗地的名称。知道军队的前锋,即军队的阵地,意思是军队编队的地方。军队的阵型,即军队的编队,这是军队驻扎的名称。看到军队的阵线,即阵线观看。阵线,即"有十二人的象队,三人的马队,四人的车队"等这样的特征,后面的象阵、马阵、车阵也是如此。但是,有四个持武器的人组成的步兵阵在后面。对于观看这些任何一个,每一步都有不适合,站在视线范围内观看时有不适合,但是离开了视线范围再次观看就每次有不适合。其余的应当按照出发军队学处中所说的方式理解,这里的罪过种类没有。
战斗学处的解说完毕。
第五品 裸形外道品。
第六品 饮酒品
饮酒学处的解说
在饮酒品的第一,酒和烈酒饮料,这里以谷物等制成的酒是酒,以花等制成的烈酒是烈酒,从种子开始直到用茅草饮用,每次都有不适合。
在拘睒毗,针对萨迦长老,在饮酒的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,误认为非酒而实际是酒,对于存疑者为不适合。对于认为非酒的,饮用非酒但酒色香味的咸酸酒,或为了保存而加入少量酒煮食物,在这些汤等烹饪中,用阿摩洛果汁等制成酒一样的发酵液,饮用这个,对于发狂等人无罪。酒性质,以及饮用,这里有两个要素。起因等与羊毛相似,但这是世俗过错、不善心、三种感受。
饮酒学处的解说完毕。

2. Aṅgulipatodakasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye aṅgulipatodaketi aṅgulīhi upakacchakādighaṭṭanaṃ vuccati, apica yena kenaci sarīrāvayavena hasādhippāyassa upasampannaṃ phusato pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha aṅgulipatodakena hasanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, idha pana bhikkhunīpi bhikkhussa, bhikkhu ca bhikkhuniyā anupasampanno eva, kāyappaṭibaddhādīsu sabbattha dukkaṭameva. Na hasanādhippāyassa, sati karaṇīye āmasato, ummattakādīnañca anāpatti. Hasādhippāyatā, upasampannassa kāyena kāyāmasananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānevāti.

Aṅgulipatodakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Hasadhammasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye udake hasadhammeti udakakīḷā vuccati. Tasmā yo bhikkhu uparigopphake udakeyeva gacchanto hasādhippāyo nimujjati vā ummujjati vā, tassa nimujjanādīnaṃ atthāya otarantassa hatthavāre padavāre dukkaṭaṃ, nimujjanummujjanesu payoge payoge pācittiyaṃ, nimujjitvā antoudakeyeva gacchantassa hatthavārapadavāresu, tarantassa vā yena yena aṅgena tarati, tassa tassa payoge payoge pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sattarasavaggiye bhikkhū ārabbha udake kīḷanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, udake ahasadhamme hasadhammasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ, tathā nāvāya kīḷato hatthena vā pādena vā kaṭṭhena vā kathalāya vā udakaṃ paharato, bhājanagataṃ udakaṃ vā kañjikādīni vā cikkhallaṃ vā khipanakīḷāya kīḷato dukkaṭaṃ. Atthajotakaṃ pana akkharaṃ chindituṃ vaṭṭati. Na hasādhippāyassa, sati karaṇīye otaritvā nimujjanādīni karontassa, pāraṃ gacchato, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti. Uparigopphakatā, hasādhippāyena kīḷananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānīti.

Hasadhammasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Anādariyasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe anādariyeti puggalassa vā dhammassa vā anādarakaraṇe. Tasmā yo bhikkhu upasampannena paññattena vuccamāno tassa vā vacanaṃ akattukāmatāya, taṃ vā dhammaṃ asikkhitukāmatāya anādariyaṃ karoti, tassa tasmiṃ anādariye pācittiyaṃ.

Kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha anādariyakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, upasampannena vā anupasampannena vā ‘‘idaṃ na sallekhāya saṃvattatī’’tiādinā nayena apaññattena vuccamānassa anādariyepi dukkaṭameva. Paveṇiāgataṃ pana uggahaṃ gahetvā ‘‘evaṃ amhākaṃ ācariyānaṃ uggaho paripucchā’’ti (pāci. 344) bhaṇantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannassa paññattena vacanaṃ, anādariyakaraṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Anādariyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



用手指戳学处的解说
第二,用手指戳,即用手指等身体部位故意触碰他人,受戒者触碰就有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在用手指戳的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于未受戒者有三个不适合,但是在这里,比丘对比丘尼,未受戒者对比丘,在所有身体接触等情况下都只有不适合。没有故意逗乐的目的,有需要的情况下触碰,对于发狂等人无罪。故意逗乐,受戒者用身体触碰身体,这里有两个要素。起因等与第一波罗夷相似。
用手指戳学处的解说完毕。
戏水学处的解说
第三,在水中戏水,即在水中戏耍。因此,任何比丘出于逗乐的目的在水中潜入或浮出,为了潜入等目的下水时每一步都有不适合,在潜入浮出中每次都有不适合,潜入水中后在水中行走时每一步手或脚都有不适合,渡过时用哪个部位渡过,每次都有不适合。
在舍卫城,针对十七群比丘,在水中戏耍的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于认为非戏水而实际是戏水,对于存疑者为不适合,同样在船上戏耍,用手或脚或木头或竹篮打水,把装有水或醋汁等的容器或泥浆掷掷玩,也有不适合。但是,可以为了指示意义而切断字母。没有故意逗乐的目的,有需要的情况下下水潜入等,渡过,在困难情况下,对于发狂等人无罪。在水中,出于逗乐的目的戏耍,这里有两个要素。起因等与第一波罗夷相似。
戏水学处的解说完毕。
不尊重学处的解说
第四,不尊重,即对人或法不尊重。因此,任何比丘对受戒者所说的话,由于不愿意去做,或对那个法不愿意学习,表示不尊重,在这种不尊重中有不适合。
在拘睒毗,针对六群长老,在表示不尊重的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于未受戒者有三个不适合,被受戒者或未受戒者用"这不是为了精进"等方式说教时表示不尊重,也有不适合。但是,接受从师长传下来的学习,说"这就是我们师长的学习和询问"的,对于发狂等人无罪。受戒者被说教,表示不尊重,这里有两个要素。起因等与取未给予的相似,但这是痛苦的感受。
不尊重学处的解说完毕。

5. Bhiṃsāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame bhiṃsāpeyyāti bhiṃsāpanatthaṃ rūpādīni upasaṃhareyya, bhayānakakathaṃ vā katheyya. So pana bhāyatu vā, mā vā, itarassa pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha bhiṃsāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ. Anupasampanne tikadukkaṭaṃ, na bhiṃsāpetukāmassa tathā karoto, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannatā, tassa dassanasavanavisaye bhiṃsāpetukāmatāya vāyāmananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni anantarasikkhāpadasadisānevāti.

Bhiṃsāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Jotisikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe visibbanāpekkhoti tappitukāmo. Samādaheyyāti jāleyya, aññatra tathārūpappaccayāti padīpujjālanaṃ vā pattapacanādīsu jotikaraṇaṃ vāti evarūpaṃ paccayaṃ vinā. Tatrāyaṃ vinicchayo – sayaṃ samādahantassa araṇisaṇṭhāpanato paṭṭhāya yāva jālā na uṭṭhahati, tāva sabbappayogesu dukkaṭaṃ, jāluṭṭhāne pācittiyaṃ. Samādahāpentassa āṇattiyā dukkaṭaṃ, sakiṃ āṇattena bahumpi samādahite ekameva pācittiyaṃ.

Bhaggesu sambahule bhikkhū ārabbha jotiṃ samādahitvā visibbanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilāno, aññatra tathārūpappaccayā’’ti imānettha dve anupaññattiyo, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, gilānassa agilānasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ, tathā paṭilātaṃ ukkhipantassa, tañca avijjhātaṃ ukkhipitvā yathāṭhāne ṭhapentassa. Vijjhātaṃ pana jālayato pācittiyameva. Gilānassa gilānasaññissa , aññena kataṃ vā vītaccitaṅgāraṃ vā visibbentassa, padīpajotikajantāgharādike tathārūpappaccaye, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti. Agilānatā, anuññātakāraṇābhāvo, visibbetukāmatā, samādahananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcaritte vuttanayeneva veditabbānīti.

Jotisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Nahānasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame nahāyeyyāti yo bhikkhu majjhimadese nahānadivasato paṭṭhāya addhamāse apuṇṇe aññatra samayā ‘‘nahāyissāmī’’ti cuṇṇaṃ vā mattikaṃ vā abhisaṅkharoti, tassa tato paṭṭhāya sabbappayogesu dukkaṭaṃ, nahānapariyosāne pācittiyaṃ. Samayesu pariveṇasammajjanamattampi kammasamayo, addhayojanaṃ gantukāmassa, gacchato, gatassa vā addhānagamanasamayo, sarajena vātena okiṇṇassa dvīsu vā tīsu vā udakaphusitesu kāye patitesu vātavuṭṭhisamayoti veditabbo. Sesaṃ uttānameva.

Rājagahe sambahule bhikkhū ārabbha na mattaṃ jānitvā nahāyanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra samayā’’ti ayamettha chabbidhā anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, atirekaddhamāse ūnakasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Atirekasaññissa, samaye vā nahāyantassa, yo vā nadīpāraṃ gacchanto vālukaṃ ukkiritvā kataāvāṭesupi nahāyati, tassa, paccantime janapade sabbesaṃ, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti. Majjhimadeso, ūnakaddhamāse nahānaṃ, samayānaṃ vā nadīpāragamanassa vā āpadānaṃ vā abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.

Nahānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



恐吓学处的解说
第五,恐吓,即为了恐吓而引用色等,或说恐怖的话。但是,不管他是否害怕,都有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在恐吓的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于未受戒者有三个不适合,没有想要恐吓的人这样做,对于发狂等人无罪。受戒,在他的视听范围内有想要恐吓的企图,这里有两个要素。起因等与前一学处相似。
恐吓学处的解说完毕。
点火学处的解说
第六,想要烧毁。点燃,即点火,除了这种因缘之外,即除了点燃灯火或烧制钵等行为之外。在这里,判断如下:自己点燃从搓木棍开始,直到火焰升起,在所有过程中都有不适合,在火焰处有不适合。命令他人点燃,有一个不适合,一次命令点燃多次,只有一个不适合。
在跋祇,针对许多比丘,在点火烧毁的情况下制定,"无病,除了这种因缘之外",这里有两个补充性规定,一般规定,有命令的,有三波逸提,对于认为无病而实际有病,对于存疑者为不适合,同样拿起已点燃的,但没有插进去就放下,插进去点燃的就有不适合。对于有病的认为无病,或让别人烧毁,或烧已经熄灭的炭,在灯火、浴室等有这种因缘的情况下,在困难情况下,对于发狂等人无罪。无病、未被允许的理由没有、想要烧毁、点燃,这里有四个要素。起因等应当按照行为学处中所说的方式理解。
点火学处的解说完毕。
沐浴学处的解说
第七,沐浴,即任何比丘在中部地区从沐浴日开始,半个月内在没有时机的情况下准备粉末或泥土"我要沐浴",从那时起在所有过程中都有不适合,在沐浴结束时有不适合。时机包括寺院扫除只是业务时机,想去半由旬的路程时,正在去或已经去的路程时,被尘土吹散时,身上落下两三滴水时等。其余的都很明显。
在王舍城,针对许多比丘,在不知量而沐浴的情况下制定,"除了时机之外",这里有六种补充性规定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于认为少于半个月而实际超过半个月,对于存疑者为不适合。对于认为超过的,在时机沐浴,或渡河时挖沙坑沐浴,在最边远地区对所有人,在困难情况下,对于发狂等人无罪。中部地区、少于半个月沐浴、没有时机或渡河的困难情况,这里有三个要素。起因等与羊毛相似。
沐浴学处的解说完毕。

8. Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame alabhīti labho, labho eva lābho, kiṃ alabhi? Cīvaraṃ, kīdisaṃ? Navaṃ, iti ‘‘navacīvaralābhenā’’ti vattabbe anunāsikalopaṃ akatvā navaṃcīvaralābhenāti vuttaṃ, paṭiladdhanavacīvarenāti attho. Majjhe ṭhitapadadvaye panāti nipātamattaṃ. Bhikkhunāti yena laddhaṃ, tassa nidassanaṃ, sesaṃ padatthato uttānameva. Ayaṃ panettha vinicchayo – nivāsanapārupanupagaṃ cīvaraṃ labhitvā tassa niṭṭhitarajanassa yasmiṃ vā tasmiṃ vā padese kaṃsanīlena vā pattanīlena vā kaddamena vā yena kenaci kāḷakena vā morakkhimaṇḍalamaṅgulapiṭṭhīnaṃ aññatarappamāṇaṃ kappabinduṃ ādiyitvā taṃ cīvaraṃ paribhuñjitabbaṃ, anādiyitvā paribhuñjantassa pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha attano cīvaraajānanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ādinne anādinnasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Ādinnasaññissa , kappe naṭṭhe, kappakatokāse jiṇṇe, kappakatena akappakate saṃsibbite, pacchā āropitesu aggaḷaanuvātaparibhaṇḍesu taṃ paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Vuttappakārassa cīvarassa akatakappakatā, na naṭṭhacīvarāditā, nivāsanaṃ vā pārupanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Dubbaṇṇakaraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



损坏衣服学处的解说
第八,得到,即获得,就是获得。什么获得?衣服,是什么样的?新的,所以说"由于获得新衣服",省略了元音鼻音,说"由于获得新衣服",意思是获得新衣服。中间两个词只是语助词。"比丘"是指获得者,其余的从词义上很明显。这里的判断是:获得可以穿戴的衣服后,在任何地方用芝麻色、青色、泥土色或任何黑色的东西点缀一个小圆点,应该使用那件衣服,不点缀而使用就有不适合。
在舍卫城,针对许多比丘,在不知自己的衣服的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,误认为没有得到而实际得到,对于存疑者为不适合。对于认为得到的,图案毁坏,图案处破损,用图案缝补了非图案的地方,后来加上钮扣和线,使用那个,对于发狂等人无罪。所述衣服没有图案,不是毁坏了衣服等,可以穿戴或披戴,这里有三个要素。起因等与羊毛相似,但这是行为与不行为。
损坏衣服学处的解说完毕。

9. Vikappanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame vikappetvāti ettha dve vikappanā sammukhāvikappanā parammukhāvikappanā ca. Kathaṃ sammukhāvikappanā hoti? Cīvarānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘imaṃ cīvara’nti vā ‘imāni cīvarānī’ti vā ‘etaṃ cīvara’nti vā ‘etāni cīvarānī’ti vā vatvā ‘tuyhaṃ vikappemī’ti vattabbaṃ, ayamekā sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhuñjituṃ pana vissajjetuṃ vā adhiṭṭhātuṃ vā na vaṭṭati. ‘‘Mayhaṃ santakaṃ, mayhaṃ santakāni paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ karohī’’ti (pāci. 374) evaṃ pana vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti. Aparo nayo, tatheva cīvarānaṃ ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā tasseva bhikkhuno santike ‘imaṃ cīvara’nti vā ‘imāni cīvarānī’ti vā ‘etaṃ cīvara’nti vā ‘etāni cīvarānī’ti vā vatvā pañcasu sahadhammikesu aññatarassa attanā abhirucitassa yassa kassaci nāmaṃ gahetvā ‘‘tissassa bhikkhuno vikappemī’’ti vā ‘‘tissāya bhikkhuniyā, sikkhamānāya, sāmaṇerassa, tissāya sāmaṇeriyā vikappemī’’ti vā vattabbaṃ, ayaṃ aparāpi sammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā ‘‘tissassa bhikkhuno santakaṃ…pe… tissāya sāmaṇeriyā santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭanti.

Kathaṃ parammukhāvikappanā hoti? Cīvarānaṃ tatheva ekabahubhāvaṃ sannihitāsannihitabhāvañca ñatvā ‘imaṃ cīvara’nti vā ‘imāni cīvarānī’ti vā ‘etaṃ cīvara’nti vā ‘etāni cīvarānī’ti vā vatvā ‘‘tuyhaṃ vikappanatthāya dammī’’ti vattabbaṃ. Tena vattabbo ‘‘ko te mitto vā sandiṭṭho vā’’ti. Tato itarena purimanayeneva ‘tisso bhikkhū’ti vā…pe… ‘tissā sāmaṇerī’ti vā vattabbaṃ. Puna tena bhikkhunā ‘‘ahaṃ tissassa bhikkhuno dammī’’ti vā…pe… ‘‘tissāya sāmaṇeriyā dammī’’ti vā vattabbaṃ , ayaṃ parammukhāvikappanā. Ettāvatā nidhetuṃ vaṭṭati, paribhogādīsu ekampi na vaṭṭati. Tena pana bhikkhunā dutiyasammukhāvikappanāyaṃ vuttanayeneva ‘‘itthannāmassa santakaṃ paribhuñja vā vissajjehi vā yathāpaccayaṃ karohī’’ti vutte paccuddhāro nāma hoti, tato pabhuti paribhogādayopi vaṭṭantīti. Pattavikappanāyampi eseva nayo. Iti imāsu dvīsu vikappanāsu yāya kāyaci vikappanāya pañcasu sahadhammikesu yassa kassaci cīvaraṃ vikappetvā vuttanayena akatappaccuddhāraṃ vā yena vinayakammaṃ kataṃ, tassa vā vissāsena aggahetvā paribhuñjantassa pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha appaccuddhāraṇaṃ paribhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, taṃ pana adhiṭṭhahantassa vā vissajjentassa vā dukkaṭaṃ, tathā paccuddhāraṇe appaccuddhāraṇasaññissa vematikassa vā. Paccuddhāraṇasaññissa pana vissāsena paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sāmaṃ vikappitassa appaccuddhāro, vikappanupagacīvaratā, paribhogoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Vikappanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



分配学处的解说
第九,分配,这里有两种分配:当面分配和不当面分配。
什么是当面分配?了解衣服的单件或多件性质和存在情况后,说"这件衣服"或"这些衣服"或"那件衣服"或"那些衣服",然后说"我分配给你",这就是一种当面分配。到这里为止可以存放,但不能使用、送出或决定。但是,如果说"这是我的,你可以使用、送出或按需处理",这就是称为"收回",从此使用等就可以了。
另一种方式,也是同样了解衣服的单件或多件性质和存在情况后,对同一位比丘说"这件衣服"或"这些衣服"或"那件衣服"或"那些衣服",然后对五位同法者中的任何一位自己喜欢的人说"我分配给某位比丘"或"我分配给某位比丘尼、学女、沙弥或某位沙弥尼",这就是另一种当面分配。到这里为止可以存放,但任何使用等都不可以。但是,如果那位比丘说"这是某位比丘的……乃至这是某位沙弥尼的,你可以使用、送出或按需处理",这就是称为"收回",从此使用等就可以了。
什么是不当面分配?同样了解衣服的单件或多件性质和存在情况后,说"这件衣服"或"这些衣服"或"那件衣服"或"那些衣服",然后说"我为了分配给你而给予"。然后让他说"你的朋友或同伴是谁"。接着由对方用前述方式说"某位比丘"等。然后由那位比丘说"我给某位比丘"等或"我给某位沙弥尼",这就是不当面分配。到这里为止可以存放,但任何使用等都不可以。但是,如果那位比丘用第二种当面分配中所说的方式说"这是某人的,你可以使用、送出或按需处理",这就是称为"收回",从此使用等就可以了。对于钵的分配也是同样的道理。
因此,在这两种分配中,用任何一种分配给五位同法者中的任何一人衣服,而未按所说的方式"收回",或凭信任而不取得,就使用,都有不适合。
在舍卫城,针对乌波难陀,在未收回而使用的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于决定或送出的有不适合,同样在收回时误认为未收回,对于存疑者也是如此。但是对于认为收回的,凭信任使用,对于发狂等人无罪。自己分配的未收回,分配的衣服,使用,这里有三个要素。起因等与第一安居布萨相似,但这是行为与不行为。
分配学处的解说完毕。

10. Apanidhānasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame pattanti adhiṭṭhānupagaṃ. Cīvaranti vikappanupagaṃ. Nisīdanaṃ nāma sadasaṃ vuccati. Sūcigharaṃ nāma sasūcikaṃ vā asūcikaṃ vā. Kāyabandhanaṃ nāma paṭṭikā vā sūkarantakaṃ vā. Apanidheyyāti apanetvā nidaheyya. Hasāpekkhoti hasādhippāyo. Pācittiyanti sayaṃ apanidhentassa pācittiyaṃ, aññaṃ āṇāpentassa āṇattiyā dukkaṭaṃ, tena apanihite itarassa pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha apanidhānavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, vuttappakārāni pana pattādīni ṭhapetvā aññaṃ parikkhāraṃ upasampannassa vā anupasampannassa vā santakaṃ apanidhentassa dukkaṭameva. Dunnikkhittaṃ paṭisāmentassa, ‘‘dhammakathaṃ katvā dassāmī’’ti paṭisāmentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannassa santakānaṃ pattādīnaṃ apanidhānaṃ, vihesetukāmatā vā hasādhippāyatā vāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.

Apanidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Surāpānavaggo chaṭṭho.

7. Sappāṇakavaggo

1. Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā

Sappāṇakavaggassa paṭhame pāṇoti tiracchānagatapāṇo adhippeto. Taṃ khuddakampi mahantampi mārentassa pācittiyameva, mahante pana upakkamamahantatāya akusalaṃ mahantaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ udāyittheraṃ ārabbha pāṇaṃ jīvitā voropanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, pāṇe vematikassa, apāṇe pāṇasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ . Apāṇasaññissa, asañcicca, ajānantassa, namaraṇādhippāyassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sesaṃ manussaviggahe vuttanayamevāti.

Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye sappāṇakanti ye pāṇakā paribhogena maranti, tehi sappāṇakaṃ, tādisañhi jānaṃ paribhuñjantassa payoge payoge pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha jānaṃ sappāṇakaṃ udakaṃ paribhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha siñcanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Sappāṇakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



隐藏学处的解说
第十,钵,即可以决定的。衣服,即可以分配的。坐垫,即有毡子的。针盒,即有针或无针的。身体绑带,即布条或皮带。隐藏,即移开而藏起来。想要逗乐,即出于逗乐的目的。不适合,即自己隐藏的有不适合,命令别人隐藏的有命令的不适合,由他隐藏的对他有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在隐藏的情况下制定,一般规定,有命令的,有三波逸提,对于未受戒者有三个不适合,但是除了所述的钵等,隐藏受戒者或未受戒者的其他用具,都有不适合。对于隐藏后寻找,或说"我要讲法而寻找",对于发狂等人无罪。受戒者的用具钵等的隐藏,想要骚扰或出于逗乐的目的,这里有两个要素。起因等与取未给予的相似。
隐藏学处的解说完毕。
第六品 饮酒品。
第七品 有生命物品品
故意杀害学处的解说
在有生命物品品的第一,所指的是有生命的动物。不管是小的还是大的,杀害它们都有不适合,但是对于大的,由于企图的严重性,不善业也很严重。
在舍卫城,针对优陀夷长老,在杀害生命的情况下制定,一般规定,有命令的,对于存疑生命,误认为无生命而实际有生命,对于存疑者为不适合。对于认为无生命的,非故意、不知道、没有杀害的企图,对于发狂等人无罪。其余的应当按照对人体的说法理解。
故意杀害学处的解说完毕。
有生命物品学处的解说
第二,有生命物品,即那些因食用而死亡的生物,明知这样的情况下食用,每次都有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,明知有生命的水食用的情况下制定,其余的应当按照洒水学处中所说的方式理解。
有生命物品学处的解说完毕。

3. Ukkoṭanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye yathādhammanti yo yassa adhikaraṇassa vūpasamāya dhammo vutto, teneva dhammena. Nihatādhikaraṇanti nihataṃ adhikaraṇaṃ, samathakkhandhake (cūḷava. 185 ādayo) satthārā vuttadhammeneva vūpasamitanti attho, vūpasamananayaṃ panassa adhikaraṇasamathesu dassayissāma. Punakammāya ukkoṭeyyāti tassa tassa bhikkhuno santikaṃ gantvā ‘‘akataṃ kamma’’ntiādīni (pāci. 394) vadanto punakaraṇatthāya uccāleyya. Yathāṭhitabhāvena patiṭṭhātuṃ na dadeyya, tassevaṃ karontassa pācittiyaṃ. Yaṃ pana dhammena adhikaraṇaṃ nihataṃ , taṃ sunihatameva. Sace vippakate kamme paṭikkosati, taṃ saññāpetvā kātabbaṃ. Itarathā kammañca kuppati, kārakānañca āpatti.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha ukkoṭanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, dhammakamme vematikassa, adhammakamme dhammakammasaññino, vematikassa vā dukkaṭaṃ. Ubhayesu adhammakammasaññissa, ‘‘adhammena vā vaggena vā akammārahassa vā kammaṃ kata’’nti jānantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Yathādhammaṃ nihatabhāvo, jānanā, ukkoṭanāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Ukkoṭanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Duṭṭhullasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe duṭṭhullanti saṅghādisesaṃ adhippetaṃ, taṃ yena kenaci upāyena ñatvā paṭicchādentassa pācittiyaṃ. Sacepi ‘‘na dāni naṃ kassaci bhikkhuno ārocessāmī’’ti dhuraṃ nikkhipitvā pacchā āroceti, pācittiyaṃ, āpajjitvāva ārocessati. Sace pana evaṃ dhuraṃ nikkhipitvā paṭicchādanatthameva aññassa āroceti, sopi aññassāti etenupāyena samaṇasatampi āpajjatiyeva tāva, yāva koṭi na chijjati. Kathaṃ pana koṭi chijjati? Sace hi āpanno ekassa āroceti, sopi aññassa āroceti, so nivattitvā yenassa ārocitaṃ, tasseva āroceti, evaṃ tatiyena puggalena dutiyassa ārocite koṭi chinnā hoti.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha duṭṭhullāpattipaṭicchādanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, duṭṭhullāya āpattiyā ādipade pācittiyaṃ, itaresu dvīsu dukkaṭaṃ, aduṭṭhullāya tikadukkaṭaṃ, anupasampannassa duṭṭhulle vā aduṭṭhulle vā ajjhācāre dukkaṭameva. ‘‘Saṅghassa bhaṇḍanādīni bhavissantī’’ti (pāci. 401) vā ‘‘ayaṃ kakkhaḷo pharuso jīvitantarāyaṃ vā brahmacariyantarāyaṃ vā karissatī’’ti vā anārocentassa, patirūpaṃ bhikkhuṃ apassato , na chādetukāmassa, ‘‘paññāyissati sakena kammenā’’ti anārocentassa, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannassa duṭṭhullāpattijānanaṃ, ‘‘paṭicchādetukāmatāya nārocessāmī’’ti dhuranikkhepoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasaasānevāti.

Duṭṭhullasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



再次提起学处的解说
第三,依法,即依照为了解决某个事务而规定的法律。解决了的事务,即已经解决的事务,意思是依照教导所说的法律而解决。我将解说其中的解决方法在事务的和解中。再次提起,即去到某位比丘那里,说"未做的事"等,想要再次做。不允许他以原状维持,对于这样做的人有不适合。但是,已经依法解决的事务,应当完全解决。如果反对已经解决的事,应当说服他做。否则,不仅事务无效,做事者也会有罪过。
在舍卫城,针对六群比丘,在再次提起的情况下制定,一般规定,无限制的,对于存疑依法,误认为依法而实际不依法,对于存疑者为不适合。对于认为都不依法的,明知"以不法或派系或不应受处分的方式做了事"的,对于发狂等人无罪。依法解决,了解,再次提起,这里有三个要素。起因等与取未给予的相似,但这是痛苦的感受。
再次提起学处的解说完毕。
严重过失学处的解说
第四,严重过失,即指僧残,以任何方式了解并隐瞒的有不适合。即使说"我现在不告诉任何比丘",放下责任后再告诉,也有不适合,因为已经犯了罪过才告诉。但是,如果放下责任后只是为了隐瞒而告诉别人,他人也算是别人,这样下去直到无法解决。那么,怎样才能解决呢?如果犯了罪的人告诉一个人,他又告诉另一个人,他回头告诉最初告诉他的人,这样第三个人告诉第二个人时,就切断了。
在舍卫城,针对某位比丘,在隐瞒严重过失的情况下制定,特殊规定,无限制的,在严重过失的开始有不适合,在其他两个有不适合,对于非严重过失有三个不适合,对于未受戒者无论严重过失还是非严重过失的不正行为都有不适合。不告诉"将会有僧团的争论"或"这个人刚硬粗暴,可能危及生命或梵行",没有见到合适的比丘,不想隐瞒的,认为"他的行为会暴露"而不告诉的,对于发狂等人无罪。受戒者知道严重过失,为了隐瞒而不告诉,这里有两个要素。起因等与劝诫相似。
严重过失学处的解说完毕。

5. Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame ūnavīsativassanti paṭisandhiggahaṇato paṭṭhāya aparipuṇṇavīsativassaṃ. Upasampādeyyāti upajjhāyo hutvā upasampādeyya. So ca puggalo anupasampannoti jānantenāpi ajānantenāpi upasampādito anupasampannova. Sace pana so dasavassaccayena aññaṃ upasampādeti, tañce muñcitvā gaṇo pūrati, sūpasampanno. Sopi yāva na jānāti, tāva tassa neva saggantarāyo na mokkhantarāyo, ñatvā pana puna upasampajjitabbaṃ. Te ca bhikkhū gārayhāti ṭhapetvā upajjhāyaṃ avasesā gārayhā honti, sabbe dukkaṭaṃ āpajjanti. Idaṃ tasmiṃ pācittiyanti yo pana upajjhāyo hutvā upasampādeti, tasmiṃyeva puggale idaṃ pācittiyaṃ veditabbaṃ. Tasmā yo ‘‘evaṃ upasampādessāmī’’ti gaṇaṃ vā ācariyaṃ vā pattaṃ vā cīvaraṃ vā pariyesati, sīmaṃ vā sammannati (pāci. 404), udakukkhepaṃ vā paricchindati, so etesu sabbakiccesu ñattiyā, dvīsu ca kammavācāsu dukkaṭāni āpajjitvā kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ āpajjati.

Rājagahe sambahule bhikkhū ārabbha ūnavīsativassaṃ upasampādanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, ūnavīsativasse vematikassa, paripuṇṇavīsativasse ūnakasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Ubhayattha paripuṇṇasaññissa, ummattakādīnañca anāpatti. Ūnavīsativassatā, ūnakasaññitā, upasampādananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Ūnavīsativassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Theyyasatthasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe ye rājānaṃ vā vañcetvā suṅkaṃ vā pariharitukāmā corā katakammā ceva akatakammā ca maggappaṭipannā, tesu idha theyyasatthasaññino tassa theyyasatthabhāvaṃ ñatvā tena saddhiṃ saṃvidhāya gacchantassa saṃvidhāne ca gamane ca ovādavagge vuttanayena āpattivinicchayo veditabbo.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha theyyasatthena saddhiṃ saṃvidhāya ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, manussesu asaṃvidahantesu sayameva saṃvidahitvā gacchantassa, theyyasatthe vematikassa, atheyyasatthe theyyasatthasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Atheyyasatthasaññissa, asaṃvidahitvā vā kālavisaṅketena vā, āpadāsu vā, gacchantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Theyyasatthabhāvo, jānanaṃ, saṃvidhānaṃ, avisaṅketena gamananti imānettha cattāri aṅgāni. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Theyyasatthasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha mātugāmena saddhiṃ ekaddhānamaggaṃ paṭipajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha bhikkhuniyā saddhiṃ saṃvidhānasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Saṃvidhānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



未满二十岁学处的解说
第五,未满二十岁,即从受生开始直到不满二十岁。授予受戒,即作为上师而授予受戒。即使知道或不知道,授予受戒的那个人仍然是未受戒的。但是,如果他在十年后授予别人受戒,脱离后众人满足,就是已受戒的。在他不知道的时候,既不会有堕落天界也不会有解脱障碍,知道后再次受戒。其余的比丘都应受责备,除了上师外,都有不适合。这个不适合应当归咎于那个人。因此,任何人"我要这样授予受戒"而寻找众人或老师或钵或衣服,或划定界限,或决定洒水,在所有这些事务中犯有通告的不适合,在两次羯磨中有不适合,在羯磨结束时有不适合。
在王舍城,针对许多比丘,在未满二十岁授予受戒的情况下制定,特殊规定,无限制的,对于存疑未满二十岁,误认为满二十岁而实际未满,对于存疑者也有不适合。对于认为满二十岁的,对于发狂等人无罪。未满二十岁,误认为不足,授予受戒,这里有三个要素。起因等与取未给予的相似,但这是违犯规定、三心和三受。
未满二十岁学处的解说完毕。
与盗贼同行学处的解说
第六,那些欺骗国王或逃避关税的盗贼,无论已做还是未做,在路上行走,在这里对他们认为是与盗贼同行的,了解他们是盗贼后与他们同行,在同行和行走中,应当按照劝告品中所说的方式判断罪过。
在舍卫城,针对某位比丘,与盗贼同行走同一条路的情况下制定,一般规定,无限制的,对于人们没有同行而自己同行的,对于存疑是否与盗贼同行,误认为非盗贼而实际是盗贼,对于存疑者也有不适合。对于认为非盗贼的,未同行或误期而行走,在困难情况下,对于发狂等人无罪。是否与盗贼同行,了解,同行,非误期而行走,这里有四个要素。起因是盗贼,行为,解脱知,有意识的。违犯规定,身业,语业,三心,三受。
与盗贼同行学处的解说完毕。
同行学处的解说
第七,在舍卫城,针对某位比丘,与女众同行同一条路的情况下制定,其余的应当按照与比丘尼同行学处中所说的方式理解。
同行学处的解说完毕。

8. Ariṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame saggamokkhānaṃ antarāyaṃ karontīti antarāyikā, te kammakilesavipākaupavādapaññattivītikkamanavasena pañcavidhā. Tesu mudukānaṃ attharaṇādīnaṃ phasso viya itthisamphassopi vaṭṭatīti methunavītikkamane dosaṃ adisvā paññattivītikkamantarāyike sandhāya ‘‘yeme antarāyikā dhammā vuttā bhagavatā, te paṭisevato nālaṃ antarāyāyā’’ti vuttaṃ. Anekapariyāyenāti ‘‘aṭṭhikaṅkalūpamā kāmā’’tiādīhi (ma. ni. 2.42; pāci. 417; cūḷani. khaggavisāṇasuttaniddesa 147) nekehi kāraṇehi. So bhikkhu bhikkhūhīti ye passanti vā suṇanti vā, tehi tikkhattuṃ evaṃ vattabbo ‘‘mā āyasmā evaṃ avaca…pe… alañca pana te paṭisevato antarāyāyā’’ti. Evaṃ vutte appaṭinissajjantassa dukkaṭaṃ, sutvā avadantānampi dukkaṭaṃ. Puna saṅghamajjhampi ākaḍḍhitvā tatheva vattabbo, tatrāpi tassa appaṭinissajjane, itaresañca avacane dukkaṭameva. Evampi appaṭinissajjanto puna ñatticatutthena kammena yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo, athassa appaṭinissajjato puna ñattiyā ca dvīhi ca kammavācāhi dukkaṭaṃ, kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ ariṭṭhaṃ ārabbha pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ. Asamanubhāsiyamānassa , paṭinissajjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Dhammakammatā, samanubhāsanā, appaṭinissajjananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānevāti.

Ariṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā

Navame tathāvādināti ‘‘tathāhaṃ bhagavatā dhamma’’ntiādivādinā. Akatānudhammenāti anudhammo vuccati āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā pāpikāya diṭṭhiyā appaṭinissagge vā dhammena vinayena ukkhittakassa anulomavattaṃ disvā kataosāraṇā, so osāraṇasaṅkhāto anudhammo yassa na kato, ayaṃ akatānudhammo nāma, tādisena saddhinti attho. Sambhuñjeyya vāti āmisasambhogaṃ vā dhammasambhogaṃ vā kareyya. Saṃvaseyya vāti uposathādikaṃ saṅghakammaṃ kareyya . Saha vā seyyaṃ kappeyyāti nānūpacārepi ekacchanne nipajjeyya. Tattha āmisaparibhoge ekappayogena bahūpi dadato vā gaṇhato vā ekaṃ pācittiyaṃ, vicchindane sati payoge payoge pācittiyaṃ. Dhammasambhoge padādīhi uddisantassa vā uddisāpentassa vā padasodhamme vuttanayena, saṃvāse kammapariyosānavasena, sahaseyyāya ekasmiṃ nipanne itarassa nipajjanappayogavasena āpattiparicchedo veditabbo.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha ariṭṭhena bhikkhunā saddhiṃ sambhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, ukkhittake vematikassa, anukkhittake ukkhittakasaññino ceva vematikassa ca dukkaṭaṃ. Ubhosu anukkhittakasaññissa, ‘‘osārito’’ti vā ‘‘taṃ diṭṭhiṃ paṭinissaṭṭho’’ti vā jānantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Akatānudhammatā, jānanā, sambhogādikaraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Ukkhittasambhogasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



阿利吒学处的解说
第八,造成天界和解脱的障碍,即是障碍因。它们有五种:业、烦恼、果报、诽谤、违犯戒律。在其中,即使像身体接触柔软的铺垫等那样的女性接触,也应该认为是违犯欲戒。没有见到这种障碍法被世尊说过,但是"对于那些被说是障碍法的,如果去实践,就不足为障碍"。
以种种方式,即以"欲如骨髓"等许多理由。那位比丘应该被比丘们三次这样说:"尊者,请不要这样说……足以成为障碍"。这样说后,如果他不放弃,就有不适合;听到后也责备他的,也有不适合。再次拉到僧团中间,也同样如此,他不放弃,其他人也责备,都有不适合。即使这样,如果他仍不放弃,应该用通告和三次羯磨劝诫他,如果他仍不放弃,再用通告和两次羯磨,在羯磨结束时有不适合。
在舍卫城,针对阿利吒,在不放弃邪见的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,在非法行为中有三个不适合。未受劝诫的,放弃的,对于发狂等人无罪。依法行为、劝诫、不放弃,这里有三个要素。起因等与劝诫相似。
阿利吒学处的解说完毕。
被驱逐后交往学处的解说
第九,如是说的,即说"我是这样被世尊教导的"等。未依法的,即违法,指对于未见罪过、未作补救、未放弃邪见的人,依法律被驱逐后,没有按照他所应该做的去做,这就是未依法的。享用或共住,即享受物质或法的交往,共住,即做僧团的布萨等行为。同睡,即即使在不同区域也在同一屋檐下睡觉。在此,物质交往,每次给予或取得都有一个不适合,如果中断就在每次行为中有不适合。在法的交往中,教诵或命人教诵,应当按照教授中所说的方式判断罪过,在共住中,应当按照行为结束时判断罪过,在同睡中,应当按照一人睡下另一人睡下的行为判断罪过。
在舍卫城,针对六群比丘,与被驱逐的比丘阿利吒一起享用的情况下制定,一般规定,无限制的,对于存疑被驱逐,误认为未被驱逐而实际被驱逐,对于存疑者都有不适合。对于认为都未被驱逐的,知道"已被驱逐"或"已放弃那种见解",对于发狂等人无罪。未依法,了解,进行交往等,这里有三个要素。起因等与取未给予的相似,但这是违犯规定、三心和三受。
被驱逐后交往学处的解说完毕。

10. Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame samaṇuddesoti sāmaṇero. Carāti gaccha. Pireti para amāmaka. Vinassāti nassa , yattha taṃ na passāma, tattha gacchāti vuttaṃ hoti. Tathānāsitantiettha saṃvāsanāsanā liṅganāsanā daṇḍakammanāsanāti tisso nāsanā. Tattha āpattiyā adassanādīsu ukkhepanā saṃvāsanāsanā nāma. Dūsako nāsetabbo (pārā. 66), mettiyaṃ bhikkhuniṃ nāsethāti (cūḷava. 193; pārā. 384) ayaṃ liṅganāsanā nāma. ‘‘Ajjatagge te, āvuso samaṇuddesa, na ceva so bhagavā satthā apadisitabbo’’ti (pāci. 429) ayaṃ daṇḍakammanāsanā nāma, ayaṃ idhādhippetā. Tena vuttaṃ ‘‘tathānāsita’’nti. Upalāpeyyāti ‘‘pattaṃ vā cīvaraṃ vā uddesaṃ vā paripucchaṃ vā dassāmī’’ti saṅgaṇheyya. Upaṭṭhāpeyyāti cuṇṇamattikādīni sādiyanto tena attano upaṭṭhānaṃ kārāpeyya. Sambhogasahaseyyā anantarasikkhāpade vuttanayā eva, tasmā āpattiparicchedopettha tasmiṃ vuttanayeneva veditabbo.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye bhikkhū ārabbha kaṇṭakasamaṇuddesaupalāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ ariṭṭhasikkhāpade vuttasadisamevāti.

Kaṇṭakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sappāṇakavaggo sattamo.

8. Sahadhammikavaggo

1. Sahadhammikasikkhāpadavaṇṇanā

Sahadhammikavaggassa paṭhame sahadhammikaṃ vuccamānoti imassattho dubbacasikkhāpade vutto. Etasmiṃ sikkhāpadeti etasmiṃ sikkhāpade yaṃ vuttaṃ, taṃ na tāva sikkhissāmīti attho. Pācittiyanti ettha pana anādariyabhayā lesena evaṃ vadantassa vācāya vācāya pācittiyaṃ veditabbaṃ. Sikkhamānenāti ovādaṃ sirasā sampaṭicchitvā sikkhitukāmeneva hutvā. Aññātabbanti ājānitabbaṃ. Paripucchitabbanti ‘‘imassa ko attho’’ti paripucchitabbaṃ. Paripañhitabbanti cintetabbaṃ tulayitabbaṃ.

Kosambiyaṃ channattheraṃ ārabbha evaṃ bhaṇanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ , tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, ubhohipi ‘‘idaṃ na sallekhāyā’’tiādinā (pāci. 436) nayeneva appaññattena vuccamānassāpi evaṃ vadato dukkaṭameva. ‘‘Jānissāmi sikkhissāmī’’ti bhaṇantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannassa paññattena vacanaṃ, asikkhitukāmatāya evaṃ vacananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Sahadhammikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



被驱逐者学处的解说
第十,沙弥,行走。伤害他人。消失,即去到我们看不到的地方。这里的"被这样驱逐"指三种驱逐:同住驱逐、标识驱逐、处罚驱逐。其中,对于未见罪过等而驱逐,称为同住驱逐。应该驱逐有罪的人,"驱逐美提耶比丘尼",这就是标识驱逐。"从今天起,朋友沙弥,不应该再指称那位世尊为老师",这就是处罚驱逐,这里指的就是这个。所以说"被这样驱逐"。劝说,即"我将给予钵或衣服或教诵或询问"而接纳他。供奉,即接受糖、泥土等而为他供奉。关于享用和同睡,应当按照前一学处中所说的方式理解,因此对于罪过的判断也应当按照那里所说的方式理解。
在舍卫城,针对六群比丘,在劝说被驱逐的沙弥的情况下制定,其余的应当与阿利吒学处中所说的相同。
被驱逐者学处的解说完毕。
第七品 有生命物品品。
第八品 同法品
同法学处的解说
在同法品的第一,所说的"同法"的意思在不顺从学处中已说过。"在这个学处中",即在这个学处中所说的,意思是"我暂时不会学习"。这里的不适合,是由于轻视而说这样的话,每次都有不适合。学女,即接受教诫而愿意学习。应当了解,应当询问"这个有什么意义",应当思考推敲。
在拘萨罗(Kosambī),针对六老,在这样说的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于未受戒者有三个不适合,即使用"这不是为了修行"等未制定的方式说,也有不适合。说"我会了解,我会学习"的,对于发狂等人无罪。受戒者说违规定的话,由于不愿意学习而这样说,这里有两个要素。起因等与取未给予的相似,但这是痛苦的感受。
同法学处的解说完毕。

2. Vilekhanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye uddissamāneti ācariyena antevāsikassa vuccamāne vā sajjhāyavasena parivattiyamāne vā. Khuddānukhuddakehīti khuddakehi ca anukhuddakehi ca. Yāvadevāti tesaṃ saṃvattanamariyādaparicchedavacanaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – etāni hi ye uddisanti vā uddisāpenti vā sajjhāyanti vā, tesaṃ tāva saṃvattanti, yāva ‘‘kappati nu kho, na kappati nu kho’’ti kukkuccavippaṭisāro, vihesā, vicikicchā manovilekhā ca uppajjantiyeva. Atha vā yāvadevāti atisayavavatthāpanaṃ. Tassa ‘saṃvattantī’tiiminā sambandho, kukkuccāya vihesāya vilekhāya ativiya saṃvattantiyevāti vuttaṃ hoti. Sikkhāpadavivaṇṇaketi evaṃ sikkhāpadānaṃ vivaṇṇake garahaṇe pācittiyaṃ hotīti attho.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha vinayavivaṇṇanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannassa vivaṇṇane tikadukkaṭaṃ, ubhinnampi aññadhammavivaṇṇane dukkaṭameva. Na vivaṇṇetukāmassa, ‘‘iṅgha tāva suttante vā gāthāyo vā abhidhammaṃ vā pariyāpuṇassu, pacchāpi vinayaṃ pariyāpuṇissasī’’ti bhaṇato, ummattakādīnañca anāpatti. Garahitukāmatā ca, upasampannassa santike sikkhāpadavivaṇṇanañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Vilekhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Mohanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye anvaḍḍhamāsanti anupaṭipāṭiyā addhamāse addhamāse. Uddissamāneti uposathavasena uddisiyamāne. Yañca tattha āpattiṃ āpannoti yaṃ so anācāraṃ ācaritvā aññāṇakena āpannabhāvaṃ jānāpetukāmo evamāha, tasmiṃ anācāre yaṃ āpattiṃ āpanno. Tañca yathādhammo kāretabboti aññāṇakena āpannattā mokkho natthi, yathā pana dhammo ca vinayo ca ṭhito, tathā taṃ āpattiṃ kāretabbo, desanāgāminiyā desāpetabbo, vuṭṭhānagāminiyā vuṭṭhāpetabboti attho. Uttari cassa moho āropetabboti yathādhammakaraṇato ca uttari ‘‘tassa te, āvuso’’tiādivacanehi ninditvā tassa puggalassa ñattidutiyakammena moho āropetabbo. Idaṃ tasmiṃ mohanake pācittiyanti yo evaṃ āropite mohe puna moheti, tasmiṃ mohanake puggale idaṃ pācittiyaṃ veditabbaṃ, na anāropite moheti attho.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha mohanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ, anāropite mohe dukkaṭameva. Yena na vitthārena sutaṃ, ūnakadvattikkhattuṃ vā vitthārena sutaṃ, ye ca na mohetukāmā tesaṃ, ummattakādīnañca anāpatti. Mohāropanaṃ, mohetukāmatā, vuttanayena sutabhāvo, mohananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Mohanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



贬低学处的解说
第二,被教导,即被老师教导或自习诵读。微小和更微小,即微小的和更微小的。仅仅,即对于它们的影响范围和限度的说明。这就是说 - 凡是教诵或命人教诵或诵读的人,对于他们仅仅会产生这些影响,直到产生疑虑、烦恼、痛苦和心中的贬低。或者,仅仅,即过度的限定。这与"会产生"连接,意思是会极其地产生疑虑、烦恼和贬低。贬低学处,即在这样贬低戒律的责难中有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在贬低律仪的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于未受戒者在贬低中有三个不适合,在贬低任何其他法中都有不适合。不想贬低,而说"请先学习经典或偈颂或阿毗达摩,之后再学习律仪",对于发狂等人无罪。想要责难,在受戒者面前贬低学处,这里有两个要素。起因等与取未给予的相似,但这是痛苦的感受。
贬低学处的解说完毕。
蒙蔽学处的解说
第三,每半月,即每半个月。被教导,即为布萨而被教导。他所犯的罪过,即他做了不正行为,想让人知道自己由于无知而犯了罪。对于那个不正行为,他所犯的罪过,应当依法处理,即由于无知而犯,所以不能解脱,但是应当按照法律和律仪的规定处理,应当让他忏悔,应当让他出罪。并且应当对他的蒙蔽加以责备,即除了按法律处理外,还应当用"朋友,你"等话语责备那个人,用通告和第二次羯磨加以蒙蔽。这就是对于那个蒙蔽者的不适合,即再次蒙蔽已被加以蒙蔽的人,对于这个蒙蔽者应当理解为不适合,而不是对于未被蒙蔽的人。
在舍卫城,针对六群比丘,在蒙蔽的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,在非法行为中有三个不适合,对于未被蒙蔽的就有不适合。对于未详细听闻的,或只听闻一两次的,以及不想蒙蔽的人,对于发狂等人无罪。蒙蔽加上,想要蒙蔽,按所说的方式听闻,蒙蔽,这里有四个要素。起因等与取未给予的相似,但这是痛苦的感受。
蒙蔽学处的解说完毕。

4. Pahārasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe pahāraṃ dadeyyāti ettha paharitukāmatāya pahāre dinne sacepi marati, pācittiyameva.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha pahāradānavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, virūpakaraṇādhippāyena pana upasampannassapi kaṇṇādicchedane dukkaṭameva. Kenaci viheṭhiyamānassa pana mokkhādhippāyassa, ummattakādīnañca anāpatti. Kupitatā, na mokkhādhippāyatā, upasampannassa pahāradānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Pahārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Talasattikasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame talasattikaṃ uggireyyāti pahāradānākāraṃ dassento kāyaṃ vā kāyappaṭibaddhaṃ vā uccāreyya. Ettha ca uggiraṇapaccayā pācittiyaṃ. Sace pana uggiritvā viraddho pahāraṃ deti, na paharitukāmatāya dinnattā dukkaṭameva, tena pahārena hatthādīsu yaṃkiñci bhijjati, dukkaṭameva. Sesamettha sabbaṃ purimasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Talasattikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Amūlakasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe amūlakenāti diṭṭhādimūlavirahitena. Anuddhaṃseyyāti codeyya vā codāpeyya vā. Pācittiyanti sace cuditako taṅkhaṇaññeva ‘‘codeti ma’’nti jānāti, codakassa pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha amūlakena saṅghādisesena anuddhaṃsanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, ācāravipattiyā vā diṭṭhivipattiyā vā anuddhaṃsane dukkaṭaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ. Tathāsaññissa, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannatā, saṅghādisesassa amūlakatā, anuddhaṃsanā, taṅkhaṇavijānanāti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Amūlakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame kukkuccaṃ upadaheyyāti ‘‘ūnavīsativasso tvaṃ maññe’’tiādīni (pāci. 466) bhaṇanto uppādeyya. Evaṃ aññasmiṃ uppādanapaccaye asati sañcicca uppādentassa vācāya vācāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha kukkuccauppādanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ. Nauppādetukāmassa, kevalaṃ hitesitāya tathā vadantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannatā, aphāsukāmatā , kukkuccuppādananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni anantarasadisānevāti.

Sañciccasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



打击学处的解说
第四,给予打击,即出于想要打击的目的给予打击,即使因此而死亡,也有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在给予打击的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于未受戒者有三个不适合,但是出于想要伤害的目的对受戒者打耳朵等也有不适合。对于被任何人骚扰而想要解脱的,对于发狂等人无罪。生气,没有想要解脱,对受戒者的打击,这里有三个要素。起因等与第一波罗夷相似,但这是痛苦的感受。
打击学处的解说完毕。
掌掴学处的解说
第五,掷出掌掴,即展示打击的方式,用身体或与身体相连的部位掷出。在这里,由于掷出而有不适合。但是,如果掷出后又给予打击,由于不是出于想要打击的目的,只有不适合,不管打击到手等任何部位而破损,都只有不适合。其余的应当完全按照前一学处所说的方式理解。
掌掴学处的解说完毕。
无根据学处的解说
第六,无根据,即没有见到等根据。指责,即指责或命人指责。不适合,即如果被指责者当时就知道"他在指责我",对指责者就有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,以无根据的僧残指责的情况下制定,一般规定,有命令的,有三波逸提,以行为失败或见解失败而指责,有不适合,对于未受戒者有三个不适合。对于认为如此的,对于发狂等人无罪。受戒,僧残无根据,指责,当时了知,这里有四个要素。起因等与取未给予的相似,但这是痛苦的感受。
无根据学处的解说完毕。
故意制造学处的解说
第七,制造疑虑,即说"你大概不满二十岁"等而引起。在没有其他引起的情况下,故意制造的,每次都有不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在制造疑虑的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于未受戒者有三个不适合。不想制造的,仅出于好意而这样说的,对于发狂等人无罪。受戒,不安,制造疑虑,这里有三个要素。起因等与前一个相似。
故意制造学处的解说完毕。

8. Upassutisikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame vivādāpannānanti bhaṇḍanakalahehi vivaḍḍhitaṃ vivādādhikaraṇaṃ āpannānaṃ. Upassutinti sutisamīpaṃ, yattha ṭhatvā sakkā hoti tesaṃ vacanaṃ sotuṃ, tattha tiṭṭheyyāti attho. ‘‘Tattha sossāmī’’ti codetukāmatāya gacchato pade pade dukkaṭaṃ, turitagamanepi ohīyamānepi eseva nayo. Yattha pana ṭhito suṇāti, tattha ṭhitassa pācittiyaṃ, attano ṭhitokāsaṃ āgantvā tesu mantayamānesupi ukkāsitvā, ‘‘ahaṃ etthā’’ti vā vatvā jānāpetabbaṃ, evaṃ akarontassāpi savane pācittiyameva.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha upassutiṭṭhānavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, ‘‘imesaṃ sutvā oramissāmi viramissāmi vūpasamissāmi attānaṃ parimocessāmī’’ti (pāci. 473) gacchato, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannatā, codanādhippāyo, savananti imānettha tīṇi aṅgāni. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ idaṃ pana siyā kiriyaṃ, siyā akiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.

Upassutisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



偷听学处的解说
第八,陷入争论的,即因争论和纷争而增长的争论事务。偷听,即听的范围,站在那里就能听到他们的话,这就是意思。出于想要听的欲望而走去,每一步都有不适合,即使急速行走或停留都是如此。但是,站在那里听到的,对于站在那里的人有不适合,即使走到自己的位置,在他们商议时咳嗽或说"我在这里",也要让他们知道,不这样做也有在听的不适合。
在舍卫城,针对六群比丘,在偷听的地点的情况下制定,一般规定,无限制的,有三波逸提,对于未受戒者有三个不适合,出于"听了后我会放弃、停止、平息、解脱自己"的目的而去的,对于发狂等人无罪。受戒,想要听的欲望,听,这里有三个要素。这可能是行为,也可能是不行为,解脱知,有意识的,世俗过失,身业,语业,不善心,痛苦的感受。
偷听学处的解说完毕。

9. Kammappaṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame dhammikānaṃ kammānanti dhammena vinayena satthusāsanena katānaṃ apalokanakammaṃ ñattikammaṃ ñattidutiyakammaṃ ñatticatutthakammanti imesaṃ catunnaṃ kammānaṃ. Tatrāyaṃ saṅkhepato kammavinicchayo – tatra apalokanakammaṃ nāma samaggassa saṅghassa anumatiyā taṃ taṃ vatthuṃ kittetvā ‘‘ruccati saṅghassā’’ti tikkhattuṃ sāvetvā kattabbaṃ kammaṃ vuccati. Samaggasseva pana saṅghassa anumatiyā ekāya ñattiyā kattabbaṃ kammaṃ ñattikammaṃ nāma. Ekāya ñattiyā ceva anussāvanāya ca kattabbaṃ kammaṃ ñattidutiyakammaṃ nāma. Ekāya pana ñattiyā tīhi ca anussāvanāhi kattabbaṃ kammaṃ ñatticatutthakammaṃ nāma.

Tesu apalokanakammaṃ (pari. 496; pari. aṭṭha. 495-496) pañca ṭhānāni gacchati osāraṇaṃ nissāraṇaṃ bhaṇḍukammaṃ brahmadaṇḍaṃ kammalakkhaṇanti. Tattha kaṇṭakasāmaṇerassa nāsanā viya nissāraṇā, tādisaṃyeva sammāvattantaṃ disvā pavesanā ‘osāraṇā’ti veditabbā. Pabbajjāpekkhassa kesacchedanāpucchanaṃ bhaṇḍukammaṃ (mahāva. 98) nāma. Mukharassa bhikkhuno bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭentassa ‘‘itthannāmo bhikkhu mukharo bhikkhū duruttavacanehi ghaṭṭento viharati, so bhikkhu yaṃ iccheyya, taṃ vadeyya, bhikkhūhi itthannāmo bhikkhu neva vattabbo, na ovādānusāsaniṃ kattabbo, na ovaditabbo’’ti ‘‘saṅghaṃ, bhante , pucchāmi ‘itthannāmassa bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’ti, dutiyampi pucchāmi, tatiyampi pucchāmi ‘itthannāmassa, bhante, bhikkhuno brahmadaṇḍassa dānaṃ ruccati saṅghassā’’’ti evaṃ kattabbaṃ kammaṃ brahmadaṇḍaṃ (cūḷava. 445) nāma. Yaṃ pana bhagavatā bhikkhunīnaṃ ūruṃ vivaritvā dassanādivatthūsu ‘‘avandiyo so, bhikkhave, bhikkhu bhikkhunisaṅghena kātabbo’’ti (cūḷava. 411) evaṃ avandiyakammaṃ anuññātaṃ, yaṃ bhikkhunīhi ‘‘ayye, asuko nāma ayyo bhikkhunīnaṃ appasādanīyaṃ dasseti, etassa ayyassa avandiyakaraṇaṃ ‘ruccati bhikkhunisaṅghassā’’’ti evaṃ upassaye nisinnāheva bhikkhunīhi kattabbaṃ, evarūpaṃ kammaṃ yasmā tassa kammaṃyeva lakkhaṇaṃ na osāraṇādīni, tasmā kammalakkhaṇanti vuccati. Idañca kammalakkhaṇaṃ nāma bhikkhunimūlakaṃ paññattaṃ, apica bhikkhūnampi labbhati, tasmā bhikkhūhipi acchinnacīvarakādīnaṃ cīvarādīni vā dentehi, paribhuñjitabbāni apanetabbānipi vatthūni paribhuñjantehi vā, apanentehi vā, tathārūpaṃ vā dhammikaṃ katikaṃ karontehi tikkhattuṃ sāvetvā apalokanakammaṃ kātabbaṃ, sabbañhetaṃ kammalakkhaṇameva pavisati, iti apalokanakammaṃ pañca ṭhānāni gacchati.


阻止行为学处的解说
第九,正当的行为,指依法律、律仪和佛陀教导而做的观察行为、通告行为、通告和第二次羯磨行为、通告和第四次羯磨行为,这四种行为。其中,简单地说,行为的判断如下 - 观察行为,即经全体僧团同意,宣布三次"这对僧团是可意的"而应该做的行为。只有全体僧团同意,用一次通告而做的行为,称为通告行为。用一次通告和宣布而做的行为,称为通告和第二次羯磨行为。用一次通告和三次宣布而做的行为,称为通告和第四次羯磨行为。
在其中,观察行为有五种情况:驱逐、驱逐出界、斥责、梵罚、行为特征。其中,驱逐被驱逐的沙弥,就是驱逐出界;看到这样正确行事的人,应当理解为驱逐。询问出家者剃头,称为斥责。对于喋喋不休的比丘,用"某比丘喋喋不休,骚扰比丘们,他可以说什么就说什么,比丘们不应该与他说话,不应该劝诫他,也不应该责备他"这样说,然后"我请问僧团,这位某比丘的梵罚,僧团是否同意",再问两次,这就是应该做的梵罚行为。佛陀允许对比丘尼做的不敬行为,即比丘尼坐在住处时说"某位尊者对比丘尼僧团造成不信,应当对这位尊者做不敬行为",这种行为的特征,因为不是驱逐等,所以称为行为特征。这个行为特征是为比丘尼制定的,但是比丘也可以做,所以给予或享用被剥夺的衣服等物品的比丘,应该三次宣布做观察行为,因为这都属于行为特征。


Ñattikammaṃ pana nava ṭhānāni gacchati osāraṇaṃ nissāraṇaṃ uposathaṃ pavāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ paṭiggahaṃ paccukkaḍḍhanaṃ kammalakkhaṇanti. Tattha ‘‘suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa āyasmato upasampadāpekkho, anusiṭṭho so mayā, yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo āgaccheyya , ‘āgacchāhī’ti vattabbo’’ti (mahāva. 126) evaṃ upasampadāpekkhassa osāraṇā osāraṇā nāma. ‘‘Suṇantu me āyasmantā, ayaṃ itthannāmo bhikkhu dhammakathiko, imassa neva suttaṃ āgacchati, no suttavibhaṅgo, so atthaṃ asallakkhetvā byañjanacchāyāya atthaṃ paṭibāhati, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, itthannāmaṃ bhikkhuṃ vuṭṭhāpetvā avasesā imaṃ adhikaraṇaṃ vūpasameyyāmā’’ti evaṃ ubbhāhikavinicchaye (cūḷava. 233) dhammakathikassa bhikkhuno nissāraṇā nissāraṇā nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajjuposatho…pe… uposathaṃ kareyyā’’ti evaṃ uposathakammavasena ṭhapitā ñatti uposatho nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ajja pavāraṇā pannarasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti (mahāva. 210) evaṃ pavāraṇākammavasena ṭhapitā ñatti pavāraṇā nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, itthannāmo itthannāmassa upasampadāpekkho, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmaṃ anusāseyya’’nti, ‘‘yadi saṅghassa pattakallaṃ, itthannāmo itthannāmaṃ anusāseyyā’’ti (mahāva. 126) evaṃ attānaṃ vā paraṃ vā sammannituṃ ṭhapitā ñatti sammuti nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno nissaggiyaṃ saṅghassa nissaṭṭhaṃ, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho imaṃ cīvaraṃ itthannāmassa bhikkhuno dadeyyā’’ti (pārā. 464) evaṃ nissaṭṭhacīvarapattādīnaṃ dānaṃ dānaṃ nāma. ‘‘Suṇātu me, bhante, saṅgho, ayaṃ itthannāmo bhikkhu āpattiṃ sarati vivarati uttāniṃ karoti deseti, yadi saṅghassa pattakallaṃ, ahaṃ itthannāmassa bhikkhuno āpattiṃ paṭiggaṇheyya’’nti, tena vattabbo ‘passasī’ti, ‘āma, passāmī’ti, ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti (cūḷava. 239) evaṃ āpattippaṭiggaho paṭiggaho nāma. ‘‘Suṇantu me āyasmantā āvāsikā, yadāyasmantānaṃ pattakallaṃ, idāni uposathaṃ kareyyāma, pātimokkhaṃ uddiseyyāma, āgame kāle pavāreyyāmā’’ti (mahāva. 240) evaṃ katappavāraṇappaccukkaḍḍhanā paccukkaḍḍhanā nāma. Tiṇavattārakasamathe (cūḷava. 212) sabbasaṅgāhikañatti, ekekasmiṃ pakkhe ekekā ñatti cāti tissopi ñattiyo kammalakkhaṇaṃ nāma. Iti ñattikammaṃ nava ṭhānāni gacchati.


好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
通告行为有九种情况:驱逐、驱逐出界、布萨、自恣、授权、布施、接受、退还、行为特征。其中,关于出家者的驱逐,就是"尊敬的僧团请听,某位出家者正在请求受戒,他已被我教导,如果僧团认为适当,请让某位出家者来"这样的驱逐。关于说法比丘的驱逐,就是"尊敬的长老们请听,这位某比丘是说法者,他既不来学习经典,也不来学习律仪,他不了解义趣而执著于语词,如果长老们认为适当,请让这位某比丘出罪,我们将平息其余的争论"这样的驱逐。关于布萨仪式的通告,就是"尊敬的僧团请听,今天是布萨日……请僧团做布萨"这样的通告。关于自恣仪式的通告,就是"尊敬的僧团请听,今天是半月自恣,如果僧团认为适当,请僧团自恣"这样的通告。关于授权自己或他人的通告,就是"尊敬的僧团请听,某位出家者正在请求受戒,如果僧团认为适当,我将教导某位"或"如果僧团认为适当,请让某位教导某位"这样的通告。关于布施被舍弃的衣服等物品的通告,就是"尊敬的僧团请听,这件衣服已被某比丘舍弃归僧团,如果僧团认为适当,请僧团给与某比丘"这样的布施。关于接受某比丘的罪过的通告,就是"尊敬的僧团请听,这位某比丘忆念、陈述、公开、忏悔他的罪过,如果僧团认为适当,我将接受这位某比丘的罪过",然后应该说"你看见了吗?","是的,我看见了","将来要小心谨慎"这样的接受。关于再次召集自恣的通告,就是"尊敬的住持长老们请听,如果长老们认为适当,现在我们就做布萨,诵读波罗提木叉,在适当时间自恣"这样的再次召集。在平息草案的和解中,全体僧团的通告,以及每半月一次的通告,这三种通告也称为行为特征。
这样,通告行为有九种情况。


Ñattidutiyakammaṃ satta ṭhānāni gacchati osāraṇaṃ nissāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ uddhāraṃ desanaṃ kammalakkhaṇanti. Tattha bhikkhūnaṃ alābhāya parisakkanādikehi aṭṭhahi aṅgehi samannāgatassa upāsakassa saṅghena asambhogakaraṇatthaṃ pattanikkujjanavasena nissāraṇā nissāraṇā nāma. Tasseva sammāvattantassa pattukkujjanavasena osāraṇā ca veditabbā, sā khuddakakkhandhake vaḍḍhalicchavivatthusmiṃ (cūḷava. 265-266) vuttā. Sīmāsammuti ticīvarena avippavāsasammutisanthatasammutibhattuddesakasenāsanaggāhāpakabhaṇḍāgārikacīvarappaṭiggāhakayāgubhājakaphalabhājakakhajjabhājakaappamattakavissajjakasāṭiyaggāhapakapattaggāhāpakaārāmikapesakasāmaṇerapesakasammutīti etāsaṃ sammutīnaṃ vasena sammuti veditabbā. Kathinacīvaramatakacīvaradānavasena dānaṃ veditabbaṃ. Kathinuddhāravasena uddhāro veditabbo. Kuṭivatthuvihāravatthudesanāvasena desanā veditabbā. Yā pana tiṇavatthārakasamathe (cūḷava. 212 ādayo) ekasmiṃ pakkhe ekā, ekasmiṃ pakkhe ekāti dve ñattidutiyakammavācā vuttā, yā ca mohāropanādīsu kammavācā (pāci. 446) vuttā, tāsaṃ vasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ, iti ñattidutiyakammaṃ satta ṭhānāni gacchati.

Ñatticatutthakammampi satteva ṭhānāni gacchati osāraṇaṃ nissāraṇaṃ sammutiṃ dānaṃ niggahaṃ samanubhāsanaṃ kammalakkhaṇanti. Tattha tajjanīyakammādīnaṃ (cūḷava. 1 ādayo) sattannaṃ kammānaṃ vasena nissāraṇā, tesaṃyeva kammānaṃ paṭippassambhanavasena osāraṇā ca veditabbā, bhikkhunovādakasammutivasena (pāci. 146-147) sammuti, parivāsadāna(caūḷava. 102) mānattadānavasena (cūḷava. 105) dānaṃ, mūlāyapaṭikassanavasena (cūḷava. 110) niggaho, ukkhittānuvattikā , aṭṭha yāvatatiyakā, ariṭṭho (pāci. 417), caṇḍakāḷī (pāci. 709) cāti ime te yāvatatiyakāti imāsaṃ ekādasannaṃ samanubhāsanānaṃ vasena samanubhāsanā, upasampadākammaabbhānakammavasena kammalakkhaṇaṃ veditabbaṃ. Iti ñatticatutthakammaṃ satta ṭhānāni gacchati.

Imesu pana catūsu kammesu apalokanakammaṃ apaloketvāva kātabbaṃ, ñattikammādivasena na kātabbaṃ. Ñattikammampi ekaṃ ñattiṃ ṭhapetvāva kātabbaṃ, apalokanakammādivasena na kātabbaṃ. Ñattidutiyakammaṃ pana apaloketvā kātabbampi atthi akātabbampi, tattha sīmāsammuti sīmāsamūhananaṃ (mahāva. 139-140, 144 ādayo) kathinacīvaradānaṃ kathinuddhāro kuṭivatthudesanā vihāravatthudesanāti imāni cha kammāni garukāni apaloketvā kātuṃ na vaṭṭanti, ñattidutiyakammavācaṃ sāvetvāva kātabbāni. Avasesā terasa sammutiyo senāsanaggāhāpakamatakacīvaradānasammutiyo cāti etāni lahukammāni apaloketvāpi kātuṃ vaṭṭanti, ñattikammādivasena pana na kātabbāneva. Ñatticatutthakammampi sakalakkhaṇeneva kātabbaṃ, na sesakammavasena. Evaṃ attano attano lakkhaṇeneva vatthuñattianussāvanāsīmāparisāsampattiyā katāni etāni kammāni dhammena vinayena satthusāsanena katattā dhammo etesu atthīti dhammikāni nāma honti, iti etesaṃ dhammikānaṃ kammānaṃ chandaṃ datvā pacchā khīyanadhammaṃ āpajjantassa vācāya vācāya pācittiyaṃ.


好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
通告和第二次羯磨行为有七种情况:驱逐、驱逐出界、授权、布施、撤销、宣说、行为特征。其中,为了不让某位优婆塞获得利益而以八种特征使他不得与僧团共同生活的驱逐,称为驱逐。使他重新获得共同生活的恢复,也应该理解为驱逐,这在小品中关于增长皮肤的案例中有说明。关于界限的授权,即三衣不离界的授权、铺设界限的授权、食物分配的授权、住房获取的授权、药房管理的授权、衣服接受的授权、粥分配的授权、水果分配的授权、少量物品分配的授权等这些授权,应该理解为授权。根据赐予袈裟和死亡衣服的布施,应该理解为布施。根据赐予袈裟的撤销,应该理解为撤销。根据宣说小屋、住房等的宣说,应该理解为宣说。在平息草案的和解中,所说的每半月一次的两个通告和第二次羯磨的话,以及在蒙蔽等行为中所说的行为的话,应该按照那些理解行为特征。
通告和第四次羯磨行为也有七种情况:驱逐、驱逐出界、授权、布施、责备、劝诫、行为特征。其中,根据责备等七种行为的驱逐,以及这些行为的解除,应该理解为驱逐。根据比丘教诫的授权,应该理解为授权。根据赐予安居服和赐予忏悔的布施,应该理解为布施。根据驱逐的撤销,应该理解为责备。关于"被驱逐者随从"、"八次劝诫"、阿利吒、粗暴的迦利等这十一种劝诫,应该理解为劝诫。根据受戒仪式和驱逐仪式,应该理解为行为特征。
在这四种行为中,观察行为必须在观察后才能做,不能按照通告等行为的方式做。通告行为也只能在设立一次通告后做,不能按照观察等行为的方式做。但是,通告和第二次羯磨行为,有些需要先观察后做,有些不需要观察就可以做。其中,界限的授权、赐予袈裟、撤销袈裟、宣说小屋、宣说住房等这六种重要行为,不应该在不观察的情况下做,必须在宣读通告和第二次羯磨的话语后做。其余的十三种授权,如住房获取的授权、死亡衣服的布施授权等这些轻微行为,即使不观察也可以做,但不能按照通告等行为的方式做。通告和第四次羯磨行为必须完全按照其特征做,不能按照其他行为的方式做。
这样,这些依法律、律仪和佛陀教导而做的行为,因为是正当的,所以称为正当行为。对于在得到这些正当行为的同意后,又违背法律的人,每次都有不适合。


Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha khīyanadhammāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, dhammakamme vematikassa, adhammakamme dhammakammasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Adhammakammasaññissa , ‘‘adhammena vā vaggena vā nakammārahassa vā kammaṃ karontī’’ti ñatvā khīyantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Dhammakammatā, dhammakammasaññitā, chandaṃ datvā khīyananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāneva, idaṃ pana dukkhavedananti.

Kammappaṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame vinicchayakathāyāti yāva ārocitaṃ vatthu avinicchikaṃ, ñattiṃ vā ṭhapetvā kammavācā aniṭṭhāpitā, tāva vinicchayakathā vattamānā nāma hoti. Yo bhikkhu etasmiṃ antare kammaṃ kopetukāmatāya parisāya hatthapāsaṃ vijahati, tassa vijahane dukkaṭaṃ, vijahite pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha chandaṃ adatvā pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, dhammakamme vematikassa, adhammakamme dhammakammasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Adhammakammasaññissa pana, yo ca ‘‘saṅghassa bhaṇḍanādīni vā bhavissanti, adhammena vā vaggena vā nakammārahassa vā kammaṃ karissantī’’ti (pāci. 483) ñatvā, gilāno vā hutvā, gilānassa vā karaṇīyena, uccārādīhi vā pīḷito, na ca kammaṃ kopetukāmo ‘‘puna paccāgamissāmī’’ti gacchati, tassa, ummattakādīnañca anāpatti. Vinicchayakathāya vattamānatā, dhammakammatā, dhammakammasaññitā, samānasīmāyaṃ ṭhitatā, samānasaṃvāsakatā, kopetukāmatāya hatthapāsavijahananti imānettha cha aṅgāni. Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedananti.

Chandaṃadatvāgamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
在舍卫城,针对六群比丘,在违背法律的情况下制定,一般规定,无限制的,对于对法律行为有疑虑的人,对于认为是非法行为的人,对于有疑虑的人也有不适合。对于认为是非法行为的人,如果知道"以非法或分裂的方式或不应受委任的人做了行为"而违背,对于发狂等人无罪。法律行为、认为是法律行为、给予同意而违背,这里有三个要素。起因等与取未给予的相似,但这是痛苦的感受。
阻止行为学处的解说完毕。
未经同意而离去学处的解说
第十,正在进行裁判,即直到所宣布的事项未裁判完毕,或者设立通告而行为的话语未完成,这段时间正在进行裁判。比丘在此期间出于想要破坏行为的欲望离开僧团的触及范围,在离开时有不适合,离开后有不适合。
在舍卫城,针对某位比丘,在未经同意而离去的情况下制定,一般规定,无限制的,对于对法律行为有疑虑的人,对于认为是法律行为的人,对于有疑虑的人也有不适合。但是,对于认为是非法行为的人,如果知道"僧团将有争论等,他们将以非法或分裂的方式或不应受委任的人做行为",而由于生病或生病的事务,或被大小便所迫,但不是出于想要破坏行为而"我将再回来"而去,对于他和发狂等人无罪。正在进行裁判、法律行为、认为是法律行为、在同一界限内、同一共住、出于想要破坏而离开触及范围,这里有六个要素。起因是劝诫,可能是行为,可能是不行为,解脱知,有意识的,世俗过失,身业,语业,不善心,痛苦的感受。
未经同意而离去学处的解说完毕。

11. Dubbalasikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasame samaggena saṅghenāti samānasaṃvāsakena samānasīmāyaṃ ṭhitena saṅghena saddhiṃ cīvaraṃ datvā. Yathāsanthutanti yo yo mittasandiṭṭhasambhattavasena santhuto, tassa tassāti attho. Pācittiyanti evaṃ saṅghena saddhiṃ sayameva senāsanapaññāpanādivasena sammatassa bhikkhuno cīvaraṃ datvā pacchā khīyantassa vācāya vācāya pācittiyaṃ.

Rājagahe chabbaggiye ārabbha cīvaraṃ datvā pacchā khīyanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, dhammakamme tikapācittiyaṃ, cīvaraṃ ṭhapetvā aññaṃ vissajjiyavebhaṅgiyaṃ parikkhāraṃ datvā pacchākhīyantassa dukkaṭaṃ, vissajjiyavebhaṅgiyo nāma ṭhapetvā pañca garubhaṇḍāni avaseso. Rāsivasena hi pañca garubhaṇḍāni vuttāni, tattha ārāmo ārāmavatthūti ekaṃ, vihāro vihāravatthūti dutiyaṃ, mañco pīṭhaṃ bhisi bimbohananti tatiyaṃ, lohakumbhī lohabhāṇakaṃ lohavārako lohakaṭāhaṃ vāsi parasu kuṭhārī kudālo nikhādananti catutthaṃ, valli veḷu muñjaṃ pabbajaṃ tiṇaṃ mattikā dārubhaṇḍaṃ mattikābhaṇḍanti pañcamaṃ. Etāni hi pañca saṅghasantakāni neva saṅghassa, na gaṇapuggalānaṃ vissajjetuṃ vā vibhajituṃ vā vaṭṭanti, vissajjitavibhattānipi saṅghikāneva honti. Thāvarena pana thāvaraṃ, itarena ca akappiyena mahagghakappiyena vā itaraṃ saṅghassa upakāraṃ sallakkhetvā kappiyaparivattanena parivattetuṃ vaṭṭati, varasenāsanādīnaṃ saṃrakkhaṇatthaṃ lāmakāni vissajjetuṃ vissajjetvā paribhuñjituñca vaṭṭati. Ettha ca purimesu tīsu rāsīsu agarubhaṇḍaṃ nāma kiñci natthi, catutthe lohakumbhī arañjarasaṇṭhānaṃ lohabhāṇakaṃ lohakaṭāhanti imāni tīṇi antamaso pasatamattaudakaggaṇhanakānipi garubhaṇḍāni. Lohavārako pana kāḷalohatambalohakaṃsalohavaṭṭalohānaṃ yena kenaci kato sīhaḷadīpe pādaggaṇhanako bhājetabbo, pādo ca nāma magadhanāḷiyā pañcanāḷimattaṃ gaṇhāti, tato atirekaṃ garubhaṇḍaṃ, imāni tāva pāḷiyaṃ āgatāni lohabhājanāni.

Pāḷiyaṃ pana anāgatānipi bhiṅgārapaṭiggahauḷuṅkadabbikaṭacchupāti taṭṭakasarakasamuggaaṅgārakapalladhūmakaṭacchuādīni khuddakānipi garubhaṇḍāneva, ayapatto ayathālakaṃ tambalohathālakanti imāni pana bhājanīyāni, kaṃsalohavaṭṭalohabhājanavikati saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭā vā vaṭṭati, puggalikaparibhogena na vaṭṭati. Ṭhapetvā pana taṃ bhājanavikatiṃ aññasmimpi kappiyalohabhaṇḍe añjanī añjanisalākā natthudānaṃ kaṇṇamalaharaṇī sūci khuddako pipphaliko khuddakaṃ ārakaṇṭakaṃ kuñcikā tāḷaṃ kattarayaṭṭhi vedhako bhindivālako yathātathāghanakatalohaṃvippakatalohabhaṇḍañca sabbaṃ bhājanīyaṃ. Dhūmanettaphāladīparukkhadīpakapallikaolambakadīpaitthipurisatiracchānarūpakāni pana aññāni vā bhitticchadanakavāṭādīsu upanetabbāni, antamaso lohakhilakaṃ upādāya sabbānipi lohabhaṇḍāni garubhaṇḍāniyeva, attanā laddhāni pariharitvāpi puggalikaparibhogena na paribhuñjitabbāni, saṅghikaparibhogena vā gihivikaṭāni vā vaṭṭanti, tipubhaṇḍepi eseva nayo. Khīrapāsāṇamayāni taṭṭakasarakādīni garubhaṇḍāniyeva.


好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
第十一,与全体僧团,即与同一共住、同一界限内的僧团一起给予衣服。按照约定,即谁是通过朋友、见面、共食而约定的,对那个人。不适合,即这样与僧团一起自己指定住房等而给予衣服后,又违背的,每次都有不适合。
在王舍城,针对六群比丘,在给予衣服后违背的情况下制定,一般规定,无限制的,对于法律行为有三波逸提,给予衣服以外的任何可舍弃的物品后违背的有不适合,可舍弃的物品,除了五种重物品外,其余的都是。因为从集合来说,有五种重物品,其中,寺院和寺院用地是一种,住房是第二种,床、椅子、蒲团、枕头是第三种,铜罐、铜器、铜盆、铜锅、斧、斧头、锄头、钉子是第四种,藤蔓、竹子、芦苇、草席、泥土、木器是第五种。这五种属于僧团的,既不能舍弃给团体或个人,即使舍弃分配了,也仍属于僧团。但是,以永久物换永久物,或以不适当的或昂贵的换其他可用的,为了保护好住房等,可以舍弃劣质的并使用。在前三种集合中,没有任何轻物品,在第四种中,铜罐、铜器、铜锅,即使只能装一勺水,也是重物品。铜盆是用黑铜、红铜、黄铜制成的,在锡兰岛用作脚盆,因为脚只能装五指宽的水,超过这个就是重物品。这些在经文中提到的铜器。
但是,在经文中未提到的,如火钳、饭勺、小碗、小匙、鼻涕勺、针、小芝麻、小芝麻刀、钥匙、锤子、杖、钻、弓等所有器皿,都是重物品。但是,像烟灯、花瓶、树灯、吊灯、人像、动物像等用于墙壁、遮盖、门等的装饰品,乃至铁钉也都是重物品,即使自己获得也不能供个人使用,只能供僧团使用或给在家人使用。对于三类物品,也是同样的道理。用乳石制成的小碗等也是重物品。


Ghaṭako pana telabhājanaṃ vā pādaggaṇhanakato atirekameva garubhaṇḍaṃ, suvaṇṇarajataārakūṭajātiphalikabhājanāni gihivikaṭānipi na vaṭṭanti. Senāsanaparibhoge pana āmāsampi anāmāsampi sabbaṃ vaṭṭati.

Vāsiyādīsu pana yāya vāsiyā dantakaṭṭhacchedanaucchutacchanamattato aññaṃ mahākammaṃ kātuṃ na sakkā, ayaṃ bhājanīyā. Sesā yena kenaci ākārena katā garubhaṇḍaṃ, parasu pana antamaso vejjānaṃ sirāvedhakopi garubhaṇḍameva, tathā kuṭhārī. Yā pana āvudhasaṅkhepena katā, ayaṃ anāmāsā, kudālo daṇḍabandhanikhādanaṃ vā agarubhaṇḍaṃ nāma natthi. Sammuñjanidaṇḍakhaṇanakaṃ pana adaṇḍakaṃ phalamattakameva, yaṃ sakkā sipāṭikāya pakkhipitvā pariharituṃ, taṃ bhājanīyaṃ. Sikharampi nikhādaneneva saṅgahitaṃ, yehi manussehi vihāre vāsiādīni dinnāni honti, te ce ghare daḍḍhe vā vilutte vā ‘‘detha no, bhante, upakkhare, puna āharissāmā’’ti vadanti, dātabbā. Sace haranti, na vāretabbā, anāharantāpi na codetabbā.

Kammārataṭṭakāracundakāranaḷakāramaṇikārapattabandhakānaṃ adhikaraṇimuṭṭhisaṇḍāsatulādīni sabbāni lohamayāni upakaraṇāni saṅghe dinnakālato paṭṭhāya garubhaṇḍāni. Tipukoṭṭakasuvaṇṇakāracammakāraupakaraṇesupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso, tipukoṭṭakaupakaraṇesu tipucchedanakasatthakaṃ, suvaṇṇakāraupakaraṇesu suvaṇṇacchedanakasatthakaṃ, cammakāraupakaraṇesu kataparikammacammacchedanakhuddakasatthanti imāni bhājanīyāni. Nhāpitatunnakāraupakaraṇesupi ṭhapetvā mahākattariṃ mahāsaṇḍāsaṃ mahāpipphalikañca sabbaṃ vaṭṭati, itarāni garubhaṇḍāni.

Valliādīsu vettavalliādikā yā kāci aḍḍhabāhuppamāṇā valli saṅghassa dinnā vā tatthajātakā vā rakkhitagopitāva garubhaṇḍaṃ, sā saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate sace atirekā hoti, puggalikakammepi upanetuṃ vaṭṭati, suttamakacivākanāḷikerahīracammamayā rajjukā vā yottāni vā vāke ca nāḷikerahīre ca vaṭṭetvā katā ekavaṭṭā vā dvivaṭṭā vā saṅghassa santakā garubhaṇḍaṃ. Suttaṃ pana avaṭṭetvā dinnaṃ makacivākanāḷikerahīrā ca bhājanīyā . Yehi panetāni rajjukādīni dinnāni honti, te attano karaṇīyena harantā na vāretabbā.

Yo koci aṭṭhaṅgulasūcidaṇḍakamattopi veḷu saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito garubhaṇḍaṃ, sopi saṅghassa kamme ca cetiyakamme ca kate atireko puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Pādaggaṇhanakatelanāḷi pana kattarayaṭṭhi upāhanadaṇḍako chattadaṇḍo chattasalākāti idamettha bhājanīyabhaṇḍaṃ, daḍḍhagehamanussā gaṇhitvā gacchantā na vāretabbā.

Muñjañca pabbajañca avasesañca chadanatiṇaṃ muṭṭhippamāṇampi chadanatiṇasaṅkhepagatesu tālapaṇṇādīsu yaṃkiñci ekapaṇṇampi saṅghassa dinnaṃ vā tatthajātakaṃ vā bahiārāme saṅghike tiṇavatthusmiṃ jātakaṃ vā rakkhitagopitaṃ garubhaṇḍaṃ, tampi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Daḍḍhagehamanussā gahetvā gacchantā na vāretabbā, aṭṭhaṅgulappamāṇopi rittakapotthako garubhaṇḍameva.


好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
但是,装油的容器超过脚盆的容量就是重物品,金银制的器皿即使是给在家人使用,也不合适。但是在使用住房方面,无论是自制的还是他制的,全部都合适。
对于刀具等,用于切牙签、清洁时的小动作以外,不能做其他大的工作的,这是可以使用的。其余以任何方式制作的都是重物品,即使是医生用的刺针也是重物品,同样斧头也是。但是用武器的方式制作的,这是不可触碰的,锄头、绳子、钉子等都不是重物品。但是,无杆的扫帚柄只是小件物品,可以装在竹筒里携带。即使是屋顶也包括在钉子中,如果房子被烧毁或被洗劫,有人说"大德,请给我们一些木头,我们将再次带回来",应该给予。如果他们拿走,不应该阻止,即使他们不拿也不应该责备。
铁匠、陶工、金匠、竹匠、珠宝匠等人的工具,如砧、锤、秤等所有金属制品,从给僧团的时候起就是重物品。对于铜匠、金匠、皮革工人的工具,也是同样的道理。但这有一个区别,在铜匠的工具中,用于切割铜的刀具是可以使用的,在金匠的工具中,用于切割金的刀具是可以使用的,在皮革工人的工具中,用于加工皮革的小刀具是可以使用的。
对于浴室工人的工具,除了大剪刀、大锤、大芝麻刀外,其余全部都可以使用,其他的都是重物品。
在藤蔓等中,无论什么长度达半臂的藤蔓,如果给僧团或在那里生长并被保管的,在僧团的事务和供养事务中,如果有剩余,也可以用于个人事务。用麻线或棕榈纤维编织的绳索或带子,如果是单股或双股的,属于僧团的,是重物品。但是,没有编织的麻线或棕榈纤维是可以使用的。那些给予这些绳索或带子的人,出于自己的事务拿走,不应该阻止。
无论多小,只要有八指长的竹子,如果给僧团或在那里生长并被保管的,在僧团的事务和供养事务中,如果有剩余,也可以用于个人事务。用于脚盆的油瓶、杖、拖鞋杖、伞杖,这些是可以使用的物品,房屋被烧毁的人拿走也不应该阻止。
芦苇、草席和其他用于遮盖的草,即使只有一把,如果给僧团或在僧团的草地上生长并被保管的,在僧团的事务和供养事务中,如果有剩余,也可以用于个人事务。房屋被烧毁的人拿走也不应该阻止,即使只有八指长的空书也是重物品。


Mattikā pakatimattikā vā hotu pañcavaṇṇā vā sudhā vā sajjurasakaṅguṭṭhasilesādīsu vā yaṃkiñci dullabhaṭṭhāne ānetvā vā dinnaṃ tatthajātakaṃ vā rakkhitagopitaṃ tālapakkamattaṃ garubhaṇḍaṃ hoti, tampi saṅghakamme ca cetiyakamme ca kate atirekaṃ puggalikakamme dātuṃ vaṭṭati. Hiṅguhiṅgulakaharitālamanosilañjanādīni pana bhājanīyāni.

Dārubhaṇḍe yo koci veḷumhi vuttappamāṇo dārubhaṇḍako saṅghassa dinno vā tatthajātako vā rakkhitagopito garubhaṇḍaṃ, api ca sabbāpi dāruveḷucammapāsāṇādivikati dārubhaṇḍena saṅgahitā, tattha mañcapīṭhehi asaṅgahitāni āsandikādīni antamaso coḷena vā palālehi vā paṇṇehi vā katapīṭhaṃ upādāya sabbāni āsanāni.

Vaṅkaphalakaṃ dīghaphalakaṃ cīvaradhovanaphalakaṃ ghaṭṭanaphalakaṃ ghaṭṭanamuggaro dantakaṭṭhacchedanagaṇṭhikā daṇḍamuggaro nāvā ambaṇaṃ rajanadoṇi udakapaṭicchako dārumayo vā dantamayo vā veḷumayo vā sapādakopi apādakopi samuggo mañjūsā pādaggaṇhanakato atirekappamāṇo karaṇḍo udakadoṇi udakakaṭāhaṃ uḷuṅko kaṭacchupānīyasarāvaṃ pānīyasaṅkhoti etesu yaṃkiñci saṅghe dinnaṃ garubhaṇḍaṃ. Saṅkhathālakaṃ pana bhājanīyaṃ, tathā dārumayo udakatumbo.

Pādakathalikamaṇḍalaṃ dārumayaṃ vā hotu coḷapaṇṇādimayaṃ vā sabbaṃ garubhaṇḍaṃ. Ādhārako pattapidhānaṃ tālavaṇṭaṃ bījanī caṅkoṭakaṃ pacchi yaṭṭhisammuñjanī muṭṭhisammuñjanīti etesupi yaṃkiñci khuddakaṃ vā mahantaṃ vā dāruveḷupaṇṇacammādīsu yena kenaci kataṃ garubhaṇḍameva.

Thambhatulāsopānaphalakādīsu yaṃkiñci dārumayaṃ vā pāsāṇamayaṃ vā gehasambhārūpagaṃ yo koci kaṭasārako yaṃkiñci bhūmattharaṇaṃ yaṃkiñci akappiyacammaṃ, sabbaṃ saṅghikaṃ garubhaṇḍaṃ, bhūmattharaṇaṃ kātuṃ vaṭṭati. Eḷakacammaṃ pana paccattharaṇagatikaṃ hoti, tampi garubhaṇḍameva, kappiyacammāni bhājanīyāni, kurundiyaṃ pana sabbaṃ mañcappamāṇaṃ cammaṃ garubhaṇḍanti vuttaṃ.

Udukkhalaṃ musalaṃ suppaṃ nisadaṃ nisadapoto pāsāṇadoṇi pāsāṇakaṭāhaṃ sabbaṃ kasibhaṇḍampi garubhaṇḍaṃ, sabbaṃ cakkayuttayānaṃ garubhaṇḍameva. Mañcapīṭhānaṃ pādā ca aṭaniyo ca vāsiparasuādīnaṃ daṇḍā cāti etesu yaṃkiñci aniṭṭhitaṃ bhājanīyaṃ, tacchitamaṭṭhaṃ pana garubhaṇḍaṃ hoti, anuññātavāsiyā daṇḍo chattaṃ muṭṭhipaṇṇaṃ kattarayaṭṭhi upāhanā araṇisahitaṃ dhammakaraṇo pādaggaṇhanakato anatirittaṃ āmalakatumbaṃ āmalakaghaṭo lābukatumbaṃ lābukaghaṭo visāṇatumbanti sabbametaṃ bhājanīyaṃ, tato paraṃ garubhaṇḍaṃ.

Hatthidanto vā yaṃkiñci visāṇaṃ vā atacchitaṃ yathāgatameva bhājanīyaṃ, tehi katamañcapīṭhapādādīsu purimasadisova vinicchayo. Tacchitaniṭṭhitopi hiṅgukaraṇḍako añjanikaraṇḍako gaṇṭhikā vidho añjanī añjanisalākā udakapuñchanīti idaṃ sabbaṃ bhājanīyameva.


好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
无论是普通泥土还是五色泥土,或者石灰,或者从任何稀缺的地方带来并给予的,只要有棕榈叶大小,都是重物品,在僧团的事务和供养事务中,如果有剩余,也可以用于个人事务。但是辛香料、黄药、青黛、朱砂等是可以使用的。
在木器中,无论什么尺寸的木器,如果给僧团或在那里生长并被保管的,都是重物品,但是所有木制、竹制、皮革制的器皿都包括在木器中,其中没有包括床椅等,即使用布、稻草或叶子制作的椅子,全部都是。
弯曲的木板、长的木板、洗衣木板、擦洗木板、擦洗棍、切牙签的木块、棍子、船、盛染料的容器、水容器、木制的、牙制的、竹制的,有脚的或无脚的箱子、篮子,超过脚盆容量的箱子,任何一种给僧团的都是重物品。但是贝壳制的盘子和木制的水瓶是可以使用的。
无论是木制的还是石制的脚凳、垫子,全部都是重物品。支架、钵盖、棕榈叶制品、篮子、篓子、扫帚柄、拳头扫帚,这些无论大小,只要用木、竹、叶、皮革制成,都是重物品。
在梁、秤、台阶板等中,任何木制或石制的,只要是房屋用品,任何种类的箱子,任何不适当的皮革,全部都是僧团的重物品,但是可以用于铺地。羊皮是用于铺垫的,也是重物品,适当的皮革是可以使用的,但是全部长度达到床的大小的皮革都是重物品。
臼、杵、筛子、石臼、石臼架,所有农具都是重物品,所有车辆的零件也全部都是重物品。床椅的腿和榫头,以及刀具等的柄,如果未完成,是可以使用的,但是已经制作好的是重物品。经允许使用的刀柄,伞、拳头大小的叶片、杖、拖鞋,有火钻的火钻,不超过脚盆容量的柠檬瓶、柠檬罐、葫芦瓶、葫芦罐,全部都是可以使用的,超过这些就是重物品。
象牙或任何角,如果未加工,可以直接使用,已加工的,像制作床椅腿等一样判断。已加工但未完成的,如装香料的小箱子、装眼药的小箱子、木块、眼药棒、水瓶刷,全部都是可以使用的。


Mattikābhaṇḍe sabbaṃ manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ ghaṭapiṭharādikulālabhājanaṃ, pattakaṭāhaṃ aṅgārakaṭāhaṃ dhūmadānakaṃ dīparukkhako dīpakapallikā cayaniṭṭhakā chadaniṭṭhakā thupikāti sabbaṃ garubhaṇḍaṃ, etesu pana vuttanayesu garubhaṇḍesu yaṃkiñci veḷuādiṃ attano atthāya gaṇhantena samakaṃ vā atirekaṃ vā phātikammaṃ katvā gahetabbaṃ. Pādaggaṇhanakato anatirittappamāṇo pana ghaṭako patto thālakaṃ kañcanako kuṇḍikāti idamettha bhājanīyaṃ, yathā ca mattikābhaṇḍe evaṃ lohabhaṇḍepi kuṇḍikā bhājanīyakoṭṭhāsameva bhajati. Iti yaṃ bhājanīyaṃ vissajjanīyampi taṃ evaṃ vissajjiyavebhaṅgiyasaṅkhātaṃ aññaṃ parikkhāraṃ datvā khīyantassa dukkaṭaṃ, itaraṃ pana dātumeva na vaṭṭati. Issaravatāya dento thullaccayaṃ āpajjati, theyyacittena gaṇhanto bhaṇḍaṃ agghāpetvā kāretabbo. Yathā ca aññaṃ parikkhāraṃ datvā khīyantassa dukkaṭaṃ, tathā saṅghena asammatassa cīvaraṃ vā aññaṃ vā parikkhāraṃ datvā khīyantassa dukkaṭameva, anupasampanne sabbattha tikadukkaṭaṃ. Pakatiyā pana chandādivasena (pāci. 488) karontaṃ disvā ‘‘ko attho tassa dinnena, laddhāpi vinipātessati, na sammā upanessatī’’ti khīyantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Upasampannatā, dhammena laddhasammutitā, saṅghena saddhiṃ vikappanupagacīvaradānaṃ, pacchā khīyitukāmatāya khīyanāti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Dubbalasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Pariṇāmanasikkhāpadavaṇṇanā

Dvādasame sabbaṃ tiṃsakakaṇḍe pariṇāmanasikkhāpade vuttanayameva. Ayameva hi viseso, tattha attano pariṇāmitattā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ, idha puggalassa pariṇāmitattā suddhikapācittiyanti.

Pariṇāmanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sahadhammikavaggo aṭṭhamo.

9. Ratanavaggo

1. Antepurasikkhāpadavaṇṇanā

Ratanavaggassa paṭhame khattiyassāti khattiyajātikassa, muddhābhisittassāti khattiyābhisekena muddhani abhisittassa. Anikkhanto rājā itoti anikkhantarājakaṃ, tasmiṃ anikkhantarājake, sayanighareti attho. Ratanaṃ vuccati mahesī, niggatanti nikkhantaṃ, aniggataṃ ratanaṃ itoti aniggataratanakaṃ, tasmiṃ aniggataratanake, sayanighareti attho. Indakhīlaṃatikkameyyāti ettha attano āgatabhāvaṃ ajānāpetvā sayanigharassa ummāraṃ paṭhamaṃ pādaṃ atikkāmentassa dukkaṭaṃ, dutiyaṃ pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ āyasmantaṃ ānandaṃ ārabbha rañño antepurappavisanavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, paṭisaṃvidite appaṭisaṃviditasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Paṭisaṃviditasaññissa, na khattiyassa vā, na khattiyābhisekena abhisittassa vā, ubhosu vā, ubhinnaṃ vā aññatarasmiṃ nikkhante sayanigharaṃ pavisantassa, asayanighare, ummattakādīnañca anāpatti. Khattiyatā, abhisittatā, ubhinnampi sayanigharato anikkhantatā, appaṭisaṃviditatā, indakhīlātikkamoti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Antepurasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
在陶器中,所有人用于使用和享受的,如陶工制作的罐子、盘子、火盆、烟薰器、油灯架、油灯架、砖块、遮盖物、塔等,全部都是重物品。但是,在上述的重物品中,任何用竹等自己需要的,可以适当或多地破坏后拿取。但是,不超过脚盆容量的罐子、钵、盘、金属制品、瓶子,这些是可以使用的,在陶器中,瓶子也属于可使用的范畴。
像其他器具一样,给予其他可舍弃的物品后违背,有不适合,但其他的不能给予。以主人的身份给予,有重罪,以偷盗的心态拿取,应该按价赔偿。像给予其他器具后违背一样,未经僧团同意给予比丘的衣服或其他器具后违背,也有不适合,对于未受戒者,无论何种情况都有三个不适合。但是,看到出于自愿等原因而做的,认为"给予他有什么用,即使得到也会毁坏,不会正确地使用"而违背,对于发狂等人无罪。受戒、依法获得同意、与僧团共同分配衣服的布施、后来违背,这里有四个要素。起因等与取未给予的相似,但这是痛苦的感受。
弱劣学处的解说完毕。
转赠学处的解说
第十二,全部在三十品中的转赠学处,都按照同样的方式说明。这里的区别是,在那里是因自己的转赠而是舍物波逸提,在这里是因他人的转赠而是普通波逸提。
转赠学处的解说完毕。
第八品,同法品结束。
宝物品
进入后宫学处的解说
宝物品的第一,对于刹帝利,即刹帝利种姓的,加冕的,未出去的国王,在那未出去的国王的后宫。"宝物"称为王后,"出去"称为出去,未出去的宝物,在那未出去的宝物的后宫。越过"因陀罗桩"的,即不显示自己来到的事实而先踏入后宫门槛的第一步有不适合,第二步有波逸提。
在舍卫城,针对尊者阿难,在进入国王后宫的情况下制定,特殊规定,无限制的,有三波逸提,对于已知而视为未知,对于有疑虑的人有不适合。对于认为已知的人,不是刹帝利,也不是加冕的刹帝利,不管哪一个出去,进入后宫,在非后宫,对于发狂等人无罪。刹帝利性、加冕、两者都未出去后宫、未知、越过因陀罗桩,这里有五个要素。起因等与第一次赐予袈裟相似,但这是行为与不行为。
进入后宫学处的解说完毕。

2. Ratanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye ratananti muttādidasavidhaṃ. Ratanasammatanti yaṃkiñci manussānaṃ upabhogaparibhogaṃ. Ajjhārāme vāti parikkhittassa antopaṭikkhepe aparikkhittassa dvinnaṃ leḍḍupātānaṃ anto. Ajjhāvasatheti parikkhittassa antopaṭikkhepe, aparikkhittassa musalapātabbhantare. Ayaṃ panettha vinicchayo – jātarūparajataṃ attano atthāya uggaṇhantassa vā uggaṇhāpentassa vā nissaggiyaṃ pācittiyaṃ . Saṅghagaṇapuggalacetiyanavakammānaṃ atthāya dukkaṭaṃ, avasese muttādiratane sabbesampi atthāya dukkaṭameva. Kappiyavatthuṃ vā akappiyavatthuṃ vā antamaso mātusantakampi bhaṇḍāgārikasīsena paṭisāmentassa pācittiyaṃ, tādisaṃ pana attano santakaṃ katvā paṭisāmetuṃ vaṭṭati. ‘‘Idaṃ paṭisāmethā’’ti vutte pana ‘‘na vaṭṭatī’’ti paṭikkhipitabbaṃ. Sace kupitā pātetvā gacchanti, palibodho nāma hoti, paṭisāmetabbaṃ. Vihāre kammaṃ karontā vaḍḍhakīādayo vā rājavallabhā vā ‘‘yaṃkiñci upakaraṇaṃ vā sayanabhaṇḍaṃ vā paṭisāmetvā dethā’’ti vadanti, chandenapi bhayenapi na kātabbameva, guttaṭṭhānaṃ pana dassetuṃ vaṭṭati.

Ajjhārāmaajjhāvasathesupi yādise ṭhāne ‘‘bhikkhūhi vā sāmaṇerehi vā gahitaṃ bhavissatī’’ti āsaṅkā uppajjati, tādiseyeva ṭhāne uggahetvā vā uggahāpetvā vā saññāṇaṃ katvā nikkhipitabbaṃ, ‘‘yassa bhaṇḍaṃ naṭṭhaṃ, so āgacchatū’’ti ca ācikkhitabbaṃ. Atha yo āgacchati, so ‘‘kīdisaṃ te bhaṇḍaṃ naṭṭha’’nti pucchitabbo, sace saññāṇena sampādeti, dātabbaṃ. No ce, ‘vicināhī’ti vattabbo. Tamhā āvāsā pakkamantena patirūpānaṃ bhikkhūnaṃ hatthe, tesu asati patirūpānaṃ gahapatikānaṃ hatthe nikkhipitvā pakkamitabbaṃ. Yo pana neva pakkamati, na sāmikaṃ passati, tena thāvaraṃ senāsanaṃ vā cetiyaṃ vā pokkharaṇiṃ vā kāretabbo. Sace dīghassa addhuno accayena sāmiko āgacchati, taṃ dassetvā ‘anumodāhī’ti vattabbo. Sace nānumodati, ‘‘dehi me dhana’’nti codeti, samādapetvā dātabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha ratanauggaṇhanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘aññatra ajjhārāmā vā, ajjhāvasathā vā’’ti ayamettha duvidhā anupaññatti, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, anuññātaṭṭhāne anādariyena uggahetvā anikkhipantassa dukkaṭaṃ. Anuññātaṭṭhāne gahetvā nikkhipantassa, yaṃ hoti āmāsaṃ ratanasammataṃ, taṃ vissāsaṃ vā tāvakālikaṃ vā uggaṇhantassa, paṃsukūlasaññāya gaṇhato, ummattakādīnañca anāpatti. Ananuññātakaraṇaṃ, parasantakatā, vissāsaggāhapaṃsukūlasaññānaṃ abhāvo, uggahaṇaṃ vā uggahāpanaṃ vāti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.

Ratanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
第二,宝物,即各种珍珠等十种。被认为是宝物的,即任何人用于使用和享受的。在内围的园林中,即对于有围墙的,在两块砖之间的内部;在内部居所,即对于有围墙的,在研磨器内部。这里的判决是:为自己拾取或让他人拾取金银,是舍物波逸提。为僧团、团体、个人、新建筑的事务,是不适合。对于其余的珍珠等宝物,不管是什么,都是不适合。对于可用的或不可用的,甚至连母亲的也,以仓库管理员的身份保管,是波逸提,但是将这样的自己的物品保管,是可以的。如果有人说"请保管这个",应该拒绝说"不可以"。如果他们愤怒地丢下走了,这就是阻碍,应该保管。在寺院做工的木匠等或国王的亲信,说"请保管任何用具或卧具",出于同意或恐惧都不应该做,但是可以指示保管的地方。
在内围的园林或内部居所,如果怀疑"可能被比丘或沙弥拿走",就应该在那样的地方拾取或让他人拾取,并做标记,说"谁的物品丢失,他来取"。然后,谁来,应该问"你丢失了什么样的物品",如果他用标记识别出来,就应该给他。如果不能,应该说"请仔细找找"。离开那个住处时,应该交给合适的比丘,如果没有,应该交给合适的居士。如果有人既不离开,也找不到主人,就应该让他建造永久的住房或供养所或池塘。如果过了很长时间主人来了,应该给他看并说"请接受"。如果他不接受,说"给我钱",应该劝说后给他。
在舍卫城,针对某位比丘,在拾取宝物的情况下制定,除了内围的园林或内部居所外,这里有两种不许可的规定,一般规定,有告知的,在允许的地方不尊重地拾取而不放下,有不适合。在允许的地方拾取而放下,如果是被认为是宝物的,拾取为信任或临时的,以破衣服的心态拾取,对于发狂等人无罪。不许可的行为、他人的所有物、没有拾取或让他人拾取、拾取或让他人拾取,这里有四个要素。起因等与流浪相似。
宝物学处的解说完毕。

3. Vikālagāmappavesanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye santaṃ bhikkhuṃ anāpucchāti idaṃ cāritte vuttanayameva. Vikāleti majjhanhikātikkamato paṭṭhāya antoaruṇe, etasmiṃ antare ‘‘vikāle gāmappavesanaṃ āpucchāmī’’ti vā, ‘‘gāmaṃ pavisissāmī’’ti vā anāpucchitvā asati tathārūpe accāyike karaṇīye parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ atikkamantassa, aparikkhittassa upacāraṃ okkamantassa paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyaṃ. Sacepi sambahulā kenaci kammena gāmaṃ pavisanti, sabbehi aññamaññaṃ āpucchitabbaṃ. ‘‘Tasmiṃ gāme taṃ kammaṃ na sampajjatī’’ti aññaṃ gāmaṃ gacchantānaṃ puna āpucchanakiccaṃ natthi. Sace pana ussāhaṃ paṭippassambhetvā vihāraṃ gacchantā antarā aññaṃ gāmaṃ pavisitukāmā honti, āpucchitabbameva. Kulaghare vā āsanasālāyaṃ vā bhattakiccaṃ katvā telabhikkhāya vā sappibhikkhāya vā caritukāmena sace passe bhikkhu atthi, āpucchitabbo, asante ‘natthī’ti gantabbaṃ. Vīthiṃ otaritvā pana bhikkhuṃ disvāpi āpucchanakiccaṃ natthi. Yo pana gāmamajjhena maggo hoti, sace tena gacchantassa ‘‘telādīnaṃ atthāya carissāmī’’ti cittaṃ uppajjati, passe bhikkhuṃ disvā āpucchitabbaṃ. Maggā anokkamma carantassa pana āpucchanakiccaṃ natthi, okkamantassa vuttanayeneva pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha vikāle gāmappavesanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘santaṃ bhikkhu’’nti ca ‘‘anāpucchā’’ti ca ‘‘aññatra tathārūpā accāyikā karaṇīyā’’ti ca imā panettha tisso anupaññattiyo, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, kāle vikālasaññino, vematikassa ca dukkaṭaṃ. Kālasaññino pana, yo ca accāyike vā karaṇīye, santaṃ vā āpucchitvā, asantaṃ vā anāpucchitvā pavisati, antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyapaṭikkamanesu vā aññataraṃ gacchati, tassa, gāmena maggo hoti, tena gacchato, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti. Santaṃ bhikkhuṃ anāpucchatā, anuññātakāraṇābhāvo, vikāle gāmappavisananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Vikālagāmappavesanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Sūcigharasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe bhedanameva bhedanakaṃ, taṃ assa atthīti bhedanakaṃ. Tasmā evarūpe sūcighare karaṇakārāpanesu dukkaṭaṃ, paṭilābhena pana taṃ bhinditvā pācittiyaṃ desetabbaṃ.

Sakkesu sambahule bhikkhū ārabbha bahusūcigharaviññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sāṇattikaṃ, attanā vippakataṃ attanā vā, parehi vā, parehi vippakatampi attanā vā, parehi vā pariyosāpetvā labhantassa catukkapācittiyaṃ. Aññassatthāya karaṇakārāpanesu, aññena kataṃ paṭilabhitvā paribhuñjane dukkaṭaṃ. Gaṇṭhike araṇike vidhe añjaniyā añjanisalākāya vāsijaṭe udakapuñchaniyāti etesu yaṃkiñci aṭṭhiādīhi karontassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sūcigharatā, aṭṭhimayāditā, attano atthāya karaṇaṃ vā kārāpetvā vā paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.

Sūcigharasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
第三,有比丘在场的情况下,即使不请示也可以。"晚上"是从正午过后直到天亮。在这期间,如果不请示就说"我要进村"或进村,对于有围墙的村庄,越过围墙的第一步有不适合,第二步有波逸提。即使有许多人出于某种事由进村,都应该互相请示。如果说"在那个村庄,那件事不能成就",对于去另一个村庄的人,就无需再次请示。但是,如果他们减弱热情,想去寺院,应该再次请示。在家中或座堂做饭后,或想要化缘油或酥油,如果看到有比丘在场,应该请示,没有的话就可以去。但是,进入街道后看到比丘,就无需请示。如果通往村庄的道路,如果想要化缘油等,看到比丘就应该请示,但是不走道路而行走,就无需请示,进入的话按前述有波逸提。
在舍卫城,针对六群比丘,在晚上进村的情况下制定,"有比丘在场"、"不请示"、"除了那种紧急事务"这三种不许可,特殊规定,无限制的,有三波逸提,认为是晚上,对于有疑虑的人有不适合。但是,认为是白天的,无论是在紧急事务中,或请示了有比丘在场,或没有比丘在场而进入,在寺院附近的比丘居所、外道居所、退隐处等任何一处去,对于他、在村庄的道路上、在困境中、对于发狂等人无罪。不请示有比丘在场、没有许可的理由、晚上进村,这里有三个要素。起因等与赐予袈裟相似,但这是行为与不行为。
晚上进村学处的解说完毕。
针眼室学处的解说
第四,破坏就是破坏行为,即它有这样的破坏。所以,在这样的针眼室做制作或让他人制作,有不适合,但是通过获得后破坏,应该忏悔波逸提。
在萨迦,针对许多比丘,在要求许多针眼室的情况下制定,一般规定,有告知的,自己制作或让他人制作,获得后自己或他人完成,有四波逸提。为他人做制作,获得他人制作的后使用,有不适合。对于木块、火钻、眼药棒、眼药、水瓶刷等,用骨等制作的,对于发狂等人无罪。针眼室性、用骨等制作、为自己做制作或让他人做制作并获得,这里有三个要素。起因等与流浪相似。
针眼室学处的解说完毕。

5. Mañcapīṭhasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame mañcanti masārakādīsu aññataraṃ. Pīṭhampi tādisameva, taṃ pana mañco viya atidīghaṃ, āsandiko viya ca samaṃ caturassaṃ na hoti. Chedanakaṃ bhedanakasadisameva.

Sāvatthiyaṃ upanandaṃ ārabbha ucce mañce sayanavatthusmiṃ paññattaṃ, pamāṇikaṃ karontassa, pamāṇātikkantaṃ labhitvā chinditvā yathā pamāṇameva upari dissati, evaṃ nikhaṇitvā vā, uttānaṃ vā katvā, aṭṭakaṃ vā bandhitvā paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Pamāṇātikkantamañcapīṭhatā, attano atthāya karaṇaṃ vā kārāpetvā vā paṭilābhoti imānettha dve aṅgāni. Sesaṃ sabbaṃ sūcigharasikkhāpadasadisamevāti.

Mañcapīṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Tūlonaddhasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe tūlaṃ onaddhametthāti tūlonaddhaṃ, cimilikaṃ pattharitvā tūlaṃ pakkhipitvā upari cimilikāya onaddhanti vuttaṃ hoti. Uddālanakaṃ bhedanakasadisameva.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha tūlonaddhakārāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, āyoge kāyabandhane aṃsabaddhake pattatthavikāya parissāvane bimbohane, aññena kataṃ tūlonaddhaṃ paṭilabhitvā uddāletvā paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Bimbohanañcettha sīsappamāṇameva vaṭṭati, sīsappamāṇaṃ nāma yassa vitthārato tīsu koṇesu dvinnaṃ antaraṃ vidatthicaturaṅgulaṃ hoti, majjhe muṭṭhiratanaṃ, dīghato diyaḍḍharatanaṃ vā dviratanaṃ vā. Tūlonaddhamañcapīṭhatā, attano atthāya karaṇaṃ vā kārāpetvā vā paṭilābhoti imānettha dve aṅgāni. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Tūlonaddhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame nisīdananti santhatasadisaṃ santharitvā ekasmiṃ ante sugatavidatthippamāṇaṃ dvīsu ṭhānesu phāletvā katāhi tīhi dasāhi yuttassa parikkhārassetaṃ nāmaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha appamāṇikāni nisīdanāni dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘dasā vidatthī’’ti ayamettha anupaññatti, asādhāraṇapaññatti, pamāṇikaṃ vā ūnakaṃ vā karontassa, aññena kataṃ pamāṇātikkantaṃ paṭilabhitvā chinditvā paribhuñjantassa, vitānādīsu yaṃkiñci karontassa, ummattakādīnañca anāpatti. Nisīdanassa pamāṇātikkantatā, attano atthāya karaṇaṃ vā kārāpetvā vā paṭilābhoti imānettha dve aṅgāni. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbanti.

Nisīdanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame kaṇḍuppaṭicchādinti adhonābhiubbhajāṇumaṇḍalaṃ kaṇḍupīḷakaassāvathullakacchābādhānaṃ paṭicchādanatthaṃ anuññātaṃ cīvaraṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha appamāṇikāyo kaṇḍuppaṭicchādikāyo dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sesaṃ nisīdane vuttanayeneva veditabbanti.

Kaṇḍuppaṭicchādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā

Navame sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha appamāṇikāyo vassikasāṭikāyo dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha yaṃ vattabbaṃ, taṃ nisīdane vuttanayamevāti.

Vassikasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
第五,床,指某种类似床的。椅子也是类似的,但是比床更长,像长椅一样,不是正方形。破坏就和破坏行为一样。
在舍卫城,针对优波难陀,在高床睡眠的情况下制定,对于做合适尺寸的,获得超过尺寸的后切割,使上面只显示合适尺寸,或挖掘或摊平或用架子绑住使用,对于发狂等人无罪。超过尺寸的床椅性质、为自己做制作或让他人做制作并获得,这里有两个要素。其余全部和针眼室学处一样。
床椅学处的解说完毕。
垫被学处的解说
第六,垫被是在这里缝制的。即铺设席子后放入棉花,再用席子缝制的意思。拆除就和破坏行为一样。
在舍卫城,针对六群比丘,在制作垫被的情况下制定,在衣服绑带、肩带、盛器、过滤器、枕头等上,获得他人制作的垫被后拆除使用,对于发狂等人无罪。这里的枕头,只要尺寸合适即可,所谓尺寸合适,就是长宽各三掌,中间一掌。垫被和床椅的性质、为自己做制作或让他人做制作并获得,这里有两个要素。其余应该按照前述的方式理解。
垫被学处的解说完毕。
坐垫学处的解说
第七,坐垫,即铺设类似席子,在一端切成善逝掌量,用十个缝合的附属品。
在舍卫城,针对六群比丘,在使用无尺寸的坐垫的情况下制定,"十个掌"这里是不许可的规定,特殊规定,做合适尺寸或不足尺寸的,获得他人制作的超过尺寸的后切割使用,在帐篷等做任何事,对于发狂等人无罪。坐垫超过尺寸、为自己做制作或让他人做制作并获得,这里有两个要素。其余应该按照前述的方式理解。
坐垫学处的解说完毕。
搔痒布学处的解说
第八,搔痒布,即为了遮盖从脐部到膝盖的区域的搔痒疹、肿胀、粗糙皮肤的痛苦而允许的衣服。
在舍卫城,针对六群比丘,在使用无尺寸的搔痒布的情况下制定,一般规定,其余应该按照坐垫所说的方式理解。
搔痒布学处的解说完毕。
雨衣学处的解说
第九,在舍卫城,针对六群比丘,在使用无尺寸的雨衣的情况下制定,其余应该说的,应该按照坐垫所说的方式。
雨衣学处的解说完毕。

10. Nandasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame sāvatthiyaṃ āyasmantaṃ nandaṃ ārabbha sugatacīvarappamāṇaṃ cīvaraṃ dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sādhāraṇapaññatti, sesaṃ nisīdane vuttanayamevāti.

Nandasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ratanavaggo navamo.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Suddhapācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pāṭidesanīyakaṇḍo

1. Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Pāṭidesanīyesu paṭhame antaragharaṃ paviṭṭhāyāti vacanato sace tassā antarārāmādīsu ṭhatvāpi dadamānāya hatthato sayaṃ rathiyābyūhasiṅghāṭakagharānaṃ aññatarasmiṃ ṭhitopi gaṇhāti, doso natthi. Tassā pana rathiyādīsu ṭhatvā dadamānāya, rathiyādīsu vā, antarārāmādīsu vā ṭhatvāpi yaṃkiñci āmisaṃ ajjhoharaṇatthāya gaṇhato paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyaṃ. Tassa desetabbākāro gārayhaṃ āvusotiādinā nayena sikkhāpade dassitoyeva.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuṃ ārabbha aññātikāya bhikkhuniyā antaragharaṃ paviṭṭhāya hatthato āmisaṃ paṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, asādhāraṇapaññatti, anāṇattikaṃ, yathā cetaṃ, tathā sesānipi, tikapāṭidesanīyaṃ, yāmakālikādīsu paṭiggahaṇepi ajjhoharaṇepi dukkaṭaṃ, ekatoupasampannāya yāvakālikepi tatheva, ñātikāya aññātikasaññivematikānampi eseva nayo. Ñātikasaññino pana, ñātikāya vā dāpentiyā, upanikkhipitvā vā dadamānāya, yā ca antarārāmabhikkhunupassayatitthiyaseyyapaṭikkamanesu ṭhatvā gāmato bahi nīharitvā, yāmakālikādīni vā ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti deti, tassa, sikkhamānasāmaṇerīnañca hatthato gahetvā paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Paripuṇṇūpasampannatā, aññātikatā, antaraghare ṭhitāya hatthato sahatthā paṭiggahaṇaṃ, yāvakālikatā, ajjhoharaṇanti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Paṭhamapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye idha sūpantiādi vosāsanākāradassanaṃ. Apasakka tāva bhaginītiādi apasādetabbākāradassanaṃ. Tatrāyaṃ vinicchayo – ekenāpi bhikkhunā anapasādite ajjhoharaṇatthāya āmisaṃ gaṇhantānaṃ paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.

Rājagahe chabbaggiye ārabbha bhikkhuniyā vosāsantiyā nanivāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapāṭidesanīyaṃ, ekatoupasampannāya vosāsantiyā nanivārentassa dukkaṭaṃ, tathā anupasampannāya upasampannasaññino vematikassa ca. Anupasampannasaññino, pana yo ca attano vā bhattaṃ dāpentiyā, aññesaṃ vā bhattaṃ dentiyā, yaṃ vā na dinnaṃ, taṃ dāpentiyā, yattha vā na dinnaṃ, tattha, sabbesaṃ vā samakaṃ dāpentiyā, sikkhamānāya vā sāmaṇeriyā vā vosāsantiyā paṭiggahetvā bhuñjati, tassa, pañca bhojanāni ṭhapetvā sabbattha, ummattakādīnañca anāpatti. Paripuṇṇūpasampannatā, pañcabhojanatā, antaraghare anuññātapakārato aññathā vosāsanā, anivāraṇā, ajjhoharaṇanti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti.

Dutiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
第十,在舍卫城,针对尊者难陀,在使用善逝量衣服的情况下制定,一般规定,其余应该按照坐垫所说的方式。
难陀学处的解说完毕。
宝物品第九。
净波逸提的波罗提木叉解说
净波逸提的解说完毕。
波逸提品
第一波逸提学处的解说
在波逸提中,第一,进入家中,根据这一句话,如果站在寺院等处给她的,从她手中自己拿取街道、十字路口、房屋中的任何一处,没有过失。但是,站在街道等处给她,或站在街道等处、寺院等处给她任何食物为了摄取,在接受时有不适合,在摄取每一次有波逸提。应该以"可怜的朋友"等方式在学处中所示的方式忏悔。
在舍卫城,针对某位比丘,由不认识的比丘尼进入家中接受食物的情况下制定,特殊规定,无限制的,像这样,其余也一样,有三波逸提,在临时等的接受和摄取也有不适合,对于一位受戒者,临时等也同样,对于认识的和不认识的有疑虑的人也是同样。但是,对于认识的人,由认识的人给予或放下后给予,或站在寺院附近的比丘居所、外道居所、退隐处外从村庄带出,或说"有需要时使用"而给予,从她手中或学女戒者、沙弥女手中接受使用,对于发狂等人无罪。完全受戒、不认识、站在家中手中亲自接受、临时性质、摄取,这里有五个要素。起因等和羊毛相似。
第一波逸提学处的解说完毕。
第二波逸提学处的解说
第二,这里有"汤"等说劝阻的方式。"远离吧,姐妹"等是应该劝阻的方式。这里的判决是:即使一位比丘也,对于未劝阻的,为了摄取而拿取食物,在接受时有不适合,在摄取每一次有波逸提。
在王舍城,针对六群比丘,由比丘尼劝阻而未阻止的情况下制定,有三波逸提,对于一位受戒者,劝阻而未阻止有不适合,对于未受戒者,认为是受戒者的,对于有疑虑的人也同样。但是,对于未受戒者,无论是让自己的饭食给予,或让他人的饭食给予,或给予未给予的,或在未给予的地方给予,或平等地给予所有人,从学女戒者或沙弥女手中接受食用,除了五种饮食,在任何地方,对于发狂等人无罪。完全受戒、五种饮食、在家中以允许的方式以外而劝阻、未阻止、摄取,这里有五个要素。起因等和赐予袈裟相似。
第二波逸提学处的解说完毕。

3. Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye sekkhasammatānīti laddhasekkhasammutikāni. Pubbe animantitoti gharūpacārokkamanato paṭhamataraṃ upacāraṃ anokkamanteyeva pubbe animantito. Agilāno nāma yo sakkoti piṇḍāya carituṃ. Pāṭidesanīyanti gharūpacāraṃ okkamitvā āmisaṃ gaṇhantassa paṭiggahaṇe tāva dukkaṭaṃ, taṃ gahetvā yatthakatthaci bhuñjantassa ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.

Sāvatthiyaṃ sambahule bhikkhū ārabbha na mattaṃ jānitvā paṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘pubbe animantito, agilāno’’ti imā panettha dve anupaññattiyo, tikapāṭidesanīyaṃ, yāmakālikādīsu paṭiggahaṇepi ajjhohārepi dukkaṭaṃ, tathā asekkhasammate sekkhasammatasaññino vematikassa ca. Asekkhasammatasaññino, pana yo ca pubbe nimantito vā gilāno vā aññassa vā tesaṃ ghare paññattaṃ bhikkhaṃ gaṇhāti, yassa ca gharato nīharitvā, āsanasālādīsu vā bhikkhuṃ adisvā paṭhamaṃyeva nīharitvā, dvāramūle vā ṭhapitaṃ denti, tassa taṃ bhuñjantassa, niccabhattake, salākabhatte, pakkhike , uposathike, pāṭipadike, yāmakālikādiṃ ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti dinnaṃ paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Sekkhasammatatā, pubbe animantitatā, agilānatā, gharūpacārokkamanaṃ, ṭhapetvā niccabhattakādīni aññaṃ āmisaṃ gahetvā bhuñjananti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Tatiyapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
第三,受戒者认可的,即已获得受戒者的认可。"之前未受邀请的",即在进入家中之前,就未进入家中。"无病者",指能够化缘的人。"波逸提",即进入家中拿取食物,在接受时有不适合,拿取后在任何地方食用,每一次有波逸提。
在舍卫城,针对许多比丘,不知分寸而接受的情况下制定,"之前未受邀请的"、"无病者"这两种不许可,有三波逸提,在临时等的接受和摄取也有不适合,对于未受戒者认为是受戒者的,对于有疑虑的人也同样。但是,对于未受戒者认为是未受戒者的,无论是之前受邀请的或无病的,从他们家中拿取规定的托钵食,或从他们家中拿出后,在座堂等处没有看到比丘就立即拿出,或放在门口给的,对于他食用,常住饭、月中斋、月初斋、白月斋、"有需要时使用"而给予的,对于发狂等人无罪。受戒者认可、之前未受邀请、无病、进入家中、除了常住饭等外拿取其他食物食用,这里有五个要素。起因等和羊毛相似。
第三波逸提学处的解说完毕。

4. Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe yāni kho pana tāni āraññakānītiādi cīvaravippavāsasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ. Pubbe appaṭisaṃviditanti ettha yaṃ itthiyā vā purisena vā gahaṭṭhena vā pabbajitena vā ārāmaṃ vā ārāmūpacāraṃ vā pavisitvā ‘‘itthannāmassa, bhante, kulassa khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā āhariyissatī’’ti (pāci. 573) ārocitaṃ, taṃ pacchā yathāārocitameva vā āhariyatu, tassa parivāraṃ katvā aññaṃ vā tena saddhiṃ bahukampi, ‘‘itthannāmaṃ kulaṃ paṭisaṃviditaṃ katvā khādanīyaṃ vā bhojanīyaṃ vā gahetvā gacchatī’’ti sutvā aññāni vā kulāni tehi saddhiṃ āharantu, taṃ sabbaṃ paṭisaṃviditaṃ nāma. Yaṃ pana evaṃ anārocitaṃ anāhaṭañca, taṃ appaṭisaṃviditaṃ nāma. Agilāno nāma yo sakkoti piṇḍāya gantuṃ. Pāṭidesanīyanti evarūpaṃ antamaso ārāmamajjhena gacchantehi addhikehi dinnampi ārāme vā ārāmūpacāre vā paṭiggahetvā ajjhoharantassa paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyanti.

Sakkesu sambahule bhikkhū ārabbha ārāme core paṭivasante anārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilāno’’ti ayamettha ekā anupaññatti, tikapāṭidesanīyaṃ , yāmakālikādīsu āhāratthāya paṭiggahaṇepi ajjhohārepi dukkaṭameva, tathā paṭisaṃvidite appaṭisaṃviditasaññino vematikassa ca, paṭisaṃviditasaññino, pana gilānassa, yo ca paṭisaṃviditaṃ katvā āhaṭaṃ vā gilānāvasesakaṃ vā bahārāme vā paṭiggahitaṃ, tatthajātakameva vā mūlaphalādiṃ, yāmakālikādīsu vā yaṃkiñci ‘‘sati paccaye paribhuñjā’’ti laddhaṃ paribhuñjantassa, ummattakādīnañca anāpatti. Yathāvuttaāraññakasenāsanatā, yāvakālikassa atatthajātakatā, agilānatā, agilānāvasesakatā, appaṭisaṃviditatā, ajjhārāme paṭiggahaṇaṃ, ajjhoharaṇanti imānettha satta aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Catutthapāṭidesanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Pāṭidesanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Sekhiyakaṇḍo



好的,我继续直译巴利文文献《偷听学处的解说》的剩余部分:
第四,"那些住在林中的",应该按照衣服离开学处中所说的方式理解。"之前未知道的",即妇女或男子或在家人或出家人进入寺院或寺院附近,说"某某家的食物或饮食将被送来"告知的,之后就按照所告知的送来,或者围绕着他们而送来其他多的,或听说"某某家已被认知而拿取食物或饮食去"而与他们一起送来其他家的,这些全部都称为已知。但是,这样未告知未送来的,称为未知。"无病者",指能够去化缘的人。"波逸提",即这样的,即使是行人在寺院或寺院附近给的,接受后食用,在接受时有不适合,每一次食用有波逸提。
在萨迦,针对许多比丘,在寺院有盗贼居住而未告知的情况下制定,"无病者"这里是一种不许可,有三波逸提,在临时等为了食物而接受和食用也都有不适合,对于已知而视为未知的,对于有疑虑的人也同样。但是,对于已知的人,无论是无病的,或者已告知而送来的或残余物,在寺院外拿取的,或那里生长的根果等,或临时等任何"有需要时使用"而得到的,对于发狂等人无罪。如前所说的住林中,对于临时的非本地生长的,无病,残余物,未知,在寺院接受,食用,这里有七个要素。起因等和赐予袈裟相似,但这是行为与不行为。
第四波逸提学处的解说完毕。
净波逸提的波罗提木叉解说
波逸提的解说完毕。
学处品

1. Parimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā

Sekhiyesu paṭhame parimaṇḍalanti samantato maṇḍalaṃ. Sikkhā karaṇīyāti ‘‘evaṃ nivāsessāmī’’ti ārāmepi antaragharepi sabbattha sikkhā kātabbā, ettha ca yasmā vattakkhandhake vuttavattānipi sikkhitabbattā sekhiyāneva honti, tasmā pārājikādīsu viya paricchedo na kato. Cārittavinayadassanatthañca ‘‘yo pana bhikkhu olambento nivāseyya, dukkaṭa’’nti evaṃ āpattināmena avatvā ‘‘sikkhā karaṇīyā’’ti evaṃ sabbasikkhāpadesu pāḷi āropitā, padabhājane (pāci. 576) pana ‘‘āpatti dukkaṭassā’’ti vuttattā sabbattha anādariyakaraṇe dukkaṭaṃ veditabbaṃ.

Idāni parimaṇḍalanti ettha nābhimaṇḍalaṃ paṭicchādetvā jāṇumaṇḍalassa heṭṭhā jaṅghaṭṭhikato paṭṭhāya aṭṭhaṅgulamattaṃ nivāsanaṃ otāretvā nivāsentena parimaṇḍalaṃ nivatthaṃ nāma hoti, evaṃ anivāsetvā anādariyena purato vā pacchato vā olambetvā nivāsentassa dukkaṭaṃ. Na kevalañca tasseva, ye caññe ‘‘tena kho pana samayena chabbaggiyā gihinivatthaṃ nivāsenti, hatthisoṇḍakaṃ macchavālakaṃ catukkaṇṇakaṃ tālavaṇṭakaṃ satavalikaṃ nivāsenti, saṃvalliyaṃ nivāsentī’’ti khandhake (cūḷava. 280) nivāsanadosā vuttā, tathā nivāsentassapi dukkaṭameva.

Tattha hatthisoṇḍakaṃ nāma nābhimūlato hatthisoṇḍasaṇṭhānaṃ olambakaṃ katvā nivatthaṃ coḷikaitthīnaṃ nivāsanaṃ viya. Macchavālakaṃ nāma ekatodasantaṃ ekato pāsantaṃ olambetvā nivatthaṃ. Catukkaṇṇakaṃ nāma upari dve, heṭṭhato dveti evaṃ cattāro kaṇṇe dassetvā nivatthaṃ. Tālavaṇṭakaṃ nāma tālavaṇṭākārena sāṭakaṃ olambetvā nivatthaṃ. Satavalikaṃ nāma dīghasāṭakaṃ anekakkhattuṃ obhujitvā ovaṭṭikaṃ karontena nivatthaṃ, vāmadakkhiṇapassesu vā nirantaraṃ valiyo dassetvā nivatthaṃ. Sace pana jāṇuto paṭṭhāya ekā vā dve vā valiyo paññāyanti, vaṭṭati. Saṃvalliyanti mallakammakārādīhi viya kacchaṃ bandhitvā nivatthaṃ. Evaṃ nivāsetuṃ gilānassāpi maggappaṭipannassāpi na vaṭṭati. Yampi maggaṃ gacchantā ekaṃ vā dve vā kaṇṇe ukkhipitvā antaravāsakassa upari lagganti, anto vā ekaṃ kāsāvaṃ tathā nivāsetvā bahi aparaṃ nivāsenti, sabbaṃ na vaṭṭati.

Gilāno pana antokāsāvassa ovaṭṭikaṃ dassetvā aparaṃ upari nivāsetuṃ labhati, agilānena dve nivāsentena saguṇaṃ katvā nivāsetabbāni. Iti imaṃ khandhake paṭikkhittañca olambakañca sabbaṃ vivajjetvā vuttalakkhaṇasampannaṃ nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ nivāsetabbaṃ, tathā anivāsetvā yaṃkiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ.


好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的第一部分:
在学处中,第一,"整洁"是周围整洁。应该学习的,即"我们将这样穿着"在寺院、家中、任何地方都应该学习,因为在戒律中所说的应该遵守的行为也应该学习,所以像波罗夷等一样没有规定界限。为了显示行为的律仪,没有用过犯罪的名称说"任何比丘如果穿着松散,有不适合",而是在所有学处中说"应该学习",但是在词句分析中说"有不适合的过失",所以在任何地方不尊重地做,都有不适合。
现在,"整洁",即遮盖脐部,从膝盖以下向下八指量的衣服穿着,称为整洁地穿着,如果不这样穿而不尊重地从前或后垂下穿着,有不适合。不仅是他自己,在戒律中说"当时六群比丘穿着居士服,像象鼻、鱼网、四角、棕榈叶、百褶",这样穿着的人也有不适合。
其中,"象鼻",即从脐部下方垂下像象鼻一样的,像妇女的衣服一样穿着。"鱼网",即从一边到另一边垂下穿着。"四角",即上下各两个角显露穿着。"棕榈叶",即像棕榈叶一样垂下衣服穿着。"百褶",即长衣服多次折叠成圆形穿着,或在左右两边连续显露褶皱穿着。但是,如果从膝盖以下只有一两道褶皱显露,是可以的。"系腰",即像力士等系腰带一样穿着。这样穿着,即使是生病的或在路上行走的人,也不可以。即使走路时,提起一两个角放在内衣上,或里面穿一件袈裟,外面再穿另一件,都是不可以的。
但是,生病的人可以在内衣上显露圆形,再穿另一件外衣,不生病的人应该整洁地穿着两件。因此,应该避开戒律中所禁止的松散和垂下的,具有所说的特征的整洁无差别地穿着,如果不这样穿而做任何差别,都有不适合。


‘‘Nidānaṃ puggalaṃ vatthu’’ntiādike (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā ) pana vinicchaye surusurukārakaṃ kosambiyaṃ paññattaṃ, sāmisena hatthena pānīyathālakasasitthakapattadhovanapaṭisaṃyuttadvayaṃ bhaggesu sambahule bhikkhū ārabbha, sesāni sabbāneva sāvatthiyaṃ chabbaggiye ārabbha olambetvā nivāsanādivatthusmiṃ paññattāni. Sūpodanaviññattiyaṃ dhammadesanādīsu ca gilānavasena ekā anupaññatti, sabbāni sādhāraṇapaññattiyo, anāṇattikāni, sabbesu dukkaṭameva, añño āpattibhedo natthi, vipattivicāraṇā vuttāyeva, samuṭṭhānādīni sabbesaṃ avasāne dassayissāma. Anāpattimattaṃ pana aṅgañca sabbattha vattabbaṃ, tayidaṃ vuccati. Imasmiṃ tāva sikkhāpade asañcicca, assatiyā, ajānantassa, gilānassa, āpadāsu, ummattakādīnañca anāpatti.

Tattha asañciccāti ‘‘aparimaṇḍalaṃ nivāsessāmī’’ti evaṃ asañcicca, atha kho ‘‘parimaṇḍalaṃyeva nivāsessāmī’’ti virajjhitvā aparimaṇḍalaṃ nivāsentassa anāpatti. Assatiyāti aññāvihitassāpi tathā nivāsentassa anāpatti. Ajānantassāti parimaṇḍalaṃ nivāsetuṃ ajānantassa anāpatti, apica nivāsanavattaṃ uggahetabbaṃ. Yo pana sukkhajaṅgho vā hoti mahāpiṇḍikamaṃso vā, tassa sāruppatthāya aṭṭhaṅgulādhikampi otāretvā nivāsetuṃ vaṭṭati. Gilānassāti yassa jaṅghāya vā pāde vā vaṇo hoti, tassa ukkhipitvā vā otāretvā vā nivāsetuṃ vaṭṭati. Āpadāsūti vāḷā vā corā vā anubandhanti, evarūpāsu āpadāsu anāpatti . Ummattakādayo vuttanayā eva. Anādariyaṃ, anāpattikāraṇābhāvo, aparimaṇḍalanivāsananti imānettha tīṇi aṅgāni. Yathā cettha, evaṃ sabbattha purimāni dve tattha tattha vuttappaṭipakkhakaraṇañcāti tīṇiyeva honti, tasmā ito paraṃ tānipi avatvā anāpattimattameva vakkhāmāti.



好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的剩余部分:
"缘起、个人、事件"等的判决在《疑惑渡过》的第一波罗夷的解说中说,与食物相关的双重洗涤水器皿盘碗的行为,针对巴格(Bhagga)的许多比丘制定,其余全部都是针对舍卫城的六群比丘,在垂下穿着等的情况下制定。在汤饭通告等法说中,对于生病者有一种不许可,全部都是一般规定,无限制的,所有都有不适合,没有其他犯罪的区分,违犯的考虑已说过,起因等我们将在最后说明。但是,无罪的要素在任何地方都应该说。这就是所说的。在这个学处中,无意识地、忘记地、不知道地、生病地、在困境中、对于发狂等人无罪。
其中,无意识地,即不是"我要不整洁地穿着",而是本来要整洁地穿着,但违背而不整洁地穿着,无罪。忘记地,即使穿着了这样的,也无罪。不知道地,即不知道整洁地穿着,无罪,但应该学会穿着的规则。但是,对于腿瘦或大腿肉多的人,为了适合可以多穿八指以上。生病地,即腿或脚有伤口的人,提起或放下穿着,是可以的。在困境中,如野兽或盗贼追逐等这样的困境,无罪。发狂等人如前所说。不尊重、无罪的理由、不整洁地穿着,这里有三个要素。像这样,在任何地方前面两个,在那里那里所说的对立面做,共有三个,所以从此以后,只说无罪的

2. Dutiyaparimaṇḍalasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye ‘‘na, bhikkhave, gihipārutaṃ pārupitabba’’nti (cūḷava. 280) evaṃ paṭikkhittaṃ gihipārutaṃ apārupitvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā pārupanaṃ parimaṇḍalapārupanaṃ nāma, tattha yaṃkiñci setapaṭapārutaṃ paribbājakapārutaṃ ekasāṭakapārutaṃ surāsoṇḍapārutaṃ antepurikapārutaṃ mahājeṭṭhapārutaṃ kuṭippavesakapārutaṃ brāhmaṇapārutaṃ pāḷikārakapārutanti evamādi parimaṇḍalalakkhaṇato aññathā pārutaṃ, sabbametaṃ gihipārutaṃ nāma. Tasmā yathā setapaṭā aḍḍhapālakanigaṇṭhā pārupanti, yathā ca ekacce paribbājakā uraṃ vivaritvā dvīsu aṃsakūṭesu pāvuraṇaṃ ṭhapenti, yathā ca ekasāṭakā manussā nivatthasāṭakassa ekena antena piṭṭhiṃ pārupitvā ubho kaṇṇe ubhosu aṃsakūṭesu ṭhapenti, yathā ca surāsoṇḍādayo sāṭakena gīvaṃ parikkhipitvā ubho ante ure vā olambenti, piṭṭhiyaṃ vā khipanti, yathā ca antepurikāyo akkhitārakamattaṃ dassetvā oguṇṭhitaṃ pārupanti, yathā ca mahājeṭṭhā dīghasāṭakaṃ nivāsetvā tasseva ekenantena sakalasarīraṃ pārupanti, yathā ca kassakā khettakuṭiṃ pavisantā sāṭakaṃ paliveṭhetvā upakacchake pakkhipitvā tasseva ekenantena sarīraṃ pārupanti, yathā ca brāhmaṇā ubhinnaṃ upakacchakānaṃ antare sāṭakaṃ pavesetvā aṃsakūṭesu pakkhipanti, yathā ca pāḷikārako bhikkhu ekaṃsapārupanena pārutaṃ vāmabāhuṃ vivaritvā cīvaraṃ aṃsakūṭe āropeti, evaṃ apārupitvā sabbepi ete, aññe ca evarūpe pārupanadose vajjetvā nibbikāraṃ parimaṇḍalaṃ pārupitabbaṃ. Tathā apārupitvā ārāme vā antaraghare vā anādarena yaṃkiñci vikāraṃ karontassa dukkaṭaṃ, anāpatti purimasadisāyeva, yathā cettha, evaṃ sabbattha. Yattha pana viseso bhavissati, tattha vakkhāmāti.

3-4. Suppaṭicchannasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye suppaṭicchannoti suṭṭhu paṭicchanno, gaṇṭhikaṃ paṭimuñcitvā anuvātantena gīvaṃ paṭicchādetvā ubho kaṇṇe samaṃ katvā paṭisaṅgharitvā yāva maṇibandhaṃ paṭicchādetvā antaraghare gamissāmīti attho, tathā akatvā pana jāṇuṃ vā uraṃ vā vivaritvā gacchantassa dukkaṭaṃ.

Catutthe galavāṭakato paṭṭhāya sīsaṃ, maṇibandhato paṭṭhāya hatthe, piṇḍikamaṃsato paṭṭhāya pāde vivaritvā sesaṃ chādetvā nisinno suppaṭicchanno nāma hoti, ettha pana vāsūpagatassa anāpatti.

5-6. Susaṃvutasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame susaṃvutoti hatthaṃ vā pādaṃ vā akīḷāpento suvinītoti attho. Chaṭṭhepi eseva nayo.

7-8. Okkhittacakkhusikkhāpadavaṇṇanā

Sattame okkhittacakkhūti heṭṭhā khittacakkhu hutvā purato yugamattaṃ bhūmibhāgaṃ pekkhamāno, ekasmiṃ pana ṭhāne ṭhatvā hatthiassādiparissayābhāvaṃ oloketuṃ vaṭṭati. Aṭṭhamepi eseva nayo.

9-10. Ukkhittakasikkhāpadavaṇṇanā

Navame ukkhittakāyāti ukkhepena, itthambhūtalakkhaṇe karaṇavacanaṃ, ekato vā ubhato vā ukkhittacīvaro hutvāti attho, anto indakhīlato paṭṭhāya evaṃ na gantabbaṃ.

Dasame nisinnakāle dhamakaraṇaṃ nīharantenāpi cīvaraṃ anukkhipitvāva nīharitabbaṃ, vāsūpagatassa pana anāpatti.

11-12. Ujjagghikasikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasame ujjagghikāyāti mahāhasitaṃ hasantoti attho. Idhāpi hi itthambhūtalakkhaṇeyeva karaṇavacanaṃ.

Dvādasamepi eseva nayo. Ubhayattha hasanīyasmiṃ vatthusmiṃ mihitamattaṃ karontassa anāpatti.

13-

好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的剩余部分:
第二,"比丘们,不应穿居士服",这样被禁止,不穿居士服,使两耳平等地穿着,称为整洁地穿着。其中,任何白布、沙门服、单件衣服、酒徒服、后宫服、长老服、进入小屋服、婆罗门服,这样不符合整洁特征的穿着,全部都称为居士服。因此,像白布的半护腰尼乾陀教徒那样穿着,或有些沙门以一件衣服遮盖胸部,两肩放置;或有些人穿单件衣服,用一角遮背,两肩放置;或像酒徒等用衣服围绕颈部,两端垂下胸部或背部;或后宫女人只露出眼睛部分遮盖;或长老穿长衣服,用同一件衣服遮盖全身;或农夫进入田间小屋,用衣服裹住腰部,用同一角遮盖身体;或婆罗门在两腰部之间放入衣服,两肩放置;或比丘以单肩披衣,露出左臂,将衣服放在肩上。这样不穿着,所有这些人,以及其他这样的穿着错误,避开而整洁地穿着。这样不穿而在寺院或家中不尊重地做任何差别,有不适合,无罪如前所说,像这样在任何地方。但是,如果有特别的,我将说。
第三、第四,完全遮盖学处的解说
第三,完全遮盖,即完全遮盖,解开结扣,遮盖颈部,使两耳平等,收拢直到手腕遮盖,打算进入家中,如果不这样做而露出膝盖或胸部行走,有不适合。
第四,从颈部开始遮盖头部,从手腕开始遮盖手,从膝盖肉开始遮盖脚,其余遮盖而坐,称为完全遮盖,但对于已入室的,无罪。
第五、第六,完全收拢学处的解说
第五,完全收拢,即不使手或脚摇动,善调伏的意思。第六也是同样的。
第七、第八,垂下眼睛学处的解说
第七,垂下眼睛,即向下看,观察前方约一肘长的地面部分,但站在一处观察没有大象、马等危险的是可以的。第八也是同样的。
第九、第十,举起衣服学处的解说
第九,举起身体,即用举起的方式,这里表示动作的方式,或单独或双方举起衣服的意思,从内部柱子开始不应这样走。
第十,坐时拿出敲打,也应不举起衣服而拿出,但对于已入室的,无罪。
第十一、第十二,大笑学处的解说
第十一,大笑,即大笑的意思。这里也是表示动作的方式。
第十二也是同样的。在两处,对于可笑的事物只微笑,无罪。
第十三-

14. Uccasaddasikkhāpadavaṇṇanā

Terasame appasaddoti na uccāsaddamahāsaddo hutvā. Cuddasamepi eseva nayo. Ayaṃ panettha appasaddatāparicchedo – sace dvādasahatthe gehe ādimhi saṅghatthero, majjhe dutiyatthero , ante tatiyattheroti evaṃ nisinnesu yaṃ saṅghatthero dutiyattherena saddhiṃ manteti, dutiyatthero ca tassa saddaṃ suṇāti, kathañca vavatthapeti. Tatiyatthero pana saddameva suṇāti, kathaṃ na vavatthapeti, ettāvatā appasaddo hoti. Sace pana tatiyatthero kathañca vavatthapeti, mahāsaddo nāma hoti.

15…Pe…20. kāyappacālakādisikkhāpadavaṇṇanā

Ito paresu chasu kāyappacālakanti kāyaṃ cāletvā cāletvā, esa nayo sabbattha. Tasmā kāyādīni paggahetvā niccalāni ujukāni ṭhapetvā gantabbañceva nisīditabbañca, nisīdanappaṭisaṃyuttesu tīsu vāsūpagatassa anāpatti.

21-22. Khambhakatasikkhāpadavaṇṇanā

Ekavīsadvāvīsesu khambhakatoti kaṭiyaṃ hatthaṃ ṭhapetvā katakhambho.

23-24. Oguṇṭhitasikkhāpadavaṇṇanā

Tevīsacatuvīsesu oguṇṭhitoti sasīsaṃ pāruto.

25. Ukkuṭikasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcavīse ukkuṭikā vuccati paṇhiyo ukkhipitvā aggapādeheva, aggapāde vā ukkhipitvā paṇhīhiyeva bhūmiyaṃ phusantassa gamanaṃ, karaṇavacanaṃ panettha vuttalakkhaṇameva.

26. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā

Chabbīse na pallatthikāyāti hatthapallatthikāya vā dussapallatthikāya vā na nisīditabbaṃ. Anādarena nisīdantassa dukkaṭaṃ, vāsūpagatassa pana idhāpi purimesu ca dvāvīsacatuvīsesu anāpatti.

Chabbīsatisāruppasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

27. Sakkaccapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Bhojanappaṭisaṃyuttesu paṭhame sakkaccanti satiṃ upaṭṭhāpetvā.

28. Pattasaññīpaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye patte saññā pattasaññā, sā assa atthīti pattasaññī, attano bhājane upanibaddhasaññī hutvāti attho.

29. Samasūpakapaṭiggahaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye samasūpako nāma yattha muggamāsehi vā kulatthādīhi vā kato hatthahāriyo sūpo bhattassa catutthabhāgappamāṇo hoti, tato hi adhikaṃ gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Ṭhapetvā pana sūpaṃ avasesā sabbāpi sūpeyyabyañjanavikati rasaraso nāma hoti, tasmiṃ rasarase, ñātakānaṃ vā pavāritānaṃ vā aññassatthāya vā attano dhanena vā idha anāpatti.

30…Pe…32. samatittikasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe samatittikanti samapuṇṇaṃ samabharitaṃ adhiṭṭhānupagapattassa antomukhavaṭṭilekhaṃ anatikkamitvā racitaṃ. Piṇḍapātanti yaṃkiñci yāvakālikaṃ. Anadhiṭṭhānupage pana yāvakālikaṃ yāmakālikādīni ca yatthakatthaci thūpīkatānipi vaṭṭanti, yaṃ pana dvīsu pattesu gahetvā ekaṃ pūretvā vihāraṃ harati, yaṃ vā pakkhipiyamānaṃ pūvaucchukkhaṇḍaphalāphalādi heṭṭhā orohati , takkolavaṭaṃsakādayo vā upari ṭhapetvā diyyanti, yañca paṇṇe vā thālake vā pakkhipitvā pattamatthake ṭhapitaṃ hoti, na taṃ thūpīkataṃ nāma, tasmā taṃ sabbaṃ vaṭṭati. Idha pana gilānassāpi anāpatti natthi, tasmā tenapi samatittikoyeva gahetabbo. Sabbattha pana paṭiggahetumeva na vaṭṭati, paṭiggahitaṃ pana suppaṭiggahitaṃ paribhuñjituṃ vaṭṭati. Pañcamachaṭṭhāni vuttanayāneva.

33-

好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的剩余部分:
第十三、第十四,低声学处的解说
第十三,低声,即不发出大声。第十四也是同样的。这里低声的界限是:如果在十二肘大的房子里,前面是长老,中间是次长老,后面是三长老,长老与次长老交谈,次长老能听到他的声音,但三长老只能听到声音而不能明白内容,这样就算是低声。如果三长老也能明白内容,就算是大声。
第十五到第二十,身体摇晃等学处的解说
在此之后的六个,身体摇晃,即摇晃身体,这个方式适用于所有。因此,应该保持身体等坚定正直地行走和坐下,在与坐下相关的三个,对于已入室的人无罪。
第二十一、第二十二,手放腰上学处的解说
在二十一和二十二,手放腰上,即手放在腰上。
第二十三、第二十四,遮盖学处的解说
在二十三和二十四,遮盖,即遮盖头部。
第二十五,蹲坐学处的解说
在二十五,称为蹲坐,即抬起脚掌用脚尖接触地面行走,或抬起脚尖用脚掌接触地面行走,这里表示动作的方式。
第二十六,跪坐学处的解说
在二十六,不应跪坐,即不应用手或衣服跪坐。不尊重地坐下有不适合,但对于已入室的人,在这里和前面的二十二和二十四也无罪。
二十六个适当的学处的解说完毕。
第二十七,恭敬接受学处的解说
在与饮食相关的第一个,恭敬,即保持正念。
第二十八,知道钵学处的解说
第二,知道钵,即有关钵的知识,即对自己的器皿有认知。
第二十九,等量汤学处的解说
第三,等量汤,即用绿豆等制作的可用手提的汤,分量为饭的四分之一,超过这个量就有不适合。但除了汤,其余所有的汤菜等调味品,对于亲属或被邀请的人或为自己的钱而给予,这里无罪。
第三十到第三十二,等量学处的解说
第四,等量,即充满到等量,不超过内部凹槽的量而制作。"托钵食",即任何临时性的。但对于无限量的,临时性的、白天性等任何地方积聚的也可以,但拿两个钵装满一个带回寺院,或放入时从下面掉落的饼、水果等,或放在上面的香料等,或放在叶子或盘子上放在钵顶,这不称为积聚。因此,所有这些都可以。这里对于生病的人也无罪,所以他也应该等量接受。但在任何地方都不应该接受,只应该恰当地接受后食用。第五和第六按照所说的方式。
第三十三-

34. Sapadānasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame sapadānanti tattha tattha odhiṃ akatvā anupaṭipāṭiyā. Yo pana aññesaṃ vā dento, aññabhājane vā ākiranto tato tato omasati, tassa, uttaribhaṅgañca uppaṭipāṭiyā gaṇhantassāpi idha anāpatti. Aṭṭhamaṃ vuttanayameva.

35. Thūpakatasikkhāpadavaṇṇanā

Navame thūpakatoti matthakato vemajjhatoti attho. Yo pana parittake sese ekato saṅkaḍḍhitvā omadditvā bhuñjati, tassāpi anāpatti.

36. Odanappaṭicchādanasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame yassa bhattasāmikā māghātasamayādīsu byañjanaṃ paṭicchādetvā denti, yo ca na bhiyyokamyatāya paṭicchādeti, tesaṃ anāpatti, gilānassa pana anāgatattā āpattiyeva.

37. Sūpodanaviññattisikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasame ñātakānaṃ vā pavāritānaṃ vā aññassatthāya attano dhanenāti idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.

38. Ujjhānasaññīsikkhāpadavaṇṇanā

Dvādasame ujjhāne saññā ujjhānasaññā, sā assa atthīti ujjhānasaññī. Idhāpi gilāno na muccati, ‘‘dassāmī’’ti vā, ‘‘dāpessāmī’’ti vā olokentassa pana, na ujjhānasaññissa ca anāpatti.

39. Kabaḷasikkhāpadavaṇṇanā

Terasame nātimahantanti mayūraṇḍaṃ atimahantaṃ, kukkuṭaṇḍaṃ atikhuddakaṃ, tesaṃ vemajjhappamāṇaṃ. Mūlakhādanīyādibhede pana sabbakhajjake phalāphale ca anāpatti.

40. Ālopasikkhāpadavaṇṇanā

Cuddasame parimaṇḍalanti adīghaṃ. Idha pana khajjakaphalāphalehi saddhiṃ uttaribhaṅgepi anāpatti.

41-42. Anāhaṭasikkhāpadavaṇṇanā

Pannarasame anāhaṭeti anāharite, mukhadvāraṃ asampatteti attho. Soḷasame sabbahatthanti sakalaṃ hatthaṃ.

43. Sakabaḷasikkhāpadavaṇṇanā

Sattarasame sakabaḷenāti ettha yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ hoti, tattake sati kathentassa āpatti. Yo pana dhammaṃ kathento hariṭakādīni mukhe pakkhipitvā katheti, yattakena vacanaṃ aparipuṇṇaṃ na hoti, tattake mukhamhi sati vaṭṭati.

44. Piṇḍukkhepakasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhārasame piṇḍukkhepakanti piṇḍaṃ ukkhipitvā ukkhipitvā, idhāpi khajjakaphalāphalesu anāpatti.

45. Kabaḷāvacchedakasikkhāpadavaṇṇanā

Ekūnavīsatime kabaḷāvacchedakanti kabaḷaṃ avacchinditvā avacchinditvā, idha khajjakaphalāphalehi saddhiṃ uttaribhaṅgepi anāpatti.

46. Avagaṇḍakārakasikkhāpadavaṇṇanā

Vīsatime avagaṇḍakārakanti makkaṭo viya gaṇḍe katvā katvā, idha phalāphalamattake anāpatti.

47. Hatthaniddhunakasikkhāpadavaṇṇanā

Ekavīsatime hatthaniddhunakanti hatthaṃ niddhunitvā niddhunitvā, anāpattiyaṃ panettha ‘‘kacavaraṃ chaḍḍento hatthaṃ niddhunātī’’ti (pāci. 623) idaṃ adhikaṃ.

48. Sitthāvakārakasikkhāpadavaṇṇanā

Dvāvīsatime sitthāvakārakanti sitthāni avakiritvā avakiritvā, idhāpi ‘‘kacavaraṃ chaḍḍento sitthaṃ chaḍḍayatī’’ti (pāci. 623) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.

49. Jivhānicchārakasikkhāpadavaṇṇanā

Tevīsatime jivhānicchārakanti jivhaṃ nicchāretvā nicchāretvā.

50-51. Capucapukārakasikkhāpadavaṇṇanā

Catuvīsatime capucapukārakanti capu capūti evaṃ saddaṃ katvā katvā. Pañcavīsatimepi eseva nayo.

52…Pe…

好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的剩余部分:
第三十四,有次序学处的解说
第七,有次序,即在那里那里不设限地连续。但是,给予他人或在另一个器皿中倒出时,从那里那里越过,即使是超出次序地拿取,这里也无罪。第八按照前述的方式。
第三十五,堆积学处的解说
第九,堆积,即从顶部到中间。但是,将少量的剩余物聚拢后压碎而食用,他也无罪。
第三十六,遮盖饭学处的解说
第十,其饭主在屠宰时等遮盖菜肴时给予,如果不是出于过度欲望而遮盖,他们无罪,但对于生病的人由于未到来就有罪。
第三十七,通告汤饭学处的解说
第十一,对于亲属或被邀请的人或为自己的钱而给予,这里的无罪是额外的。
第三十八,有责备想法学处的解说
第十二,有责备的想法,即有责备的想法。这里生病的人也不免,但对于"我将给予"或"我将让给予"而观察的人,无罪,也无责备的想法。
第三十九,整块学处的解说
第十三,不太大,即孔雀蛋太大,鸡蛋太小,它们的中等量。但对于各种可食用的果实等,无罪。
第四十,破碎学处的解说
第十四,整洁,即不长。这里,即使与可食用的果实一起,超出部分也无罪。
第四十一、第四十二,未送来学处的解说
第十五,未送来,即未送来,意思是未到口。第十六,全手,即整个手。
第四十三,自己一块学处的解说
第十七,自己一块,即这里说话不完整时,有罪。但是,讲法时,把姜黄等放入口中讲话,只要说话不不完整,在口中时是可以的。
第四十四,抛掷食物学处的解说
第十八,抛掷食物,即抛掷食物,这里对于可食用的果实等也无罪。
第四十五,破碎食物学处的解说
第十九,破碎食物,即破碎食物,这里与可食用的果实等超出部分也无罪。
第四十六,做成团块学处的解说
第二十,做成团块,像猴子一样做成团块,这里只对于果实等无罪。
第四十七,摇动手学处的解说
第二十一,摇动手,即摇动手,这里的无罪是"摇动手扔垃圾"。
第四十八,吐出唾沫学处的解说
第二十二,吐出唾沫,即吐出唾沫,这里的无罪是"吐出唾沫扔垃圾"。
第四十九,伸出舌头学处的解说
第二十三,伸出舌头,即伸出舌头。
第五十、第五十一,发出咀嚼声学处的解说
第二十四,发出咀嚼声,即发出"咀嚼声"。第二十五也是同样的。
第五十二-

54. hatthanillehakādisikkhāpadavaṇṇanā

Chabbīsatime hatthanillehakanti hatthaṃ nillehitvā nillehitvā. Bhuñjantena hi aṅgulimattampi nillehituṃ na vaṭṭati. Ghanayāguphāṇitapāyāsādike pana aṅgulīhi gahetvā aṅguliyo mukhe pavesetvā bhuñjituṃ vaṭṭati, sattavīsatimaaṭṭhavīsatimesupi eseva nayo. Tasmā ekaṅguliyāpi patto na nillehitabbo, ekaoṭṭhopi ca jivhāya na nillehitabbo, oṭṭhamaṃsehi eva pana gahetvā anto pavesetuṃ vaṭṭati.

55. Sāmisasikkhāpadavaṇṇanā

Ekūnatiṃsatime na sāmisenāti etaṃ paṭikūlavasena paṭikkhittaṃ, tasmā saṅghikampi puggalikampi gihisantakampi attano santakampi saṅkhopi sarāvakampi thālakampi na gahetabbameva, gaṇhantassa dukkaṭaṃ. Sace pana hatthassa ekadeso āmisamakkhito na hoti, tena padesena gahetuṃ vaṭṭati, idha ‘‘dhovissāmīti vā, dhovāpessāmīti vā paṭiggaṇhātī’’ti (pāci. 631) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ.

56. Sasitthakasikkhāpadavaṇṇanā

Tiṃsatime ‘‘uddharitvā vā bhinditvā vā paṭiggahe vā nīharitvā vā chaḍḍetī’’ti idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ. Tattha uddharitvā vāti sitthāni udakato uddharitvā, ekasmiṃ ṭhāne rāsiṃ katvā udakaṃ chaḍḍeti. Bhinditvā vāti sitthāni bhinditvā udakagatikāni katvā chaḍḍeti. Paṭiggahe vāti paṭiggahena paṭicchantānaṃ paṭiggahe chaḍḍeti. Nīharitvāti bahi nīharitvā chaḍḍeti, evaṃ chaḍḍentassa anāpatti.

Tiṃsabhojanappaṭisaṃyuttasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

57. Chattapāṇisikkhāpadavaṇṇanā

Dhammadesanāpaṭisaṃyuttesu paṭhame yaṃkiñci chattaṃ pāṇimhi assāti chattapāṇi. So taṃ chattaṃ yatthakatthaci sarīrāvayave ṭhapetvāpi yāva hatthena na muñcati, tāvassa dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Sace panassa añño chattaṃ dhāreti, passe vā ṭhitaṃ hoti, hatthato apagatamatte chattapāṇi nāma na hoti, tassa desetuṃ vaṭṭati. Dhammaparicchedo cettha padasodhamme vuttanayeneva veditabbo.

58-59. Daṇḍapāṇisikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye daṇḍo nāma majjhimassa purisassa catuhatthappamāṇo, daṇḍapāṇibhāvo panassa chattapāṇimhi vuttanayeneva veditabbo. Tatiyepi eseva nayo. Asiṃ sannahitvā ṭhitopi hi satthapāṇisaṅkhyaṃ na gacchati.

60. Āvudhapāṇisikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe sabbāpi dhanuvikati saddhiṃ saravikatiyā āvudhanti veditabbā, tasmā saddhiṃ vā sarena dhanuṃ gahetvā, suddhadhanuṃ vā suddhasaraṃ vā sajiyadhanuṃ vā nijjiyadhanuṃ vā gahetvā ṭhitassa vā nisinnassa vā dhammaṃ desetuṃ na vaṭṭati. Sace panassa dhanu khandhepi paṭimukkaṃ hoti, yāva na gaṇhāti, tāva vaṭṭati.

61-62. Pādukasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame pādukāruḷhassāti chattadaṇḍake aṅgulantarikaṃ appavesetvā kevalaṃ akkantassa vā, pavesetvā ṭhānavasena paṭimukkassa vā. Chaṭṭhepi eseva nayo. Idha pana yvāyaṃ paṇhikabandhaṃ omuñcitvā ṭhānavasena ‘‘omukko’’ti vuccati, tassāpi na vaṭṭati.



好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的剩余部分:
第五十四,舔手学处的解说
第二十六,舔手,即舔手。因为进食时,连一个指头也不应该舔。但是,用手指抓取浓稠的粥、糖浆、奶糊等,伸入口中进食是可以的,第二十七和第二十八也是同样的。因此,连一个手指也不应该舔钵,一个嘴唇也不应该用舌头舔,但用嘴唇肉抓取进入内部是可以的。
第五十五,有食物的学处的解说
第二十九,不应该用有食物的,这是出于厌恶而禁止的,因此,无论是僧团的、个人的、居士的、自己的,碗、盘子、碟子都不应该拿取,拿取就有不适合。但是,如果手的一部分没有沾染食物,用那部分拿取是可以的,这里的"打算洗或让洗"是额外的无罪。
第五十六,有唾液的学处的解说
第三十,"提起或破碎或在容器中或拿出而扔掉",这是额外的无罪。其中,"提起或"是从水中提起唾沫,在一处堆积后倾倒水。"破碎或"是破碎唾沫使其进入水中而扔掉。"在容器中或"是在容器中的人扔掉。"拿出而"是拿出外面而扔掉,这样扔掉无罪。
与三十种饮食相关的学处的解说完毕。
第五十七,持伞学处的解说
在与法说相关的第一个,手中有任何伞,称为持伞。只要手中握着伞,无论放在身体的任何部位,都不应该为他说法。但是,如果有其他人拿着伞,或看到放在那里,一旦脱离手掌,就不算持伞,可以为他说法。这里的法说范围应该按照前述的词义理解。
第五十八、第五十九,持杖学处的解说
第二,杖即成年人四肘长,持杖的状态应该按照对持伞的说明理解。第三也是同样的。即使手握剑站立,也不算持武器。
第六十,持武器学处的解说
第四,所有的弓箭连同箭支都应该理解为武器,因此,无论是握着弓箭,还是单独的弓或箭,或有弦的弓或无弦的弓,站立或坐着,都不应该为他说法。但是,如果弓放在肩上前面,在还没有拿起时,可以。
第六十一、第六十二,穿鞋学处的解说
第五,穿鞋,即完全踩在伞柄的指缝中,或完全脱下而站立。第六也是同样的。这里,所谓"脱下"是指解开脚踝绳而站立。

63. Yānasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame sacepi dvīhi janehi hatthasaṅghāṭena gahito, sāṭake vā ṭhapetvā vaṃsena vayhati, ayutte vā vayhādike yāne visaṅkharitvā vā ṭhapite cakkamattepi nisinno hoti, yānagatotveva saṅkhaṃ gacchati. Sace pana dvepi ekayāne nisinnā honti, vaṭṭati. Visuṃ nisinnesupi ucce yāne nisinnena nīce nisinnassa desetuṃ vaṭṭati, samappamāṇepi vaṭṭati, tathā purime nisinnena pacchime nisinnassa. Pacchime pana uccatarepi nisinnena desetuṃ na vaṭṭati.

64. Sayanasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame sayanagatassāti antamaso kaṭasārakepi pakatibhūmiyampi nipannassa uccepi mañce vā pīṭhe vā bhūmippadese vā ṭhitena nisinnena vā desetuṃ na vaṭṭati. Sayanagatena pana sayanagatassa uccatare vā samappamāṇe vā nipannena desetuṃ vaṭṭati. Nipannena pana ṭhitassa vā nisinnassa vā nipannassa vā, nisinnena ca ṭhitassa vā nisinnassa vā, ṭhitena ṭhitasseva vaṭṭati.

65. Pallatthikasikkhāpadavaṇṇanā

Navame hatthapallatthikādīsu yāya kāyaci nisinnassa desetuṃ na vaṭṭati.

66. Veṭhitasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame veṭhitasīsassāti dussaveṭhena vā moḷiādīhi vā yathā kesanto na dissati, evaṃ veṭhitasīsassa, tenevassa anāpattiyaṃ ‘‘kesantaṃ vivarāpetvā desetī’’ti (pāci. 643) vuttaṃ.

67. Oguṇṭhitasikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasame oguṇṭhitasīsassāti sasīsaṃ pārutassa, anāpattiyaṃ panettha ‘‘sīsaṃ vivarāpetvā desetī’’ti (pāci. 644) adhikaṃ.

68. Chamāsikkhāpadavaṇṇanā

Dvādasame chamāyaṃ nisīditvāti bhūmiyaṃ nisīditvā. Āsaneti antamaso vatthampi tiṇānipi santharitvā nisinnassa.

69. Nīcāsanasikkhāpadavaṇṇanā

Terasame ucce āsaneti antamaso bhūmippadesepi unnatappadese nisinnassa.

70. Ṭhitasikkhāpadavaṇṇanā

Cuddasame na ṭhito nisinnassāti sace therassa upaṭṭhānaṃ gantvā ṭhitaṃ daharaṃ āsane nisinno mahāthero pañhaṃ pucchati, na kathetabbaṃ. Gāravena pana theraṃ ‘‘uṭṭhahitvā pucchā’’ti vattuṃ na sakkā, tasmā ‘‘passe ṭhitassa bhikkhuno kathessāmī’’ti kathetuṃ vaṭṭati.

71. Pacchatogamanasikkhāpadavaṇṇanā

Pannarasame sace purato gacchanto pañhaṃ pucchati, tassa taṃ akathetvā ‘‘pacchimassa bhikkhuno kathessāmī’’ti kathetabbaṃ. Saddhiṃ uggahitadhammaṃ pana sajjhāyituṃ, samadhurena vā gacchantassa kathetuṃ vaṭṭati.

72. Uppathenagamanasikkhāpadavaṇṇanā

Soḷasame na uppathenāti ettha sace dvepi sakaṭamaggasmiṃ ekekacakkapathena vā uppathena vā samadhuraṃ gacchanti, vaṭṭati.

73. Ṭhitouccārasikkhāpadavaṇṇanā

Sattarasame ‘‘asañciccā’’ti anāpattiyaṃ sace paṭicchannaṭṭhānaṃ gacchantassa sahasā uccāro vā passāvo vā nikkhamati, asañcicca kato nāma hoti.



好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的剩余部分:
第六十三,乘坐学处的解说
第七,即使被两个人用手抱着,或放在衣服上用竹扇运送,或在不适合乘坐的车辆上整理或放置,甚至只是坐在轮子上,也算是乘坐。但是,如果两人坐在同一辆车上,是可以的。即使分别坐在高低不同的车上,高处坐着的可以为低处坐着的说法,即使是同等高度也可以,前面坐着的也可以为后面坐着的说法,但后面高处坐着的不可以为前面说法。
第六十四,卧息学处的解说
第八,对于躺下的人,即使只是在席子或地面上,即使在高床或椅子或地面上站着或坐着,也不应为他说法。但是,对于躺下的人,可以为同等高度或更高处躺着的人说法。对于躺下的人,可以为站着或坐着的人说法,对于坐着的人,可以为站着或坐着的人说法。
第六十五,跪坐学处的解说
第九,在手掌跪坐等任何姿势坐着的人,不应为他说法。
第六十六,头被遮盖学处的解说
第十,头被布或发髻等遮盖,以至看不见发髻的人,对于这样的人,有无罪的"露出发髻而说法"。
第六十七,头被遮盖学处的解说
第十一,头被遮盖的人,这里有额外的无罪"露出头而说法"。
第六十八,坐在地上学处的解说
第十二,坐在地上,即使铺设衣服或草席而坐。
第六十九,坐在低位学处的解说
第十三,坐在高位,即使在地面的高处坐。
第七十,站立学处的解说
第十四,不应对坐着的人说法。如果年轻人去拜访长老,长老坐着问问题,不应回答。但由于尊重不能对长老说"起立问"。所以可以说"我将对站着的比丘说法"。
第七十一,从后面走学处的解说
第十五,如果前面走的人问问题,不应回答他,而应说"我将对后面的比丘说法"。但可以与他一起背诵已学的法,或与同伴一起走时说法。
第七十二,走歧路学处的解说
第十六,不应走歧路,这里,如果两人同时在车道或歧路上同步走,是可以的。
第七十三,站立大小便学处的解说
第十七,"无意识地",如果在隐蔽之处行走时,突然大小便排出,算是无意识地做。

74. Hariteuccārasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhārasame yampi jīvamānarukkhassa mūlaṃ pathaviyaṃ dissamānaṃ gacchati, sākhā vā bhūmilaggā gacchati, sabbaṃ haritasaṅkhātameva. Khandhe nisīditvā pana appaharitaṭṭhāne pātetuṃ vaṭṭati. Sace appaharitaṭṭhānaṃ olokentasseva sahasā nikkhamati, gilānaṭṭhāne ṭhito hoti, ‘‘appaharite kato haritaṃ ottharatī’’ti (pāci. 652) idamettha anāpattiyaṃ adhikaṃ. Tattha sacepi appaharitaṃ alabhantena tiṇaṇḍupakaṃ vā palalaṇḍupakaṃ vā ṭhapetvā kato pacchā haritaṃ ottharati, vaṭṭatiyeva. Kheḷena cettha siṅghāṇikāpi saṅgahitā.



好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的剩余部分:
第七十四,在绿色地方大小便学处的解说
第十八,即使是在活着的树木的根部,在地面上可见的地方行走,或树枝接触地面的地方行走,全部都算是绿色的。但是,坐在树干上,在少绿色的地方排出是可以的。如果在观察少绿色的地方时,突然排出,在生病的地方站着时,"在少绿色的地方做成绿色覆盖"这是这里的额外无罪。其中,即使没有少绿色的地方,放置草垫或稻草垫后做成,后来覆盖绿色也是可以的。这里,唾沫也包括在内。
provided by EasyChat

75. Udakeuccārasikkhāpadavaṇṇanā

Ekūnavīsatime na udaketi etaṃ paribhogaudakameva sandhāya vuttaṃ, vaccakuṭisamuddādiudakesu pana aparibhogesu anāpatti. Deve vassante samantato udakoghe jāte anudakaṭṭhānaṃ alabhantena udake kātuṃ vaṭṭati, idhāpi ‘‘thale kato udakaṃ ottharatī’’ti (pāci. 654) idaṃ anāpattiyaṃ adhikaṃ, sesaṃ sabbasikkhāpadesu uttānameva.

Samuṭṭhānādidīpanatthāya panettha idaṃ pakiṇṇakaṃ – ujjagghikauccāsaddappaṭisaṃyuttāni cattāri, sakabaḷena mukhena byāharaṇaṃ ekaṃ, chamānīcāsananisinnaṭhitapacchatogamanauppathagamanappaṭisaṃyuttāni pañcāti imāni dasa sikkhāpadāni samanubhāsanasamuṭṭhānāni, ekekamettha kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanaṃ. Sūpodanaviññattisikkhāpadaṃ theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dukkhavedanaṃ. Chattapāṇidaṇḍapāṇisatthapāṇiāvudhapāṇipādukāupāhanayānasayanapallatthikaveṭhitaoguṇṭhitanāmakāni ekādasa dhammadesanāsamuṭṭhānāni, kiriyākiriyāni, saññāvimokkhāni, sacittakāni, lokavajjāni, vacīkammāni, akusalacittāni, dukkhavedanāni. Sesāni tepaṇṇāsa paṭhamapārājikasamauṭṭhānādibhedānīti.

Ekūnavīsatidhammadesanāpaṭisaṃyuttasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Sekhiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Adhikaraṇasamathavaṇṇanā

Adhikaraṇasamathesu sattāti tesaṃ gaṇanaparicchedo. Adhikaraṇāni samenti vūpasamentīti adhikaraṇasamathā. Uddesaṃ āgacchantīti āpattādhikaraṇasaṅkhātāsu ca avasesādhikaraṇattayapaccayāsu ca āpattīsu parisuddhabhāvaṃ pucchanatthaṃ uddisitabbataṃ āgacchanti. Uppannuppannānanti uppannānaṃ uppannānaṃ. Adhikaraṇānanti vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇanti imesaṃ catunnaṃ. Samathāya vūpasamāyāti samanatthañceva vūpasamanatthañca sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārakoti ime satta samathā dātabbā. Tatrāyaṃ vinicchayo – adhikaraṇesu tāva ‘‘dhammo’’ti vā, ‘‘adhammo’’ti vā aṭṭhārasahi vatthūhi vivadantānaṃ bhikkhūnaṃ yo vivādo, idaṃ vivādādhikaraṇaṃ nāma. Sīlavipattiyā vā ācāradiṭṭhiājīvavipattiyā vā anuvadantānaṃ yo anuvādo upavadanā ceva codanā ca, idaṃ anuvādādhikaraṇaṃ nāma. Mātikāya āgatā pañca, vibhaṅge dveti sattapi āpattikkhandhā āpattādhikaraṇaṃ, nāma. Yaṃ saṅghassa apalokanādīnaṃ catunnaṃ kammānaṃ karaṇaṃ, idaṃ kiccādhikaraṇaṃ nāma.


好的,我继续直译巴利文文献《学处的解说》的最后部分:
第七十五,在水中大小便学处的解说
第十九,不应在水中,这是指可供饮用的水,但在厕所、海洋等不可饮用的水中无罪。在雨水充满四周时,没有干燥的地方,可以在水中排便,这里也有额外的无罪"在干燥处做成水覆盖"。其余在所有学处中都很明显。
为了说明产生和解决等,这里有补充:与大笑和大声相关的四个,用嘴说一个,与坐在地上、坐在低位、坐着站着、从后面走、走歧路相关的五个,这十个学处产生的是行为、知觉解脱、心、世俗过失、身业、语业、不善心、苦受。"通告汤饭"学处产生的是偷盗,行为、知觉解脱、心、世俗过失、身业、语业、不善心、苦受。称为持伞、持杖、持武器、持鞋、乘坐、卧息、跪坐、头被遮盖、头被遮盖的十一个,产生的是行为与非行为、知觉解脱、心、世俗过失、语业、不善心、苦受。其余五十三个,产生的是初波罗提木叉等等。
与十九个法说相关的学处的解说完毕。
关于疑惑渡脱的波罗提木叉解说,
学处解说完毕。
关于解决问题的解说
在解决问题中有七种:它们的计数范围。"解决问题"即平息、抚慰。"来到宣说"即为了询问已发生的罪过以及其余三种问题的清净状态而宣说。"已经发生的"即已经发生的。"问题"即诤论问题、指责问题、罪过问题、职责问题。"为了平息、抚慰"即应给予当面调解、…乃至…草垫覆盖,这七种解决方法。这里有如下判断:在问题中,如果比丘们因"法"或"非法"而争论,这称为诤论问题。指责道德缺失、行为、见解、生活方式而指责的,这称为指责问题。在戒律中出现的五种,在毗奈耶中出现的二种,共七种罪过,这称为罪过问题。什么是僧团的决议等四种行为,这称为职责问题。为了平息、抚慰,应给予当面调解等七种解决方法。


Tattha vivādādhikaraṇaṃ (cūḷava. 228) dvīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca, sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yasmiṃ vihāre uppannaṃ, tasmiṃyeva vā, aññattha vūpasametuṃ gacchantānaṃ antarāmagge vā, yattha gantvā saṅghassa niyyātitaṃ, tattha saṅghena vā vūpasametuṃ asakkonte tattheva ubbāhikāya sammatapuggalehi vā vinicchitaṃ sammati, evaṃ sammamāne ca pana tasmiṃ yā saṅghasammukhatā dhammasammukhatā vinayasammukhatā puggalasammukhatā ayaṃ sammukhāvinayo nāma. Tattha ca kārakasaṅghassa saṅghasāmaggivasena sammukhībhāvo saṅghasammukhatā, sametabbassa vatthuno bhūtatā dhammasammukhatā, yathā taṃ sametabbaṃ, tathevassa samanaṃ vinayasammukhatā, yo ca vivadati, yena ca vivadati, tesaṃ ubhinnaṃ atthapaccatthikānaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā. Ubbāhikāya vūpasamane panettha saṅghasammukhatā parihāyati, evaṃ tāva sammukhāvinayeneva sammati.

Sace panevampi na sammati, atha naṃ ubbāhikāya sammatā bhikkhū ‘‘na mayaṃ sakkoma vūpasametu’’nti saṅghasseva niyyātenti, tato saṅgho pañcaṅgasamannāgataṃ bhikkhuṃ salākaggāhāpakaṃ sammannitvā tena guḷhakavivaṭṭakasakaṇṇajappakesu tīsu salākaggāhesu aññataravasena salākaṃ gāhetvā sannipatitaparisāya dhammavādīnaṃ yebhuyyatāya yathā te dhammavādino vadanti, evaṃ vūpasantaṃ adhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca vūpasantaṃ hoti. Tattha sammukhāvinayo vuttanayo eva, yaṃ pana yebhuyyasikakammassa karaṇaṃ. Ayaṃ yebhuyyasikā nāma, evaṃ vivādādhikaraṇaṃ dvīhi samathehi sammati.

Anuvādādhikaraṇaṃ (cūḷava. 236) catūhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca sativinayena ca amūḷhavinayena ca tassapāpiyasikāya ca. Sammukhāvinayeneva sammamānaṃ yo ca anuvadati, yañca anuvadati, tesaṃ vacanaṃ sutvā sace kāci āpatti natthi, ubho khamāpetvā, sace atthi, ‘‘ayaṃ nāmettha āpattī’’ti evaṃ vinicchitaṃ vūpasammati, tattha sammukhāvinayalakkhaṇaṃ vuttanayameva. Yadā pana khīṇāsavassa bhikkhuno amūlikāya sīlavipattiyā anuddhaṃsitassa sativinayaṃ yācamānassa saṅgho ñatticatutthena kammena sativinayaṃ deti, tadā sammukhāvinayena ca sativinayena ca vūpasantaṃ hoti, dinne pana sativinaye puna tasmiṃ puggale kassaci anuvādo na ruhati. Yadā ummattako bhikkhu ummādavasena gate assāmaṇake ajjhācāre ‘‘saratāyasmā evarūpiṃ āpatti’’nti bhikkhūhi codiyamāno ‘‘ummattakena me, āvuso, etaṃ kataṃ, nāhaṃ taṃ sarāmī’’ti bhaṇantopi bhikkhūhi codiyamānova puna acodanatthāya amūḷhavinayaṃ yācati, saṅgho cassa ñatticatutthena kammena amūḷhavinayaṃ deti. Tadā sammukhāvinayena ca amūḷhavinayena ca vūpasantaṃ hoti, dinne pana amūḷhavinaye puna tasmiṃ puggale kassaci tappaccayā anuvādo na ruhati.

Yadā pana pārājikena vā pārājikasāmantena vā codiyamānassa aññenaññaṃ paṭicarato pāpussannatāya pāpiyassa puggalassa ‘‘sacāyaṃ acchinnamūlo bhavissati, sammā vattitvā osāraṇaṃ labhissati, sace chinnamūlo, sayamevassa nāsanā bhavissatī’’ti maññamāno saṅgho ñatticatutthena kammena tassapāpiyasikaṃ kammaṃ karoti, tadā sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca vūpasantaṃ hoti, evaṃ anuvādādhikaraṇaṃ catūhi samathehi sammati.


好的,我继续直译巴利文文献中关于解决问题的部分:
其中,诤论问题(小品377页)用两种解决方法解决:当面调解和多数决。用当面调解解决时,如果在某个住处发生,就在那里解决;如果要去其他地方解决,在路上或者已经交给僧团的地方解决。如果僧团无法解决,就由指定的人用"乌巴希卡"方式裁决。在这种解决中,当面调解有以下特征:僧团一致同意,对于需要解决的事物的真实性,依照应该解决的方式解决,争论的双方当事人当面。但在用"乌巴希卡"解决时,僧团一致同意就减少了。总之,用当面调解就可以解决。
如果即使这样也无法解决,那些被指定的比丘就说"我们无法解决"并交给僧团。于是僧团选出具有五种特质的比丘作为投票者,用三种投票方式中的任何一种投票,根据多数表决支持法论者的意见,这样就用当面调解和多数决解决了这个问题。其中,当面调解如前所述,至于多数决的做法,就是这种"多数决"。这样,诤论问题用这两种解决方法解决。
指责问题(小品387页)用四种解决方法解决:当面调解、忆念调解、无痴调解、"他人之过"调解。用当面调解解决时,听取指责者和被指责者的话语,如果没有罪过,让双方和解;如果有,确定"这就是他的罪过",这样解决。当面调解的特征如前所述。当一位阿罗汉比丘因无根本的道德缺失而被指责时,僧团用"忆念调解"给予他。这样用当面调解和忆念调解就解决了,给予忆念调解后,不会再对该人有任何指责。当一位发狂的比丘因发狂而做了非沙门行为,被比丘们指责说"大德,你犯了这样的罪过",他回答说"这是我发狂时做的,我不记得"时,再次请求无痴调解,僧团用"无痴调解"给予他。这样用当面调解和无痴调解就解决了,给予无痴调解后,不会再因此而对该人有任何指责。
当一个人被波罗夷或接近波罗夷的罪过指责,由于恶劣品性不服从,认为"如果他是无根本的,就能恰当地行为并得到宽恕,如果有根本,他自己就会毁灭",僧团用"他人之过"调解对他进行处理。这样用当面调解和"他人之过"调解就解决了。这样,指责问题用这四种解决方法解决。


Āpattādhikaraṇaṃ (cūḷava. 239) tīhi samathehi sammati sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca tiṇavatthārakena ca. Tassa sammukhāvinayeneva vūpasamo natthi, yadā pana ekassa vā bhikkhuno, nissaggiyavaṇṇanāyaṃ vuttanayena saṅghagaṇamajjhesu vā bhikkhu lahukaṃ āpattiṃ deseti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca paṭiññātakaraṇena ca vūpasammati. Tattha sammukhāvinaye tāva yo ca deseti, yassa ca deseti, tesaṃ sammukhībhāvo puggalasammukhatā, sesaṃ vuttanayameva. Puggalassa ca gaṇassa ca desanākāle saṅghasammukhatā parihāyati.

Yā panettha ‘‘ahaṃ, bhante, itthannāmaṃ āpattiṃ āpanno’’ti ca, ‘‘passasī’’ti, ‘‘āma passāmī’’ti ca paṭiññā, tāya ‘‘āyatiṃ saṃvareyyāsī’’ti karaṇaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Saṅghādisese parivāsādiyācanā paṭiññā, parivāsādīnaṃ dānaṃ paṭiññātakaraṇaṃ nāma. Dvepakkhajātā pana bhaṇḍanakārakā bhikkhū bahuṃ assāmaṇakaṃ ajjhācāraṃ caritvā puna lajjidhamme uppanne ‘‘sace mayaṃ imāhi āpattīhi aññamaññaṃ karissāma, siyāpi taṃ adhikaraṇaṃ kakkhaḷatthāya vāḷatthāya saṃvatteyyā’’ti aññamaññaṃ āpattiyā kārāpane dosaṃ disvā yadā tiṇavatthārakakammaṃ karonti, tadā āpattādhikaraṇaṃ sammukhāvinayena ca tiṇavatthārakena ca sammati. Tatra hi yattakā hatthapāsūpagatā ‘‘na metaṃ khamatī’’ti evaṃ diṭṭhāvikammaṃ akatvā niddampi okkamantā honti, sabbesaṃ ṭhapetvā thullavajjañca gihippaṭisaṃyuttañca sabbāpattiyo vuṭṭhahanti, evaṃ āpattādhikaraṇaṃ tīhi samathehi sammati.

Kiccādhikaraṇaṃ (cūḷava. 242) ekena samathena sammati sammukhāvinayeneva. Iti imāni cattāri adhikaraṇāni yathānurūpaṃ imehi sattahi samathehi sammanti, tena vuttaṃ ‘‘uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo…pe… tiṇavatthārako’’ti. Ayamettha vinicchayanayo, vitthāro pana samathakkhandhake āgatoyeva, vinicchayopissa samantapāsādikāyaṃ vutto.

Tatthāyasmante pucchāmi, kaccittha parisuddhāti tesu sattasu adhikaraṇasamathesu kaccittha parisuddhā, natthi vo kiñci samathehi vūpasametabbanti pucchāmi, etena sabbāpattīhi parisuddhabhāvo pucchito hoti.

Uddiṭṭhaṃ kho āyasmanto nidānantiādi nigamanavacanaṃ. Tattha ettakanti ettakaṃ sikkhāpadaṃ. Suttāgatanti sutte pātimokkhe āgataṃ. Suttapariyāpannanti tattheva antogadhaṃ. Anvaddhamāsaṃ uddesaṃ āgacchatīti addhamāse addhamāse uposathavasena uddisitabbataṃ āgacchati. Samaggehīti kāyasāmaggivasena samaggehi. Sammodamānehīti cittasāmaggivasena ekajjhāsayatāya suṭṭhu modamānehi. Avivadamānehīti aṭṭhārasasu vivādavatthūsu aññataravasenāpi avivadamānehi. Sikkhitabbanti taṃ taṃ sikkhāpadaṃ avītikkamantehi adhisīlasikkhā sampādetabbā. Antarantarā pana yaṃ na vuttaṃ, taṃ sabbaṃ purime purime sikkhāpade vuttattā ceva uttānatthattā cāti.

Adhikaraṇasamathavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Bhikkhupātimokkhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Namo tassa bhagavato arahato sammasambuddhassa

Bhikkhunīpātimokkhavaṇṇanā

Pārājikakaṇḍo

Bhikkhunīnaṃ hitatthāya, pātimokkhaṃ pakāsayi;

Yaṃ nātho, tassa dāneso, sampatto vaṇṇanākkamo.

Sādhāraṇapārājikaṃ

1…Pe…

好的,我继续直译巴利文文献中关于解决问题的最后部分:
罪过问题(小品390页)用三种解决方法解决:当面调解、承认、草垫覆盖。其中,单独用当面调解是无法解决的。但是,当一位比丘在僧团或群众中承认轻微的罪过时,就用当面调解和承认解决。其中,当面调解的特点如前所述,关于承认,就是"我,大德,犯了某某罪过"、"你看见了吗"、"是的,我看见了"这样的承认,并"今后当谨慎"的做法。在僧团大罪中,请求安居等是承认,给予安居等是承认。当两个喜欢争论的比丘做了许多非沙门行为,又生起羞耻心时,为免这个问题变得严厉和恶劣,他们相互承认罪过,于是做草垫覆盖,这样用当面调解和草垫覆盖就解决了。在这里,凡是在手臂范围内的人,不做"我不同意"的表决,甚至睡着了,除了重罪和与居士有关的所有罪过都消除了,这样罪过问题用这三种解决方法解决。
职责问题(小品393页)只用一种解决方法解决,即当面调解。
这样,这四种问题,依照适合的方式,用这七种解决方法解决,因此说"对于已经发生的问题,应给予当面调解等七种解决方法"。这就是判断的方式,详细内容见《和合集》中的"解决集"。
我问诸位大德,在这七种解决问题的方法中,你们是否清净,没有什么需要用这些方法解决的吗?这就询问了他们是否对一切罪过都清净。
"所说的就是这么多"等结语语句。其中,"这么多"指这么多学处。"出现在经中"指出现在波罗提木叉经中。"包含在经中"指包含在那里。"每半月宣说一次"指每半月为自恣而宣说。"和睦一致"指身体和睦一致。"欢喜和合"指心意和睦一致,完全欢喜。"不争论"指在十八种争论原因中任何一种也不争论。"应学习"指应该通过不违犯这些学处来修习戒律。其余未说的,都是因为前面的学处已经说过,而且也很明白。
解决问题的解说完毕。
关于疑惑渡脱的波罗提木叉解说,
比丘波罗提木収解说完毕。
敬礼世尊、阿罗汉、正等觉者
比丘尼波罗提木収解说
波罗夷品
为了比丘尼的利益,宣说了波罗提木収;
此乃导师所说,现已到达解说的次第。
共同波罗夷
1...

4. methunadhammasikkhāpadavaṇṇanā

Tattha suṇātu metiādīnaṃ bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva attho veditabbo. Kevalañhi, bhante, ayyetiādivasena tasmiñca idha ca abhilāpamattameva liṅgabhedamattañca viseso . Yasmā ca bhikkhuniyā sikkhāpaccakkhānaṃ nāma natthi, tasmā bhikkhunīnaṃ ‘‘sikkhāsājīvasamāpannā sikkhaṃ apaccakkhāya dubbalyaṃ anāvikatvā’’ti avatvā yā pana bhikkhunī chandaso methunaṃ dhammaṃ paṭiseveyyāti vuttaṃ. Tattha chandasoti methunarāgappaṭisaṃyuttena chandena ceva ruciyā ca. Chande pana asati balakkārena padhaṃsitāya anāpatti, tasmā yā paripuṇṇūpasampadā bhikkhunī manussāmanussatiracchānajātīsu purisaubhatobyañjanakapaṇḍakānaṃ yassa kassaci sajīvassa vā nijjīvassa vā santhatassa vā asanthatassa vā akkhāyitassa vā yebhuyyena akkhāyitassa vā aṅgajātassa attano vaccamaggapassāvamaggamukhesu tīsu yatthakatthaci santhate vā asanthate vā pakativātena asaṃphuṭṭhe allokāse antamaso tilaphalamattampi padesaṃ chandaso paveseti, parena vā pavesiyamānā pavesanapaviṭṭhaṭṭhitauddharaṇesu yaṃkiñci sādiyati, ayaṃ pārājikā hoti. Sesamettha ito paresu ca sādhāraṇasikkhāpadesu vuttanayānusāreneva veditabbaṃ.

Asādhāraṇapārājikaṃ



好的,我继续直译巴利文文献中比丘尼波罗提木収的内容:
第四,淫欲行为学处的解说
在这里,应该按照在比丘波罗提木収解说中所说的方式理解其意义。唯一的区别是,在这里使用"大德"等称呼,以及在此处和彼处的措辞和性别的差别。因为比丘尼没有"放弃学习"的说法,所以不说"放弃学习、隐藏自己的软弱",而是说"任何比丘尼以欲望从事淫欲行为"。
其中,"欲望"是指与淫欲欲望相关的欲望和喜好。但如果没有欲望,而是被强迫,就无罪。因此,任何具有圆满受戒的比丘尼,在人、非人、畜生中,对任何有性器官的生物,无论是活着的还是死去的,无论是接触的还是未接触的,无论是显露的还是大多数不显露的,在自己的大小便道口中的任何一处,即使只有一粒芝麻那么小的部分,以欲望插入,或被他人插入,在插入或已插入的状态中接受任何东西,这个人就是波罗夷罪。其余的,应该按照在此之前和之后的共同学处中所说的方式理解。
不共波罗夷

5. Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadavaṇṇanā

Asādhāraṇesu pana catunnaṃ tāva pārājikānaṃ paṭhame avassutāti kāyasaṃsaggarāgena tintā, kilinnāti attho. Dutiyapadepi eseva nayo. Purisapuggalassāti kāyasaṃsaggaṃ samāpajjituṃ viññussa manussajātikassa purisasaṅkhātassa puggalassa. Adhakkhakanti attano akkhakānaṃ adho. Ubbhajāṇumaṇḍalanti jāṇumaṇḍalānaṃ upari, ettha ca ubbhakapparampi ubbhajāṇumaṇḍaleneva saṅgahitaṃ. Āmasananti āmajjanaṃ phuṭṭhokāsaṃ anatikkamitvā tattheva saṅghaṭṭanaṃ. Parāmasananti ito cito ca sañcaraṇaṃ. Gahaṇanti gahitamattaṃ. Chupananti asaṅghaṭṭetvā phuṭṭhamattaṃ. Paṭipīḷananti aṅge gahetvā nippīḷanaṃ. Sādiyeyyāti yā bhikkhunī attano yathāparicchinne kāye purisassa etaṃ āmasanādiṃ sādiyati, sayaṃ vā pana tena kāyena purisassa yaṃkiñci kāyappadesaṃ sādayamānā chupati, ayaṃ ubbhajāṇumaṇḍalikā nāma pārājikāti ayamettha saṅkhepo.

‘‘Nidānaṃ puggalaṃ vatthu’’ntiādike (kaṅkhā. aṭṭha. paṭhamapārājikavaṇṇanā) tena vitthāravinicchaye yasmā sabbāneva asādhāraṇapaññattiyo honti, tasmā ito paṭṭhāya santiṃ anupaññattiṃ vatvā sādhāraṇapaññattīti vā asādhāraṇapaññattīti vā na vakkhāma, āṇattiyaṃ yattha āṇatti natthi, tattha kiñci avatvā yattha atthi, tattheva vakkhāma, vipattivicāraṇā vuttāyeva.

Avasesaṃ pana sabbattha vattabbaṃ, tayidaṃ vuccati, idaṃ tāva sikkhāpadaṃ sāvatthiyaṃ sundarīnandaṃ ārabbha kāyasaṃsaggaṃ samāpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ekatoavassute yathāparicchinnena kāyena purisassa kāyaṃ, ubhatoavassutepi kāyena kāyappaṭibaddhaṃ, yathāparicchinnakāyappaṭibaddhena vā avasesakāyena vā tassa kāyaṃ āmasantiyā thullaccayaṃ, yakkhapetapaṇḍakatiracchānagatamanussaviggahānaṃ ubhatoavassute yathāparicchinnena kāyena kāyaṃ āmasantiyāpi thullaccayaṃ, sace pana purisassa kāyasaṃsaggarāgo natthi, pārājikakkhettepi thullaccayameva. Avasese pana kāyappaṭibaddhena kāyappaṭibaddhādibhede, methunarāgagehasitapemesu ca sabbattha dukkaṭaṃ. Asañcicca, assatiyā, ajānantiyā, asādiyantiyā , ummattikādīnañca anāpatti. Aṅgāni samuṭṭhānādīni ca bhikkhupātimokkhe kāyasaṃsagge vuttanayeneva veditabbānīti.

Ubbhajāṇumaṇḍalikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye gaṇassāti aññāsaṃ bhikkhunīnaṃ. Ṭhitāti saliṅge ṭhitā. Cutāti kālaṅkatā. Nāsitāti liṅganāsanāya sayaṃ vā naṭṭhā, aññehi vā nāsitā. Avassaṭāti titthāyatanaṃ saṅkantā. Pubbevāhaṃ ayye aññāsinti idaṃ tassā vacanakāladassanaṃ, saliṅge ṭhitāya pana pārājikabhāvaṃ ñatvā ‘‘na dāni naṃ kassaci ārocessāmī’’ti dhure nikkhittamatteyeva ayaṃ vajjappaṭicchādikā nāma pārājikā hotīti.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha nevaattanāpaṭicodanā nagaṇassa ārocanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha sappāṇakavaggamhi duṭṭhullāpattippaṭicchādanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbaṃ. Tatra hi pācittiyaṃ, idha pārājikanti ayameva viseso, sesaṃ tādisamevāti.

Vajjappaṭicchādikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



好的,我继续直译巴利文文献中比丘尼波罗提木収的内容:
第五,臀部触摸学处的解说
在不共同的四种波罗夷中,第一个是"已被污染的"。意思是被身体接触欲望所染污。第二句也是同样的意思。
"男性个体"指可以与之身体接触的有智慧的人类男性个体。
"在髋关节以下"指自己的髋关节以下。
"臀部"指髋关节以上。这里也包括大腿上部。
"触摸"指在接触范围内直接接触。
"抚摸"指来回触摸。
"握取"指仅仅握取。
"触碰"指不接触就触碰。
"压迫"指抓住肢体并压迫。
"接受"指任何比丘尼接受在自己的身体范围内男性的这些触摸等,或自己用身体的任何部位触碰男性,这就是所谓的"臀部触摸"波罗夷。
这就是概括。
"缘由、个人、事件"等等,因为在那个详细的判断中已经说过,所有的不共同规定都是如此,所以从现在开始,不再说"共同规定"或"不共同规定",在没有规定的地方不说什么,有规定的地方才说。违犯的审查已经说过了。
其余的地方都要说。也就是说,这个学处是在舍卫城,针对孙陀利难陀的身体接触事件而制定的。单方面已污染的,用自己规定的身体接触男性身体,双方都已污染的,用自己的身体或其余身体部位接触男性身体,都是重罪。如果接触的男性没有淫欲,即使在波罗夷范围内也只是重罪。其余情况,如身体部位接触、淫欲家庭亲情等,都是轻罪。无意识地、不知道地、不接受地、发狂等都无罪。肢体产生等,应该按照在比丘波罗提木収中关于身体接触所说的方式理解。
臀部触摸学处的解说完毕。
第六,隐藏过失学处的解说
"其他比丘尼"指其他的比丘尼。
"站立"指在有性器的状态下站立。
"死亡"指死去。
"被毁坏"指自己毁坏了性器,或被他人毁坏。
"已离开"指已经改信外道。
"我以前曾经告诉你,大德"这是说明她说话的时间,但既然在有性器的状态下,知道自己已经是波罗夷,就不再告诉任何人,仅仅放弃,这就是所谓的"隐藏过失"波罗夷。
这是在舍卫城,针对图兰难陀的既不自我指责,也不告知他人的事件而制定的。其余的,应该按照在"有生命的品类"品中关于隐藏严重罪过的学处所说的方式理解。那里是波逸提,这里是波罗夷,这就是唯一的区别,其余的是一样的。
隐藏过失学处的解说完毕。

7. Ukkhittānuvattikāsikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye ukkhittanti āpattiyā adassanādīsu ukkhittaṃ. Dhammenāti bhūtena vatthunā. Vinayenāti codetvā sāretvā. Satthusāsanenāti idhāpi codetvā sāretvā karaṇameva satthusāsanaṃ nāma. Anādaranti yena saṅghena ukkhepaniyakammaṃ kataṃ, tasmiṃ vā, tattha pariyāpannagaṇe vā ekapuggale vā tasmiṃ vā kamme ādaravirahitaṃ, sammāvattanāya avattamānanti attho. Appaṭikāranti paṭikārarahitaṃ, anosāritanti attho. Akatasahāyanti ekakammādike saṃvāse saha ayanabhāvena samānasaṃvāsakā bhikkhū sahāyā nāma, yassa pana so saṃvāso tehi saddhiṃ natthi na tena te sahāyā katā honti , iti so akatasahāyo nāma, taṃ akatasahāyaṃ, samānasaṃvāsakabhāvaṃ anupagatanti attho. Tamanuvatteyyāti taṃ ukkhittakaṃ ukkhittakabhāveyeva ṭhitaṃ bhikkhuṃ yā bhikkhunī yaṃdiṭṭhiko so hoti, tāya diṭṭhiyā gahaṇabhāvena anuvatteyya. Sā bhikkhunī bhikkhunīhi saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayena visuṃ saṅghamajjhe ca vuccamānā taṃ vatthuṃ appaṭinissajjantī samanubhāsanakammapariyosāne ukkhittānuvattikā nāma pārājikā hotīti.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha ukkhittānuvattanavatthusmiṃ paññattaṃ, ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi dve thullaccayā, ‘‘yassā nakkhamati, sā bhāseyyā’’ti evaṃ yya-kārappattāya tatiyakammavācāya pārājikaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ, sesaṃ saṅghabhedasikkhāpadādīsu vuttanayeneva veditabbaṃ.

Ukkhittānuvattikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



7.. 被驱逐的随从
被驱逐是指由于未见罪等而被驱逐。依法者，即依于真实的事由。依律者，即经过追究和劝诫。依师教者，亦即在此经过追究和劝诫即是所谓的师教。无视者，即被僧团作驱逐行为的那个僧团或其中的个人，对此行为无所顾及，即不按正确的行为方式行事。无补救者，即无补救之意。无结交者，即同住的僧众中，彼此结交的同伴称为"结交者"，但此人与他们并无同住关系，故称为"无结交者"，即未与之结交的同伴关系。随从之者，即彼被驱逐的比丘，比丘尼随其所持的见解而随从之。此比丘尼在僧团分裂等学处中，如经中所说，在僧团中被单独指责此事而不放弃，在劝诫行为结束时，即成为"随从被驱逐者"的波罗夷。
在舍卫城中，关于尊者庄严难陀的"随从被驱逐"事件中制定了此学处。以单白告知犯有过失，以二羯磨作两次重罪过，"若有不赞同者，她应说"如此第三羯磨成波罗夷。对于非法行为有三次轻罪过，其余如在僧团分裂等学处中所说应当了知。
"被驱逐的随从"学处解说完毕。

8. Aṭṭhavatthukāsikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe avassutāti lokassādamittasanthavavasena kāyasaṃsaggarāgena tintā. Ayameva hi attho sīhaḷamātikāṭṭhakathāyaṃ vutto, samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 675) panassa vicāraṇā katā, dutiyapadepi eseva nayo. Purisapuggalassa hatthaggahaṇaṃ vātiādīsu pana yaṃ purisapuggalena hatthe gahaṇaṃ kataṃ, taṃ ‘‘purisapuggalassa hatthaggahaṇa’’nti vuttaṃ, eseva nayo saṅghāṭikaṇṇaggahaṇepi. Hatthaggahaṇanti ettha ca yassa kassaci apārājikakkhettabhūtassa aṅgassa gahaṇaṃ hatthaggahaṇaṃ, yassa kassaci nivatthassa vā pārutassa vā gahaṇaṃ saṅghāṭikaṇṇaggahaṇaṃ. Santiṭṭheyya vātiādīsu kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa paṭisevanatthāya purisassa hatthapāse santiṭṭheyya vā, tattha ṭhitā sallapeyya vā, purisena vā ‘‘itthannāmaṃ ṭhānaṃ āgacchā’’ti vuttā taṃ saṅketaṃ gaccheyya, tassa vā purisassa abbhāgamanaṃ sādiyeyya, yena kenaci vā paṭicchannaṃ okāsaṃ paviseyya, purisassa hatthapāse ṭhatvā kāyaṃ upasaṃhareyyāti evamattho daṭṭhabbo. Ayampi pārājikāti yathā purimāyo, evaṃ ayampi bhikkhunī etassa kāyasaṃsaggasaṅkhātassa asaddhammassa paṭisevanatthāya etāni aṭṭha vatthūni paṭipāṭiyā vā uppaṭipāṭiyā vā pūretvā aṭṭhavatthukā nāma pārājikā hotīti.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha aṭṭhamaṃ vatthuṃ paripūraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, saṅketagamane pade pade dukkaṭaṃ, purisassa hatthapāsaṃ okkantamatte thullaccayaṃ, purisassa abbhāgamanasādayamānepi dukkaṭaṃ. Hatthapāsokkamane thullaccayaṃ, sesesu ekekasmiṃ thullaccayameva, aṭṭhame paripuṇṇe pārājikaṃ. Ekekasmiṃ pana vatthusmiṃ satakkhattumpi vītikkante tā āpattiyo desetvā muccati, apicettha gaṇanūpikā āpatti veditabbā, ‘‘idāni nāpajjissāmī’’ti hi dhuranikkhepaṃ katvā desitā gaṇanūpikā, desitagaṇanaṃ upeti, pārājikassa aṅgaṃ na hoti. Tasmā yā ekaṃ āpannā dhuranikkhepaṃ katvā desetvā puna kilesavasena āpajjati, punapi deseti, evaṃ aṭṭhamaṃ paripūrentīpi pārājikā na hoti. Yā pana āpajjitvā ‘‘punapi aññaṃ vatthuṃ āpajjissāmī’’ti saussāhāva deseti, tassā sā āpatti agaṇanūpikā, desitāpi adesitā hoti, pārājikassa aṅgaṃ hoti. Asañcicca, assatiyā, ajānantiyā asādiyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Kāyasaṃsaggarāgo, saussāhatā, aṭṭhamassa vatthussa pūraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samanubhāsanasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, dvivedananti.

Aṭṭhavatthukāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Uddiṭṭhā kho ayyāyo aṭṭha pārājikā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā cattāro, ime cattāroti evaṃ pātimokkhuddesamaggena aṭṭha pārājikā dhammā uddiṭṭhāti evamettha attho veditabbo, sesaṃ bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayamevāti.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Bhikkhunipātimokkhe

Pārājikavaṇṇanā niṭṭhitā.

Saṅghādisesakaṇḍo



8.. 八事学处解说
在第四条中，"被染污"是指由于对世间欢乐的渴求和男子的亲近而被染污。这一意义在锡兰注疏中已有阐述，在《善见论》中也有详细论述，第二句也是如此。至于"男子的手抓握"等,所谓男子的手抓握,即任何非波罗夷范畴的肢体接触。"袈裟角的抓握"也是如此。在此"手抓握"是指对任何人的非波罗夷范畴的肢体部位的抓握,对已披或已穿的人的抓握称为"袈裟角的抓握"。"站立于"等,是指为了接受那违背正法的身体接触,而站立在男子的手可及之处,或在那里交谈,或被男子说"请到某处来",而前往约定之处,或接受男子的到来,或以任何方式进入隐蔽之处,站立在男子的手可及之处而靠近身体。这也是波罗夷。就像前面那些一样,这位比丘尼也是为了接受那违背正法的身体接触,而依次或交叉地实践这八种事而成为"八事波罗夷"。
在舍卫城中,关于六众比丘尼的第八种事的完成事件制定了此学处。在约定前往的每一步都犯轻罪,一旦接触男子的手可及之处即犯重罪,接受男子的到来也犯轻罪。一旦进入手可及之处即犯重罪,其余每一事项也犯重罪,第八事完成时犯波罗夷。但若在每一事项中犯过百次,忏悔后再犯,则不成波罗夷,因为这种忏悔后再犯属于可计数的过失,不构成波罗夷的要素。所以,已犯一事而忏悔后,再因烦恼而再犯,如此重复八事也不成波罗夷。但若犯后自觉"我还要犯另一事"而急切地忏悔,则此过失不可计数,构成波罗夷的要素。无心、无知、不承认、发狂等无罪。身体接触的欲望、急切、完成第八事,这是此处的三个要素。起诤论、行为、解脱知见、自己意识、世俗过失、身业、语业、不善心、二受。
"八事波罗夷"学处解说完毕。
诸贤,已宣说八波罗夷法,这是针对比丘制定的共同四条,这就是这八波罗夷法的宣说。其余如比丘波罗夷学处解说中所说。
《波罗夷学处解说》完毕。
《比丘尼波罗夷学处》

1. Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā

Saṅghādisesesu paṭhame ussayavādikāti mānussayavasena kodhussayavasena aḍḍakaraṇatthāya vinicchayamahāmattānaṃ santike vivadamānā. Gahapatinā vātiādīhi ṭhapetvā pañca sahadhammike avasesā gahaṭṭhapabbajitā saṅgahitā. Ayaṃ bhikkhunī paṭhamāpattikanti ādimhi paṭhamaṃ āpatti etassāti paṭhamāpattiko, vītikkamakkhaṇeyeva āpajjitabboti attho, taṃ paṭhamāpattikaṃ. Āpannāti aḍḍapariyosāne āpannā. Bhikkhuniṃ saṅghato nissāretīti nissāraṇīyo, taṃ nissāraṇīyaṃ. Saṅghādisesanti evaṃnāmakaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha ussayavādikavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, ‘‘aḍḍaṃ karissāmī’’ti yaṃkiñci dutiyikaṃ vā sakkhiṃ vā sahāyaṃ vā pariyesantiyā pariyesane dukkaṭaṃ, yattha ṭhitāya ‘‘aḍḍaṃ kātuṃ gacchāmī’’ti cittaṃ uppajjati, tato paṭṭhāya gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, yatthakatthaci antamaso bhikkhunupassayaṃ āgatepi vohārike disvā attano kathaṃ ārocentiyā dukkaṭaṃ. Itarena attano kathāya ārocitāya bhikkhuniyā thullaccayaṃ, paṭhamaṃ itarena pacchā bhikkhuniyā ārocanepi eseva nayo. Sace pana bhikkhunī taṃ vadati ‘‘mama ca tava ca kathaṃ tvaṃyeva ārocehī’’ti, so attano vā kathaṃ paṭhamaṃ ārocetu, tassā vā, paṭhamārocane bhikkhuniyā dukkaṭaṃ, dutiye thullaccayaṃ, tena evaṃ vuttāya bhikkhuniyā ārocanepi eseva nayo. Sace pana bhikkhunī aññena kathāpeti, tatrāpi eseva nayo. Yathā vā tathā vā hi ārociyamāne paṭhamārocane bhikkhuniyā dukkaṭaṃ, dutiye thullaccayaṃ. Ubhinnaṃ pana kathaṃ sutvā vohārikehi vinicchaye kate aḍḍapariyosānaṃ nāma hoti, tasmiṃ aḍḍapariyosāne bhikkhuniyā jayepi parājayepi saṅghādiseso.

Yā pana paccatthikamanussehi dūtaṃ vā pahiṇitvā, sayaṃ vā āgantvā ‘‘ehi, ayye’’ti ākaḍḍhiyamānā gacchati, yā vā upassaye aññehi kataṃ anācāraṃ anodissa ācikkhantī rakkhaṃ yācati, yāya ca kiñci avuttā vohārikā aññato sutvā sayameva aḍḍaṃ pariyosāpenti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Aññehi anākaḍḍhitāya aḍḍakaraṇaṃ, aḍḍapariyosānanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyamevāti.

Ussayavādikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



1.. 自夸学处解说
在僧残学处中的第一条,所谓"自夸者"是指由于自负或愤怒而为了获取财物而在判官面前争论。除了居士外,其余在家出家的五种同法者都包括在内。这位比丘尼是"初犯者",意即最初要犯的过失,即一旦犯即应犯,这就是初犯者。"已犯"是指在获取财物的最后阶段已犯。"应驱逐"指应被驱逐。"僧残"即是如此称呼。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀的"自夸"事件中制定了此学处。是可罚款的,为了"获取财物"而寻找任何第二人或证人或同伴的寻找过程中犯轻罪,站立处生起"我要获取财物"的意念时,从此开始行走的每一步都犯轻罪,甚至在任何地方遇到判官,向自己的话述说也犯轻罪。另一方面,被告知自己的话的比丘尼犯重罪,先由另一方述说,后由比丘尼述说也是如此。但若比丘尼说"你自己说我们两个的话",则由他先述说自己的话,或由她,初次述说时比丘尼犯轻罪,第二次犯重罪,被她如此说时也是如此。若由他人让她陈述,也是如此。无论如何述说,初次述说时比丘尼犯轻罪,第二次犯重罪。听取双方的话后,由判官裁决,即为获取财物的最后阶段,在此最后阶段,不论胜负,比丘尼都犯僧残。
若被对方人派遣使者或亲自前来说"请来,尊者",被拉引而去,或不顾他人在寺院中做的不正行为而要求保护,或未被告知而由判官自行裁决获取财物,此人,以及发狂等无罪。未被他人拉引而获取财物,获取财物的最后阶段,这是此处的两个要素。起源等与第一羯磨相同,只是行为而已。
"自夸"学处解说完毕。

2. Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye yāya pañcamāsagghanakato paṭṭhāya yaṃkiñci parasantakaṃ avaharitaṃ, ayaṃ corī nāma, taṃ coriṃ. Vajjhaṃ viditanti tena kammena ‘‘vadhārahā aya’’nti evaṃ viditaṃ. Anapaloketvāti anāpucchā. Gaṇanti mallagaṇabhaṭiputtagaṇādikaṃ. Pūganti dhammagaṇaṃ. Seṇinti gandhikaseṇidussikaseṇiādikaṃ. Yattha yattha hi rājāno gaṇādīnaṃ gāmanigame niyyātenti ‘‘tumheva ettha anusāsathā’’ti, tattha tattha teyeva issarā honti, tasmā te sandhāya idaṃ vuttaṃ. Ettha ca rājānaṃ vā gaṇādike vā apaloketvāpi bhikkhunisaṅgho apaloketabbova. Aññatra kappāti titthiyesu vā aññabhikkhunīsu vā pabbajitapubbā kappā nāma, taṃ ṭhapetvā aññaṃ upasampādentiyā gaṇaācarinī pattacīvarapariyesanesu sīmāsammutiyā ñattiyā ca dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayaṃ, kammavācāpariyosāne saṅghādiseso.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha coriṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, coriyā vematikāya dukkaṭaṃ, tathā acoriyā corisaññāya ceva vematikāya ca. Acorisaññāya, ajānantiyā, apaloketvā vuṭṭhāpentiyā, kappaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Coritā, corisaññitā, aññatra anuññātakāraṇā vuṭṭhāpananti, imānettha tīṇi aṅgāni. Corivuṭṭhāpanasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Corivuṭṭhāpikāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



2.. 从盗贼中驱出学处解说
在第二条中,所谓"从盗贼中驱出"是指从五个月前起,偷取任何他人所有物品的,这就是所谓的"盗贼"。"知为应杀"是指通过此行为而被认为应该被杀。"不经请求"是指未经询问。"团体"指像军队、商人团体等。"集会"指法众。"商队"指香料商人、织布商人等商队。因为国王将村镇等交给这些团体、集会、商队管理,说"你们在此管理",所以他们就成为那里的主宰。在此,即使不经国王或这些团体的请求,比丘尼僧团也应请求。"除了许可的情况"指除了过去在外道或其他比丘尼中出家的情况外,其余的出家人应以僧团的同意和单白告知而受戒,在缽钵等的寻求中也如此,两次羯磨后,在羯磨结束时犯僧残。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀的"从盗贼中驱出"事件中制定了此学处。对于有疑虑的盗窃,犯轻罪,同样对于非盗窃而认为是盗窃,或有疑虑也是如此。对于非盗窃、不知情、不经请求而驱出、驱出已许可的,以及发狂等无罪。盗窃、认为是盗窃、除了经许可的原因而驱出,这是此处的三个要素。起源等与第一羯磨相同,只是行为而已。
"从盗贼中驱出"学处解说完毕。

3. Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye gāmantarantiādīsu sakagāmato tāva nikkhamantiyā anāpatti, nikkhamitvā pana aññaṃ gāmaṃ gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, ekena pādena itarassa gāmassa parikkhepe vā upacāre vā atikkante thullaccayaṃ, dutiyena atikkantamatte saṅghādiseso, tato nikkhamitvā puna sakagāmaṃ pavisantiyāpi eseva nayo. Sace pana khaṇḍapākārena vā vaticchiddena vā bhikkhunivihārabhūmiṃyeva sakkā hoti pavisituṃ, evaṃ pavisamānāya kappiyabhūmiyā paviṭṭhā nāma hoti, tasmā vaṭṭati. Bahigāme ṭhatvā yaṃkiñci sakagāmaṃ vā paragāmaṃ vā akappiyabhūmiṃ padasā pavisantiyā āpattīti ayamettha saṅkhepo.

Nadipāragamane vuttalakkhaṇāya nadiyā dutiyikaṃ vinā paratīraṃ gacchantiyā vā antarānadiyaṃ dutiyikāya saddhiṃ bhaṇḍitvā puna orimatīrameva paccuttarantiyā vā paṭhamapādaṃ uddharitvā tīre ṭhapitakkhaṇe thullaccayaṃ, dutiyapāduddhāre saṅghādiseso. Iddhisetuyānanāvāhi pana paratīraṃ otarituṃ, nahānādikāraṇena ca otiṇṇāya orimatīraṃ padasāpi paccuttarituṃ vaṭṭati.

Rattivippavāse ‘‘purearuṇeyeva dutiyikāya hatthapāsaṃ okkamissāmī’’ti ābhogaṃ vinā ekagabbhepi dutiyikāya hatthapāsātikkame ṭhatvā aruṇaṃ uṭṭhāpentiyā āpatti.

Ekā vā gaṇamhāti ettha pana ekā bhikkhunīpi gaṇoyeva. Ohīyeyyāti avahīyeyya, dassanūpacāraṃ vā savanūpacāraṃ vā vijaheyyāti attho. Tasmā indakhīlātikkamato paṭṭhāya bahigāme rukkhathambhasāṇipākārādiantaritabhāvenāpi dutiyikāya dassanūpacāre vijahite sacepi savanūpacāro atthi, āpattiyeva. Ajjhokāse pana dūrepi dassanūpacāro hoti, tattha maggamūḷhasaddena viya dhammassavanārocanasaddena viya ca ‘ayye’ti saddāyantiyā saddassavanātikkame āpattiyeva. Sace pana maggaṃ gacchantī ohīyitvā ‘‘idāni pāpuṇissāmī’’ti saussāhā anubandhati, vaṭṭati.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha gāmantaragamanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘ekā vā nadipāra’’ntiādikā ettha tividhā anupaññatti, pure aruṇe sakagāmato nikkhamitvā aruṇuggamanakāle gāmantarapariyāpannaṃ nadipāraṃ okkamanantiyā pana catassopi āpattiyo ekakkhaṇeyeva honti. Vuttampi cetaṃ –

‘‘Sikkhāpadā buddhavarena vaṇṇitā;

Saṅghādisesā caturo bhaveyyuṃ;

Āpajjeyya ekapayogena sabbā;

Pañhā mesā kusalehi cintitā’’ti. (pari. 479);

Etenupāyena tiṇṇaṃ, dvinnañca ekatobhāvo veditabbo. Dutiyikāya pana pakkantāya vā vibbhantāya vā kālaṅkatāya vā pakkhasaṅkantāya vā āpadāsu vā gāmantaragamanādīni karontiyā ummattikādīnañca anāpatti. Antarāyena ekatobhāvo, gāmantaragamanādīsu aññataratāpajjanaṃ, āpadāya abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Ekagāmantaragamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



3.. 单独出村学处解说
在第三条中，所谓"出村"是指从自己村庄出发,若不离开村庄则不犯过失，但一旦离开村庄前往他处的每一步都犯轻罪，若一只脚越过他村的边界或进入他村的范围则犯重罪，若再次返回自己的村庄也同样如此。若是通过小路或被围墙隔断而能进入比丘尼的住所，则可被认为是进入了适当的地方，因此是允许的。在外村停留期间，若以任何方式进入自己村或他村的禁止区域，则犯过失，这是此处的概述。
关于渡河的情况，按照所述的特征，若在第二次渡河时未能渡过他岸或在河中央停留而再度返回原岸，则犯轻罪，第二次渡河时犯重罪。若因超自然力量而能渡过他岸，或因洗澡等原因而进入水中也应允许返回原岸。
在夜间离开时，若心中想着"我将在黎明前进入第二次的手可及之处"，而没有其他障碍，若在单独的房间中停留，若在黎明时起身则犯过失。
"单独"的意思是指一位比丘尼也算作一团体。若被拉引而去，则应不受限制，意指可放弃视觉或听觉的接触。因此，从因果关系来看，从外村的树木、柱子、墙壁等边界进入也应被认为是轻罪，若有听觉的接触则犯过失。在现场的情况下，若远离视觉接触，若以类似于道路的声音或法的声音而呼唤"尊者"，则犯过失。若在行走时放弃并说"我现在就要到达"，则应被允许。
在舍卫城中，关于某位比丘尼的"出村"事件中制定了此学处，"单独渡河"等在此处有三种不适当的情况，若在黎明前从自己村庄出发而在黎明升起时跨越村边，则有四种过失同时发生。也

4. Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe ukkhittanti āpattiyā adassanādīsu ukkhittaṃ. Anaññāya gaṇassachandanti tasseva kārakasaṅghassa chandaṃ ajānitvā. Osāreyyāti osāraṇakammaṃ kareyya. Tassā evaṃ karontiyā, gaṇapariyesane sīmāsammutiyā ñattiyā ca dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayaṃ, kammavācāpariyosāne saṅghādiseso.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evaṃ osāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, tikasaṅghādisesaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ, kārakasaṅghaṃ vā āpucchitvā, gaṇassa vā chandaṃ jānitvā, vatte vā vattantiṃ, asante kārakasaṅghe osārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Dhammakammena ukkhittatā, aññatra anuññātakāraṇā osāraṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni saṅghabhedasikkhāpade vuttanayāneva, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Ukkhittakaosāraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Bhojanappaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame avassutāti chandarāgena tintā. Avassutassāti tādisasseva. Khādeyya vā bhuñjeyya vāti ettha paṭiggahaṇe thullaccayaṃ, ajjhohāre ajjhohāre saṅghādiseso.

Sāvatthiyaṃ sundarīnandaṃ ārabbha avassutāya avassutassa hatthato āmisappaṭiggahaṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ekatoavassute paṭiggahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre thullaccayaṃ, yakkhapetapaṇḍakatiracchānagatamanussaviggahānaṃ hatthato ubhatoavassutepi sati eseva nayo. Tattha pana ekatoavassute sati dukkaṭaṃ, sabbattha udakadantaponaggahaṇepi paribhogepi dukkaṭameva. Ubhosu anavassutesu, ‘‘anavassuto’’ti vā ñatvā gaṇhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Udakadantaponato aññaṃ ajjhoharaṇīyaṃ, ubhatoavassutatā, sahatthā gahaṇaṃ, ajjhoharaṇanti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānīti.

Bhojanappaṭiggahaṇapaṭhamasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Bhojanappaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe yato tvanti yasmā tvaṃ. Iṅghāti uyyojanatthe nipāto. Ayampīti yā evaṃ uyyojeti, sā evaṃ uyyojanena ca tena vacanena itarissā paṭiggahaṇena ca dukkaṭāni, ajjhohāragaṇanāya thullaccayāni ca āpajjitvā bhojanapariyosāne saṅghādisesaṃ āpajjati.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha evaṃ uyyojanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikameva, purisassa vā yakkhādīnaṃ vā hatthato udakadantaponappaṭiggahaṇuyyojane ca tesaṃ paribhoge ca dukkaṭaṃ, esa nayo yakkhādīnaṃ hatthato avasesaggahaṇatthaṃ uyyojane, tesaṃ gahaṇe, ajjhohāre ca. Bhojanapariyosāne pana thullaccayaṃ. ‘‘Anavassuto’’ti ñatvā vā, ‘‘kupitā na paṭiggaṇhatī’’ti vā, ‘‘kulānuddayatāya na paṭiggaṇhatī’’ti vā uyyojentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Manussapurisatā, aññatra anuññātakāraṇā, ‘‘khādanīyaṃ bhojanīyaṃ gahetvā bhuñjā’’ti uyyojanā, tena vacanena gahetvā itarissā bhojanapariyosānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.

Bhojanappaṭiggahaṇadutiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7-8-9. Sañcarittādisikkhāpadavaṇṇanā

Sattamaaṭṭhamanavamasikkhāpadānaṃ sañcarittādittaye vuttanayeneva vinicchayo veditabbo.

Sañcarittādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



4.. 被驱逐者的恢复学处解说
在第四条中,"被驱逐"是指由于过失的未见等而被驱逐。"不知道团体的意愿"是指不知道作为驱逐者的那个团体的意愿。"恢复"是指进行恢复行为。对于如此行为的比丘尼,在寻求团体的同意和单白告知中犯轻罪,两次羯磨中犯重罪,在羯磨结束时犯僧残。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀的恢复事件中制定了此学处,是三僧残,在非法行为中有三次轻罪。若询问作为驱逐者的团体,或知道团体的意愿,或按规定行事,或在无作为驱逐者的团体时恢复,以及发狂等无罪。被法律驱逐,除了经许可的原因而恢复,这是此处的两个要素。起源等如在僧团分裂学处中所说,只是行为而已。
"被驱逐者的恢复"学处解说完毕。
5.. 第一次接受食物学处解说
在第五条中,"被染污"是指被欲望和贪执所染污。"被染污者"即是如此的人。"可食用或可享用"中,在接受时犯重罪,在每次食用时犯僧残。
在舍卫城中,关于尊者美喜难陀的被染污者从被染污者手中接受肉食的事件中制定了此学处。对于单一被染污者的接受犯轻罪,在每次食用时犯重罪,从妖怪、饿鬼、阉人、畜生手中接受时,有被染污者时也是如此。但在单一未被染污者时犯轻罪,连水和牙签的接受和食用都犯轻罪。对于双方未被染污,或知道"未被染污"而接受,以及发狂等无罪。除水和牙签外的可食用物,双方被染污,亲手接受,食用,这是此处的四个要素。起源等与第一波罗夷相同。
"第一次接受食物"学处解说完毕。
6.. 第二次接受食物学处解说
在第六条中,"因为你"是指由于你。"请"是表示驱逐的词。"这个人也"是指如此驱逐的人,她通过驱逐的行为和言语,以及对另一人的接受,犯轻罪,在计算食用次数时犯重罪,在食物结束时犯僧残。
在舍卫城中,关于某位比丘尼的驱逐事件中制定了此学处,只是可罚款的,从男子或妖怪等手中驱逐水和牙签的接受和食用犯轻罪,同样在驱逐其余物品的接受和食用中也是如此。但在食物结束时犯重罪。若知道"未被染污"或"由于愤怒而不接受"或"由于怜悯家人而不接受"而驱逐,以及发狂等无罪。人类,除了经许可的原因,说"拿了可食用或可饮用的东西吃吧"而驱逐,通过此言语而接受,至食物结束,这是此处的三个要素。起源等与非取偷盗相同。
"第二次接受食物"学处解说完毕。
7-8-9. 行为等学处解说
第七、八、九学处的"行为等"三条,应当按照所述的方式判决。
"行为等学处"解说完毕。

10. Sikkhaṃpaccācikkhaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame kiṃnumāva samaṇiyoti kiṃnu imā eva samaṇiyo. Tāsāhanti tāsaṃ ahaṃ. Yāvatatiyakapadattho bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ (kaṅkhā. aṭṭha. nigamanavaṇṇanā), avasesavinicchayo ca tattheva saṅghabhedasikkhāpadavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbo, idaṃ pana sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷibhikkhuniṃ (pāci. 709) ārabbha ‘‘buddhaṃ paccācikkhāmī’’tiādivacanavatthusmiṃ paññattaṃ, evaṃ vacanameva cettha catūsu aṅgesu paṭhamaṃ aṅganti ayaṃ viseso, sesaṃ tādisamevāti.

Sikkhaṃpaccācikkhaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Adhikaraṇakupitasikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasame kismiñcideva adhikaraṇeti catunnaṃ aññatarasmiṃ. Paccākatāti parājitā. Idampi sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha ‘‘chandagāminiyo ca bhikkhuniyo’’tiādivacanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ dasame vuttanayeneva veditabbanti.

Adhikaraṇakupitasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Pāpasamācārapaṭhamasikkhāpadavaṇṇanā

Dvādasame saṃsaṭṭhāti pabbajitānaṃ ananulomena gihīnaṃ koṭṭanapacanasāsanaharaṇādinā kāyikavācasikena missībhūtā. Pāpo kāyikavācasiko ācāro etāsanti pāpācārā. Pāpo kittisaddo etāsanti pāpasaddā. Pāpo ājīvasaṅkhāto siloko etāsanti pāpasilokā. Bhikkhunisaṅghassa vihesikāti aññamaññissā kamme kariyamāne paṭikkosanena vihesikā. Vajjappaṭicchādikāti khuddānukhuddakassa vajjassa paṭicchādikā.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha saṃsaṭṭhavihāravatthusmiṃ paññattaṃ, sesametthāpi dasame vuttanayeneva veditabbaṃ, samanubhāsanakammakāle pana dvetisso ekato samanubhāsitabbāti.

Pāpasamācārapaṭhamasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Pāpasamācāradutiyasikkhāpadavaṇṇanā

Terasame evaṃ vadeyyāti tā samanubhaṭṭhā bhikkhuniyo evaṃ vadeyya. Evācārāti evaṃācārā, yādiso tumhākaṃ ācāro, tādiso ācāroti attho, esa nayo sabbattha. Uññāyāti avaññāya nīcaṃ katvā jānanāya. Paribhavenāti ‘‘kiṃ imā karissantī’’ti evaṃ paribhavitvā jānanena. Akkhantiyāti asahanatāya, kodhenāti attho. Vebhassiyāti balavantassa bhāvena, attano balappakāsanena samutrāsenāti attho. Dubbalyāti tumhākaṃ dubbalabhāvena, sabbattha uññāya ca paribhavena cāti evaṃ samuccayattho daṭṭhabbo. Viviccathāti nānā hotha, ananulomikaṃ kāyikavācasikasaṃsaggaṃ pajahathāti attho.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha ‘‘saṃsaṭṭhāva, ayye, tumhe viharatha, mā tumhe nānā viharitthā’’ti uyyojanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesametthāpi dasame vuttanayeneva veditabbanti.

Pāpasamācāradutiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



10.. 放弃学习学处解说
在第十条中,"这些沙门女"是指这些沙门女们。"我对她们"是指我对她们。关于"至第三句"的意义,应当如在比丘波罗夷学处解说的结语部分所说,其余的判决也应当如在僧团分裂学处解说中所说。这是在舍卫城中,关于尊者粗暴黑女的"我放弃佛陀"等言辞事件中制定的,这里所说的言辞就是此处四个要素中的第一个要素,其余的与前述相同。
"放弃学习"学处解说完毕。
11.. 对诉讼生气学处解说
在第十一条中,"在某诉讼"是指四种之一的任何诉讼。"被驳回"是指被击败。这也是在舍卫城中,关于尊者粗暴黑女的"追随者比丘尼们"等言辞事件中制定的,其余应当如在第十条所说。
"对诉讼生气"学处解说完毕。
12.. 第一次恶行学处解说
在第十二条中,"交往"是指与不合适的在家人以殴打、烹饪、盗取等身语业相混杂。"恶行"是指这种身语业行为。"恶名"是指这种恶名声。"恶声誉"是指这种声誉。"扰乱比丘尼僧团"是指对彼此的行为进行责骂而扰乱。"掩饰过失"是指掩饰大小过失。
在舍卫城中,关于多位比丘尼的"交往居住"事件中制定了此学处,其余也应如第十条所说,但在劝诫行为时应当一起劝诫两三人。
"第一次恶行"学处解说完毕。
13.. 第二次恶行学处解说
在第十三条中,"如此说"是指被劝诫的那些比丘尼如此说。"如此行为"是指你们的行为如此,此意义遍及全文。"轻视"是指以贬低的态度了解。"侮辱"是指"她们会做什么"而加以侮辱的了解。"不忍"是指不能容忍,即愤怒。"强大"是指以自己的强大来威吓。"软弱"是指你们的软弱,总之应理解为轻视和侮辱并存。"分开"是指分开,放弃不合适的身语业接触。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀的"你们仍然交往,尊者,不要分开"驱逐事件中制定了此学处,其余也应如第十条所说。
"第二次恶行"学处解说完毕。

14. Saṅghabhedakādisikkhāpadavaṇṇanā

Saṅghabhedādīsu catūsu vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Kevalañhi bhikkhunī saṅghaṃ na bhindati, bhedāya pana parakkamati ceva anuvattati ca. Uddiṭṭhā kho ayyāyo sattarasa saṅghādisesā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā satta, asādhāraṇā dasāti evaṃ sattarasa. Ubhatosaṅghe pakkhamānattaṃ caritabbanti bhikkhuniyā hi āpattiṃ chādentiyāpi parivāso nāma natthi, chādanapaccayāpi na dukkaṭaṃ āpajjati, tasmā chādetvāpi achādetvāpi ekaṃ pakkhamānattameva caritabbaṃ. Taṃ bhikkhunīhi attano sīmaṃ sodhetvā vihārasīmāya vā, sodhetuṃ asakkontīhi khaṇḍasīmāya vā sabbantimena paricchedena catuvaggaṃ gaṇaṃ sannipātāpetvā dātabbaṃ. Sace ekā āpatti hoti, ekissā vasena, sace dve vā tisso vā sambahulā vā ekavatthukā vā nānāvatthukā vā, tāsaṃ tāsaṃ vasena bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttavatthugottanāmaāpattibhedesu yaṃ yaṃ icchati, taṃ taṃ ādāya yojanā kātabbā.

Tatridaṃ paṭhamāpattivasena mukhamattanidassanaṃ – tāya āpannāya bhikkhuniyā bhikkhunisaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā vuḍḍhānaṃ bhikkhunīnaṃ pāde vanditvā ukkuṭikaṃ nisīditvā añjaliṃ paggahetvā evamassavacanīyo ‘‘ahaṃ, ayye, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ ussayavādaṃ, sāhaṃ, ayye, saṅghaṃ ekissā āpattiyā ussayavādāya pakkhamānattaṃ yācāmī’’ti, evaṃ tikkhattuṃ yācāpetvā byattāya bhikkhuniyā paṭibalāya saṅgho ñāpetabbo –

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho, ayaṃ itthannāmā bhikkhunī ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ ussayavādaṃ, sā saṅghaṃ ekissā āpattiyā ussayavādāya pakkhamānattaṃ yācati, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho itthannāmāya bhikkhuniyā ekissā āpattiyā ussayavādāya pakkhamānattaṃ dadeyya, esā ñatti.

‘‘Suṇātu me, ayye, saṅgho, ayaṃ itthannāmā bhikkhunī…pe… dutiyampi…pe… tatiyampi etamatthaṃ vadāmi, suṇātu me, ayye, saṅgho…pe… sā bhāseyya. Dinnaṃ saṅghena itthannāmāya bhikkhuniyā ekissā āpattiyā ussayavādāya pakkhamānattaṃ. Khamati saṅghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’’ti.

Kammavācāpariyosāne ‘‘vattaṃ samādiyāmi, mānattaṃ samādiyāmī’’ti samādiyitvā saṅghassa ārocetvā nikkhittavattena tāva vasitukāmāya tattheva saṅghamajjhe vā pakkantāsu bhikkhunīsu ekabhikkhuniyā vā dutiyikāya vā santike ‘‘vattaṃ nikkhipāmi, mānattaṃ nikkhipāmī’’ti nikkhipitabbaṃ. Aññissā pana āgantukāya santike ārocetvā nikkhipitabbaṃ, nikkhittakālato paṭṭhāya pakatattaṭṭhāne tiṭṭhati, tato purearuṇeyeva catūhi bhikkhunīhi taṃ bhikkhuniṃ gahetvā gāmūpacārato ca bhikkhūnaṃ vihārūpacārato ca dve leḍḍupāte atikkamitvā mahāmaggā okkamma gumbavatiādīhi paṭicchanne okāse nisīditabbaṃ. Catūhi bhikkhūhipi tattha gantabbaṃ, gantvā bhikkhunīnaṃ avidūre visuṃ nisīditabbaṃ. Atha tāya bhikkhuniyā vuttanayeneva vattaṃ samādiyitvā bhikkhunisaṅghassa tāva evaṃ ārocetabbaṃ –

‘‘Ahaṃ, ayye, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ ussayavādaṃ, sāhaṃ saṅghaṃ ekissā āpattiyā ussayavādāya pakkhamānattaṃ yāciṃ, tassā me saṅgho ekissā āpattiyā ussayavādāya pakkhamānattaṃ adāsi, sāhaṃ mānattaṃ carāmi, vedayāmahaṃ, ayye, ‘vedayatī’ti maṃ saṅgho dhāretū’’ti.


14.. 僧团分裂等学处解说
在关于僧团分裂等四种情况中，应当按照所述的方式进行判决。因为单独的比丘尼并不分裂僧团，但为了分裂而努力并且遵循。提到的有十七种僧残，关于比丘们的规定，应该被理解为一般的七种和特殊的十种。由于在两方僧团中飞翔的状态，比丘尼在掩盖过失时，即使是掩盖也没有流亡的情况，因此掩盖和不掩盖都应当在单独飞翔的情况下进行。比丘尼应当在自己界限内清理或在僧院的界限内，无法清理时应当在部分界限内，聚集四分之一的团体以进行给予。如果有一个过失，依据一个的情况，如果有两个或三个或众多的同一衣物或不同衣物，依据各自的情况，应该依据比丘们的波罗夷学处规定的过失分类进行处理。
在此以第一个过失为例，应该如是进行说明：对于那位有过失的比丘尼，应该走向比丘僧团，进行一部分的上供，向老年比丘们的脚下顶礼，坐下并合掌，应该如是说：“我，尊者，犯了一个过失，关于此，我请求僧团对于这一个过失的宽恕。”如此三次请求，经过比丘尼的支持，僧团应当告知：
“请听我，尊者，僧团，这位名叫某某的比丘尼犯了一个过失，关于此，她请求僧团给予这一个过失的宽恕，如果僧团认为合适，僧团应当给予这位名叫某某的比丘尼关于这一个过失的宽恕，这是通知。
“请听我，尊者，僧团，这位名叫某某的比丘尼……再一次……第三次，我说这个事，听我，尊者，僧团……她应当这样说。给予僧团这位名叫某某的比丘尼关于这一个过失的宽恕。僧团宽恕，因此保持沉默，我将这样保持。”
在羯磨结束时，应该说“我接受这个过失，我不接受这个过失”，并告知僧团，若希望在那地方继续居住，应该在僧团中或在比丘尼中进行第二次的请求：“我放弃这个过失，我放弃这个过失”。对于其他的来者，应该告知并放弃，放弃后应保持在原来的地方，从那时起，应在黎明前由四位比丘带着她，带走这位比丘尼，跨过村庄的边界，进入比丘们的僧院，越过两条小路，进入被遮盖的地方坐下。四位比丘也应当在那地方前往，前往后应当在比丘尼不远处坐下。然后，依据那位比丘尼的所说，接受过失并告知比丘僧团：
“我，尊者，犯了一个过失，关于此，我请求僧团给予这一个过失的宽恕，关于此，僧团给予我这一个过失的宽恕，我将遵循，尊者，‘我将遵循’。”


Tato bhikkhusaṅghassa santikaṃ gantvā evaṃ ārocetabbaṃ ‘‘ahaṃ, ayyā, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ…pe… vedayāmahaṃ, ayyā, ‘vedayatī’ti maṃ saṅgho dhāretū’’ti. Ārocetvā bhikkhunisaṅghasseva santike nisīditabbaṃ, tato paṭṭhāya bhikkhūsu vā, dutiyikaṃ ṭhapetvā bhikkhunīsu vā pakkantāsupi ubhatosaṅghe mānattaṃ ciṇṇameva hoti. Yāva aruṇaṃ na uṭṭhahati, tāva yaṃ paṭhamaṃ passati bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā, tassā ārocetabbaṃ. Uṭṭhite aruṇe vattaṃ nikkhipitvā upassayaṃ gantabbaṃ, evaṃ pañcadasa aruṇā gahetabbā.

Anikkhittavattāya pana āgantukesu asati catunnaṃ bhikkhūnañca bhikkhunīnañca devasikaṃ ārocetvā, āgantukesu sati sabbesampi āgantukānaṃ ārocentiyā pañcadasa divasāni pārivāsikakkhandhake (cūḷava. 75 ādayo) vuttanayeneva sammā vattitabbanti ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (cūḷava. aṭṭha. 75 ādayo) vutto, ciṇṇamānattāya bhikkhuniyāti yadā evaṃ ciṇṇamānattā bhikkhunī hoti, athassā yattha siyā vīsatigaṇo bhikkhunisaṅghoti vuttanayeneva abbhānakammaṃ kātabbaṃ, sesaṃ uttānamevāti.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Bhikkhunipātimokkhe

Saṅghādisesavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nissaggiyakaṇḍo

1. Pattasannicayasikkhāpadavaṇṇanā

Nissaggiyesu ādivaggassa tāva paṭhame pattasannicayaṃ kareyyāti pattasannidhiṃ kareyya, ekāhaṃ anadhiṭṭhahitvā vā avikappetvā vā adhiṭṭhānupagaṃ pattaṃ ṭhapeyyāti attho.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha pattasannicayavatthusmiṃ paññattaṃ, sesakathāmaggo bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbo, tatra hi dasāhātikkame āpatti, idha ekāhātikkameti ettakameva tassa ca imassa ca nānākaraṇaṃ, sesaṃ tādisamevāti.

Pattasannicayasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye akālacīvaranti atthate kathine kathinamāsehi, anatthate cīvaramāsato aññasmiṃ kāle uppannaṃ, yaṃ vā pana kālepi ādissa dinnaṃ. Ādissa dinnaṃ nāma ‘‘sampattā bhājentū’’ti vatvā vā, ‘‘idaṃ gaṇassa, idaṃ tumhākaṃ dammī’’ti vatvā vā, dātukāmatāya pādamūle ṭhapetvā vā dinnaṃ. Iccetaṃ akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājāpentiyā payoge dukkaṭaṃ, yaṃ attanā laddhaṃ, taṃ nissaggiyaṃ hoti. Nissaṭṭhaṃ paṭilabhitvāpi yathādāneyeva upanetabbaṃ, aññasmimpi evarūpe sikkhāpade eseva nayo.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha akālacīvaraṃ ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhahitvā bhājanavatthusmiṃ paññattaṃ, akālacīvare vematikāya, kālacīvare akālacīvarasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhosu kālacīvarasaññāya, ummattikādīnañca anāpatti. Akālacīvaratā, tathāsaññitā, ‘‘kālacīvara’’nti adhiṭṭhāya lesena bhājāpanaṃ, paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.

Akālacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



Tato bhikkhusaṅghassa santikaṃ gantvā evaṃ ārocetabbaṃ ‘‘ahaṃ, ayyā, ekaṃ āpattiṃ āpajjiṃ…pe… vedayāmahaṃ, ayyā, ‘vedayatī’ti maṃ saṅgho dhāretū’’ti. Ārocetvā bhikkhunisaṅghasseva santike nisīditabbaṃ, tato paṭṭhāya bhikkhūsu vā, dutiyikaṃ ṭhapetvā bhikkhunīsu vā pakkantāsupi ubhatosaṅghe mānattaṃ ciṇṇameva hoti. Yāva aruṇaṃ na uṭṭhahati, tāva yaṃ paṭhamaṃ passati bhikkhuṃ vā bhikkhuniṃ vā, tassā ārocetabbaṃ. Uṭṭhite aruṇe vattaṃ nikkhipitvā upassayaṃ gantabbaṃ, evaṃ pañcadasa aruṇā gahetabbā.
在比丘僧团面前，应该这样告知：“我，尊者，犯了一个过失……我意识到，尊者，‘我将遵循’。”告知后，应当在比丘尼僧团面前坐下。从此开始，在比丘中，除了第二次的情况下，在比丘尼中或离开时，双方的状态都应当是已被接受的。直到黎明未升起之前，所见的第一个比丘或比丘尼，都应当告知。黎明升起后，放下过失，应该前往安居处，应当有十五个黎明被接纳。
对于未放下过失的来者，在四位比丘和比丘尼缺席的情况下，应该告知来者，若有来者在，所有的来者都应被告知，十五天应当如在《小品》中所说的那样进行。
Nissaggiyakaṇḍo
1.. 受器的聚集学处解说
在无放弃的情况下，首先应当进行受器的聚集，即聚集受器，意为在一天内不应当放置不当或不应当不放置，应该放置在适当的地方。
在舍卫城中，关于六群比丘的事件，针对受器的聚集制定了此规定，其余的应当如在比丘波罗夷学处中所说。因为在十天内有过失，在此处是一天的过失，这只是这样而已，其余的与前述相同。
受器的聚集学处解说完毕。
2.. 不合时的袈裟学处解说
在第二条中，不合时的袈裟是指在艰难的月份，或在不合时的衣物的情况下，或在其他时间获得的衣物，或在任何时间给予的衣物。给予的衣物被称为“让人分配”，或“这是团体的，这是你们的”，放置在脚下以示给予之意。如此不合时的袈裟，因以“合时袈裟”之名被给予时，犯轻罪，若是自己所获得，则是无放弃。若获得后也应如给予时一样搬运，在其他情况下，此学处应当如此。
在舍卫城中，关于尊者庄严难陀的事件，关于不合时的袈裟以“合时袈裟”之名进行规定。不合时的袈裟因其不合时的名义而犯轻罪，合时袈裟因不合时的袈裟之名而犯轻罪。两者均以合时袈裟之名，发狂等无罪。不合时的袈裟，若如此称之为“合时袈裟”，则应有四个要素。起源等与不取偷盗相同。
不合时的袈裟学处解说完毕。

3. Cīvaraparivattanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye handāti gaṇha. Acchindeyyāti sayaṃ acchindantiyā bandhitvā ṭhapitesu bahūsupi ekāpatti, itaresu vatthugaṇanāya āpattiyo. Acchindāpane pana ekāya āṇattiyā bahūsu acchinnesupi ekāvāpatti.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha cīvaraṃ parivattetvā acchindanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, aññasmiṃ parikkhāre tikadukkaṭaṃ, anupasampannāya cīvarepi tikadukkaṭameva. Yā pana tāya vā diyyamānaṃ, tassā vā vissāsaṃ gaṇhāti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, parivattitacīvarassa vikappanupagatā, sakasaññāya acchindanaṃ vā acchindāpanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Cīvaraparivattanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Aññaviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe viññāpetvāti jānāpetvā, ‘‘idaṃ nāma āharā’’ti yācitvā vā. Aññaṃ viññāpeyyāti yaṃ pubbe ‘‘kinte, ayye, aphāsu, kiṃ āhariyatū’’ti vuttāya viññāpitaṃ, taṃ paṭikkhipitvā tañceva aññañca gahetukāmā tato aññaṃ viññāpeyya, tassā viññattiyā dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha aññaṃ viññāpetvā aññaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anaññe dvikadukkaṭaṃ. Anaññe anaññasaññāya pana, tasmiṃ appahonte puna taññeva, aññenapi atthe sati tena saddhiṃ aññañca, yañca viññattaṃ, tato ce aññaṃ samagghataraṃ hoti, imaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā suddhaṃ aññameva ca viññāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Lesena gahetukāmatā, aññassa viññāpanaṃ, paṭilābhoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.

Aññaviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame aññaṃ cetāpetvāti attano kappiyabhaṇḍena ‘‘idaṃ nāma āharā’’ti aññaṃ parivattāpetvā. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘evaṃ me idaṃ datvā aññampi āharissatī’’ti maññamānā ‘‘na me iminā attho, idaṃ nāma me āharā’’ti tato aññaṃ cetāpeyya. Tassā cetāpanappayoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena tena vā aññena vā mūlena āhaṭaṃ nissaggiyaṃ hoti, sesaṃ catutthasadisamevāti.

Aññacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe aññadatthikenāti aññassatthāya dinnena. Aññuddisikenāti aññaṃ uddisitvā dinnena. Saṅghikenāti saṅghassa pariccattena. Parikkhārenāti kappiyabhaṇḍena. Aññaṃ cetāpeyyāti ‘‘idaṃ nāma paribhuñjeyyāthā’’ti yaṃ uddisitvā niyametvā yo parikkhāro dinno, tato aññaṃ parivattāpeyya, tassā payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha tādisena parikkhārena aññaṃ cetāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anaññadatthike dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana anaññadatthikasaññāya, sesakaṃ upanentiyā, ‘‘tumhehi etadatthāya dinno, amhākañca iminā nāma attho’’ti sāmike apaloketvā upanentiyā, yadā bhikkhuniyo vihārampi chaḍḍetvā pakkamanti, evarūpāsu āpadāsu upanentīnaṃ, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ catutthasadisamevāti.

Paṭhamasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



3.. 交换袈裟学处解说
在第三条中,"拿吧"是指拿取。"割开"是指自己割开已经绑缚放置的众多中的一个,对于其他的,依照衣物的数量而有过失。但如果由一人的命令割开众多,也只有一个过失。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀的事件,制定了关于交换袈裟并割开的规定,是可罚款的,三波逸提,对于其他用具,三轻罪,对于未受戒者的袈裟也是三轻罪。但若有人给予或让她信任,她则无罪。受戒者,对于已交换的袈裟有资格,自己认为是割开或命令割开,这是此处的三个要素。起源等与不取偷盗相同,只是痛苦的感受。
袈裟交换学处解说完毕。
4.. 要求其他物品学处解说
在第四条中,"要求"是指告知、请求"拿这个"。"要求其他"是指先前已说"尊者,不方便,请拿什么"而要求的,拒绝后又想要那个和其他的,对于这种要求犯轻罪,获得时犯无放弃。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀的事件,制定了关于要求其他物品的规定,三波逸提,对于不是其他的,两轻罪。但对于不是其他的,认为不是其他的,若那个不足,再要求同一个,或虽有其他需要但与之一起要求其他的,若其他更贵重,说明这个利益后,要求纯粹的其他的,发狂等无罪。以小的欲望,要求其他物品,获得,这是此处的三个要素。起源等与行为相同。
要求其他物品学处解说完毕。
5.. 第一次以自己的东西交换学处解说
在第五条中,"以其他的交换"是指用自己的可用物品换取"拿这个"。"交换其他的"是指认为"给我这个后,也会给我其他的",而从那里要求其他的。对于这种交换的行为犯轻罪,获得时,无论是以那个还是其他的价值获得的,都是无放弃。其余与第四条相同。
第一次以自己的东西交换学处解说完毕。
6.. 第一次以僧团的东西交换学处解说
在第六条中,"为了其他人"是指为了其他人而给予的。"为了指定的人"是指指定给某人而给予的。"属于僧团的"是指被僧团舍弃的。"用具"是指可用的物品。"交换其他的"是指曾指定并限定给予的那件用具,要求交换其他的,对于这种交换的行为犯轻罪,获得时犯无放弃。
在舍卫城中,关于多位比丘尼的以这种用具交换其他物品的事件中制定了此规定,三波逸提,对于不是为了其他人的,两轻罪。但对于不是为了其他人的认为是如此,将其余的拿来,说"这是你们为此目的而给予的,我们也需要这个",当比丘尼们甚至离开寺院时,在这种情况下拿来,发狂等无罪。其余与第四条相同。
第一次以僧团的东西交换学处解说完毕。

7. Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame saññācikenāti sayaṃ yācitakenāpi. Etadevettha nānākaraṇaṃ, sesaṃ chaṭṭhasadisamevāti.

Dutiyasaṅghikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame mahājanikenāti gaṇassa pariccattena, idamettha chaṭṭhato nānākaraṇaṃ.

Paṭhamagaṇikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame saññācikenāti idaṃ aṭṭhamato atirittaṃ, sesaṃ dvīsupi chaṭṭhasikkhāpadasadisamevāti.

Dutiyagaṇikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Puggalikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame puggalikenāti ekabhikkhuniyā pariccattena. Saññācikenāti sayaṃ yācitakena ca. Aññaṃ cetāpeyyāti yaṃ uddisitvā dinnaṃ, tato aññaṃ cetāpentiyā payoge dukkaṭaṃ, paṭilābhena nissaggiyaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha tādisena parikkhārena aññaṃ cetāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ chaṭṭhasadisamevāti.

Puggalikacetāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pattavaggo paṭhamo.

11. Garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiyassa paṭhame garupāvuraṇanti sītakāle pāvuraṇaṃ. Catukkaṃsaparamanti kaṃso nāma catukkahāpaṇiko hoti, tasmā soḷasakahāpaṇagghanakaṃ. Cetāpetabbanti ṭhapetvā sahadhammike ca ñātakappavārite ca aññena kismiñcideva guṇe parituṭṭhena ‘‘vadethāyye, yenattho’’ti vuttāya viññāpetabbaṃ. Tato ce uttarīti tatuttari viññāpentiyā dukkaṭaṃ, paṭiladdhaṃ nissaggiyaṃ hoti.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha rājānaṃ kambalaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakacatukkaṃse dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana ūnakasaññāya, catukkaṃsaparamaṃ cetāpentiyā, ñātakappavārite vā, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena, mahagghaṃ cetāpentaṃ appagghaṃ cetāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Garupāvuraṇatā, atirekacatukkaṃsatā, ananuññātaṭṭhāne viññatti, paṭilābhoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.

Garupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Lahupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye lahupāvuraṇanti uṇhakāle pāvuraṇaṃ. Aḍḍhateyyakaṃsaparamanti dasakahāpaṇagghanakaṃ, sesaṃ paṭhamasadisamevāti.

Lahupāvuraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ito parāni imasmiṃ vagge aṭṭha, tatiyavagge dasāti imāni aṭṭhārasa sikkhāpadāni bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbānīti.

Jātarūpavaggo tatiyo.

Uddiṭṭhā kho ayyāyo tiṃsa nissaggiyā pācittiyā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā aṭṭhārasa, asādhāraṇā dvādasāti evaṃ tiṃsa. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya bhikkhunipātimokkhe

Nissaggiyapācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Pācittiyakaṇḍo

1. Lasuṇavaggo



7.. 第二次以僧团的东西交换学处解说
在第七条中,"自己要求的"是指即使自己要求的。这是与第六条的区别,其余与第六条相同。
第二次以僧团的东西交换学处解说完毕。
8.. 第一次以团体的东西交换学处解说
在第八条中,"由大众"是指被团体舍弃的,这是与第六条的区别。
第一次以团体的东西交换学处解说完毕。
9.. 第二次以团体的东西交换学处解说
在第九条中,"自己要求的"是比第八条多出的,其余与前两条第六条相同。
第二次以团体的东西交换学处解说完毕。
10.. 个人的东西交换学处解说
在第十条中,"个人的"是指被一位比丘尼舍弃的。"自己要求的"是指自己要求的。"交换其他的"是指曾指定给予的,要求交换其他的,对于这种交换的行为犯轻罪,获得时犯无放弃。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀的以这种用具交换其他物品的事件中制定了此规定,其余与第六条相同。
个人的东西交换学处解说完毕。
第一品完。
11.. 重衣学处解说
在第二品的第一条中,"重衣"是指寒冷季节的衣物。"不超过四钵"是指一钵相当于四个硬币,因此是相当于十六个硬币。"应该要求"是指除了同法的亲属所许可的和别人对某种功德感到满足而说"尊者,请说你需要什么"之外,不应该要求。若要求更多,在要求时犯轻罪,获得时犯无放弃。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀要求国王的毡衣的事件中制定了此规定,三波逸提,不足四钵的两轻罪。但对于认为不足,要求达到四钵上限,或要求亲属所许可的,或为他人或自己的利益要求昂贵的,要求便宜的,发狂等无罪。重衣、超过四钵、未经许可的要求、获得,这是此处的四个要素。起源等与行为相同。
重衣学处解说完毕。
12.. 轻衣学处解说
在第二条中,"轻衣"是指炎热季节的衣物。"不超过一钵半"是指十个硬币,其余与第一条相同。
轻衣学处解说完毕。
此后的十八条在比丘波罗夷学处中所说的方式应当理解。
第三品完。
提到,尊者们,有三十无放弃波逸提法,其中十八条是共通的,十二条是不共通的,总共三十条。其余各处均已阐述。
在《比丘尼波罗夷》中的《波罗夷》部分
无放弃波逸提解说完毕。
波逸提品
大蒜品

1. Lasuṇasikkhāpadavaṇṇanā

Pācittiyesu lasuṇavaggassa tāva paṭhame lasuṇanti magadharaṭṭhe jātaṃ āmakaṃ bhaṇḍikalasuṇameva, na ekadvitimiñjakaṃ. Tañhi ‘‘khādissāmī’’ti paṭiggaṇhantiyā dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha lasuṇaṃ harāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, alasuṇe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana alasuṇasaññāya, palaṇḍuke, bhañjanake, haritake, cāpalasuṇe, sūpasampāke, maṃsasampāke, telasampāke, sāḷave, uttaribhaṅge, ummattikādīnañca anāpatti. Āmakalasuṇañceva, ajjhoharaṇañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Lasuṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Sambādhalomasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye sambādheti paṭicchannokāse, upakacchakesu ca muttakaraṇe cāti attho. Saṃharāpeyyāti ettha khurasaṇḍāsakattariādīsu yena kenaci saṃharāpentiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ, na lomagaṇanāya.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha sambādhe lomaṃ saṃharāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, attano atthāya aññaṃ āṇāpentiyā sāṇattikaṃ, āpattibhedonatthi. Ābādhapaccayā, ummattikādīnañca anāpatti. Ābādhābhāvo, sambādhe lomasaṃharaṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni bhikkhuniyā saddhiṃ ekaddhānamaggagamanasikkhāpadasadisānīti.

Sambādhalomasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Talaghātakasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye talaghātaketi antamaso uppalakesarenāpi muttakaraṇassa talaghātane muttakaraṇamhi pahāradāne pācittiyanti attho.

Sāvatthiyaṃ dve bhikkhuniyo ārabbha talaghātakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, purimanayeneva sāṇattikaṃ, āpattibhedo natthi. Ito paraṃ pana yattha natthi, tattha avatvāva gamissāma. Ābādhapaccayā gaṇḍaṃ vā vaṇaṃ vā paharantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Ābādhābhāvo, muttakaraṇe pahāradānaṃ, phassasādiyananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisānīti.

Talaghātakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Jatumaṭṭhakasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe jatumaṭṭhaketi jatunā kate maṭṭhadaṇḍake. Vatthuvasenetaṃ vuttaṃ, kāmarāgena pana uppalakesarampi pavesentiyā āpatti.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha jatumaṭṭhakasādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ tatiyasadisamevāti.

Jatumaṭṭhakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Udakasuddhikasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame udakasuddhikanti muttakaraṇassa dhovanaṃ. Ādiyamānāyāti karontiyā. Dvaṅgulapabbaparamaṃādātabbanti dvīsu aṅgulīsu ekekaṃ katvā dvaṅgulapabbaparamaṃ ādātabbaṃ. Taṃ atikkāmentiyāti sace dhovanakāle rāgavasena vitthārato tatiyāya aṅguliyā aggapabbaṃ, gambhīrato ekissāva aṅguliyā tatiyapabbaṃ paveseti pācittiyaṃ.

Sakkesu aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha atigambhīraṃ udakasuddhikaṃ ādiyanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, ūnakadvaṅgulapabbe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana ūnakasaññāya, dvaṅgulapabbaparamaṃ ādiyantiyā, ābādhapaccayā atirekampi, ummattikādīnañca anāpatti, sesaṃ tatiyasadisamevāti.

Udakasuddhikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



1.. 大蒜学处解说
在波逸提中,首先在大蒜品的第一条中,"大蒜"指的是生产于摩揭陀国的生大蒜,而不是一两粒的大蒜。因为想吃它而接受,犯轻罪,每次食用犯波逸提。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀的事件,制定了关于取大蒜的规定,三波逸提,对于非大蒜的,两轻罪。但对于认为非大蒜的,如鱼子、干菜、青菜、野生大蒜、调味品、肉汤、油炸物、蒜头、额外的部分,发狂等无罪。生大蒜和食用,这是此处的两个要素。起源等与羊毛相同。
大蒜学处解说完毕。
2.. 隐蔽处学处解说
在第二条中,"隐蔽处"是指遮蔽的地方,包括腋窝和小便处。"要求除去"是指在此处,以剃刀、镊子等任何方式要求除去,计算过失的次数是波逸提,而不是毛发的次数。
在舍卫城中,关于六群比丘尼的在隐蔽处要求除去毛发的事件中制定了此规定,为自己要求他人除去是可罚款的,没有过失的区分。由于疾病,发狂等无罪。没有疾病,在隐蔽处除去毛发,这是此处的两个要素。起源等与比丘尼同行学处相同。
隐蔽处学处解说完毕。
3.. 击掌学处解说
在第三条中,"击掌"是指即使用莲花茎也在小便处击掌犯波逸提。
在舍卫城中,关于两位比丘尼的击掌的事件中制定了此规定,如前述一样是可罚款的,没有过失的区分。从此以后,在没有的地方,我们将不说。由于疾病而击打疮或伤口,发狂等无罪。没有疾病,在小便处击掌,接触等,这是此处的三个要素。起源等与第一波罗夷相同。
击掌学处解说完毕。
4.. 涂漆学处解说
在第四条中,"涂漆"是指用漆制作的棍棒。这是从事物的角度说的,但由于欲望而插入莲花茎也有过失。
在舍卫城中,关于某位比丘尼的涂漆的事件中制定了此规定,其余与第三条相同。
涂漆学处解说完毕。
5.. 洗小便处学处解说
在第五条中,"洗小便处"是指清洗小便处。"接受"是指进行。"应该接受到两指节的长度"是指每个手指两个节,应该接受到这个长度。"超过它"是指如果在洗的时候由于贪欲而深入到第三指节或一个手指的第三节,犯波逸提。
在萨迦耶,关于某位比丘尼过深地洗小便处的事件中制定了此规定,三波逸提,不足两指节的两轻罪。但对于认为不足,接受到两指节的长度,由于疾病而超过,发狂等无罪,其余与第三条相同。
洗小便处学处解说完毕。

6. Upatiṭṭhanasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe bhuñjantassāti pañcannaṃ bhojanānaṃ aññataraṃ bhuñjato. Pānīyenāti suddhena vā udakena, takkādīsu vā aññatarena. Vidhūpanenāti yāya kāyaci bījaniyā. Upatiṭṭheyyāti yā etesu dvīsu aññataraṃ gahetvā hatthapāse tiṭṭhati, tassā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha bhuñjantassa evaṃ tiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, hatthapāsaṃ vijahitvā khādanīyaṃ khādantassa upatiṭṭhantiyā dukkaṭaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ. ‘‘Imaṃ pivatha, iminā bījathā’’ti evaṃ dentiyā vā, dāpentiyā vā, anupasampannaṃ vā upatiṭṭhāpanatthaṃ āṇāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhuñjantassa bhikkhuno hatthapāse ṭhānaṃ, pānīyassa vā vidhūpanassa vā gahaṇanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Upatiṭṭhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Āmakadhaññasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame viññatvāti antamaso mātarampi yācitvā. Bhuñjeyyāti ajjhohareyya. Ettha ca viññatti ceva bhojanañca pamāṇaṃ, tasmā sayaṃ viññatvā aññāya bhajjanādīni kārāpetvā vā , aññāya viññāpetvā sayaṃ bhajjanādīni katvā vā paṭiggahaṇato paṭṭhāya yāva dantehi saṃkhādanaṃ, tāva pubbappayogesu dukkaṭāni, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha āmakadhaññaṃ viññāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, sayaṃ vā aññāya vā aviññattiyā laddhaṃ bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā bhuñjantiyā dukkaṭaṃ, aññāya viññattiyā laddhaṃ pana sayaṃ bhajjanādīni katvāpi kāretvāpi bhuñjantiyā dukkaṭameva. Ābādhe sati sedakammādīnaṃ atthāya viññāpentiyā, aviññattiyā labbhamānaṃ navakammatthāya sampaṭicchantiyā, ñātakappavāritaṭṭhāne muggamāsādiaparaṇṇaṃ viññāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sattannaṃ dhaññānaṃ aññatarassa viññāpanaṃ vā viññāpāpanaṃ vā, paṭilābho, bhajjanādīni katvā vā kāretvā vā ajjhoharaṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni addhānamaggasikkhāpadasadisānīti.

Āmakadhaññasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame saṅkāranti kacavaraṃ. Vighāsanti yaṃkiñci paribhuttāvasesaṃ ucchiṭṭhodakampi dantakaṭṭhampi, aṭṭhikacalakesu pana vattabbameva natthi. Tirokuṭṭe vā tiropākāre vāti yassakassaci kuṭṭassa vā pākārassa vā parato. Chaḍḍeyya vā chaḍḍāpeyya vāti sabbānipetāni ekato chaḍḍentiyā ekappayoge ekāpatti, sakiṃ āṇattiyā bahukepi chaḍḍite ekāva.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha uccāraṃ tirokuṭṭe chaḍḍanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, bhikkhussa dukkaṭaṃ , oloketvā vā avalañje vā chaḍḍentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Uccārādibhāvo, anolokanaṃ, valañjanaṭṭhānaṃ, tirokuṭṭatiropākāratā, chaḍḍanaṃ vā chaḍḍāpanaṃ vāti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Paṭhamauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



6.. 侍奉学处解说
在第六条中,"正在进食"是指正在食用五种食物之一。"用水"是指纯净的水或其他如酪等。"用香"是指任何可燃物。"侍奉"是指拿着这两种之一站在手臂范围内,对此犯波逸提。
在舍卫城中,关于某位比丘尼在正在进食时如此侍奉的事件中制定了此规定,三波逸提,超出手臂范围而食用,犯轻罪,对于未受戒者犯三轻罪。"请喝这个,请用这个熏"这样给予或命令未受戒者侍奉,发狂等无罪。正在进食的比丘的手臂范围内的站立,拿取水或香,这是此处的两个要素。起源等与羊毛相同。
侍奉学处解说完毕。
7.. 生谷物学处解说
在第七条中,"要求"是指即使向母亲也要求。"食用"是指摄取。在此,要求和食用是标准,因此自己要求或让他人做加工等,或他人要求自己做加工等,从获得开始直到以牙齿咀嚼,前面的行为都是轻罪,每次食用犯波逸提。
在舍卫城中,关于多位比丘尼的要求生谷物的事件中制定了此规定,自己或他人未经要求而获得后做加工等食用犯轻罪,他人要求而自己做加工等食用也犯轻罪。由于疾病需要汗液等工作而要求,未经要求而获得用于新工作,在亲属许可的地方要求豆类等其他谷物,发狂等无罪。要求或让他人要求七种谷物之一,获得,做加工等食用,这是此处的三个要素。起源等与路途学处相同。
生谷物学处解说完毕。
8.. 第一次排粪学处解说
在第八条中,"垃圾"是指废弃物。"残渣"是指任何被食用后剩余的,包括漱口水和牙签,但对于骨头渣滓则无需说。"在墙外或围墙外"是指任何墙的外面。"排放或命令排放"是指全部一起排放,一次行为犯一次过失,一次命令多次排放也只有一次。
在舍卫城中,关于某位比丘尼在墙外排粪的事件中制定了此规定,可罚款,对比丘犯轻罪,观察或倾倒在低洼处排放,发狂等无罪。有排粪等行为,未观察,低洼处,在墙外或围墙外,排放或命令排放,这是此处的五个要素。起源等与行为相同,只是行为与否。
第一次排粪学处解说完毕

9. Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame hariteti khette vā nāḷikerādiārāme vā yatthakatthaci ropimaharitaṭṭhāne. Tāni vatthūni chaḍḍentiyā vā chaḍḍāpentiyā vā purimanayeneva āpatti, tādise ṭhāne nisīditvā antamaso udakaṃ pivitvā matthakacchinnaṃ nāḷikerampi chaḍḍentiyā āpattiyeva.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha uccārādīni harite chaḍḍanavatthusmiṃ paññattaṃ, sāṇattikaṃ, tikapācittiyaṃ, bhikkhuno dukkaṭaṃ, bhikkhuniyāpi nikkhittabīje khette yāva aṅkuro na uṭṭhahati, tāva dukkaṭaṃ, aharite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana aharitasaññāya chaḍḍitakhette vā, sāmike apaloketvā vā chaḍḍentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ aṭṭhamasadisamevāti.

Dutiyauccārachaḍḍanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Naccagītasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame naccanti antamaso moranaccampi. Gītanti antamaso dhammabhāṇakagītampi. Vāditanti antamaso udakabherivāditampi. Dassanāyāti etesu yaṃkiñci dassanāya gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, yattha ṭhitā passati vā suṇāti vā, ekappayoge ekāpatti, taṃ taṃ disaṃ olokentiyā payoge payoge āpatti.

Rājagahe chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha naccādīni dassanāya gamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sayaṃ tāni vatthūni karontiyā, aññaṃ vā āṇāpentiyā, ‘‘cetiyassa upahāraṃ dethā’’ti īdisena pariyāyena vā bhaṇantiyā, ‘‘cetiyassa upahāraṃ karomā’’ti vā vutte ‘‘sādhū’’ti sampaṭicchantiyā ca pācittiyamevāti sabbaaṭṭhakathāsu (pāci. aṭṭha. 835-837) vuttaṃ, bhikkhuno sabbattha dukkaṭaṃ. ‘‘Tumhākaṃ cetiyassa upaṭṭhānaṃ karomā’’ti vutte pana ‘‘upaṭṭhānakaraṇaṃ nāma sundara’’nti īdisaṃ pariyāyaṃ bhaṇantiyā, ārāme ṭhatvā passantiyā vā suṇantiyā vā, tathā attano ṭhitokāsaṃ āgantvā payojitaṃ paṭipathaṃ gacchantiyā sammukhībhūtaṃ salākabhattādike sati karaṇīye gantvā, āpadāsu vā samajjaṭṭhānaṃ pavisitvāpi passantiyā vā suṇantiyā vā, ummattikādīnañca anāpatti. Naccādīnaṃ aññataratā, aññatra anuññātakāraṇā gamanaṃ, dassanaṃ vā savanaṃ vāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisāni, idaṃ pana lokavajjaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.

Naccagītasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Lasuṇavaggo paṭhamo.

2. Rattandhakāravaggo

1. Rattandhakārasikkhāpadavaṇṇanā

Andhakāravaggassa paṭhame rattandhakāreti rattiandhakāre. Appadīpeti pajjotacandasūriyaaggīsu ekekenāpi anobhāsite. Purisenāti santiṭṭhituṃ sallapituñca viññunā manussapurisena saddhiṃ. Santiṭṭheyya vāti hatthapāse ṭhitamattāya pācittiyaṃ. Sallapeyyāti tattha ṭhatvā gehasitakathaṃ kathentiyāpi pācittiyameva.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha evaṃ santiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, purisassa hatthapāsaṃ vijahitvā, yakkhādīnaṃ hatthapāsaṃ avijahitvāpi santiṭṭhantiyā, sallapentiyā vā dukkaṭaṃ, yaṃkiñci viññuṃ dutiyaṃ gahetvā evaṃ karontiyā, arahopekkhāya, aññavihitāya, ummattikādīnañca anāpatti. Rattandhakāratā, purisassa hatthapāse ṭhānaṃ vā sallapanaṃ vā, sahāyābhāvo, rahopekkhatāti imānettha cattāri aṅgāni. Theyyasatthasamuṭṭhānaṃ, kiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, lokavajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, akusalacittaṃ, tivedananti.

Rattandhakārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



9.. 第二次排粪学处解说
在第九条中,"绿色"是指在田地或椰子树园中任何地方种植的绿色植物。对于这些物品的排放或命令排放,与前述相同,在这种地方坐下,至少饮用水后,若将椰子树木排放,则犯波逸提。
在舍卫城中,关于多位比丘尼在绿色植物中排粪的事件中制定了此规定,为可罚款的,三轻罪,比丘在未发芽的田地中犯轻罪,在绿色植物中排放犯两轻罪。对于认为绿色植物的地方排放,在主人的地方不观察而排放,发狂等无罪。其余与第八条相同。
第二次排粪学处解说完毕。
10.. 舞蹈与歌唱学处解说
在第十条中,"舞蹈"是指至少孔雀舞。"歌唱"是指至少法师的歌曲。"乐器"是指至少水鼓的乐器。"观看"是指在这些情况下,每一步都犯轻罪,在那里站着看或听,一次行为犯一次过失,在每个方向观看时也犯过失。
在王舍城中,关于六群比丘尼在观看舞蹈等的事件中制定了此规定,自己进行这些活动,或命令他人进行时,如说"请供奉圣地"等类似的方式,说"我会供奉圣地"时,若接受则犯波逸提。对于比丘来说,在所有情况下都是轻罪。"我会为你们的圣地服务"时,说"服务是美好的"等类似的方式,在园中站着观看或听,以及走到自己原来的地方,进入有必要的地方,在紧急情况下也观看或听,发狂等无罪。舞蹈等的任何情况,除非有许可的原因前往,观看或听,这是此处的三个要素。起源等与羊毛相同,而这是世俗的,恶行的,三重痛苦的。
舞蹈与歌唱学处解说完毕。
大蒜品第一。
2.. 夜暗品
1.. 夜暗学处解说
在夜暗品的第一条中,"夜暗"是指夜晚的黑暗。即使在月光、太阳、火焰中也不应有光明。"人"是指与人类交谈、站立和说话。若仅仅站在手臂范围内犯波逸提。若在此站着谈论家庭的事,也犯波逸提。
在舍卫城中,关于某位比丘尼在这种情况下站着的事件中制定了此规定,若与人类的手臂范围内站着,或与鬼神等的手臂范围内站着,若谈论也犯轻罪。无论与任何人交谈,若第二次拿起,以此方式进行,若不加以考虑,或有其他规定的情况下,发狂等无罪。夜暗的情况,人与人的手臂范围内的地方或谈话,朋友的存在,在暗处的观察等,这是此处的四个要素。起源等与行为相同,而这是世俗的,恶行的,三重痛苦的。
夜暗学处解说完毕。

2. Paṭicchannokāsasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye paṭicchanne okāseti kuṭṭādīsu yena kenaci paṭicchanne, idamevettha nānattaṃ.

Paṭicchannokāsasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Ajjhokāsasallapanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye ajjhokāseti nānaṃ, sesaṃ ubhayatthāpi paṭhamasadisamevāti.

Ajjhokāsasallapanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Dutiyikauyyojanasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe rathikāyāti racchāyaṃ. Byūheti anividdharacchāyaṃ . Siṅghāṭaketi caccare. Nikaṇṇikaṃ vā jappeyyāti kaṇṇamūle kiñci jappeyya. Uyyojeyyāti anācāraṃ caritukāmatāya ‘‘gaccha tva’’nti dutiyikaṃ uyyojeyya. Pācittiyanti purimanayeneva tāva santiṭṭhanādīsu tīṇi pācittiyāni, uyyojentiyā pana uyyojane ca hatthapāsavijahane ca dukkaṭaṃ, vijahite pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evaṃ santiṭṭhanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ purimattayasadisameva. Anāpattiyaṃ pana ‘‘na anācāraṃ ācaritukāmā, sati karaṇīye dutiyikaṃ bhikkhuniṃ uyyojetī’’ti (pāci. 852) ettakaṃ adhikanti.

Dutiyikauyyojanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Anāpucchāpakkamanasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame purebhattanti aruṇuggamanaṃ upādāya yāva majjhanhikaṃ. Āsaneti pallaṅkassokāsabhūte. Sāmike anāpucchāti tasmiṃ kule yaṃkiñci viññuṃ manussaṃ anāpucchā. Pakkameyyāti ettha channassa anto nisīditvā anovassakaṃ ajjhokāse upacāraṃ atikkāmentiyā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha anāpucchā pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, pallaṅkassa anokāse dukkaṭaṃ, tathā āpucchite anāpucchitasaññāya ceva vematikāya ca. Āpucchitasaññāya pana, asaṃhārime, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Purebhattatā, antaraghare nisajjā, āsanassa pallaṅkokāsatā, aññatra anuññātakāraṇā anāpucchanaṃ, vuttaparicchedātikkamoti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Anāpucchāpakkamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe pacchābhattanti majjhanhike vītivatte yāva sūriyassa atthaṅgamā. Abhinisīdeyya vāti ādimhi nisīditvā gacchantiyā ekā āpatti, anisīditvā nipajjitvāva gacchantiyāpi ekā, nisīditvā nipajjantiyā dve.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āsane abhinisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ , sesaṃ pañcamasadisameva. Yathā pana tattha asaṃhārime, evamidha dhuvapaññatte anāpattīti.

Anāpucchāabhinisīdanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame vikāleti atthaṅgate sūriye. Seyyanti antamaso paṇṇasanthārampi, sesaṃ chaṭṭhasadisameva.

Idaṃ pana sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vikāle kulāni upasaṅkamitvā sāmike anāpucchitvā seyyaṃ santharitvā abhinisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ, anāpattiyañcettha dhuvapaññattaṃ nāma natthīti.

Anāpucchāsantharaṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



2.. 隐蔽处学处解说
在第二条中，"隐蔽处"是指在任何遮蔽的地方，如墙壁等，任何遮蔽的地方都属于此。
隐蔽处学处解说完毕。
3.. 进入座位的言谈学处解说
在第三条中，"进入座位"是指坐下，其他方面与前述相同。
进入座位的言谈学处解说完毕。
4.. 第二次出行学处解说
在第四条中，"行者"是指在车上。"出行"是指未被束缚的出行。"狮子"是指在行走中。"若要低声说"是指在耳边低声说。"出行"是指由于不正当的行为而“走吧”的第二次出行。波逸提是指在前述的情况下有三种波逸提，而在出行时若离开手臂范围也犯轻罪。
在舍卫城中，关于尊者庄严难陀的事件，制定了在这种情况下的出行的规定，其他方面与前述相同。若不想做不正当的行为，而让比丘尼出行时（如说“请出行”），这是额外的。
第二次出行学处解说完毕。
5.. 不询问出行学处解说
在第五条中，"早饭前"是指在黎明时分，直到中午。"坐下"是指在坐垫上。"不询问"是指在某个家族中，任何人都不询问。"出行"是指在此，若在隐蔽处坐着，未被询问而出行，若在第一只脚上犯轻罪，第二次则犯波逸提。
在舍卫城中，关于某位比丘尼不询问而出行的事件中制定了此规定，三轻罪，坐垫上未被询问而出行，亦有不询问的情况。对于被询问的情况，若未被询问、病重、在紧急情况下等无罪。早饭前、在房屋内坐下、坐垫上的位置、未被允许的情况下出行，以上是此处的五个要素。起源等与困难相同，而这是行为与非行为。
不询问出行学处解说完毕。
6.. 不询问而坐下学处解说
在第六条中，"晚饭后"是指在中午过后，直到太阳落下。"不询问而坐下"是指在此坐着，若坐下后出行则犯一次过失，若未坐下而出行也犯一次，若坐下并出行则犯两次。
在舍卫城中，关于尊者庄严难陀的事件，制定了在座位上不询问的规定，其他方面与第五条相同。正如在此，若未被询问，则在此处的规定是无罪的。
不询问而坐下学处解说完毕。
7.. 不询问而安置学处解说
在第七条中，"摇动"是指在太阳落下时，"更好"是指至少在草垫上，其他方面与第六条相同。
在舍卫城中，关于多位比丘尼的事件，制定了在摇动时不询问的规定，若在此处坐下并安置，则无罪。
不询问而安置学处解说完毕。

8. Paraujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame duggahitena dūpadhāritenāti yaṃ vuttaṃ, tato aññathā gahitena ca upadhāritena ca. Paranti ‘‘ahaṃ kirayye ayyaṃ na sakkaccaṃ upaṭṭhahāmī’’tiādinā (pāci. 869) nayena upasampannaṃ ujjhāpentiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha evaṃ paraṃ ujjhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, ummattikādīnaṃyeva anāpatti. Duggahitatā, ujjhāpanaṃ, yaṃ ujjhāpeti, tassā upasampannatāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Paraujjhāpanakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Paraabhisapanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame abhisapeyyāti sapathaṃ kareyya. Tattha ‘‘niraye upapajjāmi, niraye upapajjatū’’tievamādīni vadamānā nirayena abhisapati nāma, akkosatīti attho. ‘‘Gihinī homi, gihinī hotū’’tievamādīni vadamānā brahmacariyena. Tassā vācāya vācāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha evaṃ abhisapanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, tiracchānayoniyā vā pettivisayena vā manussadobhaggena vā abhisapane dukkaṭaṃ. Atthadhammānusāsanipurekkhārānaṃ ummattikādīnañca anāpatti. Nirayena vā brahmacariyena vā abhisapanaṃ , upasampannatā, atthadhammapurekkhārādīnaṃ abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni aṭṭhamasadisānevāti.

Paraabhisapanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Rodanasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame vadhitvāti hatthādīhi paharitvā, ubhayaṃ karontiyāva pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha attānaṃ vadhitvā rodanavatthusmiṃ paññattaṃ, kevalaṃ vadhantiyā vā rodantiyā vā dukkaṭameva. Ñātirogabhogabyasanehi phuṭṭhāya kevalaṃ rodantiyā eva na vadhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Attānaṃ vadhanañceva, rodanañcāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisāni, idaṃ pana kiriyamevāti.

Rodanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Rattandhakāravaggo dutiyo.

3. Naggavaggo

1. Naggasikkhāpadavaṇṇanā

Naggavaggassa paṭhame naggāti anivatthā vā apārutā vā. Evañhi nahāyantiyā sabbappayogesu dukkaṭaṃ, nahānapariyosāne pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evaṃ nahānavatthusmiṃ paññattaṃ, udakasāṭikacīvare acchinne vā naṭṭhe vā, ‘‘mahagghaṃ idaṃ disvā corāpi hareyyu’’nti evarūpāsu āpadāsu vā nahāyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Naggatā, anuññātakāraṇābhāvo, nahānapariyosānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Naggasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Udakasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha appamāṇikāyo udakasāṭikāyo dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha sabbaṃ ratanavagge nisīdanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Udakasāṭikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



8.. 第二次排除学处解说
在第八条中，"被困"是指被捉住或被束缚的情况。根据"我无法好好侍奉"等说法（见《巴利文经典》第869页），若被认可的情况下排除则犯波逸提。
在舍卫城中，关于某位比丘尼在排除的事件中制定了此规定，三轻罪，未受戒者犯三轻罪，发狂等无罪。被困的情况、排除、所排除的情况，以上是此处的三个要素。起源等与不拿的情况相似，而这是痛苦的感觉。
第二次排除学处解说完毕。
9.. 诅咒学处解说
在第九条中，"诅咒"是指发誓。若说"我将堕入地狱，我将堕入地狱"等，表示诅咒的意思。若说"我将成为被捉住的，愿他成为被捉住的"等，表示与梵行相关的意思。因其言辞而犯波逸提。
在舍卫城中，关于某位比丘尼与凶狠的黑色有关的诅咒事件中制定了此规定，三轻罪，未受戒者犯三轻罪，若与畜生、鬼魂或人类的部分相关的诅咒则犯轻罪。对于道理的教导的缺乏、发狂等无罪。无论是诅咒地狱还是与梵行相关的诅咒，认可的情况下，缺乏道理的教导等是此处的三个要素。起源等与第八条相同。
诅咒学处解说完毕。
10.. 哭泣学处解说
在第十条中，"杀死"是指用手等打击，若两者都进行则犯波逸提。
在舍卫城中，关于某位比丘尼自杀而哭泣的事件中制定了此规定，单纯的杀死或哭泣则犯轻罪。若因亲属的死而仅仅哭泣而不杀死，发狂等无罪。自杀和哭泣是此处的两个要素。起源等与相似的情况相同，而这是行为。
哭泣学处解说完毕。
夜暗品第二。
3.. 裸体品
1.. 裸体学处解说
在裸体品的第一条中，"裸体"是指未被遮盖或未被打开。正如在沐浴时，所有的使用中都是轻罪，沐浴结束后犯波逸提。
在舍卫城中，关于多位比丘尼在沐浴的事件中制定了此规定，若在水中衣物被损坏或丢失，"若看到这个，盗贼也会拿走"等情况下沐浴，发狂等无罪。裸体的情况、未被允许的原因、沐浴结束后是此处的三个要素。起源等与羊毛相同。
裸体学处解说完毕。
2.. 水衣学处解说
在第二条中，在舍卫城中，关于六群比丘尼与小水衣相关的事件中制定了此规定，其他方面与此处的所有规定相同。
水衣学处解说完毕。

3. Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye visibbetvāti dussibbitaṃ punasibbanatthāya visibbetvā. Anantarāyikinīti dasasu antarāyesu ekekasmimpi asati. Aññatra catūhapañcāhāti visibbitadivasato pañca divase atikkāmetvā ‘‘neva sibbissāmi , na sibbāpanāya ussukkaṃ karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha cīvaraṃ visibbetvā na sibbanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, tathā ubhinnampi aññasmiṃ parikkhāre. Yā pana antarāyikinī vā hoti, pariyesitvā vā kiñci na labhati, karontī vā pañcāhaṃ atikkāmeti, tassā ca, gilānāya ca, āpadāsu ca, ummattikādīnañca anāpatti. Nivāsanapārupanupagacīvaratā, upasampannāya santakatā, sibbanatthāya visibbanaṃ vā visibbāpanaṃ vā, aññatra anuññātakāraṇā pañcāhātikkamo, dhuranikkhepoti imānettha pañca aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.

Cīvarasibbanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Saṅghāṭicārasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe pañca ahāni pañcāhaṃ, pañcāhameva pañcāhikaṃ. Saṅghāṭīnaṃ cāro saṅghāṭicāro, paribhogavasena vā otāpanavasena vā saṅghaṭitaṭṭhena ‘saṅghāṭī’ti laddhanāmaṃ ticīvaraṃ, udakasāṭikā, saṃkaccikāti imesaṃ pañcannaṃ cīvarānaṃ parivattananti attho. Atikkāmeyya pācittiyanti chaṭṭhe aruṇuggamane ekasmiṃ cīvare vuttanayena aparivattite ekā āpatti, pañcasu pañca.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha cīvaraṃ nikkhipitvā santaruttarena janapadacārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, pañcāhānatikkante dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana anatikkantasaññāya, pañcamaṃ divasaṃ pañca cīvarāni nivāsentiyā vā pārupantiyā vā otāpentiyā vā, gilānāya, ‘‘idaṃ me cīvaraṃ mahagghaṃ īdise corabhaye na sakkā dhāretu’’nti evarūpāsu āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Pañcannaṃ cīvarānaṃ aññataratā, pañcāhātikkamo, anuññātakāraṇābhāvo, aparivattananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti.

Saṅghāṭicārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame cīvarasaṅkamanīyanti saṅkametabbaṃ cīvaraṃ, aññissā santakaṃ anāpucchā gahitaṃ puna paṭidātabbaṃ pañcannaṃ aññataraṃ cīvaranti attho. Dhāreyyāti sace taṃ nivāseti vā pārupati vā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha bhikkhuniyā cīvaraṃ ādāya anāpucchā pārupanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ. Yā pana tāya vā dinnaṃ, taṃ vā āpucchā, acchinnanaṭṭhacīvarikā vā hutvā, ‘‘idaṃ me cīvaraṃ mahagghaṃ īdise corabhaye na sakkā dhāretu’’nti evarūpāsu āpadāsu vā dhāreti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Cīvarasaṅkamanīyatā, upasampannāya santakatā, anuññātakāraṇābhāvo, dhāraṇanti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamakathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Cīvarasaṅkamanīyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



3.. 缝衣学处解说
在第三条中,"缝补"是指将已缝好的衣服再次缝补。"无障碍"是指十种障碍中任何一种都没有。"除了四天或五天"是指从缝补后的第五天开始,若说"我既不会缝也不会安排缝补",则犯波逸提。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀缝补衣服而不缝的事件中制定了此规定,三波逸提,未受戒者犯三轻罪,对于其他用具也是如此。若有障碍,或寻找而没有找到,或超过五天还在做,对于她,以及病人,紧急情况下,发狂等无罪。穿着、受戒者的所有物品、为缝补而缝补或安排缝补、除非有许可的原因超过五天、放下责任,这是此处的五个要素。起源等与相似的情况相同。
缝衣学处解说完毕。
4.. 僧团衣物流通学处解说
在第四条中,"五天"是指五天,"五天"就是五天。"僧团衣物的流通"是指五种衣物,即僧伽梨、水衣、内衣,因使用或脱落而称为"僧伽梨"的三衣、水衣、内衣。"超过"是指波逸提,如第六条所说的一件衣物,若未更换则犯一次过失,五件则犯五次。
在舍卫城中,关于多位比丘尼将衣服放下后,以内衣外衣出行的事件中制定了此规定,三轻罪,超过五天犯两轻罪。但对于未超过的情况,在第五天穿戴、披挂或脱下五件衣物,由于疾病,"这件衣服对我来说太贵重,在这种盗贼的危险中无法穿着"等情况,发狂等无罪。五种衣物中的任何一种,超过五天,未经许可,未更换,这是此处的四个要素。起源等与困难相同。
僧团衣物流通学处解说完毕。
5.. 借用衣物学处解说
在第五条中,"可借用的衣物"是指可以借用的衣物,即未经许可而拿取他人的衣服,必须还给其中的任何一件。"穿着"是指若穿着或披挂则犯波逸提。
在舍卫城中,关于某位比丘尼未经许可而穿着另一位比丘尼的衣服的事件中制定了此规定,三轻罪,未受戒者犯三轻罪。但若是她给的,或经许可,或衣服被损坏或丢失,"这件衣服对我来说太贵重,在这种盗贼的危险中无法穿着"等情况下穿着,对于她,发狂等无罪。可借用的衣物、受戒者的所有物品、未经许可的情况、穿着,这是此处的四个要素。起源等与第一困难相同,而这是行为与非行为。
借用衣物学处解说完毕。

6. Gaṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe gaṇassāti bhikkhunisaṅghassa. Cīvaralābhanti vikappanupagampi pacchimaṃ labhitabbaṃ cīvaraṃ. Antarāyaṃ kareyyāti yathā te dātukāmā na denti, evaṃ parakkameyya. Pācittiyanti sace tassā vacanena te na denti, bhikkhuniyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha gaṇassa cīvaralābhantarāyakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, aññasmiṃ parikkhāre dukkaṭaṃ, sambahulānaṃ pana ekabhikkhuniyā vā cīvaralābhepi dukkaṭameva. ‘‘Samagghakāle dassathā’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vikappanupagapacchimatā, saṅghassa pariṇatabhāvo, vinā ānisaṃsadassanena antarāyakaraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.

Gaṇacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Paṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame dhammikaṃ cīvaravibhaṅganti samaggena saṅghena sannipatitvā karīyamānaṃ cīvaravibhaṅga. Paṭibāheyyāti paṭisedheyya, evaṃ paṭisedhentiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dhammikaṃ cīvaravibhaṅgaṃ paṭibāhanavatthusmiṃ paññattaṃ, dhammike vematikāya, adhammike dhammikasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhayattha adhammikasaññāya, ānisaṃsaṃ dassetvā paṭibāhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Cīvaravibhaṅgassa dhammikatā, dhammikasaññitā, vinā ānisaṃsena paṭibāhananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānevāti.

Paṭibāhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame samaṇacīvaranti kappakataṃ nivāsanapārupanupagaṃ, evarūpaṃ ṭhapetvā pañca sahadhammike mātāpitaro ca yassa kassaci gahaṭṭhassa vā pabbajitassa vā pariccajitvā dentiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha agārikassa samaṇacīvaradānavatthusmiṃ paññattaṃ, bhikkhuno dukkaṭaṃ. Mātāpitūnaṃ pariccajitvāpi, aññesaṃ tāvakālikameva dentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Samaṇacīvaratā, ṭhapetvā sahadhammike ca mātāpitaro ca aññesaṃ dānaṃ, atāvakālikatāti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni sañcarittasadisānīti.

Cīvaradānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



6.. 集体衣物学处解说
在第六条中,"集体"是指比丘尼僧团。"获得衣物"是指即使分配后,最后可得到的衣物。"制造障碍"是指使他们不愿意给予。波逸提是指如果由于她的话他们不给,则比丘尼犯波逸提。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀制造集体获得衣物的障碍的事件中制定了此规定,对于其他用具犯轻罪,但即使是多位比丘尼的衣物获得,对于一位比丘尼也犯轻罪。若说"在适当的时候给予"等显示利益而阻止,发狂等无罪。分配后的最后,僧团的决定,未显示利益而制造障碍,这是此处的三个要素。起源等与不拿的情况相同。
集体衣物学处解说完毕。
7.. 阻止学处解说
在第七条中,"正当的衣物分配"是指全体僧团集合后进行的衣物分配。"阻止"是指阻止,如此阻止则犯波逸提。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀阻止正当的衣物分配的事件中制定了此规定,对于正当的存疑,对于不正当认为正当以及存疑犯轻罪。在两种情况下,认为不正当,显示利益而阻止,发狂等无罪。衣物分配的正当性、认为正当、未显示利益而阻止,这是此处的三个要素。起源等与不拿的情况相同。
阻止学处解说完毕。
8.. 施衣学处解说
在第八条中,"沙门衣"是指适合穿着的衣服,除此之外,若将五种同法者或父母以外的在家人或出家人的衣服施予,犯波逸提。
在舍卫城中,关于尊者庄严难陀施予在家人沙门衣的事件中制定了此规定,对比丘犯轻罪。即使施予父母,也只有短暂的,其他人则发狂等无罪。沙门衣的性质,除了同法者和父母以外对他人的施予,非短暂的,这是此处的三个要素。起源等与行为相同。
施衣学处解说完毕。

9. Kālaatikkamanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame dubbalacīvarapaccāsāyāti dubbalāya cīvarapaccāsāya, ‘‘sace sakkoma dassāmā’’ti ettakamattaṃ sutvā uppāditāya āsāyāti attho . Cīvarakālasamayaṃ atikkāmeyyāti vassaṃvuṭṭhabhikkhunīhi kālacīvare bhājiyamāne ‘‘āgameyyātha, ayye, atthi saṅghassa cīvarapaccāsā’’ti vatvā taṃ cīvaravibhaṅgaṃ cīvarakālaṃ atikkāmeyya, tassā anatthate kathine vassānassa pacchimamāsaṃ, atthate kathine kathinubbhāradivasaṃ atikkāmentiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dubbalacīvarapaccāsāya cīvarakālasamayaṃ atikkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, dubbalacīvare vematikāya, adubbalacīvare dubbalacīvarasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhayattha adubbalacīvarasaññāya, kiñcāpi ‘na sakkomā’ti vadanti, ‘‘idāni pana tesaṃ kappāso vā uppajjissati, saddho vā puriso āgamissati, tasmiṃ āgate addhā dassantī’’ti evaṃ ānisaṃsaṃ dassetvā nivārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Dubbalacīvaratā, dubbalasaññitā, vinā ānisaṃsena nivāraṇanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisānīti.

Kālaatikkamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Kathinuddhārasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame dhammikaṃ kathinuddhāranti sabbāsaṃ bhikkhunīnaṃ akālacīvaraṃ dātukāmena upāsakena yattako atthāramūliko ānisaṃso, tato adhikaṃ vā samakaṃ vā datvā yācitena samaggena bhikkhunisaṅghena yaṃ kathinaṃ ñattidutiyakammena antarā uddharīyati, tassa so uddhāro ‘dhammiko’ti vuccati, evarūpaṃ kathinuddhāranti attho. Paṭibāheyyāti nivāreyya, tassa evarūpaṃ kathinuddhāraṃ nivārentiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha kathinuddhāraṃ paṭibāhanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesaṃ sattame vuttanayeneva veditabbanti.

Kathinuddhārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Naggavaggo tatiyo.

4. Tuvaṭṭavaggo

1. Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadavaṇṇanā

Tuvaṭṭavaggassa paṭhame tuvaṭṭeyyunti nipajjeyyuṃ. Tāsu pana ekāya vā nipannāya aparā nipajjatu, dvepi vā saheva nipajjantu, dvinnampi pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha dvinnaṃ ekamañce tuvaṭṭanavatthusmiṃ paññattaṃ, sace pana ekāya nipannāya ekā nisīdati, ubho vā nisīdanti, tāsaṃ, ummattikādīnañca anāpatti. Ekamañcatā, dvinnaṃ tuvaṭṭananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Ekamañcatuvaṭṭanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye ekaṃ attharaṇañceva pāvuraṇañca etāsanti ekattharaṇapāvuraṇā, saṃhārimānaṃ pāvārattharaṇakaṭasārakādīnaṃ ekaṃ antaṃ attharitvā ekaṃ pārupitvā tuvaṭṭentīnametaṃ adhivacanaṃ. Pācittiyanti taṃyeva attharitvā taṃ pārupitvā nipajjantīnaṃ pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evaṃ tuvaṭṭanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, attharaṇe vā pāvuraṇe vā ekasmiṃ dukkaṭaṃ, nānattharaṇapāvuraṇe dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nānattharaṇapāvuraṇasaññāya, vavatthānaṃ dassetvā nipajjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ paṭhamasadisamevāti.

Ekattharaṇatuvaṭṭanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



9.. 时限超越学处解说
在第九条中，“弱衣物的回收”是指针对弱衣物的回收，若说“如果可能我会展示”，则是指在听到这些话后产生的期望。若超越衣物的时限，是指在雨季中，若比丘尼在衣物的时限内被分配时，若说“请来吧，尊者，僧团是否有衣物的回收”，则超越了衣物的时限，若在雨季的最后一个月，或在艰难的日子超越时限，则犯波逸提。
在舍卫城中，关于尊者庄严难陀针对弱衣物的回收而超越衣物时限的事件中制定了此规定，针对弱衣物的怀疑，以及对不弱衣物的弱衣物的怀疑，均犯轻罪。在这两种情况下，若认为不弱衣物，即使他们说“我们不能”，若说“现在他们的衣物会被带来，或有信士会来”，并显示利益而阻止，则发狂等无罪。弱衣物的性质、弱的认知、未显示利益而阻止，这是此处的三个要素。起源等与不拿的情况相似。
时限超越学处解说完毕。
10.. 强衣物施予学处解说
在第十条中，“正当的强衣物施予”是指所有比丘在未及时给予衣物的情况下，若有信士请求施予的利益，若给予超过或相等的数量，则由全体比丘僧团通过第二次通知施予的强衣物，则称为“正当的施予”，若阻止这种施予，则犯波逸提。
在舍卫城中，关于尊者庄严难陀阻止正当的强衣物施予的事件中制定了此规定，其他方面可依第七条的说法理解。
强衣物施予学处解说完毕。
裸品第三。
4.. 床垫品
1.. 单床垫学处解说
在床垫品的第一条中，“床垫”是指可供躺卧的地方。若一人躺在上面，另一人也可以躺卧，若两人同时躺在一起，则两者均犯轻罪。
在舍卫城中，关于多位比丘尼在同一床垫上躺卧的事件中制定了此规定，若一人躺在上面，另一人坐着，或两人同时坐着，则对她们，发狂等无罪。单床垫的情况、两人同床的情况是此处的两个要素。起源等与羊毛相同。
单床垫学处解说完毕。
2.. 单铺床垫学处解说
在第二条中，“单铺床垫”是指单独铺设的床垫，若将其铺设并覆盖，若一人躺卧，另一人覆盖，则犯波逸提。
在舍卫城中，关于多位比丘尼在同一床垫上铺设的事件中制定了此规定，三轻罪，若在同一床垫上覆盖或铺设，则犯轻罪。若在此情况下，若认为是不同的铺设，则显示出限制，发狂等无罪。其他情况与第一条相同。
单铺床垫学处解说完毕。

3. Aphāsukaraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye aphāsunti ‘‘iminā imissā aphāsu bhavissatī’’ti anāpucchā purato caṅkamanaṭṭhānanissajjādayo vā uddisauddisāpanaparipucchanasajjhāyaṃ vā karontiyā caṅkamane nivattanagaṇanāya, ṭhānādīsu payogagaṇanāya, uddesādīsu padagaṇanāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha sañcicca aphāsukaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, na aphāsukāmatāya, āpucchā purato caṅkamanādīni karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, aphāsukāmatā, aphāsukaraṇaṃ, anāpucchananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyaṃ, dukkhavedananti.

Aphāsukaraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Naupaṭṭhāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe dukkhitanti gilānaṃ. Sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Neva upaṭṭhaheyyāti tassā upaṭṭhānaṃ sayaṃ vā akarontiyā, parehi vā akārentiyā dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha dukkhitaṃ sahajīviniṃ anupaṭṭhānavatthusmiṃ paññattaṃ, antevāsiniyā vā anupasampannāya vā dukkaṭaṃ, dasasu aññatarantarāye sati pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Gilānatā, saddhivihāritā, anuññātakāraṇābhāvo, upaṭṭhāne dhuranikkhepoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.

Naupaṭṭhāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame upassayaṃ datvāti sakavāṭabaddhaṃ attano puggalikavihāraṃ datvā. Nikkaḍḍheyyāti bahūnipi dvārāni ekappayogena nikkaḍḍhentiyā ekā āpatti, nānāpayogehi payogagaṇanāya āpattiyo, āṇattiyampi eseva nayo. Sace pana ‘‘imañcimañca dvāraṃ atikkāmehī’’ti āṇāpeti, ekāya āṇattiyā eva dvāragaṇanāya āpattiyo.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha etādise vatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, akavāṭabaddhato dukkaṭaṃ, anupasampannāya tikadukkaṭaṃ, sakavāṭabaddhato vā akavāṭabaddhato vā ubhinnampi parikkhāranikkaḍḍhane dukkaṭameva, sesaṃ saṅghikavihāranikkaḍḍhanasikkhāpade vuttanayamevāti.

Nikkaḍḍhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Saṃsaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhaṃ uttānapadatthameva. Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha saṃsaṭṭhavihāravatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha paṭhamaariṭṭhasikkhāpade vuttavinicchayasadisamevāti.

Saṃsaṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Antoraṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame antoraṭṭheti yassa vijite viharati, tassa raṭṭhe. Asatthikā cārikanti vinā satthena gacchantiyā, gāmantaragaṇanāya, agāmake araññe addhayojanagaṇanāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vuttanayeneva desacārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Satthena saha gacchantiyā, kheme appaṭibhaye, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Antoraṭṭhatā, akhematā, anuññātakāraṇābhāvo, cārikaṃ pakkamananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Antoraṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Tiroraṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame tiroraṭṭheti yassa vijite viharati, taṃ ṭhapetvā aññassa raṭṭhe. Sesaṃ sattame vuttanayeneva veditabbaṃ, nagaraṃ panettha rājagahanti.

Tiroraṭṭhasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.


第三.3. 关于不适当行为的戒条解说
在第三条中，"不适当"是指"由于这个(行为)而会造成不适当"。未经许可而在前面走来走去、放弃座位等,或在诵经、询问、复诵中进行,在走来走去时停下来点数,在座位等处计算使用,在诵经等处计数字,都犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者兜律难陀,制定了故意造成不适当的事件,是三波逸提罪。对于未受具戒者,是三突吉罗罪。并非出于不适当的意图,而是未经许可而在前面走来走去等时,对于发狂等人,则无犯。这里有四个要素:受具戒、出于不适当的意图、造成不适当、未经许可。发起、结果等与偷盗相似,但这是有意为之的行为,是痛苦的感受。
关于不适当行为的戒条解说完毕。
第四.4. 关于不照顾他人的戒条解说
在第四条中,"痛苦"指生病。"同住者"指同伴。"不应照顾她"是指自己不照顾或不让他人照顾,一旦将责任推卸,即犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者兜律难陀,制定了不照顾生病同伴的事件,对于自己的学生或未受具戒者,是突吉罗罪。如果经过寻找而未能得到,对于生病者、危难情况,以及发狂等人,则无犯。这里有四个要素:生病、同伴关系、未经许可的理由、推卸照顾责任。发起、结果等与僧残相似。
关于不照顾他人的戒条解说完毕。
第五.5. 关于驱逐他人的戒条解说
在第五条中,"给予居所"指给予自己的私人住房。"驱逐"是指即使驱逐多个门,也只犯一波逸提罪,根据驱逐的次数计算罪数,命令时也是如此。但如果说"请越过这个和那个门",则根据一个命令计算罪数。
在舍卫城中,针对这类事件制定了规定,是三波逸提罪。从未绑门的地方驱逐,是突吉罗罪;对于未受具戒者,是三突吉罗罪。无论是从绑门的地方还是未绑门的地方驱逐自己的用品,都只是突吉罗罪,其余如同驱逐僧伽住房的戒条所说。
关于驱逐他人的戒条解说完毕。
第六.6. 关于亲密接触的戒条解说
第六条是直白的意思。在舍卫城中,针对比丘尼尊者旃陀迦梨,制定了亲密接触的事件,其余的判决与第一条阿利吒的戒条相同。
关于亲密接触的戒条解说完毕。
第七.7. 关于在本国外游历的戒条解说
在第七条中,"本国"指她所居住的国家。"无武器游历"是指未带武器而行走,根据村落的计算,在无村落的丛林中,每半由旬计一波逸提罪。
在舍卫城中,针对多位比丘尼,以同样的方式制定了在他国游历的事件。与武器同行,在安全无虞的地方,遇到危难情况,以及发狂等人,则无犯。这里有四个要素:在本国外、不安全、未经许可的理由、外出游历。发起、结果等如羊毛相似。
关于在本国外游历的戒条解说完毕。
第八.8. 关于在他国游历的戒条解说
在第八条中,"他国"指除了她所居住的国家以外的其他国家。其余与第七条所说的相同,这里提到的是王舍城。
关于在他国游历的戒条解说完毕。

9. Antovassasikkhāpadavaṇṇanā

Navame antovassanti purimaṃ vā temāsaṃ, pacchimaṃ vā temāsaṃ avasitvā tassa vassassa antoyeva. Idha sattāhakaraṇīyena vā kenaci ubbaḷhāya vā āpadāsu vā gacchantiyā ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ aṭṭhamasadisamevāti.

Antovassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Cārikanapakkamanasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame vassaṃvuṭṭhāti purimaṃ vā temāsaṃ, pacchimaṃ vā temāsaṃ vuṭṭhā. Chappañcayojanānīti ettha pavāretvā pañca yojanāni gantumpi vaṭṭati, chasu vattabbameva natthi. Sace pana tīṇi gantvā teneva maggena paccāgacchati, na vaṭṭati, aññena āgantuṃ vaṭṭati. ‘‘Vuttappamāṇaṃ addhānaṃ na gacchissāmī’’ti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Rājagahe sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vassaṃ vasitvā cārikaṃ apakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye sati, pariyesitvā dutiyikaṃ bhikkhuniṃ alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vassaṃvuṭṭhatā, anuññātakāraṇābhāvo, pañcayojanānatikkamoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.

Cārikanapakkamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tuvaṭṭavaggo catuttho.

5. Cittāgāravaggo

1. Rājāgārasikkhāpadavaṇṇanā

Cittāgāravaggassa paṭhame rājāgāranti rañño kīḷanagharaṃ. Cittāgāranti kīḷanacittasālaṃ. Ārāmanti kīḷanaupavanaṃ. Uyyānanti kīḷanuyyānaṃ. Pokkharaṇinti kīḷanapokkharaṇiṃ. Dassanāyāti ‘‘etesu yaṃkiñci passissāmī’’ti gacchantiyā pade pade dukkaṭaṃ, yattha ṭhatvā passati, tattha padaṃ anuddharitvā pañcāpi passantiyā ekāva āpatti. Sace pana taṃ taṃ viloketvā passati, gīvaṃ parivattanappayogagaṇanāya āpattiyo, na ummīlanagaṇanāya.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha cittāgāraṃ dassanāya gamanavatthusmiṃ paññattaṃ, bhikkhussa sabbattha dukkaṭaṃ, avaseso vinicchayo naccadassanasikkhāpade vuttanayeneva veditabboti.

Rājāgārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Āsandiparibhuñjanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye āsandī nāma atikkantappamāṇā vuccati. Pallaṅko nāma saṃhārimena vāḷena katoti vutto. Paribhuñjeyyāti ettha pana nisīdananipajjanappayogagaṇanāya pācittiyaṃ veditabbaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha āsandipallaṅkaparibhogavatthusmiṃ paññattaṃ, āsandiyā pāde chinditvā, pallaṅkassa vāḷe bhinditvā paribhuñjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Āsandipallaṅkatā, nisīdanaṃ nipajjanaṃ vāti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Āsandiparibhuñjanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Suttakantanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye suttanti channaṃ aññataraṃ. Kanteyyāti ettha yattakaṃ hatthena añchitaṃ hoti, tasmiṃ takkamhi veṭhite ekā āpatti. Idañhi sandhāya padabhājanīye (pāci. 988) ‘‘ujjavujjave’’ti vuttaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha suttaṃ kantanavatthusmiṃ paññattaṃ, kantanato pubbe kappāsavicinanaṃ ādiṃ katvā sabbappayogesu hatthavāragaṇanāya dukkaṭaṃ. Kantitasuttaṃ kantantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Akantitatā, kantananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Suttakantanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第九.9. 关于在内部居住的戒条解说
在第九条中，“内部居住”是指在前一个或后一个三个月的雨季结束后，居住在该雨季的内部。此处，若因某种原因或他人原因而去，或在危难情况、发狂等情况下，则无犯。其余与第八条相同。
关于在内部居住的戒条解说完毕。
第十.10. 关于外出游历的戒条解说
在第十条中，“外出游历”是指在前一个或后一个三个月的雨季开始时，外出游历。五十由旬的范围是可以的，六个由旬的范围并不允许。如果她在外出三由旬后，按照同一条路返回，则不算犯，而是可以用其他路返回。若“我不会在规定的范围内去”，则犯波逸提罪。
在王舍城中，针对多位比丘尼，制定了在雨季结束后外出游历的事件。若在危难情况下，寻找第二位比丘尼未果，或生病、危难等情况，则无犯。这里有三个要素：雨季结束、未经许可的理由、超过五由旬的范围。发起、结果等与第一条阿利吒的戒条相似，但这是无行为的痛苦感受。
关于外出游历的戒条解说完毕。
第四卷结束。
第五卷.5. 关于居所的戒条解说
关于王舍城的戒条解说
在第五卷的第一条中，王舍城是指国王的游戏房。居所是指游戏的心灵殿堂。园林是指游戏的园林。公园是指游戏的公园。池塘是指游戏的池塘。若是去看任何东西，若在每一步都看到，则犯突吉罗罪；若在某处停下来看，则在那儿不抬脚的情况下，看到五次也只算一次犯。如果她在看某些东西时看到，则因转动脖子而犯罪，而不是因睁眼而犯罪。
在舍卫城中，针对六位比丘尼，制定了前往居所观看的事件，所有比丘在任何地方都犯突吉罗罪，其余的判决应根据舞蹈观看的戒条来理解。
关于王舍城的戒条解说完毕。
关于坐垫的使用戒条解说
在第二条中，坐垫是指超出标准的坐垫。坐垫是指用草编制的坐垫。若使用坐垫，则应根据坐的情况来理解波逸提罪。
在舍卫城中，针对多位比丘尼，制定了使用坐垫的事件，若在坐垫上将脚砍断，或在坐垫的草上撕裂，则犯突吉罗罪，发狂等情况则无犯。坐垫的使用、坐下、躺下等这两个要素。发起、结果等与羊毛相似。
关于坐垫的使用戒条解说完毕。
关于被子使用的戒条解说
在第三条中，被子是指遮盖的一部分。若在被子上用手去抓，则犯罪。这是指在平坦的地方。
在舍卫城中，针对六位比丘尼，制定了使用被子的事件，若抓住被子的一部分，且在用手时，所有的使用都应算作突吉罗罪。抓住被子、抓住等这两个要素。发起、结果等与羊毛相似。
关于被子使用的戒条解说完毕。

4. Gihiveyyāvaccasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe gihiveyyāvaccanti gihīnaṃ veyyāvaccaṃ. Sacepi hi mātāpitaro attano kiñci kammaṃ akārāpetvā tesaṃ yāgupacanādīni karonti, pubbappayogesu payogagaṇanāya dukkaṭāni āpajjitvā yāguādīsu bhājanagaṇanāya, khādanīyādīsu pūvagaṇanāya pācittiyaṃ āpajjati.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha gihīnaṃ veyyāvaccakaraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, manussehi saṅghassa yāgupāne vā bhatte vā cetiyapūjāya vā karīyamānāya tesaṃ sahāyabhāvena yāgupacanādīni, attano veyyāvaccakarassa ca tāniyeva karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Gihiveyyāvaccakaraṇaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.

Gihiveyyāvaccasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Adhikaraṇasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame adhikaraṇanti catunnaṃ aññataraṃ. Pācittiyanti idha cīvarasibbane viya dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ, ekāhampi parihāro natthi.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha adhikaraṇaṃ navūpasamanavatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha cīvarasibbanasikkhāpade vuttanayeneva veditabbanti.

Adhikaraṇasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Bhojanadānasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe sahatthāti kāyena vā kāyappaṭibaddhena vā nissaggiyena vā ṭhapetvā pañcasahadhammike avasesānaṃ aññatra udakadantaponā yaṃkiñci ajjhoharaṇīyaṃ dadantiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha agārikassa khādanīyabhojanīyadānavatthusmiṃ paññattaṃ, udakadantapone dukkaṭaṃ. Yā pana dāpeti na deti, upanikkhipitvā deti, bāhiralepaṃ deti, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Aññatra udakadantaponā ajjhoharaṇiyaṃ, ṭhapetvā pañca sahadhammike aññassa sahatthā dānanti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Bhojanadānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Āvasathacīvarasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame āvasathacīvaranti ‘‘utuniyo bhikkhuniyo paribhuñjantū’’ti dinnacīvaraṃ. Anissajjitvāti catutthe divase dhovitvā aññissā antamaso sāmaṇeriyāpi utuniyā adatvā. Pācittiyanti evaṃ anissajjitvā paribhuñjantiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āvasathacīvaraṃ anissajjitvā paribhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, nissajjite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nissajjitasaññāya, puna pariyāyena vā, aññāsaṃ utunīnaṃ abhāvena vā, acchinnanaṭṭhacīvarikāya vā, āpadāsu vā paribhuñjantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Āvasathacīvaratā, catutthadivasatā, dhovitvā anissajjanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Āvasathacīvarasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第四.4. 关于照顾在家人的戒条解说
在第四条中，"照顾在家人"指照顾在家人的事务。即使母亲父亲没有让自己做任何事情,但她们在煮粥等事上,在前面的行为中犯突吉罗罪,在煮粥等事上犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对多位比丘尼,制定了照顾在家人事务的事件。如果人们正在为僧伽做粥、饭、供养塔寺等,她们以同伴的身份一起煮粥等,或自己照顾的人做这些,对于发狂等人,则无犯。这里有两个要素:照顾在家人的事务、未经许可的理由。发起、结果等与羊毛相似。
关于照顾在家人的戒条解说完毕。
第五.5. 关于诉讼的戒条解说
在第五条中,"诉讼"指四种之一。"波逸提"是指在这里,如缝衣服时将责任推卸,即犯波逸提罪,没有任何宽恕。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者兜律难陀,制定了关于不解决诉讼的事件,其余应如同缝衣服的戒条所说。
关于诉讼的戒条解说完毕。
第六.6. 关于亲自布施的戒条解说
在第六条中,"亲自"是指用身体或身体相连的或可舍弃的方式,除了五种同伴以外,给予任何可食用的东西,都犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者兜律难陀,制定了给予在家人食物的事件,给予漱口水是突吉罗罪。但如果她叫人给予,而不是自己给予,或放下后给予,或给予外表,对于她和发狂等人,则无犯。除了漱口水外的可食用物品,除了五种同伴外,亲自给予等这两个要素。发起、结果等与羊毛相似。
关于亲自布施的戒条解说完毕。
第七.7. 关于居所衣服的戒条解说
在第七条中,"居所衣服"指为了让"季节比丘尼"使用而给予的衣服。"未放弃"是指在第四天洗净后,不给予其他人,甚至沙弥尼也不给。"波逸提"是指这样未放弃而使用。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者兜律难陀,制定了未放弃居所衣服而使用的事件,是三波逸提罪,放弃后使用是两突吉罗罪。但如果以为已放弃,或再次给予,或因其他比丘尼的缺乏,或衣服已损坏,或遇到危难情况,对于发狂等人,则无犯。这里有四个要素:居所衣服、第四天、洗净后未放弃、未经许可的理由。发起、结果等如同卡提那布施,但这是有行为的事。
关于居所衣服的戒条解说完毕。

8. Āvasathavihārasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame āvasathanti kavāṭabaddhavihāraṃ. Anissajjitvāti rakkhaṇatthāya adatvā, ‘‘idaṃ jaggeyyāsī’’ti evaṃ anāpucchitvāti attho. Cārikaṃ pakkameyya pācittiyanti ettha sakagāmato aññaṃ gāmaṃ ekarattivāsatthāyapi pakkamantiyā parikkhittassa āvasathassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ paṭhamapādena atikkantamatte dukkaṭaṃ, dutiyena pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha āvasathaṃ anissajjitvā cārikaṃ pakkamanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, akavāṭabaddhe dukkaṭaṃ, nissajjite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana nissajjitasaññāya, sati antarāye, paṭijaggikaṃ pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sakavāṭabaddhatā, vuttanayena pakkamanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisānīti, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Āvasathavihārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame tiracchānavijjanti yaṃkiñci bāhirakaṃ anatthasaṃhitaṃ hatthiassarathadhanutharusippaāthabbaṇakhilanavasīkaraṇasosāpanamantāgadappayogādibhedaṃ parūpaghātakaraṃ vijjaṃ. Pariyāpuṇeyyāti ettha yassa kassaci santike taṃ padādivasena pariyāpuṇantiyā padagaṇanāya ceva akkharagaṇanāya ca pācittiyanti.

Tiracchānavijjāpariyāpuṇanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame vāceyyāti padaṃ viseso. Ubhayampi sāvatthiyaṃ chabbaggiyā ceva sambahulā bhikkhuniyo ca ārabbha tiracchānavijjaṃ pariyāpuṇanavācanavatthusmiṃ paññattaṃ. Lekhe, dhāraṇāya ca, guttatthāya ca yakkhaparittanāgamaṇḍalādike sabbaparitte, ummattikādīnañca anāpatti. Tiracchānavijjatā, pariyāpuṇanavācanā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dvīsupi tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisānīti.

Tiracchānavijjāvācanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Cittāgāravaggo pañcamo.

6. Ārāmavaggo

1. Ārāmapavisanasikkhāpadavaṇṇanā

Ārāmavaggassa paṭhame sabhikkhukaṃ ārāmanti yattha bhikkhū rukkhamūlepi vasanti, taṃ padesaṃ. Anāpucchāti ettha bhikkhusāmaṇeraārāmikesu yaṃkiñci anāpucchā, parikkhittassa ārāmassa parikkhepaṃ atikkamantiyā, aparikkhittassa upacāraṃ okkamantiyā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiyapāde pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anāpucchā ārāmaṃ pavisanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘santaṃ bhikkhuṃ anāpucchā’’ti ca ‘‘jānaṃ sabhikkhuka’’nti ca imānettha dve anupaññattiyo, sabhikkhuke vematikāya, abhikkhuke sabhikkhukasaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Tasmiṃ pana duvidhepi abhikkhukasaññāya, santaṃ bhikkhuṃ āpucchā pavisantiyā, paṭhamappaviṭṭhānaṃ vā bhikkhunīnaṃ sīsaṃnulokikāya, yattha vā bhikkhuniyo sannipatitā, tattha ‘‘tāsaṃ santikaṃ gacchāmī’’ti saññāya, ārāmena vā maggo hoti, tena gacchantiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sabhikkhukārāmatā , sabhikkhukasaññitā, vuttaparicchedātikkamo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samanubhāsanasamauṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, saññāvimokkhaṃ, sacittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Ārāmapavisanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第八.8. 关于居所的戒条解说
在第八条中，“居所”是指被门封闭的居住地。“未放弃”是指为了保护而未给予的，意指“这要被保留”。若她在外出时，若从自己的村庄出发，去往其他村庄，即使是为了一个夜晚的居住，也犯波逸提罪；若在未封闭的居所中，超出第一步的范围，则犯突吉罗罪，超出第二步的范围则犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对比丘尼尊者兜律难陀，制定了未放弃居所而外出的事件，若犯三突吉罗罪，若在未封闭的情况下则犯两波逸提罪。但若在未放弃的情况下，若存在危难、寻找保护而未能得到、或生病、发狂等情况，则无犯。这里有三个要素：居所未放弃、外出、未经许可的理由。发起、结果等与羊毛相似，但这是有行为的事。
关于居所的戒条解说完毕。
第九.9. 关于外道知识的传播戒条解说
在第九条中，“外道知识”是指任何外来的、无益的知识，如与外部的象、马、车、弓、箭、工艺等相关的知识。若有人在任何地方传播这些知识，则犯波逸提罪。
关于外道知识的传播戒条解说完毕。
第十.10. 关于外道知识的言语戒条解说
在第十条中，“言语”是指特定的词语。舍卫城中，针对六位比丘尼及其他众多比丘，制定了传播外道知识的言语事件。无论是书写、记忆，或是为了保护而进行的所有传播，对于发狂等人，则无犯。这里有两个要素：外道知识、传播的理由。发起、结果等与词汇的清理相似。
关于外道知识的言语戒条解说完毕。
第五卷结束。
第六卷.6. 关于园林的戒条解说
关于进入园林的戒条解说
在第六卷的第一条中，“园林”是指比丘们在树下生活的地方。若未经允许，若在比丘或沙弥的园林内，超出第一步的范围则犯突吉罗罪，超出第二步的范围则犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对多位比丘尼，制定了未经允许进入园林的事件。若说“我去见某位比丘”，而在进入时未询问，则犯突吉罗罪。这里有两个要素：未经允许进入园林、未经许可的理由。发起、结果等与羊毛相似。
关于进入园林的戒条解说完毕。

2. Bhikkhuakkosanasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye akkoseyyāti dasannaṃ akkosavatthūnaṃ aññatarena sammukhā vā parammukhā vā akkoseyya. Paribhāseyyāti bhayamassa upadaṃseyya. Pācittiyanti tassā evaṃ karontiyā pācittiyaṃ.

Vesāliyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha āyasmantaṃ upāliṃ akkosanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, anupasampanne tikadukkaṭaṃ, atthadhammaanusāsanipurekkhārāya, ummattikādīnañca anāpatti. Upasampannatā, akkosanaparibhāsanaṃ, atthapurekkhāratādīnaṃ abhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Bhikkhuakkosanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Gaṇaparibhāsanasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye caṇḍikatāti kuddhā. Gaṇanti bhikkhunisaṅghaṃ. Paribhāseyyāti ettha ‘‘bālā etā abyattā etā, netā jānanti kammaṃ vā kammadosaṃ vā kammasampattiṃ vā kammavipattiṃ vā’’ti evaṃ yattha katthaci paribhāsantiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha gaṇaṃ paribhāsanavatthusmiṃ paññattaṃ, sambahulā vā ekaṃ vā anupasampannaṃ vā paribhāsantiyā dukkaṭaṃ. Sesaṃ dutiyasadisamevāti.

Gaṇaparibhāsanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Pavāritasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe gaṇabhojane vuttanayena nimantitā, pavāraṇāsikkhāpade vuttanayena pavāritā veditabbā. Pācittiyanti tassā purebhattaṃ ṭhapetvā yāguñceva sesāni ca tīṇi kālikāni aññaṃ yaṃkiñci āmisaṃ ajjhoharaṇatthāya paṭiggaṇhantiyā gahaṇe dukkaṭaṃ, ajjhohāre ajjhohāre pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha aññatra bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, tīṇi kālikāni āhāratthāya paṭiggaṇhantiyāpi ajjhoharantiyāpi dukkaṭaṃ. Yā pana nimantitā appavāritā yāguṃ pivati, sāmike apaloketvā bhuñjati, tīṇi kālikāni sati paccaye paribhuñjati, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Nimantitā vā pavāritā vā taṃ ubhayaṃ vā, purebhattaṃ vuttalakkhaṇassa āmisassa ajjhohāro, sāmikānaṃ anāpucchananti imānettha tīṇi aṅgāni. Addhānasamuṭṭhānaṃ, nimantitāya anāpucchā bhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyākiriyaṃ, pavāritāya kappiyaṃ kāretvāpi akāretvāpi paribhuñjantiyā āpattisambhavato siyā kiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Pavāritasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame kule maccharo kulamaccharo, kulamaccharo etissā atthi, kulaṃ vā maccharāyatīti kulamaccharinī. Assāti yā īdisī bhaveyya. Pācittiyanti tassā ‘‘yaṃ kulaṃ bhikkhunīnaṃ paccaye dātukāmaṃ, kathaṃ nāma tattha bhikkhuniyo na gaccheyyu’’nti bhikkhunīnaṃ vā santike kulassa, ‘‘kathaṃ nāma ime tāsaṃ kiñci na dajjeyyu’’nti kulassa vā santike bhikkhunīnaṃ avaṇṇaṃ bhāsantiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha kulamaccharāyanavatthusmiṃ paññattaṃ. Amaccharāyitvā santaṃyeva ādīnavaṃ ācikkhantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhunīnaṃ alābhakāmatā, kulassa vā santike bhikkhunīnaṃ bhikkhunīnaṃ vā santike kulassa avaṇṇabhaṇananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Kulamaccharinīsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第二.2. 关于辱骂比丘的戒条解说
在第二条中,"辱骂"是指用十种方式当面或背后辱骂。"诽谤"是指使她产生恐惧。"波逸提"是指她这样做时犯波逸提罪。
在毗舍离,针对六位比丘尼,制定了辱骂尊者乌波离的事件,是三波逸提罪,对于未受具戒者,是三突吉罗罪。为了解释义理和法律,对于发狂等人,则无犯。这里有三个要素:受具戒、辱骂和诽谤、无解释义理和法律的意图。发起、结果等与偷盗相似,但这是痛苦的感受。
关于辱骂比丘的戒条解说完毕。
第三.3. 关于诽谤集团的戒条解说
在第三条中,"愤怒"是指生气。"集团"是指比丘尼僧团。"诽谪"是指在任何地方诽谤说"她们是愚蠢的,无知的,不知道善恶、善果和恶果"等,都犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者兜律难陀,制定了诽谤集团的事件,若诽谪多人或一人,即使是未受具戒者,也犯突吉罗罪。其余与第二条相同。
关于诽谤集团的戒条解说完毕。
第四.4. 关于受邀请的戒条解说
在第四条中,如同集体用餐一样,受邀请,应如同受邀请的戒条所说。"波逸提"是指在用餐前留下粥,其余三种时间用餐的任何食物,犯突吉罗罪,每次用餐都犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对多位比丘尼,制定了除了用餐以外的事件,即使在三种时间用餐,接受或食用也犯突吉罗罪。但若受邀而未受邀请,喝粥,未经主人允许而用餐,或在有理由的情况下用餐三种时间,对于她和发狂等人,则无犯。这里有三个要素:受邀请或未受邀请,在用餐前的食物,未经主人允许。发起是可能的行为或无行为,受邀请而未经允许用餐可能是行为,受邀请而经允许或未经允许用餐可能是行为,无解脱意识,无心性,违犯规定,身业,语业,三心性,三受。
关于受邀请的戒条解说完毕。
第五.5. 关于吝啬家庭的戒条解说
在第五条中,"吝啬"是指对家庭的吝啬。"她"指这样的人。"波逸提"是指她在比丘尼面前诽谤家庭说"为什么家庭不给比丘尼们供养",或在家庭面前诽谤比丘尼说"为什么他们不给予家庭",都犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对某位比丘尼,制定了吝啬家庭的事件。若不吝啬而只说明弊端,对于发狂等人,则无犯。这里有两个要素:不愿给予比丘尼,在家庭或比丘尼面前诽谤。发起、结果等与偷盗相似,但这是痛苦的感受。
关于吝啬家庭的戒条解说完毕。

6. Abhikkhukāvāsasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe sace bhikkhunupassayato addhayojanabbhantare ovādadāyakā bhikkhū na vasanti, maggo vā akhemo hoti na sakkā anantarāyena gantuṃ , ayaṃ abhikkhuko nāma āvāso. Tattha ‘‘vassaṃ vasissāmī’’ti senāsanapaññāpanapānīyaupaṭṭhāpanādīni karontiyā dukkaṭaṃ , saha aruṇuggamanā pācittiyaṃ. Ayamettha saṅkhepo, vitthāro pana samantapāsādikāyaṃ (pāci. aṭṭha. 144 ādayo) vutto.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha abhikkhuke āvāse vassaṃ vasanavatthusmiṃ paññattaṃ, yattha pana vassūpagatā bhikkhū pakkantā vā honti vibbhantā vā kālaṅkatā vā pakkhasaṅkantā vā tattha vasantiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Abhikkhukāvāsatā, vassūpagamanaṃ, aruṇuggamananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānevāti.

Abhikkhukāvāsasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第六.6. 关于无比丘居所的戒条解说
在第六条中,如果在比丘尼居所半由旬范围内没有愿意给予教诫的比丘居住,或者道路不安全无法无阻碍地前往,这就称为无比丘的居所。在那里,若为了居住而布置座位、准备饮水等,犯突吉罗罪,与日出同时犯波逸提罪。这里只是概括,详细内容在《清净道论》中有阐述。
在舍卫城中,针对多位比丘尼,制定了在无比丘的居所过雨季的事件。但如果已入雨季的比丘离开、分散或圆寂,或进入另一半月,在那里居住,遇到危难情况,对于发狂等人,则无犯。这里有三个要素:无比丘的居所、入雨季、与日出同时。发起、结果等与羊毛相似。
关于无比丘居
provided by EasyChat

7. Apavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā

Sattame vassaṃvuṭṭhāti purimaṃ vā pacchimaṃ vā temāsaṃ vuṭṭhā. Ubhatosaṅgheti bhikkhunisaṅghe ceva bhikkhusaṅghe ca. Ayaṃ panettha vinicchayakathā – bhikkhunīhi cātuddaseyeva sannipatitvā ‘‘suṇātu me, ayye, saṅgho, ajja pavāraṇā cātuddasī, yadi saṅghassa pattakallaṃ, saṅgho pavāreyyā’’ti evaṃ sabbasaṅgāhikañattiṃ vā, ‘‘tevācikaṃ pavāreyyā’’ti evaṃ tevācikañattiṃ vā, sati antarāye ‘‘dvevācikaṃ, ekavācikaṃ, samānavassikaṃ pavāreyyā’’ti evaṃ dvevācikādiñattiṃ vā ṭhapetvā sabbasaṅgāhikañatti ce ṭhapitā, ‘‘saṅghaṃ, ayye, pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu maṃ ayyāyo anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti (cūḷava. 427) evaṃ sakiṃ vā, ‘‘dutiyampi, ayye, saṅghaṃ…pe… tatiyampi, ayye, saṅghaṃ…pe… paṭikarissāmī’’ti evaṃ dvattikkhattuṃ vā vatvā paṭipāṭiyā pavāretabbaṃ. Tevācikāya ñattiyā vacanaṃ na hāpetabbaṃ, dvevācikādīsu vaḍḍhetuṃ vaṭṭati, hāpetuṃ na vaṭṭati. Evaṃ bhikkhunisaṅghe pavāretvā tattheva ekā bhikkhunī bhikkhunikkhandhake (cūḷava. 427) vuttena ñattidutiyakammena bhikkhunisaṅghassatthāya bhikkhusaṅghaṃ pavāretuṃ sammannitabbā. Tāya sammatāya bhikkhuniyā pannarase bhikkhunisaṅghaṃ ādāya bhikkhusaṅghaṃ upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā añjaliṃ paggahetvā evamassa vacanīyo ‘‘bhikkhunisaṅgho ayya bhikkhusaṅghaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyya bhikkhusaṅgho bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissati, dutiyampi ayya…pe… tatiyampi ayya…pe… passanto paṭikarissatī’’ti evaṃ pavāretabbaṃ.

Sace pañcavaggo bhikkhunisaṅgho na pūrati, catūhi vā tīhi vā gaṇañattiṃ ṭhapetvā, dvīhi vinā ñattiyā aññamaññaṃ pavāretabbaṃ. Ekāya ‘‘ajja me pavāraṇā’’ti adhiṭṭhātabbaṃ.

Vihāraṃ pana gantvā ‘‘bhikkhuniyo, ayya, bhikkhusaṅghaṃ pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyya bhikkhusaṅgho bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayya, bhikkhusaṅghaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatu maṃ, ayya, bhikkhusaṅgho anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ.

Sace bhikkhusaṅgho na pūrati, ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, ayye pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantu ayyā bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti ca, ‘‘bhikkhunisaṅgho, ayya, ayyaṃ pavāreti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyyo bhikkhunisaṅghaṃ anukampaṃ upādāya, passanto paṭikarissatī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ.


第七.7. 关于自我宣说戒条的解说
在第七条中,"外出"是指前三个月或后三个月的雨季结束。"双方僧团"是指比丘尼僧团和比丘僧团。这里有如下的判决:比丘尼们在十四日集会后,应如此宣说:"大德们,请僧团听我说,今天是十四日的自我宣说日,如果僧团时机成熟,愿僧团宣说自我"。或宣说三次请求,或根据情况宣说两次、一次、同期宣说。如果采用全体宣说,则应如此宣说:"大德们,我向僧团宣说,无论是亲见、闻知或有疑虑,请大德们以慈悲之心指正我,我将接受。"如此一次或依次宣说两三次。
三次宣说的请求不能省略,可以增加两次或一次的宣说,但不能减少。如此在比丘尼僧团宣说后,应由一位被选举的比丘尼,以比丘尼戒本中所说的请求二次行为,代表比丘尼僧团请求比丘僧团。被选举的比丘尼应披上上衣,合掌前往比丘僧团,如此说:"比丘尼僧团请求比丘僧团,无论是亲见、闻知或有疑虑,请大德们以慈悲之心指正比丘尼僧团,我将接受。"如此宣说两三次。
如果比丘尼僧团不足五人,可以以四人或三人的集会宣说,无需宣说即可互相宣说。一人可以代表自己宣说。
然后前往住处,如此三次宣说:"大德们,比丘尼们请求比丘僧团,无论是亲见、闻知或有疑虑,请大德们以慈悲之心指正比丘尼们,她们将接受。""大德,我请求比丘僧团,无论是亲见、闻知或有疑虑,请大德们以慈悲之心指正我,我将接受。"
如果比丘僧团不足,则如此三次宣说:"大德们,比丘尼僧团请求大德们,无论是亲见、闻知或有疑虑,请大德们以慈悲之心指正比丘尼僧团,她们将接受。""大德,比丘尼僧团请求大德,无论是亲见、闻知或有疑虑,请大德以慈悲之心指正比丘尼僧团,她们将接受。"


Ubhinnaṃ aparipūriyā ‘‘bhikkhuniyo, ayyā, ayye pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadantāyyā bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘bhikkhuniyo, ayya, ayyaṃ pavārenti diṭṭhena vā sutena vā parisaṅkāya vā, vadatāyyo bhikkhuniyo anukampaṃ upādāya, passantiyo paṭikarissantī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayyā, ayye pavāremi diṭṭhena vā sutena vā…pe… vadantu maṃ, ayyā, anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca, ‘‘ahaṃ, ayya, ayyaṃ pavāremi diṭṭhena vā sutena vā…pe… vadatu maṃ, ayyo, anukampaṃ upādāya, passantī paṭikarissāmī’’ti ca evaṃ tikkhattuṃ vattabbaṃ. Sabbāheva hi iminā nayena ubhatosaṅghe pavāritā hoti, yā pana vassaṃvuṭṭhā ‘‘ubhatosaṅghe evaṃ na pavāressāmī’’ti dhuraṃ nikkhipati, tassā saha dhuranikkhepena pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha vassaṃ vasitvā na pavāraṇāvatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye pana sati, pariyesitvā bhikkhū alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vassaṃvuṭṭhatā, na ubhatosaṅghe pavāraṇā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.

Apavāraṇāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Ovādasikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame ovādāyāti garudhammassavanatthāya. Saṃvāsāyāti uposathapucchanatthāya ceva pavāraṇatthāya ca. Pācittiyanti ‘‘etesaṃ atthāya na gacchāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Sakkesu chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha ovādāya agamanavatthusmiṃ paññattaṃ. Antarāye pana sati, pariyesitvā dutiyikaṃ alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ovādasaṃvāsānaṃ atthāya agamanaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.

Ovādasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame anvaddhamāsanti addhamāse addhamāse. Uposathapucchakanti uposathapucchanaṃ. Ovādūpasaṅkamananti ovādatthāya upasaṅkamanaṃ. Taṃ atikkāmentiyāti ettha bhikkhunīhi terase vā cātuddase vā ārāmaṃ gantvā ‘‘ayaṃ uposatho cātuddaso pannaraso’’ti pucchitabbaṃ, uposathadivase nidānavaṇṇanāyaṃ vuttanayena ovādūpasaṅkamanaṃ yācitabbaṃ. Yā bhikkhunī vuttappakāre kāle tadubhayaṃ na karoti, sā taṃ atikkāmeti nāma, tassā ‘‘uposathampi na pucchissāmi, ovādampi na yācissāmī’’ti dhuraṃ nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha uposathaovādānaṃ apucchanaayācanavatthusmiṃ paññattaṃ , anāpatti aṭṭhamasadisāyeva. Uposathovādānaṃ apucchanaayācanāyaṃ dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.

Ovādūpasaṅkamanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第八.8. 关于教诫的戒条解说
在第八条中,"教诫"是指为了听取重法而前往。"同住"是指为了询问安居日和自我宣说而前往。若因"我不去为了这些事"而放弃责任,则犯波逸提罪。
在舍居地,针对六位比丘尼,制定了因教诫而未前往的事件。但若有危难情况,因寻找比丘而未能找到,或因生病、遇到危难、发狂等人,则无犯。未前往教诫的情况,因未获允许而无法前往,这两者是要素。发起、结果等与第一条相似,但这是无行为的痛苦感受。
关于教诫的戒条解说完毕。
第九.9. 关于前往教诫的戒条解说
在第九条中,"每半月"是指在每半个月的中间。"安居日询问"是指询问安居日的事。"前往教诫"是指前往听取教诫。若比丘尼在第十三或第十四日前往应询问"今天是第十四日的安居日"时,应询问安居日的事,根据安居日的规定,前往教诫。若比丘尼在规定的时间内未前往,则犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对多位比丘尼,制定了因未询问安居日而未前往教诫的事件,与第八条相同。未询问安居日而未前往教诫,因未获允许而无法前往,这两者是要素。发起、结果等与第一条相似。
关于前往教诫的戒条解说完毕。

10. Pasākhejātasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame pasākheti nābhiyā heṭṭhā jāṇumaṇḍalānaṃ uparipadese. Tato hi yasmā rukkhassa sākhā viya ubho ūrū pabhijjitvā gatā, tasmā so ‘‘pasākho’’ti vuccati, tasmiṃ pasākhe. Gaṇḍanti yaṃkiñci gaṇḍaṃ. Rudhitanti vaṇaṃ. Bhedāpeyya vātiādīsu sace ‘‘bhinda phālehī’’ti sabbāni āṇāpeti, so ca tatheva karoti, cha dukkaṭāni cha ca pācittiyāni. Athāpi ‘‘yaṃkiñci ettha kattabbaṃ, taṃ sabbaṃ karohī’’ti evaṃ āṇāpeti, so ca sabbānipi bhedanādīni karoti, ekavācāya cha dukkaṭāni cha ca pācittiyāni. Sace pana bhedanādīsu ekaṃyeva ‘‘idaṃ nāma karohī’’ti āṇāpeti, so ca sabbāni karoti. Yaṃ āṇattaṃ, tasseva karaṇe pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha pasākhe jātaṃ gaṇḍaṃ purisena bhedāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, apaloketvā vā viññuṃ vā yaṃkañci dutiyikaṃ gahetvā evaṃ karontiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Pasākhe jātatā, anapalokanaṃ, dutiyikābhāvo, purisena bhedādīnaṃ kārāpananti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Pasākhejātasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Ārāmavaggo chaṭṭho.

7. Gabbhinīvaggo

1. Gabbhinīsikkhāpadavaṇṇanā

Gabbhinivaggassa paṭhame ‘‘gabbhinī’’ti jānitvā upajjhāyāya vuṭṭhāpentiyā gaṇapariyesanādīsu ca ñattikammavācādvaye ca dukkaṭaṃ, kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha gabbhiniṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, gabbhiniyā vematikāya agabbhiniyā gabbhinisaññāya ceva vematikāya ca dukkaṭaṃ. Ubhosu agabbhinisaññāya, ummattikādīnañca anāpatti. Gabbhinitā, ‘gabbhinī’ti jānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana paṇṇattivajjaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Gabbhinīsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Pāyantīsikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye pāyantinti thaññaṃ pāyamānaṃ, yaṃ pāyeti, tassa mātā vā, dhāti vā. Idaṃ vatthumattamevettha viseso, sesaṃ paṭhamasikkhāpadasadisamevāti.

Pāyantīsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye dve vassānīti pavāraṇāvasena dve saṃvaccharāni. Chasu dhammesūti pāṇātipātāveramaṇiādīsu vikālabhojanāveramaṇipariyosānesu chasu sikkhāpadesu. Asikkhitasikkhanti padabhājane (pāci. 1077) vuttanayeneva adinnasikkhaṃ vā kupitasikkhaṃ vā. Sikkhamānaṃ vuṭṭhāpeyyāti tesu chasu dhammesu sikkhanato, te vā sikkhāsaṅkhāte dhamme mānanato evaṃladdhanāmaṃ anupasampannaṃ upasampādeyya. Pācittiyanti paṭhamasikkhāpade vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha evarūpaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, dhammakamme tikapācittiyaṃ, adhammakamme tikadukkaṭaṃ. Dve vassāni chasu dhammesu sikkhitasikkhaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuttanayena asikkhitasikkhatā, dhammakammatā, kammavācāpariyosānanti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhame vuttanayānevāti.

Paṭhamasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第十.10. 关于无自我戒条的解说
在第十条中，“无自我”是指从肚脐以下到下方的肚脐周围。因为像树的枝条一样，两条腿被分开而走，所以称之为“无自我”。在这里，无自我是指任何东西的无自我。若因“我不去破坏”而发出命令，若如此做，则犯六个突吉罗罪和六个波逸提罪。若说“无论什么都做”，若如此命令，则做任何破坏的行为，犯六个突吉罗罪和六个波逸提罪。若在破坏等方面只命令“这件事请做”，则做所有的事情。所命令的事情，若执行则犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对某位比丘尼，因无自我而被人破坏的事件被制定。若在未看见的情况下或因某种原因第二次被抓到，若如此做，则对发狂等人无犯。无自我产生的情况、未看见、第二次的缺失、因人而产生的破坏等，这四个要素在这里。发起、结果等与艰难相似，但这是有行为和无行为的。
关于无自我戒条的解说完毕。
第六部.6. 关于怀孕的戒条
怀孕戒条解说
在怀孕的部分，首次“怀孕”是指被上师所知的情况，若在寻找比丘的过程中，因命令的言语而犯突吉罗罪，若在命令的结果中，则犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对多位比丘尼，因怀孕而被提起的事件被制定，因怀孕而被认为是怀孕的情况，因怀孕而被认为是非怀孕的情况，因怀孕而被认为是怀孕的情况。对于两者都认为是非怀孕的情况，若发狂等人则无犯。怀孕的状态、知道“怀孕”的情况、被提起的情况，这三个要素在这里。发起、结果等与不偷盗相似，但这是有规定的、三种心态、三种痛苦感受。
关于怀孕戒条的解说完毕。
怀孕的戒条解说
在第二部分，怀孕是指正在怀孕的母亲或保姆。这个部分是特定的，其他部分与第一次戒条相似。
关于怀孕的戒条解说完毕。
第一次受戒的戒条解说
在第三部分，两个雨季是指两个完整的雨季。六个法则是指杀生、偷盗等六个戒条的结果。若不受戒或愤怒的戒条，依照第一条的规定，若不受戒则犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对多位比丘尼，因这样的受戒而被提起的事件被制定，若在法则中犯六个波逸提罪，若在不法的情况下犯六个突吉罗罪。两个雨季中，若在六个法则中受戒，若发狂等人则无犯。根据规定的未受戒状态、法则的状态、命令的结果，这三个要素在这里。发起、结果等与第一次的说法相同。
关于第一次受戒的戒条解说完毕。

4. Dutiyasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe saṅghena asammatanti yassā saṅghena antamaso upasampadāmāḷakepi padabhājane (pāci. 1086) vuttā upasampadāsammuti na dinnā hoti, taṃ imā dvepi mahāsikkhamānā nāma. Idha saṅghena sammataṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ tatiye vuttasadisameva, idaṃ pana kiriyākiriyaṃ hotīti.

Dutiyasikkhamānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Paṭhamagihigatasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame gihigatanti purisantaragataṃ, idhāpi idaṃ vatthumattameva viseso. Ūnadvādasavassañca paripuṇṇasaññāya vuṭṭhāpentiyā kiñcāpi anāpatti, sā pana anupasampannāva hoti. Sesaṃ paṭhamasikkhāpadasadisamevāti.

Paṭhamagihigatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6-7. Dutiyatatiyagihigatasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe sabbaṃ tatiye vuttanayena. Sattamepi sabbaṃ catutthe vuttanayeneva veditabbanti.

Dutiyatatiyagihigatasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8. Paṭhamasahajīvinisikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhame sahajīvininti saddhivihāriniṃ. Neva anuggaṇheyyāti sayaṃ uddesādīhi nānuggaṇheyya. Na anuggaṇhāpeyyāti ‘‘imissā, ayye, uddesādīni dehī’’ti evaṃ na aññāya anuggaṇhāpeyya. Pācittiyanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evarūpe vatthusmiṃ paññattaṃ, sesamettha tuvaṭṭavagge dukkhitasahajīvinisikkhāpade vuttasadisamevāti.

Paṭhamasahajīvinisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Nānubandhanasikkhāpadavaṇṇanā

Navame vuṭṭhāpitaṃ pavattininti vuṭṭhāpitaṃ pavattiniṃ yāya upasampāditā, taṃ upajjhāyininti attho. Nānubandheyyāti cuṇṇena mattikāya dantakaṭṭhena mukhodakenāti evaṃ tena tena karaṇīyena na upaṭṭhaheyya. Pācittiyanti nānubandhissanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha nānubandhanavatthusmiṃ paññattaṃ. Bālaṃ pana alajjiniṃ vā ananubandhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Vuṭṭhāpitappavattinitā, dve vassāni ananubandhane dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni paṭhamapārājikasadisāni, idaṃ pana akiriyaṃ, dukkhavedananti.

Nānubandhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Dutiyasahajīvinisikkhāpadavaṇṇanā

Dasame neva vūpakāseyyāti na gahetvā gaccheyya. Na vūpakāsāpeyyāti ‘‘imaṃ, ayye, gahetvā gacchāhī’’ti aññaṃ na āṇāpeyya. Pācittiyanti dhure nikkhittamatte pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha sahajīviniyā avūpakāsanavatthusmiṃ paññattaṃ. Sati pana antarāye, pariyesitvā dutiyikaṃ alabhantiyā, gilānāya , āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Sahajīvinitā, vūpakāsavūpakāsāpane dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.

Dutiyasahajīvinisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Gabbhinīvaggo sattamo.

8. Kumāribhūtavaggo

1-2-

第四.4. 关于第二次受戒的戒条解说
在第四条中，“与僧团不合”是指在与僧团的最后一次受戒中，若至少在受戒的言语中（见于《巴利文》1086）所说的受戒同意未给予，那么这两者都是大受戒。这里，因与僧团的同意而被提起，若发狂等人则无犯。其他部分与第三条的说法相同，但这是有行为和无行为的。
关于第二次受戒的戒条解说完毕。
第五.5. 关于第一次居士的戒条解说
在第五条中，“居士”是指已婚的男子，在这里同样是特定的。若在十二岁以下的情况下被认为是完全的，若如此做则无犯，但这仍然是未受戒的状态。其他部分与第一次受戒的戒条相似。
关于第一次居士的戒条解说完毕。
第六-七.6-7. 关于第二次和第三次居士的戒条解说
在第六条中，所有内容均如第三条所述。第七条中，所有内容也应如第四条所述。
关于第二次和第三次居士的戒条解说完毕。
第八.8. 关于第一次共生的戒条解说
在第八条中，“共生”是指共同生活的比丘尼。若不应被照顾，即使是自己所命令的言语也不应被照顾。若不应被照顾，即“请给我这件事”而不应被命令照顾。若因放弃责任而犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对多位比丘尼，因这种情况而被提起的事件被制定，其他部分与此相同，若因痛苦的共生而被提起的戒条与此相似。
关于第一次共生的戒条解说完毕。
第九.9. 关于不关联的戒条解说
在第九条中，“不关联”是指被提起的情况，即被提起的事情，若如此做则被认为是与上师的关系。若不应被关联，即用粉末、泥土、牙齿等水等，若如此做则不应被遵循。若因放弃责任而犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对多位比丘尼，因不关联的情况而被提起的事件被制定。若因愚蠢或羞耻而不关联，若因生病、遇到危难、发狂等人则无犯。被提起的情况、两个雨季的不关联、未获允许的情况，这三者是要素。发起、结果等与第一条相似，但这是无行为的、痛苦感受。
关于不关联的戒条解说完毕。
第十.10. 关于第二次共生的戒条解说
在第十条中，“不应被抛弃”是指不应在未抓住的情况下离开。若不应被抛弃，即“请抓住这个”而不应命令他人。若因放弃责任而犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对多位比丘尼，因共生而未被抛弃的情况而被提起的事件被制定。若在未获允许的情况下，因寻找第二次而未能找到，若因生病、遇到危难、发狂等人则无犯。共生状态、不应被抛弃的情况、未获允许的情况，这三者是要素。发起、结果等与其他部分相似。
关于第二次共生的戒条解说完毕。
第七部.7. 关于怀孕的戒条

3. Paṭhamakumāribhūtādisikkhāpadavaṇṇanā

Kumāribhūtavaggassa paṭhamadutiyatatiyāni tīhi gihigatasikkhāpadehi sadisāneva. Yā pana tā sabbapaṭhamā dve mahāsikkhamānā, tā atikkantavīsativassāti veditabbā. Tā hi gihigatā vā hontu, agihigatā vā, sammutikammādīsu ‘‘sikkhamānā’’icceva vattabbā, ‘‘gihigatā’’ti vā ‘‘kumāribhūtā’’ti vā na vattabbā. Gihigatāya dasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā dvādasavassakāle upasampadā kātabbā, ekādasavassakāle datvā terasavassakāle kātabbā, dvādasaterasacuddasapannarasasoḷasasattarasaaṭṭhārasavassakāle sikkhāsammutiṃ datvā vīsativassakāle upasampadā kātabbā. Aṭṭhārasavassakālato paṭṭhāya ca panāyaṃ ‘‘gihigatā’’tipi ‘‘kumāribhūtā’’tipi vattuṃ vaṭṭati. Yā panāyaṃ ‘‘kumāribhūtā’’ti vuttā sāmaṇerī , sā ‘‘gihigatā’’ti na vattabbā, ‘‘kumāribhūtā’’icceva vattabbā. Sikkhāsammutidānavasena pana sabbāpi ‘‘sikkhamānā’’ti vattuṃ vaṭṭatīti.

Paṭhamakumāribhūtādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Ūnadvādasavassasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe ūnadvādasavassāti upasampadāvasena aparipuṇṇadvādasavassā. Pācittiyanti upajjhāyā hutvā vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva dukkaṭāni antarā, kammavācāpariyosāne pācittiyanti.

Ūnadvādasavassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame saṅghena asammatāti yassā saṅghena padabhājane (pāci. 1132) vuttā vuṭṭhāpanasammuti na dinnā. Sesaṃ ubhayatthāpi mahāsikkhamānāsikkhāpadadvayasadisamevāti.

Paripuṇṇadvādasavassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Khīyanadhammasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe alaṃ tāva te ayye vuṭṭhāpitenāti vuccamānāti vuṭṭhāpanasammutiyā yācitāya saṅghena upaparikkhipitvā ‘‘yasmā bālā abyattā ca alajjinī ca hoti, tasmā alaṃ tāva tuyhaṃ upasampāditenā’’ti evaṃ nivārīyamānā. Pacchā khīyanadhammanti pacchā aññāsaṃ byattānaṃ lajjinīnaṃ vuṭṭhāpanasammutiṃ diyyamānaṃ disvā ‘‘ahameva nūna bālā’’tiādīni bhaṇamānā yattha katthaci khīyeyya. Pācittiyanti evaṃ khīyanadhammaṃ āpajjantiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ caṇḍakāḷiṃ ārabbha evaṃ khīyanadhammaṃ āpajjanavatthusmiṃ paññattaṃ, pakatiyā chandādīnaṃ vasena karontīnaṃ khīyantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuṭṭhāpanasammutiyā yācanaṃ, upaparikkhitvā na chandādivasena paṭikkhittāya ‘‘sādhū’’ti paṭissavo, pacchākhīyananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni adinnādānasadisāni, idaṃ pana dukkhavedananti.

Khīyanadhammasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7-

第三.3. 关于第一次出家女子等的戒条解说
在出家女子的部分,前三条与三个居士的戒条相同。但那两位大受戒者,应被认为已超过二十岁。她们无论是居士还是非居士,在同意的仪式等中,应称为"受戒者",不应称为"居士"或"出家女子"。对于居士,在十岁时给予受戒同意,在十二岁时应受具戒,在十一岁时给予,在十三岁时应受具戒,在十二、十三、十四、十五、十六、十七、十八岁时给予受戒同意,在二十岁时应受具戒。从十八岁开始,可称为"居士"或"出家女子"。而被称为"出家女子"的沙弥尼,不应称为"居士",应称为"出家女子"。但依受戒同意的方式,所有人都可称为"受戒者"。
关于第一次出家女子等的戒条解说完毕。
第四.4. 关于不满十二岁的戒条解说
在第四条中,"不满十二岁"是指依受具戒而不满十二岁。"波逸提"是指作为上师而提起的,中间犯突吉罗罪,在命令结束时犯波逸提罪。
关于不满十二岁的戒条解说完毕。
第五.5. 关于满十二岁的戒条解说
在第五条中,"与僧团不合"是指其受戒同意未被僧团给予(见于《巴利文》1132)。其余部分在两者中都与两条大受戒者的戒条相同。
关于满十二岁的戒条解说完毕。
第六.6. 关于诽谤的戒条解说
在第六条中,"够了,你这位大德,被提起了"是指被询问受戒同意而被阻止说"因为她是愚蠢、无知、无羞耻的,所以够了,你被提起了"。之后的"诽谤法"是指后来看到其他有智慧、有羞耻心的人被给予受戒同意时,在任何地方诽谤说"我一定是愚蠢的"等。"波逸提"是指犯如此诽谤法的。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者旃陀迦梨,制定了犯如此诽谤法的事件。若出于自己的欲望等而诽谤,若对于发狂等人则无犯。被询问受戒同意、经过询问而非出于欲望等被拒绝后说"好的",后来诽谤,这三个要素在这里。发起、结果等与不偷盗相似,但这是痛苦的感受。
关于诽谤的戒条解说完毕。
第七-

8. Sikkhamānanavuṭṭhāpanapaṭhamadutiyasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame sā pacchāti sikkhamānāya upasampadāya yāciyamānāya sā bhikkhunī evaṃ vatvā laddhe cīvare pacchā asati antarāye ‘‘neva vuṭṭhāpessāmi , na vuṭṭhāpanāya ussukkaṃ karissāmī’’ti dhuraṃ nikkhipeyya, tassā saha dhuranikkhepena pācittiyanti. Aṭṭhamepi eseva nayo.

Ubhayampi sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha etesu vatthūsu paññattaṃ, dvīsupi sati antarāye, pariyesitvā alabhantiyā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ubhayattha ‘‘evāhaṃ taṃ vuṭṭhāpessāmī’’ti paṭiññā, ākaṅkhitanipphatti, pacchā dhuranikkhepo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni samanubhāsanasadisānīti.

Sikkhamānanavuṭṭhāpanapaṭhamadutiyasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

9. Sokāvāsasikkhāpadavaṇṇanā

Navame sokāvāsanti saṅketaṃ katvā āgacchamānā purisānaṃ antosokaṃ pavesetīti sokāvāsā, taṃ sokāvāsaṃ. Atha vā gharaṃ viya gharasāmikā ayampi purisasamāgamaṃ alabhamānā sokaṃ āvisati, iti yaṃ āvisati, svāssā āvāso hotīti sokāvāsā. Tenevassa padabhājane (pāci. 1160) ‘‘sokāvāsā nāma paresaṃ dukkhaṃ uppādeti, sokaṃ āvisatī’’ti dvidhā attho vutto. Pācittiyanti evarūpaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne upajjhāyāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha evarūpaṃ sikkhamānaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Ajānantiyā , ummattikādīnañca anāpatti. Sokāvāsatā, jānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni gabbhinivuṭṭhāpanasadisānevāti.

Sokāvāsasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

10. Ananuññātasikkhāpadavaṇṇanā

Dasame mātāpitūhīti vijātamātarā ca janakapitarā ca. Sāmikenāti yena pariggahitā, tena. Ananuññātanti upasampadatthāya ananuññātaṃ. Dvikkhattuñhi bhikkhunīhi āpucchitabbaṃ, pabbajjākāle ca upasampadākāle ca, bhikkhūnaṃ pana sakiṃ āpucchitepi vaṭṭati . Tasmā yā upasampadākāle anāpucchā upasampādeti, tassā vuttanayeneva pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ thullanandaṃ ārabbha ananuññātavuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Apaloketvā vuṭṭhāpentiyā, tesaṃ atthibhāvaṃ ajānantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Anapalokanaṃ, atthibhāvajānanaṃ, vuṭṭhāpananti imānettha tīṇi aṅgāni. Ananuññātasamuṭṭhānaṃ, kiriyākiriyaṃ, nosaññāvimokkhaṃ, acittakaṃ, paṇṇattivajjaṃ, kāyakammaṃ, vacīkammaṃ, ticittaṃ, tivedananti.

Ananuññātasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.



第七.7. 关于不提起受戒者的第一次和第二次戒条解说
在第七条中,如果那位受戒者在被请求受戒时说"我不会提起她,也不会尽心提起"而放弃责任,则犯波逸提罪。第八条也是同样的道理。
这两者都是在舍卫城中,针对比丘尼尊者多罗难陀而制定的事件,若在两者中有危难情况,因寻找而未能找到,若因生病、遇到危难、发狂等人则无犯。在两者中,"我将提起她"的承诺、期望的实现、后来放弃责任、未获允许的情况,这四个要素在这里。发起、结果等与其他部分相似。
关于不提起受戒者的第一次和第二次戒条解说完毕。
第九.9. 关于悲伤居所的戒条解说
在第九条中,"悲伤居所"是指约定前往男子的内心悲伤处所。或者,像家主一样,她也因得不到男子的相聚而生悲伤,这就是她的居所。因此在词义解释中说,"悲伤居所"是指引起他人痛苦,进入悲伤。"波逸提"是指如此提起受戒者时,依前述的方式,在命令结束时,对上师犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者多罗难陀,制定了如此提起受戒者的事件。若不知道,若发狂等人则无犯。悲伤居所的状态、知道、提起,这三个要素在这里。发起、结果等与怀孕被提起的情况相同。
关于悲伤居所的戒条解说完毕。
第十.10. 关于未经允许的戒条解说
在第十条中,"母父"是指生母和父亲。"所有者"是指收养她的人。"未经允许"是指未经允许受具戒。应向比丘尼们请求两次,在出家和受具戒时,但向比丘们只需请求一次。因此,若在受具戒时未请求而提起,依前述方式犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对比丘尼尊者多罗难陀,制定了未经允许提起的事件。若未经看见而提起,若不知道她们的存在,若发狂等人则无犯。未经看见、知道存在、提起,这三个要素在这里。发起是未经允许,有行为和无行为,无识解脱,无心,违犯规定,身业,语业,三种心态,三种感受。
关于未经允许的戒条解说完毕。

11. Pārivāsikasikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasame pārivāsikachandadānenāti pārivāsiyena chandadānena. Tattha catubbidhaṃ pārivāsiyaṃ parisapārivāsiyaṃ rattipārivāsiyaṃ chandapārivāsiyaṃ ajjhāsayapārivāsiyanti.

Tattha parisapārivāsiyaṃ nāma bhikkhū kenacideva karaṇīyena sannipatitā honti, atha megho vā uṭṭhahati, ussāraṇā vā karīyati, manussā vā ajjhottharantā āgacchanti, bhikkhū ‘‘anokāsā mayaṃ, aññatra gacchāmā’’ti chandaṃ avissajjitvāva uṭṭhahanti, idaṃ parisapārivāsiyaṃ nāma, kiñcāpi parisapārivāsiyaṃ, chandassa pana avissaṭṭhattā kammaṃ kātuṃ vaṭṭati.

Puna bhikkhū ‘‘uposathādīni karissāmā’’ti rattiṃ sannipatitvā ‘‘yāva sabbe sannipatanti, tāva dhammaṃ suṇissāmā’’ti ekaṃ ajjhesanti, tasmiṃ dhammakathaṃ kathenteyeva aruṇo uggacchati. Sace ‘‘cātuddasikaṃ uposathaṃ karissāmā’’ti nisinnā, ‘‘pannaraso’’ti kātuṃ vaṭṭati. Sace pannarasikaṃ kātuṃ nisinnā, pāṭipade anuposathe uposathaṃ kātuṃ na vaṭṭati. Aññaṃ pana saṅghakiccaṃ kātuṃ vaṭṭati, idaṃ rattipārivāsiyaṃ nāma.

Puna bhikkhū ‘‘kiñcideva abbhānādisaṅghakammaṃ karissāmā’’ti sannisinnā honti, tatreko nakkhattapāṭhako bhikkhu evaṃ vadati ‘‘ajja nakkhattaṃ dāruṇaṃ, mā idaṃ kammaṃ karothā’’ti. Te tassa vacanena chandaṃ vissajjetvā tattheva nisinnā honti, athañño āgantvā ‘‘nakkhattaṃ patimānentaṃ, attho bālaṃ upajjhagā (jā. 1.1.49), kiṃ nakkhattena karothā’’ti vadati, idaṃ chandapārivāsiyañceva ajjhāsayapārivāsiyañca. Etasmiṃ pārivāsiye puna chandapārisuddhiṃ anāharitvā kammaṃ kātuṃ na vaṭṭati, idaṃ sandhāya vuttaṃ ‘‘pārivāsikachandadānenā’’ti. Pācittiyanti evaṃ vuṭṭhāpentiyā vuttanayeneva kammavācāpariyosāne pācittiyaṃ.

Rājagahe thullanandaṃ ārabbha evaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Chandaṃ avissajjetvāva avuṭṭhitāya parisāya vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Pārivāsikachandadānatā, vuṭṭhāpananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni gambhinisikkhāpadasadisānevāti.

Pārivāsikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Anuvassasikkhāpadavaṇṇanā

Dvādasame anuvassanti anusaṃvaccharaṃ. Evaṃ vuṭṭhāpentiyāpi vuttanayeneva pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anuvassaṃ vuṭṭhāpanavatthusmiṃ paññattaṃ. Ekantarikaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Anuvassatā, vuṭṭhāpananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni ekādasame vuttanayānevāti.

Anuvassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Ekavassasikkhāpadavaṇṇanā

Terasame ekantarikaṃ ekaṃ vuṭṭhāpentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ dvādasamena sadisamevāti.

Ekavassasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kumāribhūtavaggo aṭṭhamo.

9. Chattupāhanavaggo



第十一.11. 关于出家者戒条解说
在第十一条中，“出家者的欲望”是指出家者的欲望。这里有四种出家者：聚会出家者、夜间出家者、欲望出家者和内心出家者。
其中，聚会出家者是指比丘因某种原因聚集在一起，若云彩升起，或因雨水而被迫离开，或因人们的到来而聚集时，比丘们说“我们没有地方了，必须去别处”，而不放弃欲望，这就是聚会出家者，尽管聚会出家者有所聚集，但因欲望未放弃而仍然应当行动。
再者，比丘们说“我们将进行斋戒等”，在夜间聚集时，若“在大家聚集之前，我们将听闻法”，则会有一个法的讲述者在此时讲法，若“我们将进行十四日的斋戒”，则应进行“十五日”的斋戒。若准备进行十五日的斋戒，则在未进行斋戒的情况下进行斋戒是不合适的。其他的僧团事务也应当进行，这就是夜间出家者。
再者，比丘们说“我们将进行某种僧团事务”，此时有一位星象师比丘这样说：“今天的星象不好，别进行这个事务。”他们因他的言辞而放弃欲望，仍然留在原地，另一个人来到并说：“星象是根据标准的，愚蠢者会被引导（见于《大藏经》1.1.49），你们为何要依据星象行事？”这就是欲望出家者和内心出家者。在此出家者中，若不清除欲望的障碍而进行事务是不合适的，因此说“出家者的欲望”。
“波逸提”是指如此提起受戒者时，依前述的方式，若在命令结束时对上师犯波逸提罪。
在王舍城（现代拉贾基尔）中，针对比丘尼尊者多罗难陀而制定了此类事件。若不放弃欲望而离开聚会的比丘们，若发狂等人则无犯。出家者的欲望、提起，这两个要素在这里。发起、结果等与其他重要的戒条相似。
关于出家者戒条解说完毕。
第十二.12. 关于连年戒条解说
在第十二条中，“连年”是指连续的年数。依前述的方式，若如此提起则犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对许多比丘尼而制定了连年的事件。若在某个时间内提起，若发狂等人则无犯。连年的状态、提起，这两个要素在这里。发起、结果等与第十二条的说法相同。
关于连年戒条解说完毕。
第十三.13. 关于一年戒条解说
在第十三条中，“一年”是指一个特定的时间。若在某个时间内提起，若发狂等人则无犯。其余部分与第十二条的说法相似。
关于一年戒条解说完毕。
关于出家女子的部分已完结。
第九部.9. 关于伞的部分

1. Chattupāhanasikkhāpadavaṇṇanā

Chattavaggassa paṭhame chattupāhananti padabhājane (pāci. 1178-1182) vuttalakkhaṇaṃ chattañca upāhanāyo ca. Dhāreyyāti paribhogavasena maggagamane ekappayogeneva divasampi dhārentiyā ekā āpatti. Sace pana tādisaṃ ṭhānaṃ patvā chattampi apanāmetvā upāhanāpi omuñcitvā punappunaṃ dhāreti, payogagaṇanāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha chattupāhanadhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilānā’’ti ayamettha anupaññatti , chattasseva upāhanānaṃyeva vā dhāraṇe dukkaṭaṃ, agilānāya tikapācittiyaṃ, gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Gilānasaññāya pana, ārāme ārāmūpacāre dhārentiyā, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Ubhinnaṃ dhāraṇaṃ, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Chattupāhanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Yānasikkhāpadavaṇṇanā

Dutiye yānenāti vayhādinā. Etthāpi orohitvā punappunaṃ abhiruhantiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ. Anāpattiyaṃ ‘‘ārāme ārāmūpacāre’’ti natthi, sesaṃ paṭhame vuttanayeneva veditabbanti.

Yānasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

3. Saṅghāṇisikkhāpadavaṇṇanā

Tatiye saṅghāṇinti yaṃkiñci kaṭūpagaṃ. Dhāreyyāti kaṭiyaṃ paṭimuñceyya. Etthāpi omuñcitvā omuñcitvā dhārentiyā payogagaṇanāya pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha saṅghāṇiṃ dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ. Ābādhapaccayā kaṭisuttaṃ dhārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ, idaṃ pana akusalacittanti.

Saṅghāṇisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

4. Itthālaṅkārasikkhāpadavaṇṇanā

Catutthe itthālaṅkāranti sīsūpagādīsu aññataraṃ yaṃkiñci piḷandhanaṃ. Idha tassa tassa vasena vatthugaṇanāya āpatti veditabbā.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha itthālaṅkāraṃ dhāraṇavatthusmiṃ paññattaṃ, ābādhapaccayā kiñcideva dhārentiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ vuttasadisamevāti.

Itthālaṅkārasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

5. Gandhavaṇṇakasikkhāpadavaṇṇanā

Pañcame gandhavaṇṇakenāti yenakenaci gandhena ca vaṇṇakena ca. Idha gandhādiyojanato paṭṭhāya pubbapayoge dukkaṭaṃ, nahānapariyosāne pācittiyaṃ. Ābādhapaccayā, ummattikādīnañca anāpatti. Sesaṃ catutthasadisamevāti.

Gandhavaṇṇakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

6. Vāsitakasikkhāpadavaṇṇanā

Chaṭṭhe vāsitakenāti gandhavāsitakena. Piññākenāti tilapiṭṭhena. Sesaṃ pañcamasadisamevāti.

Vāsitakasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

7. Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Sattame ummaddāpeyyāti ubbaṭṭāpeyya. Parimaddāpeyyāti sambāhāpeyya. Ettha ca hatthaṃ amuñcitvā ubbaṭṭane ekāva āpatti, mocetvā mocetvā ubbaṭṭane payogagaṇanāya āpattiyo. Sambāhanepi eseva nayo.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha bhikkhuniyā ummaddāpanaparimaddāpanavatthusmiṃ paññattaṃ, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Idha maggagamanaparissamopi gelaññaṃ, corabhayādīhi sarīrakampanādayopi āpadā. Sesaṃ catutthe vuttanayeneva veditabbanti.

Bhikkhuniummaddāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

8-9-

第十一.1. 关于伞的戒条解说
在第一条中，“伞”是指伞和遮盖物的特征（见于《巴利文》1178-1182）。应持有，即在使用时，白天也应当如同在旅途中一样持有。若在某处放下伞并且遮盖物也放弃，再次持有，则因使用的计算而犯波逸提罪。
在舍卫城（现代萨瓦斯提）中，针对六位比丘尼关于持伞的事件，若说“我生病了”，在这里并无规定，持伞或遮盖物的情况是犯突吉罗罪，生病者则犯两次突吉罗罪。若是因生病而在园中持有伞，若在危难中、发狂等人则无犯。两者的持有，因未获允许而无犯，这两个要素在这里。发起等同于其他重要戒条。
关于伞的戒条解说完毕。
第十二.2. 关于交通工具的戒条解说
在第二条中，“交通工具”是指任何交通工具。若在上下移动时反复升降，则因使用的计算而犯波逸提罪。若在园中、园中事务中则无犯，其他部分应依第一条的说法理解。
关于交通工具的戒条解说完毕。
第十三.3. 关于集会的戒条解说
在第三条中，“集会”是指任何集会。应持有，即应放下集会。若反复放下而持有，则因使用的计算而犯波逸提罪。
在舍卫城中，针对某位比丘尼关于持集会的事件。因疾病原因而持有集会，若发狂等人则无犯。其余部分应依前述的说法理解，但这是不善的心态。
关于集会的戒条解说完毕。
第十四.4. 关于女性装饰的戒条解说
在第四条中，“女性装饰”是指头饰等任何一种装饰。在这里，因其各自的情况而应当理解为犯戒条。
在舍卫城中，针对六位比丘尼关于持女性装饰的事件，因疾病原因而持有某些物品，若发狂等人则无犯。其余部分与前述相同。
关于女性装饰的戒条解说完毕。
第十五.5. 关于香气的戒条解说
在第五条中，“香气”是指任何香气和色彩。在这里，因香气等的使用而犯突吉罗罪，若在洗澡结束时则犯波逸提罪。因疾病原因而无犯。其余部分与第四条相同。
关于香气的戒条解说完毕。
第十六.6. 关于香水的戒条解说
在第六条中，“香水”是指任何香水。与第五条相同。
关于香水的戒条解说完毕。
第十七.7. 关于比丘尼的精神状态的戒条解说
在第七条中，“精神状态”是指应当放松。若是因精神状态而放松，若不放松则犯戒。此处放手后，反复放松时犯戒。
在舍卫城中，针对许多比丘尼关于比丘尼精神状态的事件，若因生病、遇到危难、发狂等人则无犯。此处的道路行走若无障碍，若因盗贼等原因而受到身体上的震动等则无犯。其余部分应依第四条的说法理解。
关于比丘尼的精神状态的戒条解说完毕。

10. Sikkhamānaummaddāpanādisikkhāpadavaṇṇanā

Aṭṭhamanavamadasamesupi sikkhamānāya sāmaṇeriyā gihiniyāti ettakameva nānaṃ. Sesaṃ sattamasadisamevāti.

Sikkhamānaummaddāpanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

11. Anāpucchāsikkhāpadavaṇṇanā

Ekādasame bhikkhussa puratoti na abhimukhamevāti attho, idaṃ pana upacāraṃ sandhāya kathitanti veditabbaṃ. Tasmā bhikkhussa upacāre antamaso chamāyapi ‘‘nisīdāmi, ayyā’’ti anāpucchitvā nisīdantiyā pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anāpucchā nisīdanavatthusmiṃ paññattaṃ, tikapācittiyaṃ, āpucchite dvikadukkaṭaṃ. Tasmiṃ āpucchitasaññāya, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhussa anāpucchā, upacāre nisajjā, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni kathinasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Anāpucchāsikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

12. Pañhāpucchanasikkhāpadavaṇṇanā

Dvādasame anokāsakatanti ‘‘asukasmiṃ nāma ṭhāne pucchāmī’’ti evaṃ akataokāsaṃ, tasmā suttante okāsaṃ kārāpetvā vinayaṃ vā abhidhammaṃ vā pucchantiyā pācittiyaṃ. Sesesupi eseva nayo, sabbaso akārite pana vattabbameva natthi.

Sāvatthiyaṃ sambahulā bhikkhuniyo ārabbha anokāsakataṃ bhikkhuṃ pañhaṃ pucchanavatthusmiṃ paññattaṃ. Tattha tattha okāsaṃ kārāpetvā pucchantiyā, anodissa okāsaṃ kārāpetvā yattha katthaci pucchantiyā, ummattikādīnañca anāpatti. Bhikkhussa anokāsakārāpanaṃ, pañhaṃ pucchananti imānettha dve aṅgāni. Samuṭṭhānādīni padasodhammasadisāni, idaṃ pana kiriyākiriyanti.

Pañhāpucchanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

13. Asaṃkaccikasikkhāpadavaṇṇanā

Terasame asaṃkaccikāti adhakkhakaubbhanābhimaṇḍalasaṅkhātassa sarīrassa paṭicchādanatthaṃ anuññātasaṃkaccikavirahitā. Gāmaṃ paviseyyāti ettha parikkhittassa gāmassa parikkhepaṃ, aparikkhittassa upacāraṃ atikkamantiyā vā okkamantiyā vā paṭhamapāde dukkaṭaṃ, dutiye pācittiyaṃ.

Sāvatthiyaṃ aññataraṃ bhikkhuniṃ ārabbha asaṃkaccikāya gāmaṃ pavisanavatthusmiṃ paññattaṃ. Yassā pana saṃkaccikacīvaraṃ acchinnaṃ vā naṭṭhaṃ vā, tassā, gilānāya, āpadāsu, ummattikādīnañca anāpatti. Asaṃkaccikatā, vuttaparicchedātikkamo, anuññātakāraṇābhāvoti imānettha tīṇi aṅgāni. Samuṭṭhānādīni eḷakalomasadisānīti.

Asaṃkaccikasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Chattupāhanavaggo navamo.

10…Pe…

第十.10. 关于受戒者的精神状态等的戒条解说
在第八、九、十条中,对受戒者、沙弥尼、在家女众的区别仅此而已。其余部分与第七条相同。
关于受戒者的精神状态等的戒条解说完毕。
第十一.11. 关于未经请求的戒条解说
在第十一条中,"在比丘前面"是指不在面前,这是指在附近区域。因此,即使在比丘的附近区域,甚至在地上,若未经请求而坐下,犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对许多比丘尼关于未经请求坐下的事件,未经请求则犯三次波逸提罪,经请求则犯两次突吉罗罪。若认为已经请求,若生病、遇到危难、发狂等人则无犯。未经比丘请求、在附近区域坐下、未获允许的情况,这三个要素在这里。发起等同于艰难,但这是有行为和无行为的。
关于未经请求的戒条解说完毕。
第十二.12. 关于询问问题的戒条解说
在第十二条中,"未经允许"是指未经允许的情况下提问。因此,应在经允许的情况下询问律典或阿毗达摩,若未经允许而在任何地方提问,则犯波逸提罪。其他情况也是如此,但若完全未经允许则不应说。
在舍卫城中,针对许多比丘尼关于未经允许向比丘提问的事件。若在各处经允许后提问,若未指定允许的情况下在任何地方提问,若发狂等人则无犯。未经比丘允许、提问问题,这两个要素在这里。发起等同于法义,但这是有行为和无行为的。
关于询问问题的戒条解说完毕。
第十三.13. 关于未遮蔽的戒条解说
在第十三条中,"未遮蔽"是指未经允许的遮蔽部位。若进入村落,若踩越已围栏的村落或未围栏的附近区域,第一脚犯突吉罗罪,第二脚犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对某位比丘尼关于未遮蔽进入村落的事件。若遮蔽衣服已破损或丢失,若生病、遇到危难、发狂等人则无犯。未遮蔽、越过规定的范围、未获允许的情况,这三个要素在这里。发起等同于其他重要戒条。
关于未遮蔽的戒条解说完毕。
第九部.9. 关于伞的部分已完结。

16. musāvādādivaggo

Musāvādādisikkhāpadavaṇṇanā

Ito paresu musāvādavaggādīsu sattasu vaggesu bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva vinicchayo veditabboti.

Soḷasamavaggo.

Uddiṭṭhākho ayyāyo chasaṭṭhisatā pācittiyā dhammāti bhikkhū ārabbha paññattā sādhāraṇā sattati, asādhāraṇā channavutīti evaṃ chasaṭṭhisatā. Sesaṃ sabbattha uttānamevāti.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Bhikkhunipātimokkhe

Suddhapācittiyavaṇṇanā niṭṭhitā.

Tatrāyaṃ saṅkhepato asādhāraṇasikkhāpadesu samuṭṭhānavinicchayo – giraggasamajjā cittāgārasikkhāpadaṃ saṅghāṇī itthālaṅkāro gandhavaṇṇako vāsitakapiññāko bhikkhuniādīhi ummaddanaparimaddanāti imāni dasa sikkhāpadāni acittakāni lokavajjāni akusalacittāni. Ayaṃ panettha adhippāyo, vināpi cittena āpajjitabbattā acittakāni, citte pana sati akusaleneva āpajjitabbattā lokavajjāni ceva akusalacittāni cāti. Avasesāni sacittakāni paṇṇattivajjāneva. Corivuṭṭhāpanaṃ gāmantaraṃ ārāmasikkhāpadaṃ gabbhinivagge ādito paṭṭhāya satta, kumāribhūtavagge ādito paṭṭhāya pañca purisādisaṃsaṭṭhaṃ pārivāsikachandadānaṃ anuvassavuṭṭhāpanaṃ ekantarikavuṭṭhāpananti imāni ekūnavīsati sikkhāpadāni sacittakāni paṇṇattivajjāni. Avasesāni sacittakāni lokavajjānevāti.

Pāṭidesanīyakaṇḍo

1. Sappiviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā

Pāṭidesanīyesu paṭhame sappinti pubbe vuttavinicchayaṃ pāḷiāgataṃ (pāci. 1230) gosappiādimeva. Viññāpetvā bhuñjeyyāti ettha ‘‘viññattiyā paṭiladdhaṃ bhuñjissāmī’’ti gahaṇe dukkaṭaṃ, gahitassa ajjhohāre ajjhohāre pāṭidesanīyaṃ.

Sāvatthiyaṃ chabbaggiyā bhikkhuniyo ārabbha sappiṃ viññāpetvā bhuñjanavatthusmiṃ paññattaṃ, ‘‘agilānā’’ti ayamettha anupaññatti, tikapāṭidesanīyaṃ, gilānāya dvikadukkaṭaṃ. Yā pana gilānā gilānasaññā, gilānakāle vā viññāpetvā pacchā agilānā hutvā bhuñjati, gilānāya vā sesakaṃ, ñātakappavāritaṭṭhānato vā viññattaṃ, aññassa vā atthāya, attano vā dhanena gahitaṃ bhuñjati, tassā, ummattikādīnañca anāpatti. Vuttalakkhaṇasappitā, anuññātakāraṇābhāvo, viññatti, ajjhohāroti imānettha cattāri aṅgāni. Samuṭṭhānādīni addhānasadisānīti.

Sappiviññāpanasikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

2. Telaviññāpanādisikkhāpadavaṇṇanā

Dutiyādīsupi telādīni pubbe vuttavinicchayāni pāḷiyaṃ (pāci. 1236) āgatāneva, pāḷiyaṃ anāgatesu pana aṭṭhasupi dukkaṭameva. Sesaṃ sabbattha paṭhame vuttasadisamevāti.

Telaviññāpanādisikkhāpadavaṇṇanā niṭṭhitā.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Bhikkhunipātimokkhe

Pāṭidesanīyavaṇṇanā niṭṭhitā.



第十六.16. 关于妄语等的部分
关于妄语等的戒条解说
从此以后的七个部分中,关于比丘波罗提木叉的解说,应依前述的方式来判断。
第十六部分完毕。
已宣布,大德们,有六十六条波逸提戒法被制定针对比丘,其中共通的有七十条,特殊的有九十六条。其余部分在各处都很明显。
《疑惑清除》比丘尼波罗提木叉的解说
关于纯净波逸提的解说完毕。
在此,对于不共戒条的发起判断如下 - 语言集会、心房、集会、女性装饰、香气、香水、芳香粉末等,这十条戒条是无心的、违犯世俗的、不善心的。这里的意思是,即使没有心也可犯,但若有心则必定是以不善心犯的,因此是无心的、违犯世俗的、不善心的。其余的是有心的,只是违犯规定。盗窃提起、进入村落、园林戒条,从怀孕部分开始的七条,从出家女子部分开始的五条,与男子等来往、出家者的欲望、连年提起、某个时间提起,这十九条戒条是有心的、违犯规定的。其余的有心的,只是违犯世俗的。
波逸提品
第一.1. 关于要求酥油的戒条解说
在波逸提中的第一条,酥油是指前述判断中《巴利文》1230所说的牛酥等。要求后食用,在拿取时犯突吉罗罪,在每次食用时犯波逸提罪。
在舍卫城中,针对六位比丘尼关于要求酥油后食用的事件,若说"我没生病",这里没有规定,犯三次波逸提罪,生病者犯两次突吉罗罪。若原本生病而认为生病,在生病时要求后成为非生病时食用,或从亲属那里要求,或为他人要求,或用自己的钱买的,对于她们,若发狂等人则无犯。具有前述特征的酥油、未获允许的情况、要求、食用,这四个要素在这里。发起等同于长途旅行。
关于要求酥油的戒条解说完毕。
第二.2. 关于要求油等的戒条解说
在第二条等,油等的判断,在《巴利文》中已经说过了,但在《巴利文》中未提及的八种情况,全部都是犯突吉罗罪。其余部分在各处都与第一条相同。
关于要求油等的戒条解说完毕。
《疑惑清除》比丘尼波罗提木叉的
关于波逸提的解说完毕。

1. Parimaṇḍalādisikkhāpadavaṇṇanā

Ito paraṃ pana sekhiyāni ceva adhikaraṇasamathā ca sabbapakārato bhikkhupātimokkhavaṇṇanāyaṃ vuttanayeneva veditabbāti.

Kaṅkhāvitaraṇiyā pātimokkhavaṇṇanāya

Bhikkhunipātimokkhavaṇṇanā niṭṭhitā.

Nigamanakathā

Ettāvatā ca –

Vaṇṇanaṃ pātimokkhassa, soṇattherena yācito;

Vinaye jātakaṅkhānaṃ, kaṅkhāvitaraṇatthiko.

Ārabhiṃ yamahaṃ sabbaṃ, sīhaḷaṭṭhakathānayaṃ;

Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ.

Nissāya sā ayaṃ niṭṭhaṃ, gatā ādāya sabbaso;

Sabbaṃ aṭṭhakathāsāraṃ, pāḷiyatthañca kevalaṃ.

Na hettha taṃ padaṃ atthi, yaṃ virujjheyya pāḷiyā;

Mahāvihāravāsīnaṃ, porāṇaṭṭhakathāhi vā.

Yasmā tasmā akatvāva, ettha kaṅkhaṃ hitesinā;

Sikkhitabbāva sakkaccaṃ, kaṅkhāvitaraṇī ayaṃ.

Yathā ca niṭṭhaṃ sampattā, kaṅkhāvitaraṇī ayaṃ;

Dvāvīsati bhāṇavārapaamāṇāya pāḷiyā.

Evaṃ anantarāyena, niṭṭhaṃ kalyāṇanissitā;

Aciraṃ sabbasattānaṃ, yantu sabbe manorathāti.

Paramavisuddhasaddhābuddhivīriyappaṭimaṇḍitena sīlācārajjavamaddavādiguṇasamudayasamuditena sakasamayasamayantaragahanajjhogāhaṇasamatthena paññāveyyattiyasamannāgatena tipiṭakapariyattippabhede sāṭṭhakathe satthusāsane appaṭihatañāṇappabhāvena mahāveyyākaraṇena karaṇasampattijanitasuviniggatamadhaurodāravacanalāvaṇṇayuttena yuttamuttavādinā vādīvarena mahākavinā pabhinnapaṭisambhidāparivāre chaḷabhiññādippabhedaguṇappaṭimaṇḍite uttarimanussadhamme suppatiṭṭhitabuddhīnaṃ theravaṃsappadīpānaṃ therānaṃ mahāvihāravāsīnaṃ vaṃsālaṅkārabhūtena vipulavisuddhabuddhinā buddhaghosoti garūhi gahitanāmadheyyena therena katā ayaṃ kaṅkhāvitaraṇī nāma pātimokkhavaṇṇanā –

Tāva tiṭṭhatu lokasmiṃ, lokanittharaṇesinaṃ;

Dassentī kulaputtānaṃ, nayaṃ sīlavisuddhiyā.

Yāva ‘‘buddho’’ti nāmampi, suddhacittassa tādino;

Lokamhi lokajeṭṭhassa, pavattati mahesinoti.

Kaṅkhāvitaraṇī-aṭṭhakathā niṭṭhitā.


第一路.1. 关于边界等的戒条解说
从这里往后，关于受戒者以及解决问题的各个方面，应依照比丘波罗提木叉的解说来理解。
《疑惑清除》比丘尼波罗提木叉的解说完毕。
结论性论述
至此为止—
这是对波罗提木叉的解说，受尊者所请求；
在律中所生的疑惑，旨在消除疑惑。
我所开始的所有内容，源于斯里兰卡的论述；
是大寺院的住持所依赖的言辞。
因此，这个结论已然形成，所有内容均已收集；
包括所有的论述要点，以及《巴利文》的内容。
在这里并没有与《巴利文》相悖的任何内容；
是大寺院住持所遵循的，或是古老的论述。
因此，未曾做任何事情，便在此消除疑惑；
应当认真学习，因这是疑惑的消除。
如同已然完成，这便是疑惑的消除；
对于二十种《巴利文》的论述。
如此因缘而成，结论便是善的依托；
不久，愿所有众生，皆能随心所愿。
以至极其清净的信、智、精进、正直、温和等美德的聚合，具备了适应当时的智慧与能力，故而以六种神通等的特质，具备了高尚的人类法则，稳固于佛的教义，尊者们的传承，住于大寺院的尊者们，以其作为家族的装饰，因而以极其清净的智慧而闻名于世，故此以尊者的名义所作的《疑惑消除》便是波罗提木叉的解说—
愿此在世间长存，愿此为解脱众生的引导；
愿其为高贵子孙所见，愿其以清净的德行为导向。
直至“佛陀”之名，因其清净的心而生；
在世间，因其为世间的首领而显现。
《疑惑消除》论述完毕。


